Šodien, 10.martā Ikšķiles vidusskolas direktors Česlavs Batņa tikās ar Izglītības un zinātnes ministru Kārli Ša durski.
Tikšanas laikā tika apspriests Česlava Batņas izstrādātais alternatīvais pedagogu apmaksas modelis. Kā apgalvo izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) Lai ieviestu alternatīvo pedagogu atalgojuma modeli papildus jau valsts budžetā piešķirtajiem 27 miljoniem eiro gadā vajadzētu vēl 68 miljonus eiro.
Ministra paziņojumi drīzāk uztverami, kā tukši salmi, jo pieeja tiem datiem kas ļautu veikt precīzus aprēķinus jau netiek dota, vien jātic ministra teiktajam, jeb vingrojumiem ar miljoniem.
Česlava Batņas ir izstrādājis alternatīvu pedagogu darba samaksas modeli. Tā izstrādes darba grupā piedalījās arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija.
Alternatīvais modelis 36 stundu darba nedēļas vietā, paredz 40 stundu darba nedēļu.
Pedagogiem samaksa tiktu veikta par visiem veiktajiem pienākumiem, kas būtu atkarīga arī no skolēnu skaita.
Iepriekš tika minēts, ka alternatīvajam pedagogu apmaksas modelim būtu nepieciešami papildus līdzekļi vien 1,9 miljoni eiro mēnesi.
Izglītības un zinātnes ministrijas Prese relīze.
Dialogs ar sociālajiem partneriem iezīmē vienotu redzējumu skolotāju atalgojuma apmēram
Ceturtdien, 10.martā, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis pēc tikšanās ar Ikšķiles vidusskolas direktoru Česlavu Batņu atzina, ka mērķis par pedagogu atalgojumu ir vienots un saskatāmas labas, kopīgas idejas, atšķirības ir vienīgi risinājumu niansēs kā tos īstenot.
Č.Batņas kungs piedāvā redzējumu, kā mērķtiecīgi racionāli sadalīt valsts mērķdotācijas finansējumu, ko pašvaldība ir novadījusi uz skolu, norādīja ministrs.
Pēc tikšanās K. Šadurskis pauda atzinīgu vērtējumu iniciatīvai, uzņēmībai un ieguldītajam darbam, kas veltīts visai pedagogu saimei un Latvijas sabiedrībai kopumā, lai celtu pedagoga darba prestižu ar tam atbilstošu atalgojumu.
Provizoriski aprēķini liecina, ka alternatīvais modelis mērķdotācijās pedagogu atalgojumam papildus jau valsts budžetā piešķirtajiem 27 miljoniem eiro gadā prasa vēl 68 miljonus eiro.
„Alternatīvais pedagogu atalgojuma modelis, kuru šodien pārrunājām, iezīmē vīziju, kādam ir jābūt cienīgam skolotāju atalgojumam,” teica Kārlis Šadurskis. Ministrs sarunā informēja, ka Izglītības un zinātnes ministrijā jau strādā pie jaunām iniciētām rīcības programmām, lai visās pakāpēs – pirmsskolas, vispārējā un augstākajā izglītībā – izveidotu līdzsvarotu, noteiktā laika periodā īstenojamu atalgojuma pieauguma grafiku, kas atbilstu vismaz vidējam Eiropas Savienības līmenim. Ministrs akcentēja, ka prioritāte šobrīd ir pedagogu atalgojuma modeļa vispārējā izglītībā apstiprināšana Ministru kabinetā, lai no 1. septembra skolotāji varētu saņemt lielākas algas. Šogad jau esošajam pedagogu atalgojumam papildus ir paredzēti 9 miljoni eiro, bet nākamajā gadā – 27 miljoni eiro.
Ministrija īstenos arī jaunas iniciatīvas, kuru mērķis ir palielināt atalgojumu pirmsskolas pedagogiem un akadēmiskajam personālam augstākajā izglītībā.
Tikšanās gaitā ministrs vērsa uzmanību, ka skolu tīkla sakārtošanā un finansēšanas modeļa ieviešanā būtiska nozīme būs dialogam un risinājuma meklējumiem ar pašvaldībām un to pārstāvētajām organizācijām.
Jau šobrīd pašvaldības lemj par skolu tīklu un citiem ar izglītības procesu nodrošināšanu saistītiem jautājumiem. K. Šadurskis uzskata, ka pašvaldībām ir jādod lielāka finanšu patstāvība un tiesības lemt. „Pedagogu atalgojuma valsts mērķdotāciju nākotnē varētu novirzīt pašvaldībai, kuras kompetence būs nodrošināt finanšu līdzekļu izlietojumu atbilstoši valsts noteiktam kritēriju kopumam,” teica Šadurskis.
Ministrs pauda pārliecību, ka līdzšinējais dialogs ar sociālajiem partneriem Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju, Latvijas Pedagogu domi un citām organizācijām ir bijis konstruktīvs un veiksmīgs.
