Pazīstamā mūzikas pedagoģe un kordiriģente Daila Martinsone dzimusi 1939. gada 22. decembrī Limbažu novada Svētciema pagasta „Ieviņu” mājās. Vecāki Pēči – jaunsaimnieki. Māte bija liela dziedātāja, bet tēvs, kura vecāki bija igauņi, – muzicētājs. Ģimenē bija trīs māsas, viens brālis. Dailas ģimenē ir vīrs Zigurds, bērni Zigda, Mariss un Larijs.
No 1947. līdz 1954. gadam Daila mācījās Lāņu 7-gadīgajā skolā; no 1954. līdz 1958. gadam – Salacgrīvas vidusskolā. No 1958. līdz 1960. gadam mācības Rīgas pedagoģiskās skolas Mūzikas pedagoģijas nodaļā. No 1960. līdz 1965. gadam mācības Valsts konservatorijas Izpildītāju fakultātes Kordiriģēšanas nodaļā. Daila ir diplomēta dziedāšanas skolotāja un koru diriģente.
Patstāvīgās gaitas mūzikas laukā Daila sāka kā VEF jauktā kora kormeistare pie Ēvalda Skudras. 1964. gadā bija Preiļu rajona koru virsdiriģente. Darbojusies par Paula Kveldes un Mārtiņa Putniņa vadītā jauktā kora „Lāčplēsis” kormeistari, vadījusi Rīgas Farmaceitiskās fabrikas un kolhoza „Lāčplēsis” vokālos ansambļus. Kopš vidusskolas laikiem piedalījusies visos Dziesmu svētkos.
No 1965. līdz 1968. gadam strādāja Latvijas Radio par Mūzikas redakcijas redaktori. No 1968. līdz 1988. gadam – par muzikālo noformētāju Bērnu raidījumu redakcijā.
Kopš 1973. gada Daila Martinsone ir Latvijas Radio bērnu vokālā ansambļa „Dzeguzīte” mākslinieciskā vadītāja. Grupas repertuārā galvenokārt ir latviešu komponistu dziesmas gan bērnu izpildījumā, gan kopā ar profesionāliem dziedātājiem Aiju Kukuli, Ingu Pētersonu, Jāni Paukštello, Hariju Spanovski, Rūdolfu Plēpi, Normundu Rutuli, Andri Ērgli, Intaru Busuli, Andri Daņiļenko u.c. Sadarbojusies ar komponistiem Gunāru Rozenbergu, Gunāru Freidenfeldu, Zigismundu Lorencu, Zigurdu Rezevski, Imantu Pauru, Ivaru Vīgneru, Ģedertu Ramanu, Arvīdu Žilinski, Jāni Sildegu, Edmundu Goldšteinu un, protams, ar Raimondu Paulu. Grupa piedalījusies daudzos festivālos un koncertos visā Latvijā un ārvalstīs – Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Polijā, ASV, Grieķijā, Itālijā, Bulgārijā, Ukrainā, Igaunijā, Lietuvā u.c. Daudzi koncerti notikuši kopā ar TDA „Dzintariņš” un „Zelta sietiņš”, gan tepat Latvijā, gan Moldovā, Baltkrievijā, Polijā, Dānijā, Turcijā, Beļģijā, Gruzijā, Krievijā u.c.
Daila Martinsone ir režisējusi sešas muzikālās pasakas: 2000. gadā A. Krūkļa un R. Paula „Ziemassvētku ceļojums", 2005. gadā L. Brieža un R. Paula „Pasaka par sniegu”, 2006. gadā A. Krūkļa un R. Paula „Kas kaitēja man dzīvot”, 2007. gadā A. Krūkļa un R. Paula „Ziemassvētku brīnumu meklējot”, G. Rača un R. Paula „Muļķīši un televizors” un G. Rača, R. Paula „Ādams un Ieva”.
2007. gadā režisors Rolands Laķis uzņēma dokumentālu filmu par ansambļa „Dzeguzīte” vēsturi – Daila Martinsone dziedāšanu mācījusi vairāku paaudžu dziedātājiem. Starp tiem bijis operas solists Viesturs Jansons, flautiste Guna Paula, solists un dziesmu autors Gunārs Kalniņš, žurnāliste Ilze Jaunalksne, Valters Frīdenbergs un Kārlis Būmeistars (Valters un Kaža), aktieris Mārtiņš Egliens, kā arī pašas meita, dēli un mazbērni.
Vairāk nekā divpadsmit dažādas programmas Daila Martinsone izveidojusi sadarbībā ar Raimondu Paulu. Ierakstīti vairāki dziesmu albūmi: „Piena ceļš”, „Multipasaule”, „Ziemassvētku sapnis”, „Vasaras sapnis”, „Ziemassvētku balle”, „R. Paula tautas dziesmas”, „Superdzeguzēns”, „Dzeguzīte sapņo” u.c. Labāko dziesmu izlase „Dzeguzīte” izdota 2002. gadā. 2005. gadā tapis albūms ar dziesmām no kinofilmas „Mūzikas skaņas”. 2009. gadā izdoti albūmi „Kas notiek Latvijā?”, „Dālderiņš” un „Leļļu dziesmas”.
2006. gadā koncertciklā „Atzītā Eiropa” notika koncerti skolniekiem „Ar mūziku apkārt pasaulei” (Eiropas tautu dziesmas un dejas) kopā ar TDA „Zelta sietiņš”. 2007. gada pavasarī notika Raimonda Paula un bērnu grupas koncerts Nacionālajā teātrī. 2009. gadā dalība bērnu rokoperas „Olivers” uzvedumā VEF Kultūras pilī, kā arī I. L. Purmalietes un N. Ikstenas muzikālajā izrādē „Leģenda par Ziemassvētku rozi”. 2010. gada 6. februārī Kongresu Namā notika „Dzeguzītes” vadītājas Dailas Martinsones jubilejas koncerts.
Daila ir ikšķiliete kopš 1965. gada, kad dzīvoja Papeļu ielā, bet no 1969. gada – Lejas ielā.
