Ikšķiles novada tirgus

2613
Ikšķiles tirgus laukums.
Ikšķiles tirgus laukums.

Laika gaitā Eiropas Savienības prasības ir veicinājušas mājsaimniecībām nenodarboties ar lopkopību mazos apmēros – nebūs likumīgi kaut cūku pašu rokām turpat aiz kūts, kā to darījuši mūsu senāi gadsimtiem ilgi.

Esmu dzimusi un augusi patiesi īstos laukos, esmu pieradusi pie pašu audzēta kartupeļa, burkāna, bietes un kāposta, dillītēm, lociņiem un citiem zaļumiem, gurķiem un tomātiem, āboliem un bumbieriem, plūmēm un ķiršiem, zemenēm un avenēm, jāņogām, upenēm un ērkšķogām. Kūtī turējām mājlopus – govis, cūkas un vistas. Protu slaukt govi, dzēru tikko slauktu pienu, kopā ar vecmāmiņu vai mammu taisījām krējumu, vārījām biezpienu un sējām sieru – to visu pašas darījām. Tētis kāva cūku, taisījām desas, cepām aknas, sālījām speķi, žāvējām gaļu, vārījām ribiņu zupu un auksto gaļu. Manas mammas „firmas zupa” – „profitroļu vistas zupa” un kaimiņu tantes ceptā torte nebūtu tik garda bez pašu audzēto vistu dētajām olām.

Kopš pārcēlos uz dzīvi Ikšķiles novadā, atmiņas par visiem lauku labumiem katru reizi ienāk prātā, kad eju uz lielveikalu, lai izvēlētos pārtiku savai ģimenei, īpaši bērniem. Iespēju robežās braucu uz Ogres tirgu, lai iegādātos Latvijā ražoto produkciju, bet, kopš atsāku darbu Rīgā un nedēļas nogales pavadu ar ģimeni laukos, vairs tirgū neiepērkos. Žēl.

Apvienībā Iedzīvotāji ir apvienojušies daudzi novadnieki, lai veidotu mūsu Ikšķiles novadu atbilstoši iedzīvotāju prasībām – lai visiem mums būtu labi.

Ikšķiles novada tirgus varētu būt viens no novadu raksturojošiem objektiem, ar kuru mēs visi varētu lepoties. Apjautājoties gan pircēju, gan vietējo ražotāju lokā – interese ir liela visiem, tātad, būs gan pieprasījums, gan arī piedāvājums.

Mūsu mērķis ir attīstīt pārtikas preāu tirgu, kurā var realizēt lauksaimniecības un pārtikas produktus, arī lietišķās mākslas un amatniecības izstrādājumus.

Esošā Ikšķiles tirgus situācija ir dramatiska, lai neteiktu vairāk.

Starptautiskās Darba dienas – 1.maija rīta agrumā visupirms aprunājos ar zemnieku Uģi Zirnīti no Birzgales, kurš Ikšķiles „tirdziņā” tirgo dārzeņus no sava autobusiņa. Vietējie jau visi viņu zina, ir iegūta klientu uzticība. Uģis atzīst, ka galvenā „tirdziņa” problēma ir tā, ka Ikšķiles novadā nav tirgus pēc būtības. „Te nav, kur rokas nomazgāt, nav labierīcību – pamēģiniet nostāvēt visu dienu bez iespējas izmantot labierīcības, labi, ka mamma tepat dzīvo… Tirgošanās vietas arī nav noteiktas, te darbojas princips – kurš pirmais atbrauc, aizņem visus galdiņus. Reizēm nav vietas, kur piebraukt ar autobusiņu. Ja ieviestu normālu nomas maksu – arī kārtība tirdziņā būtu pavisam citādāka. Ogrē maksā 0,50 LVL / 1m2 vietas. Man jau nekas, es varu arī uz ielas tirgot, bet gribas jau kā pie cilvēkiem.” Esošā situācija neatbilst tirgus statusam, tādēļ netiek arī iekasēta nomas maksa par tirdzniecības vietu.

Nedaudz vēlāk redzu, ka viena tirgus sieva nes no veikala laukā kases aparātu – Uģis skaidro, ka kases aparātam vajag elektrību, veikalā viņa pa nakti uzlādē aparātu.

Eju tālāk aprunāties un iepazīties ar tirgotājiem. Stādus pavasarī, tomātus un gurķus uz rudens pusi tirdziņā pārdot arī Mārīte Šleine – viņa izlikusi stādu kastes zemē, jo galdiņi nav piemēroti, neko daudz nevar salikt. Mārīte pati mājas siltumnīcā audzē tomātus un gurķus, kā saka, bez ķīmijas – ekoloģiski tīri, smaržīgi un garšīgi. Tiesa gan, viņai nav un nebūs ekoprodukta zīmīte, taāu viņai ir „savs vārds” un klientu uzticība. Mums vajag vairāk tik uzcītīgu un darbīgu cilvēku – atbalstīsim viņus!

Tālāk trīs galdiņus aizņem „puķu tantes”. Ar puķēm tirgojas arī Rudīte Rozenberga. Sievas kooperējas savā starpā, ja nu uz mirkli kādai ir jāaizskrien…

Vēlāk ar savu automašīnu un būdiņu piebrauc Rasma Dumpe, tirgojas ar dārzeņiem. Arī viņas dzīvesstāsts nav no rožainajiem, bet uzņēmība uz darītprieks jūtams. Rasma bijusi pat ar mieru pati uzlikt galdiņam jumtiņu, bet pašvaldības priekšnieks esot tikai pasmaidījis, lai liekot vien, bet diezin vai rīt no rīta to atradīšot.

Pašreiz Ikšķiles novadā tirgus nav, un mēs gribam izveidot īstu Ikšķiles novada tirgu.

Patlaban ir pieejami tikai un vienīgi 5 puslauzti galdi, kas nav piemēroti dārzeņu un augļu izvietošanai tirdzniecībā. Tāpat tirgus vieta nav norobežota, pa vidu izveidojusies samērā intensīva automašīnu satiksme uz un no bērnudārza. Iepirkšanos tirgū man traucē šī satiksme – ģimenei ar bērniem tas ir pat bīstami.

Tā kā internetā nav pārāk daudz informācijas par tā saucamajiem „Zemnieku” (man netīk šīs termins, jo zemniekus jau mēs te nopirkt nevaram) jeb „Zaļajiem” tirdziņiem, veicu tikai trīs zvanus uz Pārtikas un Veterināro dienestu (PVD), lai nonāktu pie īstajiem cilvēkiem, kuri mani varētu pakonsultēt, kas būtu jādara, lai Ikšķiles novadā izveidotu tirgu, kurā novada zemnieki un mājsaimniecības varētu pārdot savu saražoto produkciju. Izrādās, ka Ogrē PVD inspektori sniedz konsultācijas 2 reizes nedēļā. Telefoniski izdevās uzzināt visai maz, tikai to, ka prasības nav lielas un visu var viegli nokārtot, lai PVD reģistrētos tirgoties gribētāji, kas ir obligāta prasība, ko arī pārbauda.

Uz konsultāciju Ogrē aizbrauca Liene Kopštāle un apkopojot uzzināto, varam secināt, ka vajag tikai darīt, viss ir iespējams. Dārzeņu tirgum no PVD puses nav nekādu īpašu prasību, taāu, ja kāds vēlas tirgot skābus kāpostus vai konservētus gurķus (svaigi skābētie no trauka), tad jābūt jumtam virs galvas. Zemniekiem vēlams reģistrēties PVD, jo reizēm viņi vēlas apskatīt dārzeņu novietnes. Tas vairāk attiecas uz tiem, kuri iztirgo gadā pāri par 3000 kg savas produkcijas (. Dārzeņu tirgotājiem jābūt izziņai, ka viņam pieder zeme, kur to visu izaudzēt.

Ir atļauts tirgot savvaļas augus, ogas, sēnes un riekstus saskaņā ar likumu "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu" – diezin, kura tirgus „sieviņa” ir lasījusi šos noteikumus?

Sarežģītāka ir tirgošanās nodrošināšana ar dzīvnieku valsts izcelsmes produktiem, pienu un pārstrādāto produkciju, kam ir stingrākas prasības un jāievēro MK noteikumi. Gaļai obligāti jābūt paviljonam vai kioskam un obligāti ir aukstumskapji. Ja tirgo pienu vai gaļu, obligāti jābūt pieejamam gan aukstam, gan karstam ūdenim. Lai izveidotu atbilstošu tirgus vietu arī šai produkcijas tirdzniecībai, Ikšķiles novada tirgū varētu izvietot skaistas koka nojumes dārzeņu tirdzniecībai un koka paneļu māju ar aukstumvitrīnām. Tāpat obligāti jāierīko tirgus teritorijā ūdens ņemšanas vieta un labierīcības.

Pēc visām šīm sarunām apkopoju būtiskākās lietas, kas vēl vajadzīgs, lai tirgotos:

  • Tirgus plāna un noteikumu izstrāde;
  • Tirgus laukuma ierīkošana:
    • galdi ar jumtiņu;
    • ūdens;
    • labierīcības;
    • elektrība;
    • žogs;
    • atkritumu konteiners;
    • apgaismojums tirgus laukumam;
    • vietas tirgotājiem no automašīnas;
  • Tirgus attīstība – uzcelt ēku piemērotu tirdzniecībai no aukstumvitrīnām (piena produkti, gaļa, zivis, konditorijas izstrādājumi);
  • Tirgus laukuma uzkopšana (sētnieks), apsaimniekošana un uzturēšana (apsardze vai videonovērošana).

Noteikumos rakstīts, ka tirgoties var gan Latvijā reģistrētie uzņēmumi (juridiskas personas), gan individuālā darba veicēji, kuriem ir atļauja realizēt pašu saražoto produkciju, gan Latvijas iedzīvotāji (fiziskās personas), kuri realizē pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, uzrādot pašvaldības vai tās pilnvarotas institūcijas izdotu izziņu par zemes lietošanas tiesībām; likumā noteiktajā kārtībā pašu iegūto zvejniecības produkciju un medījumus, uzrādot zvejas vai medību speciālo atļauju (licenci) vai apstiprinātu tās kopiju; savvaļas augus, ogas, sēnes un riekstus saskaņā ar likumu "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu". Jāsaka, ka uzņēmējiem patiešām ir stingrākas prasības kā mājsaimniecībās izaudzētajiem pārtikas produktiem un amatniecības darbiem, piemēram, adītiem cimdiem un zeķēm, cepurītēm.

Tirdzniecība tirgū ir atļauta tikai tirdzniecības vietās, kas norādītas tirgus plānā. Plānā norādītās tirdzniecības vietas ir numurētas.

Pašvaldībai ir jāuzņemas ierīkot atbilstoša tirdzniecības vieta un jābūt Ikšķiles novada tirgus pārvaldniekam un apsaimniekotājam. Par piemērotu tirgus vietu aicināti izteikties Iksķiles novada iedzīvotāji. Manā skatījumā tā varētu būt, piemēram, pie stacijas (iespēja sakārtot arī labierīcības) vai pāri vilciena sliedēm pie kaltēm un smago automašīnu svariem.  

Iveta Biezā,
„APVIENĪBAS IEDZĪVOTĀJI” Ētikas komisijas locekle

 

Papildus informācija:

Ministru Kabineta noteikumos Nr.388 ir skaidri definēts tirgus jēdziens:

tirgus — norobežota teritorija, kurai piešķirts tirgus statuss un kurā tiek pārdotas preces.
Tirgus teritorijā ir tirgus paviljoni, kioski, novietnes un citi slēgti stacionāri tirdzniecības objekti, nojumes, tirdzniecības galdi (letes) vai citas speciāli iekārtotas tirdzniecības vietas, kā arī brīva tirgus teritorija tirdzniecībai no transportlīdzekļiem.

Pārtikas produktu tirdzniecību regulējošie noteikumi.

  • Ministru kabineta noteikumi Nr.388 "Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos"
  • MK 02.10.2007. noteikumi Nr. 665 „Higiēnas prasības olu apritei nelielā apjomā”
  • MK 06.11.2007. Nr.741 „ Noteikumi par kārtību, kādā kontrolē un apkaro salmonelozi un citas ar pārtikas produktiem pārnēsājamas infekcijas slimības mājputnu ganāmpulkos, kas paredzēti pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam ”
  • Regula EK 853/2004 (29.04.2004.), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku
Kopīgot