De Facto: Ikšķilē 419Ls

1438
Nauda 400Ls.
Nauda 400Ls.

De Facto”: Bagātākā pašvaldība – Garkalne, nabadzīgākā – Daugavpils

Jaunākās iedzīvotāju ieņēmumu nodokļa prognozes liecina, ka Latvijas bagātākā pašvaldība nākamgad būs Garkalnes novads, kurā ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc finanšu izlīdzināšanas aplēsti 462 latu apmērā, šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De Facto".

Savukārt visnabadzīgākā būs Daugavpils pašvaldība, kur ieņēmumi uz vienu iedzīvotāji aplēsti 241 lata apmērā.
 
Salīdzinot ar 2009.gadu, prognozētais bagātāko pašvaldību "tops" 2010.gadā nav būtiski mainījies. Garkalnei seko Mārupe ar 454 latiem uz iedzīvotāju, Babīte ar 434 latiem, Ikšķile ar 419 latiem, bet piecnieku noslēdz Ķekavas novads ar 414 latiem.
Būtiskākas izmaiņas ir nabadzīgāko pašvaldību galā. 2009.gadā vismazāk ieņēmumu pēc finanšu izlīdzināšanas uz vienu iedzīvotāju bija Ukru pagastā (208 lati), kā arī Bērziņu (210 lati), Litenes (211 lati), Mazzalves (214 lati) un Lauderu (215 lati) pagastos.
Savukārt par nākamo gadu aprēķināts, ka nabadzīgākās pašvaldības būs Latgales lielākās pilsētas. Daugavpilij seko Rēzekne ar 249 latiem, Jēkabpils ar 257 latiem, Zilupes novads ar 276 latiem, bet piekto un sesto vietu dala Aknīstes un Daugavpils novadi ar 277 latu lieliem plānotajiem ieņēmumiem uz vienu cilvēku.

Zināmas korekcijas nabagāko pašvaldību galā ieviesusi gan novadu reforma, gan izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas noteikumos.

Tie gan ir tikai prognozētie ieņēmumi. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) "De Facto" informēja, ka vairākas pašvaldības jau vērsušās pēc palīdzības, jo novadu budžetu ieņēmumi no iedzīvotāju ienākumu nodokļa sarukuši daudz straujāk, nekā iepriekš prognozējusi Finanšu ministrija, proti, ne par plānotajiem 4%, bet vismaz 10% apmērā. Līdz ar to pašvaldībām radušās finansiālas grūtības.

"Mēs analizēsim pašvaldību budžetus, vai ir ievēroti atlīdzības samazinājuma principi, pārskatīsim, vai nav kaut kas lieks. Un, ja pašvaldības budžetam saistības ir lielāks par 20%, tad iestājas stabilizācijas jautājums. Patlaban nevienam tādas situācija nav," raidījumam stāsta RAPLM Pašvaldību attīstības departamenta direktors Aivars Draudiņš.

Nākamā gada laikā iecerēts reorganizēt pašvaldību budžetu sistēmu, nodalot atsevišķi noteiktu daudzumu līdzekļu attīstībai. Patlaban pašvaldības savus budžetus plāno samērā brīvi un to faktiskais sadalījums netiek kontrolēts.
Runas par pašvaldību bankrotiem ir pārspīlētas un tas nenotikšot, uzskata pašvaldību lietu ministrijas amatpersona. Tomēr nelielo finanšu iespēju dēļ mazākajiem novadiem būs jādomā par apvienošanos ar citiem novadiem.