Ikšķiles pašvaldības speciālisti ir radījuši saistošos noteikumus,
„Par Ikšķiles novada pašvaldības nodevām
Šajā skarā lūdzu izteikties Valsts Heraldikas komisijas locekli Valdi Villerušu, jo jau iepriekšējā kultūras komitejas sēdē raisījās diskusija par nepieciešamību izsludināt konkursu par Ikšķiles novada logotipa un moto izstrādi, kur balvā ir 100,- LVL.
Kā norādīja V. Villerušs, likums „Par pašvaldībām”, nosaka, ka „dome var noteikt pilsētas, novada simboliku, saskaņojot to ar Latvijas valsts heraldikas komisiju”. Savukārt to, kāds ir Heraldikas komisijas viedoklis simbolikas sakarā, lasiet klāt pievienotajā rakstā!
Pēc senas tradīcijas pašvaldības simboli ir ģerbonis un karogs. Ģerboņi, kas ir veidoti atbilstoši „Ģerboņu likuma” nosacījumiem, ir reģistrēti Ģerboņu reģistrā un ir tiesiski aizsargāti. Ģerboņa īpašniekam ir ieteicams radīt nolikumu par šī simbola lietošanu. Ja ģerboni lieto komercnolūkā, pašvaldība var noteikt samaksu. Šaubos, vai Ikšķiles gadījumā to vajadzētu darīt. Pašlaik, domājams, nebūs daudzi, kas ražos suvenīrus vai suvenīru tipa produkciju ar Ikšķiles simboliku. Bet pašvaldība taāu ir ieinteresēta, ka to popularizē. Noteikti gan vajadzētu tirgum paredzēto izstrādājumu paraugus vai etalonus pašvaldībā saskaņot. Tas dotu iespēju kontrolēt, vai ģerbonis ir pietiekoši precīzs. Būtu jāseko arī, lai izstrādājumi ar pašvaldības simboliku būtu kvalitatīvi. Pasākumos, kuros pašvaldība nepiedalās, tās simbolus lietot nevajadzētu.
Dažas pašvaldības ir izveidojušas sev ne tikai ģerboni, bet arī emblēmu jeb logo. Heraldikas komisija pret to kategoriski iebilst un apkaro šo modi, kas radusies heraldisko simbolu lietošanas pamatprincipu un tradīciju nezināšanas dēļ. Kad vaicāju, kādēļ Ikšķiles pašvaldība vēlas sev izstrādāt logo, man atbildēja, ka tas esot domāts ikdienas vajadzībām, jo ģerbonis taāu esot „svēta” lieta. Vai tad pašvaldība dara kādas „grēcīgas lietas” par kurām būtu jākaunas un jāvairās tās „apzīmogot” ar savu oficiāli reģistrēto un starptautiski atpazīstamo grafisko simbolu? Tieši pretēji, pašvaldībai ir jālepojas ar saviem darbiem (ja vien tie ir labi) un nav jākaunas uz tiem likt savu ģerboni. Ģerboņa un emblēmas paralēla lietošana „atšķaida” pašvaldības simbolisko atpazīstamību. Ekscentriskie amerikāņi bez aizspriedumiem atļaujas no sava svītraini zvaigžņotā karoga šūt un tirgot pat krūšturus un biksītes. Viņi savu valsti popularizē jebkurā veidā, un jādomā, ka atļauju viņiem nav jāprasa un nav jāmaksā. Dziedot himnu, viņi patriotiski tura plaukstu uz sirds.
Cik man zināms, pašvaldības logo (logo jeb logotips galvenokārt saprotams kā firmas vai preāu zīme) tiesiski nevar būt aizsargāts – pašvaldība nav organizācija vai firma. Lai aizsargātu ģerboņus, bija nepieciešams Kultūras ministrijā izveidot Ģerboņu reģistru, jo Uzņēmumu reģistrs no šādas funkcijas atteicās. Cita lieta, ja savām vajadzībām Ikšķiles emblēmu veidotu kāda sabiedriska organizācija vai uzņēmējs. Piemēram, Kultūras fonds rīkoja konkursu Rīgas 800 gadu jubilejas zīmei un ieguva populāro emblēmu „Rīga – iedvesmas pilsēta” (autors – bijušais ikšķilietis Gunārs Lūsis). Nesen aviokompānija Air Baltic ieviesa logotipu LIVE RIGA. Kultūras fonda veiksme iedvesmoja dažu pilsētu pašvaldības, neizprotot lietas būtību, ķerties pie savu logotipu veidošanas. Žēl, ka tagad to dara arī Ikšķile. Diez vai pašvaldībai vajadzētu pazemoties un prasīt samaksu par dīvainu iegribu rezultātā tapušu zīmi.
Nesen Ārlietu ministrijas Valsts protokols vērsās pie Heraldikas komisijas ar lūgumu izvērtēt, cik pamatoti dažas ministrijas izstrādā un lieto logotipus. Par šo jautājumu sprieda arī juristi un tika konstatēts, ka valsts varas institūcijas nedrīkst ģerboņa vietā lietot logotipu. Tas nebūtu pareizi ne no juridiskā, ne no vispāratzītās prakses viedokļa. Šis secinājums attiecas arī uz pašvaldībām – tās nedrīkst atļauties sava oficiālā simbola vietā lietot firmas zīmi.
Raksts no Kultūras Forums, "Kā Ministrijas zīmē puķītes valsts simbolikā":
Kultūras Forums 2009.gada 27.novembris 1.daļa
