Par mūsu Ikšķiles novada centra attīstību

1608
Diskusija par Ikšķile novada centra attīstību. Laimonis Šmits, arhitekts
Laimonis Šmits, arhitekts. Diskusija par Ikšķile novada centra attīstību.

Ikšķiles pilsēta pēdējo gadu laikā piedzīvo ļoti strauju attīstību.

Ir ievērojami paplašinājusies pilsētas dzīvojamā apbūve, līdz ar to ir iegūti daudzi aktīvi, labi pelnoši nodokļu maksātāji pilsētas budžetam. Kad pilsētas budžets spēja nodrošināt tikai primārās vajadzības izglītības, sociālajā un sadzīves jomā, nebija pamata sabiedrības diskusijām par pilsētas attīstību. Dzīvojām ar vienu kopīgu domu – kā izdzīvot. Patreiz mūsu pilsētas budžets proporcionāli uz vienu iedzīvotāju pārsniedz pat Jūrmalas un Ventspils budžetu. Pilsētas finansiālās iespējas ir tik ievērojamas, ka varam lemt par pilsētas infrastruktūras sakārtošanu un centra veidošanu. Daudzu Latvijas pilsētu domes, tajā skaitā arī daudz peltā Ventspils dome, pirms sabiedrisko un pat privāto kapitālieguldījumu atļaujas izsniegšanas pilsētā veic iedzīvotāju aptaujas un noskaidro sabiedrības viedokli par paredzamās ēkas, būves vai labiekārtojuma lietderību un arhitektūru. Civilizētā sabiedrībā tā ir vispārpieņemta prakse. Piemēram, Oslo pilsētas iedzīvotāji noraidīja piedāvāto pilsētas bibliotēkas projektu tā skiču stadijā.

Diemžēl par Ikšķiles nozīmīgākās teritorijas plānošanu un tur paredzētām ēkām un būvēm iespējams uzzināt tikai īpaši uzraugot domes rīcību. Izrādot interesi par paredzamajiem ieguldījumiem, to lietderību un veidu, Ikšķiles domē var sastapties gan ar nekur nepieredzētām darbinieku bailēm, gan draudiem tikt izraidītam ar zemessardzes palīdzību. Vai sākt detālplāna sabiedriskās apspriešanas sapulci ar garu iebiedējošu ievadrunu un oponentu runas pārtraukt, draudot ar policiju, atbilst mērķim- labvēlīgi noskaidrot sabiedrības viedokli? Vai centieni piespiest sabiedrību un mūsu valsts likumus samierināties ar pilnīgu ignoranci ir mūsu vēlētu deputātu cienīga rīcība? Šis jautājums rodas ikreiz, kad komunicējam ar vadošajām domes amatpersonām.

Ir nepārprotami secināms, ka minētā rīcība ir vērsta nevis uz pašvaldības pārstāvētās visas sabiedrības interešu nodrošināšanu, bet gan slēptu interešu apmierināšanu. Kā gan citādi var izskaidrot kultūras centra projekta ultimatīvu uzspiešanu. Nelikumības projekta virzībā jau 2007. gada maijā ir konstatējis Iepirkumu uzraudzības birojs, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 12.06.2007. vēstulē Ikšķiles domei ir norādījis, ka „Dome ir noslēgusi līgumu par būvprojekta izstrādi projektam, kura būvniecību tiesiski nebūs iespējams realizēt”. Ir ignorētas vairāk kā 1000 ikšķiliešu parakstītas iebildes un profesionālu arhitektu un kultūras darbinieku negatīvi projekta vērtējumi, tajā skaitā Jāņa Krastiņa (Dr.habil.arch., RTU profesors, LZA akadēmiķis, LAS valdes loceklis) un Latvijas Bibliotekāru biedrības Bibliotēku renovācijas un rekonstrukcijas sekcijas negatīvās atsauksmes. Kultūras centra projektēšana ir sākta bez pārdomātas telpu programmas. Ēkā paredzētās telpas nenodrošinās novada kultūras iestāžu un amatierkolektīvu darbu. Piemēram, bibliotēkai paredzētas tikai dažas telpas pagraba stāvā bez pietiekoša dabīgā apgaismojuma. Ieplānotā bibliotēkas kopējā platība ir divas reizes mazāka par nepieciešamo, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 395. Ēkā nav paredzēti pasažieru lifti un nav nodrošināta pārvietošanās iespēja cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Nav nodrošināta cilvēku evakuācija un ugunsdrošība. Pat tualešu plānojums ir neērts. Toties palīgtelpu platība gandrīz divas reizes pārsniedz lietderīgo telpu platību. Ir daudzas nenoteiktas nozīmes tehniskās telpas, dažas pat bez ieejām.

Lai uzsāktu kultūras centra būvniecību, dome bija spiesta ierosināt Skolas ielas detālplāna izstrādi. Sabiedriskai apspriešanai piedāvātā detālplānā ir iestrādātas nelikumīgi projektētā kultūras centra kontūras, kas pēc būtības ir nelikumība, jo plānošanas primārais uzdevums ir izstrādāt plānotās teritorijas apbūves noteikumus un tikai pēc tam drīkst projektēt atsevišķas ēkas un būves. Detālplānojums ir jāizstrādā saskaņā ar spēkā esošo pilsētas teritorijas plānojumu, tādēļ detālplānojumā nedrīkst paredzēt zaļās zonas samazināšanu kā tas ir paredzēts, lai paplašinātu Strēlnieku ielu un izvietotu stadionu.

Neapšaubāmi Ikšķilē ir nepieciešama jauna ēka kultūras iestādēm, esošās brīvdabas estrādes remonts un modernizēšana, kā arī skolas sporta laukumu paplašināšana un labiekārtošana. Ikšķiles centra plānošana jāsāk ar pārdomātu paredzamās apbūves programmas izstrādi. Jāizvērtē paredzamo ēku un būvju nepieciešamība, racionālas izmantošanas un uzturēšanas iespējas. Apšaubāma ir lielas skatītāju zāles nepieciešamība, bet noteikti ir nepieciešamas telpas amatierkolektīviem un bērnu nodarbību pulciņiem. Noteikti ir nepieciešama laikmetīga bibliotēka. Ikšķilē bērniem trūks vietas bērnudārzā, tādēļ saprātīgi būtu atjaunot bijušo bērnudārzu „Birztaliņa”, bet domei paredzēt telpas jaunajā kultūras centrā. Daudzviet Latvijā labi funkcionē dome, bibliotēka un kultūras iestādes vienuviet. Visu minēto iestāžu uzdevums ir sniegt maksimāli ērtu un kvalitatīvu pakalpojumu iedzīvotājiem. Detālplānā paredzētā birzs nociršana ir nepamatota un nepieļaujama. Skolas mācību programmā noteikto normatīvu izpildei atbilstošs ir sporta laukums ar 250 m skrejceļu un 60 m taisni. To var izveidot paplašinot esošo laukumu, nocērtot tikai dažus kokus. Ielu, ielu krustojuma un auto stāvvietu risinājums jārisina pilsētas transporta sistēmas kontekstā. Detālplānā piedāvātais ielu tīkls neatrisina drošu un ērtu transporta plūsmu un nesamazina transporta intensitāti skolas tuvumā. Autostāvvietu izvietošana vērtīgākajā un visvairāk eksponētajā centra vietā ir nepieļaujama.

Lai izvairītos no ekonomiski dārgiem un pilsētvidi degradējošiem risinājumiem, ir jāpārtrauc nepārdomāta zemas kvalitātes plānošana. Jārosina LR likumdošanai atbilstoša, profesonāla un sabiedrības atzīta plānošana un sabiedrisko līdzekļu izlietošana.

Kopīgot