Lapu dedzināšana pilsētā ir kaitīga!

1817
Lapu dedzināšana pilsētā ir kaitīga!
Lapu dedzināšana pilsētā ir kaitīga!

Daudzi, iespējams, nezina, ka populārā lapu dedzināšana ir viens no nozīmīgiem dioksīna piesārņojuma avotiem, un šis piesārņojums ir veselībai ļoti kaitīgs.

Iespējams, arī Ikšķilē ir jānosaka kārtība, lai derīgo lapu savākšanas pasākumu nepavadītu nepatīkami blakusefekti – smaka un kaitīgais piesārņojums.

Līdz ar rudens krāšņumu mazāk vējainā laikā Ikšķili pārņem gruzdošu lapu smaka.

Lapu dedzināšana ir viens no nozīmīgiem dioksīna piesārņojuma avotiem*. Šis piesārņojums ir veselībai ļoti kaitīgs un kancerogēns.

Galvenie dioksīnu avoti Latvijā pēc ANO un starptautisko ekspertu novērtējumiem ir, pirmkārt, enerģētika (apmēram 75%), otrkārt, kūlas un veco lapu dedzināšana un ugunsgrēki (apmēram 17%) un, treškārt, individuālo māju apsilde (apmēram 5-7%), pie kam sadedzinot slapju malku mājas krāsnī, bieži veidojas pat 100 reizes vairāk dioksīna kā lielajās kurtuvēs.

Turklāt šāda lapu „apstrāde” ir arī diezgan smirdīga. Iespējams, tāpēc, ka daudzi dedzina ne vien lapas, bet arī atkritumus. Vismaz lejā, Daugavas tuvumā dūmi uzkrājas, vējš tos neizdzenā, un zelta rudenī bieži gaiss ir tāds, ka labāk logu vaļā neturēt.

Daudzviet pasaulē un arī Latvijā ir aizliegts pilsētās dedzināt lapas. Tā, piemēram, Valmierā saskaņā ar domes saistošajiem noteikumiem lapu dedzināšana pilsētas teritorijā nav atļauta. Ikšķiles domes normatīvajos aktos nekādas norādes par ugunskuriem un lapu dedzināšanu neatradu. Līdz ar to iedzīvotājiem nav pamata sūdzēties, piemēram, pašvaldības policijai par to, ka kaimiņi dedzina lapas un piesmirdina apkārtni.

Šī problēma būtu jārisina, lai nodrošinātu tiesības uz tīru gaisu, arī lai risinātu saimniecisko teritorijas sakopšanas aspektu.

Var saprast iedzīvotājus, kas lapas dedzina gan tāpēc, ka to darījuši jau paaudzēs, gan tāpēc, ka „tā ir lētāk”. Bieži pašvaldības nāk pretim iedzīvotājiem un piedāvā palīdzēt teritoriju sakopšanā, piemēram, piedāvājot bezmaksas transportu lapu vai citu atkritumu izvešanai. Arī par šādu iniciatīvu Ikšķilē nav dzirdēts.

Kamēr nekādi noteikumi lapu dedzināšanas jomā neeksistē, varam aģitēt viens otru nebendēt veselību pašiem sev un citiem cilvēkiem. Galu galā, daži arheologi uzskata, ka viens no iemesliem, kāpēc mūsu senāu vidējais dzīves ilgums bija par pāris desmitiem gadu īsāks nekā mums, ir pastāvīga dzīve lēni gruzdošu ugunskuru tuvumā…

(*) Galvenie dioksīnu avoti Latvijā pēc ANO un starptautisko ekspertu novērtējumiem 1. enerģētika (apm 75%), 2.kūlas un veco lapu dedzināšana un ugunsgrēki (apm. 17%), 3.Individuālo māju apsilde (apm. 5-7%), pie kam sadedzinot slapju malku mājas krāsnī bieži veidojas pat 100x vairāk dioksīna kā lielajās kurtuvēs. Par dioksīniem gan ir arī kādas labas ziņas. Izrādas, ka gaisā tie sabrūk un pārveidojas mazāk kaitīgās formās dažu dienu laikā, ūdenī dažu desmitu dienu laikā, augsnē gan to pussabrukšanas mūžs ir pat vairāki simti gadu. Kas "labi" piesārņots, tas piesārņots. Ivars Alksnis, Vides vēstis, Nr.9-2003