Kultūras biedrības skats uz notiekošo

1614
Lībiešu iela 2, Kultūras biedrības nams Foto: Ikskile.tv
Lībiešu iela 2, Kultūras biedrības nams Foto: Ikskile.tv

Katrs laiks ir nozīmīgs ar to, kādi cilvēki tajā dzīvo, kādas ir viņu vērtības!

Vēsture

Ikšķiles Kultūras biedrība dibināta 1927.gada 30.novembrī, kad pēckara izpostītajā Latvijā jaunatne vēlējās aktīvi darboties – dziedāt, dejot, spēlēt teātri. Biedrība tika nodibināta, bet telpu, kur pulcēties nebija. Laikā no 1931.gada līdz 1935.gadam Kultūras biedrības biedri un arī citi Ikšķiles iedzīvotāji ziedoja līdzekļus, lai nopirktu zemi un sāktu būvēt biedrības namu. Lai savāktu nepieciešamo naudas summu, tika rīkoti labdarības koncerti, izrādes, loterijas un bazāri. Ikšķiles jauktais koris, tautisko deju kolektīvs un teātris sniedza viesizrādes visā Latvijā. Pirmās iestudētās lugas bija R. Blaumaņa „Trīnes grēki”, ”Skroderdienas Silmaāos”, A.Jarviluoma „Ziemeļnieki” un ”Septītais bauslis”.

Naudu ziedoja arī citas organizācijas, piemēram, Aizsargu organizācija un Kultūras fonds. Kad lielākā daļa nepieciešamo līdzekļu bija savākti, no vietējās mācītājmuižas tika nopirkta zeme – 8000 m2. Jaunais kultūras un mākslas dzīves centrs – Ikšķiles Kultūras biedrības nams tika būvēts pašu spēkiem un rīkojot talkas. Tas tika atklāts 1935.gada 29.septembrī.

Ikšķiles kultūras biedrība ir iedibinājusi paliekošas tradīcijas – pirmie Daugavas svētki tika rīkoti 1931.gada 3.jūlijā.

Biedrība aktīvi darbojās līdz 1940.gadam. Padomju okupācijas gados nams tika denacionalizēts, tomēr tas saglabāja savas sākotnējās funkcijas un kalpoja kā kultūras iestāde. Okupācijas gados cilvēki, kas bija Ikšķiles Kultūras biedrībā, turpināja kopt un uzturēt latviešu tautas tradīcijas – tika iestudētas latviešu klasiķu lugas, veidoti krāšņi uzvedumi. Šajā laikā kultūras dzīvi Ikšķilē vadīja Silvija Ķezes kundze, kuras ieguldījums latviskās identitātes saglabāšanā ir neatsverams. Toreiz Ikšķile bija viens no aktīvākajiem kultūras centriem Latvijā. Sadarbībā ar režisoriem Margu Teteri-Valdmani, Kārli Valdmani, Valdi Lūriņu, Edmundu Freibergu, Miervaldi Mozeru tika veidoti vērienīgi koncertuzvedumi, kuros piedalījās gan mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi, gan profesionāli mākslinieki. Īpaši cieša sadarbība bija izveidojusies ar Latvijas Nacionālo teātri. Ikšķilieši ar viesizrādēm apbraukāja visu Latviju. Spilgtākie uzvedumi bija J. Petera un R. Paula „Ugunssargs”, J.Alunāna un R. Paula „Mucenieks un muceniece”, latviešu tautas svētku spēle „Līgonakts – ugunsnakts”, „Rudenāji – ražas prieki”, „Kāzu spēle”, „Ai, tautasdziesma”. Tieši Ikšķilē daudziem Latvijā populāriem māksliniekiem bija iespējams īstenot savas radošās un latviskumu apliecinošās ieceres.

1989.gadā Ogres rajona Ikšķiles ciema Tautas deputātu padome nolēma piekrist Ikšķiles Kultūras biedrības atjaunošanai. 1989.gadā atkal tika rīkoti Desmitie – atjaunotie Daugavas svētki. 1990.gadā biedrība atkal sāka izmantot savu zīmogu, kura paraugs bija saglabājies no 1927.gada.

1991.gadā biedrība atguva savu īpašumu – biedrības namu, tomēr visus zemes īpašumus atgūt neizdevās.

Mūsdienas

2008.gadā Ikšķiles Kultūras biedrībā darbojas 23 biedri.

To vada valde piecu cilvēku sastāvā: Elga Zēģele, Rita Pakalne, Silvija Ķeze, Oļģerts Tamoviās, Juris Baiks.

Pēdējie desmit gadi Ikšķiles Kultūras biedrībai nav bijuši viegli, jo ir izrādījies, ka nacionālo identitāti kopt neatkarīgā Latvijā ir daudz grūtāk – sabiedrība vairs nav tik aktīva kā kādreiz, un sadarbība ar Ikšķiles pašvaldību ir izrādījies neveiksmīga. Kaut arī ar cauru jumtu, tomēr Kultūras biedrības nams kā vienīgā kultūras iestāde Ikšķilē visus šos gadus pēc īpašuma tiesību atgūšanas ir nodrošinājusi ar telpām Ikšķiles mākslinieciskās pašdarbības kolektīvus, kaut gan tas nebūt nav bijis biedrības pienākums.

No 1991.gada līdz 2001.gadam visi Ikšķiles mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi darbojās Kultūras biedrības namā. Ikšķiles kultūras biedrība un nevis pašvaldība, kā tas pienāktos, visus šos 10 gadus maksāja par siltumu un komunālajiem pakalpojumiem, daļai kolektīvu vadītāju maksāja algu, uz sava rēķina veica telpu uzturēšanas un uzkopšanas darbus, kā arī palīglīdzekļu un tehnikas remontus, klavieru skaņošanu un citas saimnieciskas lietas. Līdzekļi šo darbu veikšanai tika iegūti, vācot ziedojumus, izīrējot telpas un organizējot pasākumus, bet, situācijai pasliktinoties, pārdodot zemes īpašumu. Kultūras biedrības cilvēki, ieguldot savus personīgos līdzekļus un darbojoties uz brīvprātības principiem, uzturēja kultūras dzīvi Ikšķilē. Pat atskaites Ogres rajona Kultūras nodaļai iesniedza biedrība un nevis pašvaldība, kurai bija pienākums organizēt un vadīt kultūras dzīvi kā nodokļu maksātāju naudas apsaimniekotājai.

Ļoti žēl, ka vēl šodien Ikšķiles pašvaldības darbinieki neizprot tās atšķirības, kādas ir starp pašvaldības un sabiedrisku organizāciju funkcijām. Vēlos atgādināt, ka jebkura biedrība kā sabiedriska organizācija, pirmkārt, darbojas savu biedru interesēs un veic kontroles funkcijas attiecībā uz valsts un pašvaldības institūcijām, pārstāvot sabiedrības viedokli, un tām nav pienākums “aizbāzt” domes neizdarību caurumus! Mūsu pašvaldības darbiniekiem šķiet, ka par kultūras dzīvi Ikšķiles novadā ir atbildīga sabiedriska organizācija – Ikšķiles Kultūras biedrība, kuras biedri darbojas brīvajā laikā un uz brīvprātības pamatiem, tērējot personīgos līdzekļus. Tad jau Ikšķiles novada domei vajadzētu arī piemēram, “Mednieku un makšķernieku biedrībai” pieprasīt, lai viņi dalās ar saviem lomiem un bez atlīdzības aizdod savu motorlaivu, bet pašvaldības ieguldījums būs benzīna ieliešana bākā, lai kaut cik tiktu uz priekšu! Ja ņem vērā to, ka vairumā gadījumu arī ielas pilsētā mēs, iedzīvotāji, asfaltējam par saviem personīgajiem līdzekļiem, tad šāda nostāja kļūst saprotama. Kā saka – kamēr ir auni, tikmēr ir cirpēji!

Atbilstoši mūsu valsts likumdošanai pašvaldībai kā mūsu – iedzīvotāju nodokļu maksājumu saņēmējai, ir jānodrošina iedzīvotājus ar sociālajiem pakalpojumiem, tai skaitā, kultūru!

2001.gada 3.oktobrī Ikšķiles Kultūras biedrība savu īpašumu – biedrības nama ēku iznomāja Ikšķiles novada domei (līgumu sk. pielikumā Nr.1). Nomas maksa par iznomāto ēku tika pielīdzināta izdevumiem, kas saistīti ar ēkas uzturēšanu, eksplutāciju, remonta un rekonstrukcijas darbu izdevumiem. Dome, parakstot šo līgumu, apņēmās rūpēties par iznomāto īpašumu, kas tika izmantots Ikšķiles pašdarbības kolektīvu mēģinājumiem un pasākumiem, tātad, Ikšķiles iedzīvotāju vajadzībām. Jau pirms līguma parakstīšana Ikšķiles novada dome pasūtīja nama rekonstrukcijas projektu, ko izstrādāja arhitekts Uldis Asarītis. Tas bija kā domes labas gribas apliecinājums, un tā bija garantija, ka pašvaldība patiesi vēlas namu rekonstruēt. Diemžēl Kultūras biedrība visai drīz piedzīvoja vilšanos, jo pusgadu pēc līguma parakstīšanas – 2002. gada jūlijā, Ikšķiles novada dome šo jau apmaksāto ēkas rekonstrukcijas projektu, par kuru abas puses bija vienojušās, noņēma no darbība kārtības.

Kopš 2008.gada 5. jūnija Ikšķiles Kultūras biedrība ir lauzusi noslēgto līgumu, jo Ikšķiles novada dome nepildīja līguma nosacījumus. Tā septiņus gadus ir bezatbildīgi izturējusies pret nomā paņemto īpašumu un izrādījusi necieņu Ikšķiles iedzīvotājiem, kuri darbojas mākslinieciskās pašdarbības kolektīvos. Tieši viņiem visus šos gadus ir nācies darboties zem tekoša jumta un dejot uz vēl vecajiem, 1935.gadā ieklātajiem grīdas dēļiem, kuros ir šķirbas un ķeras dejotāju kurpju papēži. Pašvaldība nav uzskatījusi par vajadzīgu iegādāties gaismu un skaņu tehniku kolektīvu vajadzībām, nopirkt jaunas klavieres un izremontēt tualetes. Viņu arguments ir tas, ka viņi neieguldīs naudu īpašumā, kas nepieder pašvaldībai. Bet namā darbojas Ikšķiles iedzīvotāji – nodokļu maksātāji, un godprātīgi cilvēki neparaksta līgumu, ja to negrasās pildīt!

Šim rakstam tiek pievienota arī līguma kopija, tomēr nedaudz to paanalizēšu. Līguma punkts 3.2. paredz, ka ēkas un iznomājamo telpu tekošo remontu un ekspluatāciju nomas līguma laikā Nomnieks veic uz sava rēķina. Septiņu gadu laikā nekādi remonti netika veikti. Manuprāt, to redz un par to var pārliecināties jebkurš cilvēks, kurš apmeklē biedrības namu vai iet tam garām.

Savukārt līguma punktā 3.5. teiks, ka Nomnieks uztur minētās telpas labā kārtībā visu nomas darbības laiku, kā izņēmumu pieļaujot saprātīgu nolietošanās pakāpi. Diemžēl Nomnieks pat necentās šo punktu pildīt, un pats to apliecina masu medijos, kur pašvaldības darbinieki ciniski izsakās, atzīstot, ka nama stāvoklis ir nožēlojams un estētiski nepievilcīgs. Tādā veidā Ikšķiles novada domes gan iepriekšējais, gan pašreizējais sastāvs, kura pamatu veido “Zaļo un Zemnieku savienības” biedri, demonstrēja savu attieksmi pret mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem un Ikšķiles iedzīvotājiem.

Līguma punkts 3.7. paredz, ka, iznomājot telpas, Nomnieks apņemas ievērot drošības tehnikas noteikumus, un punkts 4.4. nosaka, ka nomniekam ir jāievēro ugunsdrošības dienesta norādījumi. Diemžēl līguma darbības laikā Ikšķiles novada dome nav izpildījusi Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ogres brigādes prasības. 2007.gada 5. jūnijā VUGD Ogres brigāde, veicot pārbaudi, konstatēja 17 dažāda rakstura nepilnības. Tā kā dome uz Kultūras biedrības mutiskiem lūgumiem šo jautājumu sakārtot nereaģēja, tad 2007.gada 10.augustā kultūras biedrība domei kā ierakstītu vēstuli nosūtīja iesniegumu, kurā lūdza izpildīt VUGD prasības, lai mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi var droši darboties. Domes izpilddirektors J.Karpova kungs atveda 4 ugunsdzēšamos aparātus. Tātad minimālā veidā tika izpildīta tikai viena no prasībām.

Līguma punkts 3.8. nosaka, ka Nomnieks apņemas segt Iznomātājam visus zaudējumus, kas radušies Nomniekam, neievērojot vai nolaidīgi pildot līgumā noteiktos pienākumus. Novecojušais jumta segums ir pasliktinājis skatītāju zāles un pārējo telpu stāvokli. Uz biedrības vairākkārtējiem lūgumiem Ikšķiles dome ir atbildējusi, ka jumts netek un ir labā tehniskā stāvoklī. To, ka tas tā nav, biedrībai nācās pierādīt, demonstrējot fotogrāfijas, jo pašvaldības darbinieki nemēdz apmeklēt pašdarbības kolektīvu nodarbības. Pēc vairākkārtēja lūguma veikt jumta nomaiņu vai sniegt finansiālu palīdzību – atsaucības nebija. Par ēkas jumta kritisko stāvokli tika sastādīts defektu akts un nosūtīts domei, bet atsaucības nebija.

Ievērības cienīgs ir fakts, ka katru gadu pašvaldības budžetā tika paredzēti līdzekļi Kultūras biedrības nama remontam, bet tie netika apgūti vai arī deputāti, balsojot tos novirzīja citām vajadzībām. Piemēram, 2007.gada budžets paredzēja, ka Kultūras biedrības nama remontiem tiek atvēlēti 12600. 00 Ls (divpadsmit tūkstoši seši simti latu). Diemžēl tie netika izlietoti atbilstoši budžetam, bet, deputātiem veicot budžeta grozījumus 12000.00 Ls (divpadsmit tūkstoši latu), tika pārcelti uz izdevumiem “iestādes (domes) reprezentācijas funkciju nodrošināšanai”. Ikšķiles dome uzskatīja, ka domes pozitīva tēla veidošana ir svarīgāka nekā biedrības namā uz nodarbībām un pasākumiem atnākušo ikšķiliešu drošība.

Atgriežoties gadu atpakaļ – 2006.gadā Ikšķiles kultūras biedrība lūdza palīdzību partijai “Jaunais laiks”, un šīs partijas Saeimas frakcija piešķīra 5000.00 Ls (piecus tūkstošus latu) biedrības nama jumta remontam. Atbilstoši Latvijas likumdošanai nauda tika ieskaitīta Ikšķiles domes kontā, lai tā veiktu remontu vai gadījumā, ja to nevēlas darīt saviem spēkiem, tad to ieskaitītu Kultūras biedrības kontā. Taāu Ikšķiles dome, neraugoties un biedrības daudzkārtējiem lūgumiem, līdz gada beigām neko nedarīja un gada beigās kā neapgūtus un nevajadzīgus līdzekļus aizskaitīja atpakaļ Valsts kasei. Šāda domes rīcība šokēja ne vien Ikšķiles Kultūras biedrību un iedzīvotājus, bet arī partiju “Jaunais Laiks” ( skat. pielikumā Nr.2 un Nr.3).

Šis piemērs izcili demonstrē Ikšķiles novada domes patieso attieksmi un viņu patiesos nodomus attiecībā uz Kultūras biedrības namu. Noslēgtais sadarbības līgums deva domei praktiski neierobežotas tiesības izmantot biedrībai piederošo ēku. Visu līguma darbības laiku nav veikti nekādi remontdarbi, un ēkas stāvoklis aktīvas ekspluatācijas rezultātā ir katastrofāli pasliktinājies.

Šie ir tikai daži no līguma nosacījumiem, kas netika pildīti, un tas ir pamatojums tam, kādēļ biedrība pieņēma šo nepopulāro un skarbo lēmumu – lauzt sadarbības līgumu ar Ikšķiles domi (skat. pielikumā Nr.4)

Šobrīd Ikšķiles kultūras biedrība turpina darbu un veic pārrunas ar privātajiem investoriem par kopīgu biedrības nama renovāciju un apsaimniekošanu.

Domes darbinieku izplatītie apgalvojumu, ka biedrība, nekaunīgā kārtā laužot līgumu, ir izdzinusi pašdarbības kolektīvus, neatbilst patiesībai, jo līdz brīdim, kad tiks uzsākti ēkas renovācijas darbi, Ikšķiles domei esam izteikuši piedāvājumu slēgt jaunu līgumu par telpu nomu. Tas paredzēs, ka pašvaldībai kā nomniekam Kultūras biedrībai ir jāmaksā telpu īre pilnā apjomā, kas pēc Kultūras biedrības valdes lēmuma ir 20,00 Ls stundā. Ja šāds līgums tiktu noslēgts, tad par iegūtajiem līdzekļiem biedrība pati norēķinātos par siltumu un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī veiktu neatliekamos remonta darbus.

Impresijas pēc impresijām…

vai

Katrs laiks ir nozīmīgs ar to, kādi cilvēki tajā dzīvo, kādas ir viņu vērtības!

Šī gada oktobra mēneša laikrakstā “Ikšķiles Vēstis” Ikšķiles novada domes kultūras darba organizatore Dzintra Čudare, kas pie mums strādā tikai deviņus mēnešus, ar lielu pārliecību izsakās par notikumiem, kuros viņa nav piedalījusies un nav tiem pat tuvumā stāvējusi. Tomēr tas viņai netraucē pat nosaukt skaitļus un minēt dažādus nepārbaudītus faktus. Viņa izsaka savu izbrīnu un pārsteigumu par situāciju Ikšķilē, ka Kultūras biedrības nama ēka ir tik ļoti nolaista un tajā vaino biedrību. Ļoti skumji, ka cilvēks, kurš vada kultūras dzīvi Ikšķilē neiedziļinoties lētticīgi notic ikvienam, kas kaut ko saistošā veidā pastāsta par to, kā un kādēļ šī ēka, tāpat kā brīvdabas estrāde, mākslinieka J. Kugas māja un citi kultūras objekti pilsētā ir nolaisti līdz tik šausminošam stāvoklim. Bet atbilde ir vienkārša – padomājiet, kas ir mūsu – ikšķiliešu, nodokļu maksātāju naudas turētājs un kas ir atbildīgs par to, kādā stāvoklī pilsētā ir kultūras objekti? Pēkšņi – pusotru gadu pirms pašvaldību vēlēšanām dome strauji virza jauna kultūras nama projektu, kas ir nepārdomāts, nefunkcionāls un dārgs. Kas pēkšņi ir mainījies? Pēdējo piecpadsmit gadu laikā Ikšķiles Kultūras biedrība un es personīgi ne vienu reizi vien esam mudinājuši Ikšķiles domi, kuras sastāvs šajos gados praktiski nav mainījies, būvēt jaunu kultūras namu. Tas netika sadzirdēts vai arī saņēmām atbildi, ka te pat blakus ir Rīga un šādam mērķim nav vērts tērēt naudu. Jā, kas pēkšņi ir mainījies? Un, kādēļ pašvaldības darbinieki masu medijos izplata sabiedrību maldinošu informāciju, ka mēs – Kultūras biedrības esam pret jauna kultūras centra būvi? Nē, mēs esam par to! Problēma ir tā, ka izstrādātais projekts, mūsuprāt, ir sasteigts, dārgs, neatbilst Ikšķiles novada kultūras prasībām, un tas nav funkcionāls.

Dz. Čudares kundze kā cilvēks no malas secina, ka kultūras objekti un Kultūras biedrības nams neatbilst kritērijiem, kādām jābūt telpām un sakārtotai infrastruktūrai, materiāli tehniskajai bāzei, ka ēka ir novecojusi gan morāli, gan fiziski un ir estētiski nepievilcīga, ka šādā stāvoklī ir ne tikai pati ēka, bet arī iekšējais aprīkojums, labierīcības un citi būtiski elementi, kas nodrošina kultūras nama pilnvērtīgu funkcionēšanu. To deklarējot, Dz. Čudares kundze nonāk pretrunās pati ar sevi, jo nedaudz tālāk viņa izklāsta, cik ļoti pašvaldība ir rūpējusies par ēku, ko izīrēja no Kultūras biedrības un pārvaldīja bez jebkādiem ierobežojumiem. Viņa min, ka Ikšķiles novada dome kultūras biedrības namā septiņu gadu laikā ir ieguldījusi 31470,65 Ls (trīsdesmit vienu tūkstoti āetri simti septiņdesmit latus). Tas tā nav! Pat, ja ticam nosauktajai summai un to izdalām, tad iznāk, ka katru dienu Kultūras biedrības namā dome ir investējusi 13.00 (trīspadsmit) latus. Dāsni!!! Nebūtu slikti, ja kāds parēķinātu arī to, cik Kultūras biedrība – sabiedriska organizācija ir investējusi Ikšķiles kultūras dzīvē no 1991.gada līdz 2001.gadam un arī vēlāk noslēgtā sadarbības līguma laikā. Gribu atgādināt, ka visi Ikšķiles Kultūras biedrības biedri ir arī nodokļu maksātāji, tātad mēs šai pilsētai investējam dubultā. Savukārt, Kultūras biedrības aprēķini rāda, ka septiņu gadu laikā Ikšķiles dome biedrības nama apsaimniekošanai ir tērējusi ne vairāk kā 20 000.00 latus, tas ir, aptuveni 2600.00 latus gadā vai 8.00 latus dienā.

Jā, pat, ja 13.00 lati dienā!.. Varbūt, Dz. Čudares kundzei liekas, ka tas ir ļoti daudz, bet, tad nevajag brīnīties par rezultātu! Tas tiešām ir pieminēšanas vērts fakts, ka no septiņiem līguma darbības gadiem tikai vienu gadu dome saņēmās un maksāja algu sētniekam, lai tīra būtu arī iznomātās ēkas ārpuse. Dz. Čudares kundze domā, ka domei biedrības namā, kas nav domes īpašums, nevajadzēja vispār neko ieguldīt, bet tanī pašā laikā viņai šķiet, ka sabiedriskai organizācijai ir jānodrošina un jāveicina pašdarbības kolektīvu darbs, tas ir tas pats, ka “Mednieku un makšķernieku biedrībai” jādod visiem, kas vēlas, bez atlīdzības vizināties ar savu laivu un visus jācienā ar noķertajām zivīm. Bet tad, kad zivis būs apēstas, un laiva nolietota, varēs lepni norādīt, ka saimniekam pašam jārūpējas par savu laivu, un nav ko prasīt pašvaldībai atbalstu remontam. Princips ir vienkāršs – “Vispirms ēdīsim tavu maizīti, un tad katrs savu!”

Dz. Čudares kundzei nav jāuzskata, ka pašvaldības apmaksātais siltums un citi komunālie maksājumi, lai Ikšķiles ļaudis varētu darboties siltās telpās un daudzmaz higiēnas prasībām atbilstoši, ir neatsverama dāvana Kultūras biedrībai. Nē, tas bija pašvaldības pienākumus! Kultūras biedrības cilvēki šīs ekstras izmantoja daudz mazāk nekā pašdarbnieki! Interesanti, ka dome pie Kultūras biedrības namā ieguldītajiem līdzekļiem pieskaita arī siltumtrases remontu, kas tika veikts, pārplīstot trases posmam pie biedrības nama. Bez šī remonta iztikt nevarēja, jo tas piegādāja siltumu ne tikai biedrības namam, un tas nebūt nebija kaut kāds ekskluzīvais pasākums, kas tika veikts vienīgi biedrības interesēs. Mums faktiski ir jāpriecājas, ka pie biedrības namā ieguldītajiem līdzekļiem netiek pieskaitīti izdevumi par kādu noasfaltētu ielu Jaunikšķilē, jo galu galā visi ceļi ved uz pilsētas centru – tātad uz biedrības namu. Tāpat arī ar kanalizācijas rekonstrukciju, kas domei ir izmaksājusi 2005.00 latus, nevajadzētu vicināties kā ar karogu, jo līdz 2002.gadam pie Kultūras biedrības nama bija izsmeļamās kanalizācijas bedres. Var jau būt, ka nevajadzēja tik ļoti tērēties, jo 21.gadsimtā tas izskatītos pat eksotiski.

Mēs – Ikšķiles Kultūras biedrība, ļoti labprāt uzklausītu Dz. Čudares kundzi un uzzinātu, kādā veidā Kultūras biedrība varēja rīkoties ar jumta remontam ieskaitīto partijas “Jaunais Laiks” naudu, kas atradās domes kontā, un dome to nepārskaitīja uz biedrības kontu???

Vienam gan es pilnīgi piekrītu, ka par sava īpašumu uzturēšanu kārtībā atbild iestādes vadītājs, un tieši tādēļ, lai varētu ēku saglabāt un renovēt, Kultūras biedrība pieņēma lēmumu lauzt līgumu ar Ikšķiles novada domi, kas nepildīja līguma saistības un tādēļ, ka noslēgtais līgums nedeva iespēju piesaistīt citus investorus.

Dz. Čudares kundzei kāds pasaku teicējs ir pārstāstījis pēdējos desmit gadu notikumus Ikšķilē, un viņa to ir pieņēmusi par absolūto patiesību, tikai ļoti žēl, ka viņa uzskata, ka cilvēki, kas šeit dzīvo, neorientējas situācijā. Ikšķiles iedzīvotājiem gan interesantāk būtu bijis uzzināt konkrēti, kādi ir kultūras darba organizatores nākotnes plāni, ieceres un nodomi – ko viņa vēlas mainīt un uzlabot esošajā kolektīvu darbā, kādus pasākumus mēs, ikšķilieši, varēsim tuvākajā laikā apmeklēt, kādi jauni mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi bērniem un pieaugušajiem uzsāks savu darbu? Lai kā arī Dz. Čudares kundze to nevēlētos, atbildība par tautas tradīciju veicināšanu un saglabāšanu tomēr būs jāuzņemas viņai kā algotam darbiniekam, kurš izlieto mūsu – nodokļu maksātāju līdzekļus, nevis mums – sabiedriskai organizācijai, kas darbojas uz voluntierisma pamatiem. Bet, mēs Jūs kontrolēsim! To mēs apsolām!

Un, vēl – ar to, ka Ikšķiles novadā, kur iedzīvotāju skaits ir 8000, bet pašdarbnieku skaists tikai 300, nav jālepojas, bet jākaunas! Pat mazos Latvijas ciematos un pašvaldībās ar ļoti mazu budžetu ir daudz lielāks cilvēku skaits, kuri darbojas mākslinieciskajos kolektīvos.

Vēlot veiksmi visiem tiem, kuri Ikšķiles dēļ ziedo savu brīvo laiku un personīgos līdzekļus, kā arī tiem, kuri darba laikā vij intrigas, izplata tenkas un mēģina sanaidot novada iedzīvotājus,

Ar cieņu –

Ikšķiles Kultūras biedrība
Ikšķiles Kultūras biedrības valdes priekšsēdētāja
Elga Zēģele

Pielikums Nr.1 Ikšķiles novada domes un Kultūras biedrības līgums
Pielikums Nr.2 Partijas Jaunais Laiks vēstule par finansējuma piešķiršanu
Pielikums Nr.3 Ikšķiles Novada domes atbilde par 5000Ls likteni
Pielikums Nr.4 Kultūras biedrības paziņojums par Līguma lauzšanu
Pielikums Nr.5 Iesniegums domei par finansējuma pārskaitīšanu Kultūras biedrībai
Pielikums Nr.6 Pateicība partijai Jaunais Laiks par finansējuma piešķiršanu