Juceklis Ikšķiles ceļu būvniecībā V. Detālplānojums Skolas ielas kvartālam

1853
Skaisti. Kas gan var būt labāks par šo?!
Skaisti. Kas gan var būt labāks par šo?!

Uzsākot rakstu sēriju, mans nolūks bija izpētīt Ikšķiles novada ceļu būvniecības politiku.

Impulsu šai aktivitātei deva negaidītais ceļa paplašināšanas projekts pie manas mājas.
Izpētos situāciju dabā un publiski pieejamos interneta resursos, esmu nonācis pie secinājuma, ka darbi nav sistemātiski, tie netiek atbilstoši uzraudzīti un izpildījuma kvalitāte ir kritiska. Šajā kontekstā Skolas ielas kvartāla (pie skolas) detālplānojuma izstrāde sākotnēji izskatās kā lielāka apjoma plānošanas darbs, kuram vajadzētu nodrošināt iespēju izvairīties no visiem iepriekš minētajiem trūkumiem.

Atļaušos veikt analīzi. Ceru, ka nozares speciālisti mani netiesās pārāk bargi par to, ka es bez speciālajām zināšanām, bet balstoties uz loģiku un gandrīz 15 gadu autovadītāja pieredzi rakstu recenziju konfidenciālam (neesošam?) detālplānojuma projekta tehniskajam pamatojumam.

  1. Kāds ir šī detālplānojuma mērķis? Spriežot pēc piedāvātajām ceļu tīkla izmaiņām, šajā kvartālā vajadzētu būt nopietnām satiksmes problēmām. Ņemot vērā to, ka šis ir apjomīgākais un steidzamā kārtā ar visu administratīvo jaudu bīdīts risinājums, kritiskas satiksmes problēmas Ikšķilē ir tieši Skolas un Birzes ielas krustojumā rodas. Tādam secinājumam būtu jābūt pamatotam ar konkrētiem satiksmes intensitātes mērījumiem un negadījumu statistiku. Diemžēl portālā www.ikskile.lv šādu informāciju neatradu, tādēļ 5.novembra rītā veicu vienkāršu satiksmes mērīšanu (tests, ne pierādījums) – saskaitīju šo krustojumu šķērsojušās mašīnas rīta sastrēguma laikā.  Plānotā Skolas ielas loka krustojumā laikā no pulksten 7.54 līdz 7.59 visos virzienos iebrauca 90 automašīnas, t.sk. 1 smagā. Īsi pirms tam, laikā no 7.45 līdz 7.50, Stūra veikala krustojumā iebrauca 140 automašīnas, t.sk. 5 smagās. Zīmīgi, ka paredzamā loka krustojumā kustība bija raita, bet pie Stūra veikala Melioratoru ielā pie STOP zīmes ilgāk par divām minūtēm stāvēja pat 7 mašīnu rinda. Tātad, Skolas un Birzes ielas krustojuma satiksmes intensitāte ir tikai 2/3 no Skolas un Melioratoru ielas krustojuma intensitātes. Ja reiz tik liels projekts tiek bīdīts atrauti no patiešām visvairāk noslogotās Skolas ielas daļas, tad tomēr jāsecina, ka detālplānojuma mērķis nav Ikšķiles pilsētas transporta shēmas sakārtošana. Kāds ir šī detālplānojuma mērķis?
  1. Izvēlētais lokveida krustojuma rādiuss plānā izskatās grandiozs. Arī lokveida risinājumam ir tehniskas dabas pamatojums. Viens no rādītājiem ir satiksmes intensitāte, otrs ir ielu skaits krustojumā, trešais ir transporta līdzekļu masa. Kā jau iepriekš minēju, satiksme šeit ir raita arī sastrēguma stundā, bet piektā (liekā) iela šeit uzrodas tikai līdz ar šo detālplānojumu. Piedāvātais loka rādiuss ir 22,5 m. Līdzīgs rādiuss ir lokam uz Rīgas apvedceļa Salaspilī, uz HES dambja. Vai Ikšķilē tiek plānota tik pat intensīva tranzīta satiksme? Varbūt tieši Ikšķilē tiks būvēts Rīgas HES “Dienvidu tilts”? Es tādu esmu redzējis Salaspils novada plānā pie Tallinas virziena apvedceļa. Vai tomēr Ikšķilē? Līdzīga izmēra loks atrodams arī Jēkabpilī pie autoostas, caur kuru notiek vieglo automašīnu, autobusu un arī kravas transporta satiksme starp divām pilsētas daļām. Jēkabpils vienīgais tilts pār Daugavu nosaka Ikšķilei ļoti līdzīgu transporta situāciju. Gribās gan pieminēt, ka Jēkabpils pilsētā ir 26.000 iedzīvotāju, tā ir kopumā 53.000 iedzīvotāju rajona centrs. Šeit tiešā apļa tuvumā atrodas starppilsētu autoosta un divi lielākie veikali, bet veikals DEPO sasniedzams pa saistīto ceļu. 8000 iedzīvotāju novada Ikšķiles gadījumā iepirkšanās centrs attīstās “šaurās vietas” – šosejas tuneļa otrā pusē, “autoosta” atrodas uz šosejas, bet pilsētā ienākošā tranzīta transporta plūsma dodas pretējā – Tīnūžu virzienā! Daudz pieticīgāki cilvēki dzīvo Ādažos, kuri savai centrālajai ielai, pa kuru brauc gan vieglās mašīnas, gan regulāro reisu autobusi, ir izvēlējušies mazāku loka rādiusu.
  1. Plānā redzamais Peldu un Lībiešu ielas krustojuma risinājums, manuprāt, ir Melnais punkts ar lielo burtu. Krustojums – katastrofa. Galvenā iela no abām pusēm dodas kalnup un pa to braucošajiem ir ierobežota redzamība, kas rada ilūziju par šķēršļu neesamību. Tādējādi tiek apdraudēti gājēji – galvenokārt skolēni. Esošo T-veida krustojumu skolēni var apiet pa vienu vai otru pusi, turklāt galvenā ceļa pagrieziens ievērojami samazina transporta plūsmas ātrumu. Bēdīga situācija izveidotos arī Lībiešu ielā. Plānotajā krustojuma variantā braucēji no Lībiešu ielas abos virzienos brauc uz leju. Ierobežotās redzamības dēļ problēmas var rasties zīmi nepamanījušiem braucējiem, it īpaši pilsētas viesiem, bet slidenā laikā avārijas iespēja pieaug arī vietējiem. Tā kā izslīdēšanas rezultātā mašīna pēkšņi parādīsies uz taisnas galvenās ielas, tad avārijas būs vismaz ar vidēji smagām sekām. Šeit ir vajadzīgas drošības salas gājējiem, kas vienlaicīgi kalpotu par braukšanas ātruma ierobežotājiem. Autobraucēji, redzot vizuāli šaurāku vietu, ātrumu tomēr nedaudz samazina. Kopumā skolas atslogošana no transporta plūsmas ir laba doma (drošība, skaņa, gaiss, vibrācija), tomēr tiešā skolas tuvumā gan autobraucēji, gan skolēni ir disciplinētāki. Attālinot no skolas ievērojama skaita (pat ja tikai dažu!) skolēnu pāreju pār centrālo ielu, nepietiek ar līdzvērtīgu drošības risinājumu. Drošības līmenim ir jābūt augstākam.
  1. Šajā detālplānā nav nekādas pamatojuma 60 automašīnu stāvvietām tagadējā pļavā. Ikdienā tik liels stāvošu mašīnu skaits šeit nav manīts, bet uz lieliem pasākumiem ierodas reizes piecas vairāk mašīnu un vēl pārdesmit autobusu. Vai Ikšķilei būs savs auto tirgus?
  2. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka nākošās domes sastāvs būs ievērojami draudzīgāks pret saviem iedzīvotājiem, tādēļ otras Strēlnieku ielas joslas un autostāvvietas 26 mašīnām izbūve pat varētu izrādīties lietderīga. Tomēr es ieteiktu padomāt par vienvirziena ielu tīkla attīstības iespēju. Šī papildus Strēlnieku ielas josla nav nepieciešama, ja parka gājēju/velosipēdistu celiņu paplašina tā lai pa to vienā virzienā (prom no domes) varētu braukt arī automašīnas. Ja reiz tāpat rok un betonē … Šāds risinājuma gadījumā atpakaļ braucošais transports nebrauktu gar skolas priekšu un esošā ceļa šaurība vairs nebūtu problēma. Iegūtā iela parkā pēc darba laika un brīvdienās būtu praktiski brīva (to var noteikt arī ar ceļa zīmēm) un papildinātu aktīvās atpūtas iespējas skrituļot un skeitot gribētājiem. Arī Strēlnieku ielas daļa aiz domes detālplānā zīmētajās divās joslās fiziski nav iespējama, bet gājēju ietvi es šeit uzskatu par obligāti nepieciešamu – šis ir taisnākais ceļš no lejas uz skolu, bibliotēku, doktorātu un arī domi. Šo vienvirziena ceļu pašlaik daudzi kājāmgājēji drošības apsvērumu dēļ izvairās izmantot – tumšs un slikta pārredzamība aiz pagrieziena.

Vai šis detālplānojums kaut kā saistīts ar “Kultūras kalna” projektu? Kādēļ tad tā nav rakstīts nosaukumā? Vidusskolas un Kultūras nama kvartāla detālplānojums. Kādēļ no iedzīvotājiem tiek slēpts acīmredzamais?   Uzskatu, ka šī detālplānojuma vērtība no satiksmes organizācijas viedokļa ir nulle, no satiksmes drošības viedokļa – ir pozitīvi un negatīva momenti, kas kopā arī nedod vairāk par nulli. Kādēļ Ikšķiles novada dome to par katru cenu grib apstiprināt? Kādēļ ieguldīt naudu nulles projektā? Varbūt galvenais ir liela griba “apgūt” sabiedrības naudu?!