Vēstule par purviem uz ceļa …

Jau gadiem nesakārtotā gājēju pāreja caur peļķi.
Jau gadiem nesakārtotā gājēju pāreja caur peļķi.

Labrīt!

Pamats rakstam vai vienkārši manas emocijas, bet nevaru atturēties uzrakstīt. Mans vakara pārgājiens ar bērnu ratos izvērtās līdzīgs bezceļu tūrismam.
Dzīvoju Lejas un Īsās ielas rajonā.

Uz Ikšķiles centru devos pa Miera, Pakalnu un Priežu ielām, kuras klāj vienas vienīgas peļķes un dubļi līdz pat Birzes ielas, kuru klāj tikai peļķes. Ikšķiles centrs – viens vienīgs ūdens. Atceļā no bērnudārza, labāka mājupceļa meklējumos, devos Lejas ielas virzienā pa Strēlnieku ielu, kas turpinās gar domi un ved lejā pa kalnu līdz Lejas ielai. Un tur – apgaismojuma laternas izdegušas un šaurais ceļš no kalna ejams pilnīgā tumsā.

Tālāk Lejas iela virzienā uz Saulkalnes pusi – vienkārši kā dīķis līdz pat Lejas veikalam. Gan es, gan bērns brienam pa ūdeni, turklāt pa sniega putru cenšos izstumt mazā bērna ratus. Garām brauc mašīnas, kuras gan pieklājīgi piebremzē, bet tāpat šļakstina ūdeni, jo ceļa segums zem ūdens ir bedres, bedres, bedres. Tālāk Lejas iela – ar vienu degošu apgaismes laternu, dubļi, ūdens … Šī noteikti nav vienīgā tāda iela!

Manas pārdomas par tēmu – kur mēs vispār dzīvojam? Manuprāt, Ikšķiles dome, savā nemainīgajā ilgtermiņa valdīšanas laikā, Ikšķili ir novedusi līdz kliņķim! Pilsētas teritorijā, ejot kājām, cilvēka cienīgā veidā nav iespējams nokļūt mājās! Cilvēki dodas uz un no darba, skolnieki, bērni. Mēs taāu neesam dubļu rūķi, ikdienā nestaigājam “pufaikās” un “gumijniekos”!

Paldies.
Agnese

28.11.2008

 

7 KOMENTĀRI

  1. Šitā gan! Novembris un decembris Lejas ielā jau ir nobeidzies, bet no abu Jāņu solītajām kāpnēm pat puse nav gatava. Bet viņi abi taāu ļoti labi zināja, kad un ko ceļ un ierīko!<br />
    Te nu bija austrumu gudrie!<br />
    Pavasarī no smiltīm izžūs tajās sakrājies lielais slapjums (ūdens), un jaukais bruģakmenis aizšļūks, kur pagadās… Un ikšķilnieku naudiņa būs “apgūta”!

  2. Sveiki.<br />
    Runājot par ceļiem. Ja paskatās uz Galveno ielu – cauri pilsētai – no Meidrupa līdz pat Tīnūžiem, tad vērtējums viens – Katastrofa.<br />
    Vai kaut kad ir gaidāma šī ceļa normāla savešana kārtībā…?<br />
    + manuprāt šo ceļu lielākais sagandētājs ir – Smagās kravas automašīnas, kas dien-dienā kursē cauri (Vietējā betona ražotne un karjeri). Cauri pašai pilsētai… Nebūtu jau bēdas, ja dēļ tā neciestu ceļi un pārbrauktuve… <br />
    Jautājums: Vai tās tiešām nevar novirzīt pa citiem – apbraucamajiem ceļiem, ne cauri pilsētai…?

  3. Man tāda sajūta, ka domes komandējošais sastāvs pilnīgi nejēdz, kurus darbus veic ziemā, kurus vasarā. Kad vasarā un rudens sākumā Karpovam ar Rudzīti Lejas ielas iedzīvotāji atgādināja, ka kāpnes ir apsolītas jaugadu atpakaļ, tad no abiem draugiem bija dzirdamas rupjas lamas. Viņi labāk zinot, kad un ko būvēt. Pēc tam, kad sākās Ikšķiles budžeta un projektu līdzekļu histēriskās tērēšanas rudens un ziemas sesija, pēkšņi un steidzīgi tika noslēgti līgumi arī par Skolas ielas gala kāpnēm. Domes plāniņā tika arī ierakstīts, ka novembra un decembra mēnešos kāpnes tikšot uzbūvētas un PABEIGTAS.<br />
    Dotajā brīdī tur pat nevar uz dibena nošļūkt līdz Lejas ielai. Izskatās,ka pasākuma termiņš ir izvēlēts speciāli, lai darbi ievilktos, mazākais, līdz pavasarim. Un tad iedzīvotājiem būtu tikai interesantāka ziema. Var jau būt, ka man galva par vecu, un iespējams, pat atmiņa bojāta, bet, ja nemaldos, vasaras pirmajā pusē nekādi īpaši fundamentāli darbi pilsētā nenotika. Tie sākās tikai vasaras otrā pusē.<br />
    Var būt, ka vajag lielajiem speciālistiem – rīkotājiņiem un plānotājiņiem publiski uzrādīt savus attiecīgu izglītību apliecinošus dokumentus. Jo rodas iespaids, ka viņi vai nu ir pilnīgi nejēgas, jo pat nezina, kādi pie mums pēdējā laikā rudeņi un ziemas, vai arī nodokļu maksātāju nauiņas tiek speciāli nejēdzīgi izcūkotas. Laikam pamatskolas jaunākās klases būs izlaiduši. Tur bērni zīmē tādus kalēndārus ar tekošās dienas laika apstākļu novērojumiem. Un mācās tādu jauku priekšmetu, kā aritmētika. Pie viena izkopjot arī zināmu atbildības sajūtu par paveicamajiem pienākumiem.

Atbildēt

Jūsu komentārs
Lūdzu norādiet savu vārdu