Pārdomas par atbildību celtniecībā

1261
Dainu ielas 1 būves it kā aizsargātā puse
Dainu ielas 1 būves it kā aizsargātā puse

Dainu ielā jau ilgāku laiku notiek mājas 4. stāva piebūvēšana. Celtniecības objekts ir daļēji nožogots. Varētu pieņemt, ka drošības apsvērumu dēļ.

Tomēr nožogojums ir tikai ēkas pasīvajā apkārtnē – zālājā. Celiņi pie ēkas un ēkas divas ieejas zem celtniecības zonas ir brīvi pieejamas un nekādi netiek aizsargātas no celtniecības riskiem.

Ja celtniecība notiktu slēgtā privātā teritorijā, tad ēkas īpašnieki visus drošības riskus varētu kontrolēt, ierobežojot piekļuvi objektam. Ieeja atļauta tikai cietpauriem! To nevar saukt par saprātīgu pamatojumu nolaidībai, taāu to varētu saprast kā tādu “domāšanas veidu”.

Pie ēkas nav izvietots paziņojums par celtniecību un atbildīgajām personām. No tā var secināt, ka visa atbildība par objektā notiekošo gulstas uz ēkas īpašniekiem vai viņu pilnvarotiem pārstāvjiem, vai apsaimniekotājiem. Ikšķiles publiskajā telpā ir informācija, ka būvniecība saskaņota ar ēkas īpašniekiem un varbūt pat ir noslēgts atbilstošs līgums. Tomēr redzot situāciju uz ielas, var diezgan droši pieņemt, ka līgums labākajā gadījumā regulē pušu saistības attiecībā uz veicamo darbu apjomu un kaut kādā mērā īpašuma tiesības uz darbu rezultātu. Interesanti, vai ir atrunāts, kam piederēs stāvvadi, kurus it kā arī mainīšot? Ir dzirdēti šausmu stāsti par liftiem, siltummezgliem utt., kas kādā brīdī izrādās nemaz nepieder dzīvokļu īpašniekiem un jānomā par papildus samaksu…

Vai tiešām šeit nekāda riska nav? Vai ēkas īpašnieki garantē?!

Zinot Ikšķiles tradīcijas, var arī pieņemt, ka šis līgums nav pilnvērtīgs būvniecības pasūtītāja un izpildītāja līgums, un tas neietver atrunas par būvniecības riskiem un trešajām personām nodarītiem zaudējumiem. Ēkas īpašnieki, kas šajā gadījumā nemaz īsti nav pasūtītāji, pieņem, ka par visu atbild būvnieks. Būvnieks mēģina visu izdarīt pa fikso, cerot, ka gan jau arī šoreiz būs labi. Būvniecības procesa uzraugi Ikšķilē savu mazspēju jau ir pierādījuši darbos – nepamanīja, ka nelikumīgi uzbūvēja Maximu, un droši var teikt, ka pārdesmit metru žoga un nojumes neesamību pie vienas mazas mājas ieejām pat ar teleskopu neieraudzīs.

Kurš šajā gadījumā atbild par iespējamo krītoša ķieģeļa trešajai personai nodarīto zaudējumu? Būtu interesanti uzklausīt speciālistu viedokli par atbildību celtniecības procesā.

P.S. Ēkas īpašnieki šajā gadījumā ir dzīvokļu īpašnieki, un dažiem no tiem pēc komunālajiem maksājumiem tā īsti neesot ko ēst. Tomēr viņi samierinās ar riskiem, kas var pārsniegt visas ēkas vērtību…