Roberts Kulpe 30 gados savāc unikālu latviešu dziedāšanas svētku nozīmīšu kolekciju Viņa atnesa parādīt apmēram sauju nozīmīšu, tad paņēma daļu no tām un negaidīti teica: “Lūdzu, tās jums.”
Kad Rīgas 17.profesionāli tehniskās mēbeļu mākslas vidusskolas skolotājs, kolekcionārs Roberts Kulpe apskatīja sava audzēkņa māsas devumu, atklājās viņam tikušas vērtīgas XX gs. sākuma Dziesmu svētku piemiņas zīmes. Ar šo epizodi pirms 30 gadiem arī aizsākas Kulpes (74) aizraušanās krāt mūzikas svētku nozīmītes.
Melnā samta dārgumi Vērtīgās latviešu dziedāšanas liecības glabājas rūpīgi piespraustas pie divām melna samta planšetēm. Ap 200 nozīmīšu gan no Dziesmu svētkiem, gan dziedāšanas un dziesmu dienām visā Latvijā. Kulpes kolekcijas vecākais eksemplārs ir 1868.gada nozīmīte par godu Rīgas Latviešu biedrības dibināšanai, savukārt no dziesmu svētkiem 1910.gada V Latvju vispārējo dziesmu un mūzikas svētku piemiņas medaļa. Nākamā ir sesto svētku 1926.gadā nozīme, uz kuras rakstīts: “Dzied māsiņa tu pret mani, es pret tevi gavilēšu.”
Tieši šīs abas pēdējās iebira Kulpes plaukstā pagājušā gadsimta 70.gados, kad viņš vēl strādāja profesionālajā vidusskolā. “Iespējams, meitenei saujā bija vēl vecākas, vienkārši man nepatrāpījās,” viņš smejas, izrādot kolekciju. Iegūto nozīmīšu vecums toreiz “paņēma” uzreiz: “Nolēmu, jāsāk tā riktīgāk krāt tieši par Dziesmu svētkiem.”
Sākot pētīt avotus, kolekcionārs atklāja, ka latvieši jau kopš XIX gs. vidus paralēli lielajiem Dziesmu svētkiem rīkoja dažāda mēroga sadziedāšanās dienas. Arī tām bija savas piemiņas zīmes, kas būtiski papildina kolekciju. Kulpe rāda 1928.gada Zemgales dziesmu svētku nozīmīti, tā paša gada I Lejaskurzemes dziesmu svētku nozīmīti tās nāca “smagi”, jo retas un dārgi maksāja. Grūti būt vienaldzīgam, aplūkojot 1940.gada Latgales dziesmu svētku nozīmīti svētku dienu pirms padomju okupācijas. Klātesošais fotogrāfs Uldis Briedis bilst, ka uz nozīmītes attēlotajās dziedātāju sejās mākslinieks jau iekalis baisas priekšnojautas.
Lieli dziedātāji Kulpem īsto garšu kolekcionēšanai piešķir arī paša Dziesmu svētku pieredze. Kolekcionārs Ikšķiles pilsētas domes korī Ikšķile dzied kopš kora dibināšanas un labi atceras, cik saviļņojoša bija dziedātāju pirmā braukšana uz Dziesmu svētkiem 1980.gadā. Pēc neatkarības atjaunošanas uz Mežaparka estrādes kāpa jau visa Kulpes saime: “Draudzīgi braucām visa ģimenīte mēs ar sieviņu, meita un dēls.” Visi vienā korī. Pašreiz viņš no Kulpēm gan atkal dzied viens pats, pārējie atbiruši savas aizņemtības dēļ. Dziedātāji deleģējuši kolekcionāru kora dzīves aprakstītāja amatam. Kulpe rāda kladi, kurā detalizēti aprakstīta katra kora uzstāšanās reize kopš 2002.gada kur un ko dzied, cik un kādi koristi piedalās: “Te ir viss, ieskaitot arī bēres.” Gada beigās viņš saraksta arī katra dziedātāja dalības statistiku. Tad redzams, kurš pabijis 12 koncertos, kurš tikai āetros.
Topā kolhozi Ar paša dziedāšanas pieredzi Kulpem saistās aptuveni 12 nozīmīšu. Kulpe ar nožēlu stāsta, ka ne visiem svētkiem tās vairs ir aktuālas. Dažkārt izlīdzas ar uzlīmēm. Nav arī nozīmīšu kataloga, kāds ir pastmarkām, lai kolekcionāriem vieglāk orientēties. Kulpe parāda samtā saspraustās nozīmītes no latviešu Dziesmu svētkiem ārzemēs, igauņu, lietuviešu, ziemeļvalstu svētkiem. Pilnīgu kolekciju viņš nemaz necer savākt. Ja agrāk kolekciju varēja papildināt, piedaloties kolekcionāru saietos, tad tagad drīzāk jācer uz kādu nejaušību vai privātiem kontaktiem. Kulpe zina vēl divus nopietnus Dziesmu svētku piemiņas zīmju vācējus viens ir rīdzinieks ar lielāku kolekciju, otrs talsinieks ar mazāku. Viņa sapnis ir kolekciju papildināt ar pirmo āetru svētku nozīmītēm. Kulpem pat zināms kāds cilvēks, kurš pirms pāris gadiem piedāvāja pārdot pašu pirmo Dziesmu svētku nozīmīti, tātad no 1873.gada. Bažas rada tās cena. Zināms, ka šīs nozīmes metāla sakausējums ir ļoti neizturīgs un, visticamāk, drīz pasaulē vairs nebūs tādas. Unikālo vākumu viņš, visticamāk, nodos kādam ieinteresētam muzejam. “Mazbērniņi aug, bet viņus tās diezin vai tā nopietni interesēs,” piebilst kolekcionārs.
