Sabiedrības līdzdalība teritorijas plānošanas un būvniecības jautājumos

Līdzdalības mērķis ir nodrošināt, lai pati sabiedrība, kurai vislabāk zināmi vietējie apstākļi, norāda pašvaldībai risinājumu,

kas vislabāk atbilstu teritorijas ilgtspējīgas attīstības interesēm.

Pētījumā apzinātas esošajos tiesību avotos un tiesu praksē izteiktās galvenās atziņas par sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas un būvniecības jautājumos, kā arī sniegti praktiski ieteikumi esošās prakses uzlabošanai.
Kā būtiskākos sabiedrisko apspriežu vājos punktus autori min līdzdalības formālo raksturu un izteiktā viedokļa ignoranci, arī iesaistīšanas mehānisma neefektivitāti un atgriezeniskās saites trūkumu.
Pētījuma autori uzsver — sabiedrības līdzdalība nodrošina, ka tiek pieņemts vislabākais iespējamais lēmums sabiedrības interesēs un katra cilvēka iebildumi vai bažas tiek vērtētas un iespēju robežās taisnīgi ņemtas vērā.

Fragments no pētijuma:

Lai arī pēdējo desmit gadu laikā ir pieņemti daudzi būtiski normatīvie akti,
kas nodrošina sabiedrības iespējas saņemt informāciju un piedalīties lēmumu
pieņemšanā, kā arī aizstāvēt savas tiesības tiesā, tomēr formāla noteikumu
ievērošana nenodrošina efektīvu sabiedrisko apspriešanu un tās mērķu sasniegšanu.
Dažos gadījumos ir pat vērojama tāda pašvaldību attieksme, ka sabiedriskās
apspriešanas organizēšana un tās rezultātu analīze ir tikai normatīvo aktu noteikumu
formalitāte un lieks apgrūtinājums. Sabiedriskā apspriešana netiek uztverta
kā nozīmīgs informācijas avots par konkrētās teritorijas attīstību un būvniecības
vajadzībām un iespējām. Ņemot vērā pašvaldības formālo attieksmi pret sabiedrības
līdzdalību un izteikto viedokli par būvniecību, privātpersonas kā pēdējo un
efektīvāko līdzekli savu tiesību un tiesisko interešu aizstāvībai izvēlas būvatļaujas
apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu. Tā vietā, lai visi strīdīgie jautājumi tiktu izdiskutēti
jau sākuma stadijā un tiktu panākts kompromiss vai pat konsenss,
notiek cīņa ar sekām, nevis jautājumu konstruktīva risināšana. Tas neveicina
sabiedrības un valsts/pašvaldību sadarbības kultūru, kā arī rada citas negatīvas
sekas, piemēram, sakarā ar būvniecības apturēšanu – finansiālus zaudējumus
investoriem, administratīvo tiesu pārslodzi.

Līdz ar to kā šķēršļi efektīvai sabiedrības līdzdalībai minami:

1) sabiedrības inertums. Sabiedrībā valda neticība, ka tā ar savu līdzdalību
var kaut ko mainīt. Iedzīvotāji izsaka savu ieinteresētību tikai tajos gadījumos,
kuri skar viņu šauri privātās intereses (saistītas ar viņu īpašumtiesībām
vai pašu tuvāko apkārtni);

2) sabiedrības līdzdalības procesa organizētāju prasmes un zināšanu trūkums.
Vides jautājumi vislabāk risināmi ar visu ieinteresēto pilsoņu līdzdalību attiecīgajā
lēmumpieņemšanas līmenī. Katram indivīdam jābūt pieejamai valsts pārvaldes
un pašvaldības iestāžu rīcībā esošajai vides informācijai un jābūt iespējai
piedalīties lēmumu pieņemšanā. Iestādēm jāveicina sabiedrības apziņa un līdzdalība,
padarot vides informāciju plaši pieejamu.

Pilns pētijuma teksts pieejams Providus.lv (faila formāts .pdf)
Sabiedrības līdzdalība teritorijas plānošanas un būvniecības jautājumos
Par izdevumu:
Autori: Gatis Litvins, Elisabeth von Renner, Kristaps Markovskis, Sandijs Statkus
Gads: 2008
Finansētājs: Sabiedrības integrācijas fonds, Norvēģijas EEZ finanšu instruments
Valoda: latviešu