Pagājušo nedēļu pēc ilgāka pārtraukuma manai ģimenei sanāca izmantot Jūsu meitas kompānijas (SIA Pasažieru vilciens”) sniegtos pasažieru pārvadājumu pakalpojumus.
Jāsaka, ka biju šokā, jo tas, ar ko saskāros, bija pretrunā ar maniem pieņēmumiem un presē izskanējušo informāciju par iepriekšējos gados jau atrisinātu problēmu.
Tātad neliels ieskats problēmā, minot konkrētos faktus: šī gada 1.februārī mana ģimene ar diviem nepilngadīgiem bērniem atgriezās no Ogres uz Ikšķili ar elektrisko vilcienu, kas izbrauc no Ogres plkst. 19:24 un iebrauc Ikšķilē 19:32. Iebraucot Ikšķilē vilciena mašīnists atvēra vilciena durvis un ļāva pasažieriem izkāpt. Lai varētu precīzāk iztēloties situāciju, kādā nokļuva izkāpušie pasažieri, gribētu piebilst, ka Ikšķiles stacijā, atšķirībā no citām stacijām, perons atrodas pa vidu starp sliedēm. Pēc izkāpšanas pasažieri ieraudzīja, ka no Rīgas puses uz Ogres pusi dodas preāu vilciena sastāvs, un, sajutuši apdraudējumu, cilvēki nonāca apjukumā. Daži mēģināja izvairīties no iekļūšanas starp diviem dzirnakmeņiem pārskrienot preāu vilciena priekšā pār sliedēm. Pārējie gan sastinga, turoties pēc iespējas tuvāk šaurā perona vidum, lai viņus gan preāu vilciena, gan arī jau atejošā elektrovilciena radītā gaisa turbulence nenorautu no perona vidus un neparautu zem kāda no vilcieniem. Jāsaka, ka cilvēki pārdzīvoja nopietnu stresa situāciju. Cik esmu aprunājies ar paziņām, kas dzīvo Salaspilī, tad viņi arī minēja, ka ir gadījušās līdzīgas situācijas, lai gan viņiem nebija tik traki, jo Salaspilī perons ir platāks.
Es jau iepriekš rakstīju, ka savulaik presē izskanēja informāciju par iepriekšējos gados jau izmantotiem šīs problēmas risinājumiem. Savulaik, izmantojot pašam vilcienu, bija iespēja šos risinājumus pārbaudīt uz savas ādas. Tātad risinājums bija tāds: gadījumos, kad Ikšķiles stacijā pienāk vilciens virzienā no Ogres uz Rīgu, vilciena mašīnists novērtē, vai nav pretimnākošā vilciena, un izkāpušie pasažieri paspēs pamest peronu, kā arī pasažieri, kas vēlas iekāpt vilcienā, paspēs to izdarīt pirms pretimnākošais vilciens šķērso Ikšķiles staciju. Ja mašīnists novērtē, ka pasažieri nepaspēs nokļūt no perona vai arī iekļūt vilcienā, pirms pretimnākošais vilciens šķērso Ikšķiles staciju, tad never durvis vaļā, kamēr pasažieru izkāpšana un iekāpšana kļūst droša pasažieriem. Ceru, ka tas nav tas grūtākais veids, kā šo problēmu atrisināt un no jauna ieviest jau izmantotu risinājumu. Var jau to atrisināt arī izmantojot datorprogrammas, kaplāno vilcienu plūsmu un saskaņot vilcienu pienākšanas un atiešanas grafikus tā, lai šādi gadījumi vienkārši nenotiktu.
Lūdzu padomāt par aprakstīto situāciju, vai šie cilvēki to ir pelnījuši nokļūt šādā situācijā, kas kādreiz var beigties arī traģiski?
Saprotu, ka pasažieru pārvadājumi nav tik ienesīgi kā kravu pārvadājumi, bet jebkurā gadījumā gribētos, lai šīs lietas tiktu sakārtotas un Jūsu kompānija izrādītu kaut nelielu cieņu pret tiem, kas maksā jums par sniegto pakalpojumu. Pretējā gadījumā šādas situācijas atgrūž pasažierus no jūsu uzņēmuma sniegto pasažieru pārvadājumu pakalpojumu izmantošanas un jūsu kompānija var nonākt lejupejošajā spirālē: mazāk pasažieru – mazāki ieņēmumi – mazāk reisu – mazāk pasažieru – mazāki ieņēmumi – bankrots.
Ar cieņu,
Hermanis DJOMKINS
IKŠĶILES IEDZĪVOTĀJS
kas gan ir pasažieris salīdzinajumā ar precinieku – niex 😀
Arī man gadījās nokļūt Hermaņa aprakstītajā situācijā, izkāpjot no Ogres vilciena ar trim mazajiem. Mazākajam tobrīd bija 2 gadiņi, un viņš izmisumā pārkliedza preāu vilcienu. Tā nudien bija baisa pieredze.<br />
Man savā ziņā patīk sīksto latviešu stoicisms, kas gatavi turēties pie laternas staba un kārtējoreiz izdzīvot, bet šajā situācijā gan labāk izvēlos būt vidējā aritmētiskā Rietumeiropas ņerga un gribēt, lai LDz šādas situācijas novērš saknē :)<br />
Sapnim par autonovietni otrpus dzelzceļam varētu pievienot vārdiņu “apsargāta” – kas ļautu droši atstāt ne vien auto, bet arī velosipēdus. Man šķiet, daudzi par to priecātos.
Atbalstu Zanes ieteikumu. Kopumā jāsecina, ka līdz šim ne mazākā mērā nav domāts par cilvēku drošību. Kopš dižās gudrības uzvaras – likvidēt apsargātas dz-ceļa pārbrauktuves Ikšķilē sadursmēs ar vilcienu ir daudzi bojāgājušie. Satiksme kļūst intensīvāka, bet drošibas pasākumi samazinas. Tikai normāli būtu dz-ceļu iežogot, bet parejas un šķērsojumus veidot citā līmenī.
Ja nu mēs te palaižam gaisā savas labās cerības, tad es gribēt pazemes dzelzsceļa šķērsojumu gan gājējiem, gan automašīnām. Starp citu dzelzsceļa dēļ mēs savā laikā pilnībā atmetām domu par nekustamā īpašuma iegādi teritorijā no tā uz Tīnūžu pusi. Pilnīgi nepieņemama man bija doma, ka bērniem sliedes būs jāšķērso katru dienu ejot uz skolu un atpakaļ.
Labdien, tiešām šī ir ļoti nejauka situācija. Līdz šim man nav nācies saskarties ar šādu problēmu, bet lieta šoreiz ir patiešām nopietna. Paldies dievam ka neviens nav cietis kurnu vel miris. Pati nekad nevēlētos saskarties ar šādām lietām. Jūsu bērniem tas nebija trieciens? Un ko apkārtējie saka par šo lietu? Ceru ka nevienam vairs nevajadzēs saskarties ar ko tik nejauku. Ar cieņu Iedzīvotāja09.
Autostāvvietai otrā pusē sliedēm būs vajadzīgs augsts žogs … lai aizsargātu no garāmbraucošiem vilciena huligāniem. Tā puse ir zemāka, ērtāka tukšās taras metienam. Nu, varbūt konduktoru klātbūtnē tas tagad arī vairs nenotiek.<br />
<br />
Noteikti vajag stāvvietu pie dzelzsceļa pilsētas centra pusē (vai kā vienu no divām). Tad to ērti varētu izmantot arī pilsētas pasākumos, novirzot uz to daļu auto plūsmas. <br />
Pāri sliedēm vieta pievicīga Tīnūžu puses lietotājiem. Ja šie paši cilvēki izmanto pakalpojumus Ikšķilē (uz to vajadzētu tiekties), pieaug sliežu šķērsošanas reižu skaits gājējiem (risks) un varētu mazāk patikt potenciālajiem lietotājiem. Bet to var ar vienkāršu aptauju noskaidrot 🙂
Piekrītu …perons + autostāvvieta, jo tā josla otrpus sliedēm tā pat stāv tukša un neizmantota, bet pie stacijas jau tagad rodas problēmas ar auto novietošanu. <br />
Atbraucam, novietojam auto un tālāk dodamies ar vilcienu ….ērti un droši.
Es par peronu otrā pusē + tur izbūvētu bezmaksas auto stāvvietu, kas kaut cik atrisinātu ar mašīnām piebāzto stacijas laukumu, kur uz visu dienu tiek atstāti auto tādejādi liedzot iespēju novietot mašīnu, atbraucot pēc bulciņām vai kādam pretī uz vilcienu.
Pirms salu tilta uzbūvēšanas uz Zaķu salu ledus iešanas laikā cilvēki gāja pa dzelzceļa tiltu. Esmu ļoti labi izbaudījis 50 cm. atālumā garāmejošu preāu vilcienu un zinu ko tas nozīmē. Barjeras gar perona malu nav nekas jauns un neiespējams. Tādi peronu aizsargi ir sastopmi daudzās stacijās, bet ne Latvijā. Barjera nav vajadzīga perona vidū, bet iespējami tuvāk Ogres virziena sliedēm. Tā var būt pat necaurredzama. Nevajag svaidīties ar kategoriskiem minējumiem par pasaulē sen pazīstamām lietām. Jāprasa lai tās ieviešs arī mūsu dzelzceļš. Ar cieņu Kārlis.
starpcitu, atcerējos, 1 (vienu) reizi, braucot no Ogres, vilciena vadītājs, pirms taisīt vaļā durvis Ikšķilē, mikrofonā paziņoja, ka “…esiet piesardzīgi, nāk pretējā virziena vilciens”.<br />
Paldies, par to pašu.
Tie, kas te ironizē, noteikti nav baudījuši šo “izklaidi” tā pamatīgi. Es esmu un, lūdzu, nesmejieties.<br />
Kāpjot ārā no vilciena, pirmkārt, tu negaidi to cita vilciena pēkšņo brāšanos garām. Rauj no kājām viņš briesmīgi. Principā nāves briesmas tur ir viena nejauša soļa attālumā.<br />
15 gadus braucot, var iepraktizēties daudz ko, bet normāli tas nav.<br />
Es par peronu sližu otrā pusē.<br />
Vai arī par saskaņotu vilcienu kustību, kas nebūt nav sarežģits pasākums mūsu datorizētajā laikmetā. Tur tik plānojot maršrutus ir jāparedz šāds ierobežojošais faktors. <br />
Ļoti labi zinu kā ir starp diviem kustībā esošiem vilcieniem. Asākas izjūtas parastā dienā :). Bet es vienmēr uz perona izvēlos stāvēt tuvāk apgaismes stabiem. Ja nu kas, lai ir kur pieturēties :). Tā kā katrs jau atrod kā izdzīvot. Barjeriņas pa vidu tikai dotu vairāk cilvēkiem iespēju pieturēties. Bet tās gar malu var būt arī neder. To lai spriež inženieri.
Vagoni ir precīzi, bet vietās kur ir ātra kustība, nekas nav tuvu vagoniem.
Gariem cilvēkiem arī grūti starp diviem vilcieniem šūpoties :)<br />
<br />
OTTO. Vilcieni brauc pa sliedēm un vagonu izmēri ir ļooti precīzi. Pareizi uztaisītu barjeru neizķers, bet nepareizu nonesīs pirms uzbūvēšanas 🙂 Es ar par barjeru (žogu)malā. Kaut vai par rokturiem perona vidū, ja soliniem nesanāk vai eksistē kādi nepārvarami valsts standarti 🙂
Nu tās sajūtas ir katram savādākas! Assākas viņas ir veciem cilvēkiem un bērniem.
Es gribētu redzēt kā tu pieietu pie tās barjeras perona malā un vēl pieturētos kad ar 90 km/h garām dārdēdams iet preāu vilciens. Izskatās ka ne Kārlis, ne Zane nav izbaudījuši šīs sajūtas starp diviem vilcieniem. Nu nav tā normāla situācija un normālā valstī tā jau sen tiktu atrisināta un ticiet man dzelceļam tāda perona izbūve sīkums vien būtu un ja vēl sadarbojas ar pašvaldību tad vispār. Tāds perons varētu izmaksāt par 1/3 vairāk kā tik pat lielas platības ceļa izbūve.
Barjera var būt tikai pa vidu, jo pie perona malas to var aizķert vagons. Perons otrā pusē daudz labāk, bet ne šobrīd!
Atbalstu ideju par barjeru gar perona malu. Tā nemaksās dargi un ir tehniski viegli uzstādāma tuvākajā laikā. Cilvēki justos drošāk, pie tas varētu pat pieturēties.
Jā esmu latviete 🙂 un arī zinu cik kas maksā. + neloloju ilūzijas. Drīzāk es cerētu uz kādu barjeru gar perona malu.
Tu esi īsta latviete kurai šķiet ka visam jāmaksā baigi DĀRGI!! un normālas lietas ir tikai sapņi.
Evo esi reālists. Saskaiti cik cilvēku izmanto vilcienu, sareizini ar biļešu cenu, atskaiti jau šobrīd nepieciešamos izdevumus un no iegūtās starpības uzbūvē jaunu peronu. Bet protams bez sapņiem nevajag dzīvot. Tie agri vai vēlu piepildās.
Un kamēr neatvērs durvis tikmēr tie kas jau laicīgi atnākuši un stāv uz perona varēs izbaudīt visus jaukumus starp diviem vilcieniem ja? Varbūt tomēr lai dzelzceļš uzbūvē normālu peronu otrā pusē sliedēm. Ņemot vērā, ka Ikšķile ir Rīgas guļamrajons un dzelzceļa pakalpojumus izmanto liels skaits iedzīvotāju, tas būtu tikai normāli.
Vilcienu lietojot 15 gadus dien dienā varu teikt, ka šādas situācijas nav gadījušās bieži. Pamatā tomēr vilciena durvis netiek atvērtas un nogaidīts līdz situācija ir droša.
Tas joks ar kravas vilcienu pēc septiņiem notiek gandrīz katru rītu. Reti gan vienlaicīgi, bet divu minūšu robežās bieži. <br />
Atgriežoties no Rīgas pēc darba dienas, nogurušie cilvēki nonāk jaunu ekstrēmu pārdzīvojumu joslā. Daļu pasažieru sagaida ar automašīnām, un tie ātri turpina savu ceļu uz attālākiem pilsētas un novada rajoniem. Daļa pasažieru kājām dodas pa Daugavas prospektu, daļa – uz Stacijas ielu, centra virzienā. Šeit ir tas ekstrēmais piedzīvojums. Autobraucēji ir ļoti nogaidījušies, bet viņu pasažieri izsalkuši, tādēļ tik steidzīgi, ka kājāmgājējiem jāgaida visu aizbraukšana vai kā kamikadzēm jālec uz ceļa, cerībā, ka pirmais auto tomēr piebremzēs. <br />
Šeit jau darbs Ikšķiles domei. Vajadzētu laternas stabu ierakt un pāreju uzzīmēt. Nu, jā, projekts, saskaņošana, vēl sabiedriski apspriežams 🙂 Varbūt pamēģināsim jau šajā pavasarī pāreju uzkrāsot? To lampu jau varēs rudenī pēc vēlēšanām ielikt :)<br />
Daugavas prospekts (apgaismojums, gājēju vieta uz ielas vai tai blakus) noteikti ir atsevišķa komentāra vērts, bet par to lai prospekta ikdienas staigātāji uzraksta.
Agrāk mašīnisti nevēra durvis, kamēr otrs vilciens nepagāja garām!
to pienene<br />
<br />
Neteiktu, ka kvazi problēma… pārāk ekstremālas sajūtas ir atrodoties starp diviem vilcieniem, kas virzās pretējos virzienos un starp tiem ir tikai 3m plats perons. Iespējams, ka ir cilvēki, kas tādā veidā ķer adrenalīnu, bet es un mana ģimene nav starp tiem.
Hermani, šī ir kvazi-problēma.