Viedoklis par autoceļu E22

4351

Par autoceļu E22 posmā Kranciems – Slāvu aplis (Austrumu ievads Rīgā)

Daži zin, citi būs ko dzirdējuši, bet vairums varbūt pat nenojauš, ka visai drīz Latvija var tikt pie pirmās īstās autostrādes, kas pasaules kartē pamanāma. Priecīga ziņa itkā būtu, un ja vēl par visu maksā Brisele, bet… Gadījies tā, ka autostrāde ir izsenis muļļātā Maskavas šoseja, un to projektē gar Tīnūžiem.

31. martā Tīnūžu Tautas namā notika automaģistrāles E22 posma Kranciems – Slāvu aplis būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma publiskās apspriešanas sapulce. Lai gan sanācis bija krietns pūlītis ļaužu, uzskatu, ka sabiedrības informētības līmenis un izpratne joprojām ir visai zema, turklāt, būtu vēlams iesaistīt diskusijā ne tikai ceļa tieši skarto īpašumu saimniekus, bet daudz plašāku sabiedrības daļu, jo minētā būve ir visnotaļ grandioza un tā vai citādi ietekmēs gandrīz ikvienu Ikšķiles novadā un ne tikai.

Kas tad tiek plānots?

Iesākumā atļaušos nelielu vēsturisku atskatu, kas varētu dot priekšstatu par šī projekta laika un telpas mērogu un kontekstu. Automaģistrāli Rīga – Maskava sāk projektēt 1972.g. Jau tolaik kļūst skaidrs, ka Daugavpils šoseju (A6) paplašināt līdz četrām joslām tālāk par Ogri ir sarežģīti vai pat neiespējami, vismaz esošajā koridorā, turklāt tiek uzskatīts, ka tai jebkurā gadījumā nepieciešams stratēģiskais dublieris transporta kustības austrumu virzienā nodrošināšanai arī ārkārtas situācijās un jau tad (!) prognozētās A6 pārslodzes novēršanai. Tiek nolemts būvēt četru joslu ātrgaitas ceļu pilnīgi jaunā trasē. Astoņdesmitajos gados vietām sākas būvdarbi, tai skaitā uzbūvē divu joslu ceļu uz austrumiem no Kranciema dolomīta karjera līdz krustojumam ar ceļu Ķegums – Suntaži (vēlāk zināms kā daļa no P80). Tagadējā Ikšķiles novadā, uz rietumiem no Kranciema karjera, trasi dabā nosprauž ap 1987. gadu. Interesanti, ka iepriekš izdotās militārās topogrāfiskās kartēs (piem. 1983.g. izdevums – 1982.g. situācija) redzams cits trases novietojuma variants. Sekojošos juku laikos projekts aizmirstībā nenogrimst, turpinās projektēšana un dažbrīd pat būvdarbi, galvenokārt pieslēdzot uzbūvētos posmus esošajam ceļu tīklam un sakopjot nepabeigtos. Tomēr neizbūvētajos posmos nekādi pasākumi trases koridora juridiskai aizsardzībai veikti netiek – zemes denacionalizē, nav arī nekādu būvniecības ierobežojumu, līdz Ikšķiles novada teritorijas plānojumā 2005. – 2017.g. iezīmē turpmākās izpētes teritoriju – trases rezervējuma koridoru –, kas pamatā atbilst 1987.g. dabā nospraustajai trasei. Nelielās izmaiņas vairumā gadījumu laikam jāvērtē kā uzlabojumi, spriežot pēc atsevišķiem gadījumiem, kad trases novietojums saskaņots ar zemes īpašniekiem, tās veic  a/s “Ceļuprojekts”.

Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā atjaunojas maršruta stratēģiskais raksturs, to iekļauj Transeiropas autoceļu tīklā (TEN) kā E22 (Maršruts: Lielbritānijā – Holiheda, Manāestra, Līdsa, Grimsbija; Nīderlandē – Amsterdama, Groningena; Vācijā – Brēmene, Hamburga, Lībeka, Rostoka, Saznica; Zviedrijā – Trelleborga, Helsingborga, Norāēpinga; Latvijā – Ventspils, – A10 – Pope, Ugāle, Spāre, Strazde, Tukums, Jūrmala, Rīga – A6(šobrīd) – Jēkabpils – A12 – Rēzekne, Ludza, Zilupe (Terehova); Krievijā – Sassitino, Welikije Luki, Maskava, Wladimira, Ņižņijnovgoroda, Kazaņa, Jelaburga, Igra, Perma, (Āzijā) – Jekaterinburga, Tjumeņa, Išima…).

2004.g. Eiropas Komisija piešķir finansējumu Automaģistrāles E22 austrumu ievada Rīgā (Kranciema dolomīta karjers – Slāvu aplis Rīgā) priekšizpētes projektam. 2005. gada augustā, Valsts iepirkuma procedūras rezultātā, LR Satiksmes ministrija noslēdz līgumu ar Vācu konsorciju „SEIB Ingenieur-Consult-Froelich&Sporbeck” minētā projekta realizācijai.

Paralēli atsākas aktīva Latgales autoceļa projektēšana posmos Tīnūži – Viskāļi – Koknese, Koknese – Pļaviņas, Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (Terehova).
Posmā Tīnūži – Viskāļi – Koknese  patlaban sākta nekustamo īpašumu pirkšana, būvniecība plānota 2009 – 2012.g. Sīkāk un plašāk skatīt: Latvijas Valsts ceļi – http://www.lvceli.lv/lv/?i=117
2006.g. parādās Ikšķiles novada teritorijas plānojuma grozījumi, kuros, bez kādas vērā ņemamas diskusijas šajā jautājumā (sabiedrības neinformētības dēļ), trases rezervējuma koridors ir mainīts, novirzot to par 500 – 1000m uz dienvidiem – nu tas stipri līdzinās minētajās 1982.g. kartēs redzamajam.
Iespējams, cienījamam inženierim, kurš sabiedriskās apspriešanas sapulcē izteicās, ka trase dabā nosprausta kļūdaini, tiešām ir taisnība, bet tieši ar šo, dabā nosprausto, variantu iedzīvotāji rēķinājās gandrīz 20 gadu!

Tagad vācu projektētāji mums piedāvā divus savus variantus, sauktus Variants 3 (Ziemeļu) un Variants 2 (Dienvidu).

Tiem, kas nav redzējuši plānus, vai nelabprāt lasa kartes, došu aptuvenu īsu abu trašu vārdisku aprakstu.
Variants 3 (Ziemeļu), cik nu tas iespējams, izmanto esošo rezervējuma koridoru (2006.g. versijā). Trase no posma Tīnūži – Viskāļi rietumu gala pie Kranciema karjera turpinās gandrīz taisni, šķērso Mazo Juglu un turpinās aptuveni paralēli tai, 100 – 800 metru attālumā pa labo (ziemeļu) krastu. Tīnūži – Ropaži (P10) šķērsojumā, 1km no krustojuma ar Ceplīši – Turkalne (c9/v966), nepilnus 2km no nosacītā Tīnūžu centra, paredzēts VIENĪGAIS pieslēgums pie E22 austrumos no Rīgas apvedceļa projekta posma ietvaros (nākamais ir ziemeļaustrumos no Ogres, ceļa Ogre – Turkalne (V968) šķērsojumā, posmā Tīnūži – Viskāļi). Aiz Ceplīšiem trase atkal pietuvojas upei, vairākās vietās tikai 100 – 200 metru attālumā no tās, aiz Dobelniekiem Ropažu un Salaspils novados pa mežiem, tai skaitā, iegriežas Cekules mežu masīvā Salaspils novadā. Mezgls ar A4(E77) izvietots 600 metru uz ziemeļiem no A4 tilta pār upi, tūlīt aiz tā E22 otro reizi šķērso Mazo Juglu. Tālāk iespējami varianti, kuru izvēle Salaspils un Stopiņu novadu pārziņā, taču patlaban piedāvātais saslēgums ir ar Sauriešu un Ulbrokas Dienvidu apvedceļu.
Variants 2 (Dienvidu), cik nu tas iespējams, nosprausts cieši paralēli esošajiem P80 un P5 tos saglabājot vietējai satiksmei. Trase no posma Tīnūži – Viskāļi rietumu gala pie Kranciema karjera diezgan krasi pagriežas dienvidu virzienā un turpinās P80 tuvumā dienvidu pusē. VIENĪGAIS pieslēgums pie E22 austrumos no Rīgas apvedceļa projekta posma ietvaros, plānots tieši no krustojuma P5/P80, tālāk ceļš lokā apliec Tīnūžus no dienvidiem ciema administratīvās robežas tuvumā un pietuvojas P5 tikai pret Lielkancersiliem, tālāk turpinās cieši paralēli tam dienvidu pusē, atkāpjoties tikai Rīgas apvedceļa tuvumā, lai būtu vieta transporta mezglam ar A4(E77) aiz kura atkal pietuvojas P5. Tālāk iespējami varianti, kuru izvēle Salaspils un Stopiņu novadu pārziņā, taču patlaban piedāvātais saslēgums ir ar Sauriešu un Ulbrokas Ziemeļu apvedceļu.

Patlaban tiek sagatavots Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN). Tas vairumā gadījumu ir konsultatīvs dokuments, kas neparedz varianta izvēli, bet piedāvā kritērijus variantu salīdzināšanai. Varianta izvēlei jāsarīko vēl vismaz viena – Būvniecības ieceres – sabiedriskā apspriešana. Ar IVN darba ziņojumu, kas tika publicēts atsaucoties uz sabiedrības pārstāvju interesi sabiedriskās apspriešanas sapulcēs, var iepazīties šiet http://www.eiroprojekts.lv/e22/

Tas ir visai apjomīgs pētījums, kurš šajā gadījumā gan šķiet nedaudz virspusējs, kas iespējams saistīts ar ļoti agrīno projektēšanas stadiju kādā šobrīd ir projekts, tā kartogrāfiskie materiāli nepilnīgi, pavirši un, pēdējo gadu straujās attīstības dēļ, novecojuši. Faktiski, šobrīd tiek vērtētas ar resnu flomasteru uz Latvijas kartes uzvilktas līnijas. Salīdzinājumam apskatīju IVN gala ziņojumu šī paša E22 posmam Koknese – Pļaviņas, maz ticams, ka šoreiz tiks sasniegts līdzīgs līmenis.

Īsi pārskatīšu  par būtiskākajiem atzītos novērtējuma kritērijus, centīšos, cik tas iespējams, koncentrēties uz Ikšķiles novadu un posmu austrumos no Rīgas apvedceļa, lai gan IVN vērtē visu maršrutu kopumā, turklāt savienojot sekcijas ne visai loģiskās kombinācijās. Izteikšu savu viedokli, kur tāds ir.

Saistība ar teritoriju plānojumu.
IVN dod priekšroku Ziemeļu variantam, jo tas tuvāk rezervētajam koridoram,
taču ņemot vērā iepriekš minētās neskaidrības par ‘īsto’ koridoru un tā aizpildījumu ar apbūvi, tā diezinvai minama kā būtiska priekšrocība, jo teritoriju plānojumu izstrādes mērķis, manuprāt, ir tieši plānošanas paredzamība un nepārtrauktība, kas šajā gadījumā neizpildās. Teritoriju plānojumos šā vai tā nepieciešamas izmaņas abos gadījumos, turklāt jaunais ceļš Dienvidu variantā 2 vairākos posmos izmanto esošo ceļu aizsargjoslas.
Manuprāt, abi varianti šeit līdzvērtīgi, lai gan formāli – jā, taisnība.

Saistība ar zemju īpašnieku interesēm.
IVN dod priekšroku Ziemeļu variantam, taču joprojām ir ne mazums neapziņotu tieši skartu zemes īpašnieku, nerunājot par iedzīvotāju objektīvu anketēšanu vismaz 500m zonā ap visiem piedāvātajiem novietojuma variantiem, tāpēc novērtēt iedzīvotāju intereses ir grūti vai pat neiespējami, sevišķi ņemot vērā, ka projekta materiālos neparādās pat vairākas potenciāli nojaucamas dzīvojamās ēkas, vairumā gadījumu gan jaunbūves pēc 2005.g. Noteikti jāpieprasa pārbaudīt un aktualizēt šo informāciju!

Trokšņa ietekme.
IVN dod priekšroku Ziemeļu variantam, galvenokārt tā turpinājuma Rīgas tuvumā dēļ, situācija Ikšķiles novadā, sevišķi Tīnūžu tuvumā, analizēta nav, doti tikai ieteicamo trokšņu sienu kopgarumi, kas ir lielāki Dienvidu variantā, jo atsevišķas viensētas, kādu gar trases malām vairāk Ziemeļu variantā, aizsargāt ar tām nav paredzēts, iesakot uzstādīt troksni izolējošus logus. Bet mēs nedzīvojam Mazās Juglas krastā, lai sēdētu istabā ar trokšņu drošiem logiem! Turklāt Ziemeļu variants iet pa patlaban ļoti klusām teritorijām Mazās Juglas ziemeļu krastā. (Tiem, kas nezina, kas ir klusums – tas ir tad, kad nepiepūloties var dzirdēt baznīcas zvanus Ogrē, ap 5km attālumā, un, guļot vasarā pie atvērta loga, traucē dzelzceļš vēl aiz tās, vai skaļa mūzika kaut kur – tā arī dažkārt netiec gudrs, kur.) Ņemot vērā, ka trokšņa normatīvie nakts robežlielumi tiks pārsniegti pat līdz 1200 metru attālumam no ceļa, šajā zonā nonāk visa Tīnūžu daļa upes labajā krastā, kurā pēdējos gados strauji attīstās privātmāju apbūve, pieņemu, tieši skaistās un klusās vietas dēļ. Dienvidu varianta gadījumā ar satiksmes trokšņa pieaugumu jārēķinās Tīnūžu daļai Ikšķiles pusē no P5 (Ulbroka – Ogre) un gar P80, kur satiksmes troksnis nav nekas nebijis un neparasts, pieaugums protams būs, bet dažas, varbūt desmit, bet nevis tūkstošiem reižu.
Turklāt bez tiešā trokšņa, ko iespējams daļēji mazināt ar prettrokšņa ekrāniem, jāņem vērā arī satiksmes plūsmas no/uz Tīnūžu tuvumā izvieto vienīgo pieslēgumu.
Atsaucoties uz pētījumu, ko izmanto IVN, transporta plūsmu prognoze Tīnūžu centrā – gar skolu un pār tiltiņu – skaitļos izskatās šādi (mērena pieauguma scenārijs, 2030.g.):
pētījuma veikšanas brīdī (2004.g.):       725 transporta vienības dienā,
ja nekas netiek darīts:                 1 750 transporta vienības dienā,
ja tiek realizēts Ziemeļu variants:     4 000 transporta vienības dienā,
ja tiek realizēts Dienvidu variants:    2 250 transporta vienības dienā.
Jāpiebilst, ka neieviešanas gadījumā gaidāms pieaugums uz P5 gar Tīnūžiem līdz 6 200 t.v./d. vai pat līdz 8 900 t.v./d. Vēl tikai piebildīšu, ka pieslēgums pie E22 no P5/P80 krustojuma izrādās nedaudz efektīgāks kā pieslēgums no P10, tos (Rīgas virzienā) izmantos attiecīgi 4900 t.v./d. un 4350 t.v./d., tātad Dienvidu variants vairāk atslogos A6 un vietējos ceļus, kas ir viens no projekta mērķiem.

Ietekme uz ūdenstecēm un zivsaimnieciskajiem resursiem.
IVN dod priekšroku Dienvidu variantam. Šeit itkā viss būtu skaidrs – Ziemeļu variants divreiz šķērso Mazo Juglu, 14km posmā iet tai paralēli, vairākās vietās ļoti tuvu, kopumā, ieskaitot grāvjus, 41 ūdenstilpņu šķērsojums, kamēr Dienvidu variants vispār nešķērso Mazo Juglu, kopā 26 ūdenstilpņu šķērsojumi, galvenokārt grāvji. Šķērsojumu vietās lielāka iespējamā negatīvā ietekme būvējot, bet nevar izslēgt ietekmi uz ūdens kvalitāti arī ekspluatācijas laikā. Turklāt būtu jāņem vērā potenciāli iespējamais ekoloģisko katastrofu risks avāriju gadījumā. Lai gan Dienvidu variants arī vietām tuvu Mazajai Juglai, tas atrodas aiz esošā P5 un neradīs būtisku ietekmi uz biotopiem tās krastos.

Riska teritoriju ar potenciālu karsta efektu šķērsošana.
Attiecas uz Sauriešu ģipša karjera apkārtni. IVN dod priekšroku Dienvidu variantam, jo tas piedāvātajā turpinājumā rietumos no Rīgas apvedceļa strauji pagriežas uz ziemeļiem prom no tā.

Ietekme uz mežu zemēm.
IVN dod priekšroku Dienvidu variantam. Dienvidu variants mežu zemes skar maz un, galvenokārt, jau esošu ceļu tiešā tuvumā, kamēr Ziemeļu variants iet caur maz traucētiem mežiem ziemeļos no Mazās Juglas, sevišķi vērtīgs mežu masīvs Cekules tuvumā, tas atbilst Mežaudžu atslēgas biotopam.

Ietekme uz aizsargājamiem / vērtīgiem biotopiem un aizsargājamo augu sugām
IVN dod priekšroku Dienvidu variantam.
Apsekotajā teritorijā konstatēti sekojoši īpaši aizsargājami biotopi:
Latvijas un Eiropas nozīmes īpaši aizsargājami biotopi – upju straujteces; sausas pļavas kaļķainās augsnēs;
Eiropas nozīmes prioritāri aizsargājami biotopi – sugām bagātas atmatu pļavas; purvaini meži; neskarti augstie purvi;
Latvijas nozīmes aizsargājams biotops – vecupes;
Mežaudžu atslēgas biotops.
Visi Ziemeļu variantā. Īsi sakot ziemeļu variants apdraud vērtīgus biotopus galvenokārt Mazās juglas šķērsojumā aukšpus Tīnūžiem un Cekules mežu masīvā, abās vietās arī konstatētas retas un aizsargājamas augu sugas. Turklāt rodas iespaids, ka pārējā teritorija upes labajā krastā maz pētīta. Dienvidu variants neapdraud tikpat kā neko.

Ietekme uz aizsargājamo sugu faunas dzīvotnēm.
IVN dod priekšroku Dienvidu variantam. Šeit arī nav ko piebilst. Līdzīgi kā iepriekš, lielāka dabas daudzveidība ir mežos un upes ielejā kā ceļmalās, lai gan arī Dienvidu varianta trases tuvumā konstatētas retu vai apdraudētu putnu ligzdošanas vietas, bet to mazāk. Turklāt Ziemeļu variantā Mazā Jugla – valsts nozīmes ekoloģiskais koridors – tiktu norobežota ar autoceļiem abos krastos.

Ietekme uz estētisko ainavas vērtību.
IVN dod priekšroku Dienvidu variantam. Minēšu tikai dažas relatīvās atzīmes no mēģinājuma skaitliski novērtēt nenovērtējamo, proti, ainavas pievilcību:
Ogres Zilie Kalni               8.00
Nacionālais botāniskais dārzs   8.25
Mazās Juglas ieleja             8.75    (!)
Tas nu gan varbūt ir mazliet pārspīlēti, bet laikam jau skaistumu, pie kura pieraduši neredzam!
Šeit piebildīšu, ka pāri Ogres Zilajiem Kalniem bija uzzīmēts jau atmestais Variants 1.

Ietekme uz kultūrvēsturiskajām vērtībām un kapsētām.
IVN dod priekšroku Ziemeļu variantam. Te arī galvenokārt pierīgas ietekme, Dienvidu varianta piedāvātais turpinājums Ulbrokas ziemeļu apvedceļa posmā aizķer Ulblokas meža kapus (Ozolu kapus). Vērtējot tikai posmu austrumos no apvedceļa varianti līdzvērtīgi, Ziemeļu varianta gadījumā, manuprāt, varbūt lielāks risks uziet nezināmus arheoloģijas pieminekļus.

Ietekme uz rekreācijas resursiem.
IVN dod priekšroku Ziemeļu variantam. Tam pamatojumu tā arī nesapratu. Četras reizes tiek atkārtots sekojoš savārstījums: “Ikšķiles lauku teritorijai ir lielāks lauku tūrisma darbība un potenciāls vēl saglabātas raksturīgas lauku dzīves vides dēļ. Atsevišķos gadījumos šoseja var radīt degradējošu spiedienu apkārtnē esošajiem ainavas rekreācijas resursiem. Taāu paredzētās darbības arī var veicināt tūrisma attīstību, palielinot potenciālo tūristu skaitu, kā arī radot viņiem ērtāku piekļūšanu reģionā esošajiem tūrisma objektiem. Uzskatāms, ka Variants 2 radītu lielāku iejaukšanos tūrisma darbībā un potenciālā, kā Variants 3, jo Variants 2 šķērsotu Ikšķiles lauku teritorijas centrālās, vairāk sasniedzamās daļas.”
Tātad, tieši uzsverot, ka potenciāls ir saglabātās vides dēļ, tās izpostīšna radītu mazāku iejaukšanos… (?) Ņemot vērā, ka Ikšķiles novadā ir tikai viens pieslēgums vienā vai otrā pusē Tīnūžiem, un neviens vietējās satiksmes ceļš pārtraukts netiek, piekļūšanas iespējas varianta izvēle neietekmē. Uz jautājumu sapulcē saņēmu atbildi, ka ainavai nav vērtības bez novērotāja. Vai tiešām Mazās Juglas ziemeļu krastā ir džungļi bez iedzīvotājiem un ceļiem? Drīzāk ir runa par atšķirīgu izpratni, es vairāk domāju – makšķernieki, ūdenstūristi, lauku tūristi, ekotūristi, putnu vērotāji, vasarnieki, viesu mājas. Jocīgā tekstiņa autors domā ‘japāņu stila’ tūristus, kas izbirst no autobusa, nofotografējas pie Pēdējā Krupja skulptūras un brauc tālāk.

Kopā, skaitot konfliktpunktus pēc sistēmas 1 vai 2, (1 = labi, 2 = slikti) iegūts rezutāts 16 pret 17, par labu Dienvidu varianta izvēlei. Šāda sistēma pielīdzina gandrīz līdzsvara un krasa kontrasta gadījumus, un tāpēc vien vērtējama kā neobjektīva, pat nestrīdoties par to vai citu punktu pamatotību ir skaidrs, ka Ziemeļu varianta negatīvā ietekme uz vidi stipri lielāka, jo īpaši uz dabas vidi, ekoloģiju. Lai arī Dienvidu variants uz kartes neizskatās tik glīti, un tā ietekme uz antopogēno vidi varbūt nedaudz lielāka, piemēram, potenciālā trokšņa zonā vairāk iedzīvotāju, tomēr sāpīgi ‘sīkumi’ – kā nojaucamas ēkas – ir abos trases variantos līdzvērtīgi, it īpaši, ņemot vērā iespējas trasi tehniskā projekta stadijā koriģēt.
Konceptuāli aplūkojot, nostādne tiktiešām ir – Cilvēki pret Dabu –, Dienvidu variantā cieš gandrīz tikai cilvēki, Ziemeļu variantā stipri vairāk cieš daba, bet cieš arī cilvēki. Vienreizēju iejaukšanos iedzīvotāju interesēs un ekonomiskos apsvērumus nevar salīdzināt ar neatgrieziniskiem ekoloģskās vides zaudējumiem.

Vai iespējams neizvēlēties neko? Iespējams, ka ir iespējams. Bet tad visupirms jāpieņem, ka pasaules krīzes sekas būs tiktiešām apokaliptiskas, transporta intensitāte un kravu apgrozījums austrumu virzienā (un visos citos) nevien nepieaugs, bet pat samazināsies, jaunus ceļus būvēt nebūs nepieciešams, un naudas arī tam nebūs nevienam, arī Eiropai. Pretējā gadījumā tas nozīmē vai nu lēnu un ‘dabīgu’ Dienvidu varianta ieviešanos, jo viss tālākais Latgales autoceļš jau nekur nepazudīs un patlaban ir pieslēgts P80/P5, tālab tos pašlaik rekonstruē, vai arī izvēlēsies mūsu vietā – Rīgā, Briselē, Maskavā…
Vai iespējams izvēlēties vēl kaut ko citu? Iespējams, ka ir iespējams. Bet tad ir konstruktīvi jāstrādā meklējot risinājumus, turklāt nekavējoties. Kādas alternatīvas vēl ir palikušas neizskatītas? Sabiedriskās apspriešanas sapulcē vairākārt izskanēja, ka mistiskā vietā uz ziemeļiem no ziemeļpola ir brīvas zemes. P4 Ērgļu ceļš, kā alternatīva kaut kad ir dzirdēts, esot par tālu uz ziemeļiem, turklāt traucējot Lielie Kangari. Nepārzinu to pusi tik labi lai varētu ko spriest. Tuvāk, māju pāros ceļu kā tosi cilpās verot varbūt arī var atrast iespēju izbraukt pat tikai kādu 1 – 1.5 km ziemeļos no šobrīd piedāvātās trases, bet arī še var gadīties ceļā kāda jaunbūve. Un vai tas būtu būtiski labāks risinājus? Diezinvai. Drīzāk ir jāstrādā ar Dienvidu variantu, novēršot tā trūkumus un atrodot visiem peiņemamu novietojuma variantu. Bet pirmkārt tas nozīmē mainīt šī brīža novada domes atieksmi vai pašu domi, ja citādi nevar, turklāt tāda iespēja mums drīzumā būs.

Ietekmes uz vidi novērtējums ir konsultatīvs un  neparedz varinata izvēli, izņemot, ja tiek atklāti izslēdzoši faktori, kā īpaši aizsargājamu augu atradnes vai sugu dzīvotnes.
Ja jūsu rīcībā ir informācija par Latvijas Sarkanajā grāmatā un/vai Eiropas attiecīgajās direktīvās minētiem augiem un dzīvniekiem kurus varētu apdraudēt kāds no E22 trases piedāvātajiem novietojuma variantiem, vēl nav par vēlu ziņot Vides pārraudzības valsts birojam (Rūpniecības iela 23, LV-1045, Rīga, tālr.67321173 www.vpvb.gov.lv ), noteiktais sabiedriskās apspriešanas periods beidzas 9. aprīlī.

 

Nosaukums
Formāts
Lielums
Datums
E22 darba zinojums.pdf
pdf
3.3 MB
01-04-09
Pielikums_1_Visa_teritorija.pdf
pdf
3.4 MB
01-04-09
Pielikums_4a1_Ikskile_2var.pdf
pdf
12.8 MB
01-04-09
Pielikums_4a2_Ikskile_3var.pdf
pdf
13.1 MB
01-04-09
Pielikums_4b1_Salaspils_Ikskile_2var.pdf
pdf
21.2 MB
01-04-09
Pielikums_4b2_Salaspils_Ikskile_3vr.pdf
pdf
21.4 MB
01-04-09
Pielikums_4c1_Riga_Salaspils_Stopini_2var.pdf
pdf
29.4 MB
01-04-09
Pielikums_4c2_Riga_Salaspils_Stopini_3var.pdf
pdf
30.4 MB
01-04-09

 

Katras datnes ērtākai aplūkošanai to vēlams vispirms pārrakstīt uz sava datora(labais peles taustiņš “Save as”).

Eiroprojekts ir dzēsis failus no savas vietnes, lūk rezerves kopijas ko atradām.

Pielikums_4a2_Ikskile_3var.pdf
pdf
13.1 MB
01-04-09
Pielikums_4b1_Salaspils_Ikskile_2var.pdf
pdf
21.2 MB
01-04-09
Pielikums_4b2_Salaspils_Ikskile_3vr.pdf
pdf
21.4 MB
01-04-09
Pielikums_4c2_Riga_Salaspils_Stopini_3var.pdf
pdf
30.4 MB
01-04-09
Pielikums_4c1_Riga_Salaspils_Stopini_2var.pdf
pdf
29.4 MB
01-04-09