Šķiet, ikviens Latvijas iedzīvotājs ir informēts par 18. aprīļa Lielo Talku. Šā projekta mērķis ir 10 gadu laikā padarīt Latviju un Baltijas jūras reģionu par tīrāko vietu pasaules kartē.
Šogad Latvijas aicinājumam organizēt Talku ir atsaukušās arī mūsu kaimiņvalstis – Lietuva, Igaunija, Polija un Sanktpēterburgas apgabals. Projekta “Pēdas” vadītāja Vita Jaunzeme ir pārliecināta, ka “apkārtni var mainīt gan mūsu domas, gan mūsu darbi. Galvenais, lai mēs saprastu un gribētu to darīt un darītu to ar lielu mīlestību un cerību, – ka tikai un vienīgi mūsu rokās ir izlemt – kādi mēs esam, kādi mēs būsim un ko atstāsim aiz sevis mūsu bērniem.”
Zaļās idejas kļūst arvien populārākas visā pasaulē. Ir jāmainās sabiedrības domāšanai, mūsu attieksmei pret dabu un dzīves kvalitāti nākotnē. Lielās Talkas ietvaros varam paust savu attieksmi un ar darbu pierādīt, ka mums rūp vide, kurā dzīvojam.
Ir valstis, kur, vērtējot pašvaldību rūpes par iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ņem vērā šādus kritērijus: vides sakārtošanu, atkritumu apsaimniekošanu, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, iedzīvotāju iesaistīšanu pašvaldību darbā un plānošanā.
Latvijas Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija ir virzīta uz atkritumu rašanās samazināšanu un otrreizēju izmantošanu, atkritumu šķirošanu un to pārstrādi. Jūtami pieaug mūsu sadzīves atkritumu daudzums, kas negatīvi ietekmē cilvēku veselību un apkārtējo vidi – tie piesārņo augsni, gaisu un ūdeni ar dažādām indīgām vielām. Kopējais Latvijā gadā saražoto sadzīves atkritumu daudzums ir apmēram 600-700 tūkstoši tonnu, no tiem izgāztuvēs apglabā ap 500 tūkstošus tonnu. Paredz, ka 2015. gadā atkritumu apjoms valstī sasniegs 889 tūkstošus tonnu jeb 311 kg uz iedzīvotāju.
Liela daļa no izgāztuvēs nonākošā ir neatjaunojamie dabas resursi, īpaši laukos. Savukārt pilsētās aptuveni pusi no konteineru satura veido organiskie atkritumi, kurus ir salīdzinoši vienkārši pārstrādāt. Mājsaimniecības atkritumus var iedalīt kompostējamos organiskajos atkritumos (pārtikas produktu atliekas, nezāles, kritušās lapas utt.), pārstrādājamos atkritumos (papīrs, stikls, metāls, plastmasas), kā arī bīstamajos atkritumos (dzīvsudraba termometri un lampas, baterijas, akumulatori, krāsas, lakas, šķīdinātāji, neizlietoti medikamenti, mazgāšanas, dezinfekcijas un augu aizsardzības līdzekļi, insekticīdi, naftas produktu un minerāleļļu atkritumi, elektriskie un elektroniskie aparāti).
Mūsu tuvākie kaimiņi – Ogres novada dome apzinās atkritumu šķirošanas nozīmi un attīsta šo jomu soli pa solim. 2008. gada sākumā Ogres pilsētā izbūvēja sešus jaunus šķiroto atkritumu punktus, vasarā atklāja šķiroto atkritumu laukumu Akmeņu ielā 62a. Šogad ir plānots uzbūvēt vismaz piecus jaunus šķiroto atkritumu punktus, kuros varēs atsevišķi izmest plastmasu, papīru un stiklu.
Kamēr Ikšķiles novadā nav izstrādāta atkritumu apsaimniekošanas koncepcija, mēs varam sākt ar mazumiņu.
* Iepērkoties, padomāt par iespējamo pirkumu kā par atkritumiem – cik daudz tam ir lieka iesaiņojuma; cik ilgi to lietosiet, līdz apniks, izies no modes vai salūzīs; vai to varēs pārstrādāt?
* Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā samazināt savu atkritumu daudzumu, ir vienmēr nēsāt līdzi maisiņu (vislabāk audekla) iepirkumiem, nevis katru reizi veikalā ņemt jaunu.
* Pirkt ilgstošas lietošanas preces un atteikties no vienreizējās lietošanas precēm (vienreizējie skuvekļi, plastmasas vai papīra galda piederumi, vienreizējās lietošanas fotoaparāti, papīra mutautiņi, pamperi u.tml.).
* Labot lietas, ja tas ir iespējams.
* Lai veicinātu atkritumu pārstrādi, pirkt preces, piemēram, papīra izstrādājumus, uz kurām rakstīts, ka tās gatavotas no otrreizējām izejvielām.
* Ja dzīvojat privātmājā, kompostēt organiskos atkritumus.
* Grāmatas, kas jums kļuvušas liekas, bet citiem varētu noderēt, varat mēģināt nodot antikvariātā, ziedot bibliotēkai vai kādai organizācijai.
* Pārskatot skapju saturu, jums nevajadzīgos, bet lietojamos apģērbus, apavus un sadzīves priekšmetus atdot cilvēkiem, kam tie varētu noderēt, vai sociālajiem dienestiem.
* Papīru var taupīt, aprakstot lapas abas puses, īsām zīmītēm lietojot mazas lapiņas, lasot grāmatas un periodiku bibliotēkās, nelietojot papīra dvieļus un traukus. Vieglāk un lētāk ir pārstrādāt baltu, nevis krāsainu papīru, tāpēc labāk būtu izvēlēties tādu.
* Mēbeļu spodrināšanai var izmantot olīveļļas un etiķa maisījumu, bet stikla virsmu tīrīšanai – vienādās daļās sajaukt ūdeni un etiķi. Veikalā nopērkamo cauruļu tīrītāji var saturēt sārmus, sālskābi, sērskābi un citas bīstamas vielas. Pamēģiniet caurulē ieliet ¼ glāzi sodas un tad ½ glāzi etiķa; kad beidzas reakcija, visu izskalojiet ar verdošu ūdeni.
Plašāka informācija par zaļo dzīvesveidu un atkritumu šķirošanu ir pieejama :
http://www.zb-zeme.lv/
http://www.maminugrupa.lv/
Ja nu gadījumā jautājums vēl ir aktuāls, Regīna, šodien atradu šādu informāciju …<br />
“Biopolimēru maisiņi ir ražoti no dabiskām organiskām izejvielām – kukurūzas, sojas vai cukurniedru celulozes, kas, nonākot apkārtējā vidē, ātri sadalās, pilnībā nekaitējot dabai.<br />
<br />
Biopolimēru maisiņus pēc izlietošanas var droši likt kompostā, kur tie satrūdēs gluži kā pērnā gada lapas.<br />
<br />
Biopolimēru maisiņi ir tikpat izturīgi un praktiski kā plastmasas maisiņi, turklāt, to ražotājiem vai veikaliem, kas tos piedāvā saviem klientiem, par šādu iepakojumu ir jāmaksā tāda pati DRN likme, kā par dabiskajām šķiedrām. Arī SIA „Zaļā josta
Pudele, kas pazūd 80 dienās <br />
Plastmasas pudeles vidē nesadalās, jo šis process nav pa spēkam nevienam mikroorganismam. Nākotnē tas var mainīties, jo ir atrasta laba alternatīva – izskata ziņā tādas pašas pudeles, kas pilnībā sadalās 80 dienu laikā pēc nonākšanas vidē.<br />
Vairāk informācijas – <a href=”http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=96&what=70<br” target=_blank>www.videsvestis.lv/content.asp?ID=96&what=70<br</a> />
<br />
<br />
… vēl pirms gadiem 30 (trīsdesmit) bija tāda Arāla jūra …<br />
“Ēvelē, dēls, ēvelē. Es pēc tam ar cirvi pietēsīšu …”<br />
Katrs nelietotais nepareizais maisiņš ir ieguvums. Tas veido katra cilvēka apziņu. Tomēr tā ir tikai aisberga redzamā daļa.<br />
<br />
Vai zināt, ka ļoti dabiska balta kokvilnas T-krekla ražošanas procesā tiek izlietots 400 litri (varbūt 4000) tīra ūdens. Var jau teikt, ka nekas daudz, bet vēl pirms gadiem 300 bija tāda Arāla jūra Vidusāzijā. Atlikusī peļķe ir pesticīdu izgāztuve.<br />
<br />
Kad tiekam galā ar sevi, tad kā pareizi šeit norādīts, organizējam atkritumu plūsmu, bet tūlīt pēc tam jau jāķeras pie tiem, kas kas atkritumus ražo tonnās un tūkstošos tonnu. Green Peace, tā teikt 🙂
Var jau, Andri, polietilēnā ietītajai loģikai “spiest pretī”… un ne tikai ar savu iepirkuma maisiņu.
Es arī paņemu maisiņu ejot UZ veikalu. Kāds mājās ir, tādu ņemu :)<br />
Manu zaļo apziņu gan spiež veikalā redzamās preāu paletes, kuras transportēšanai ietītas milzīgā polietilēna apjomā. Mans maisiņš pret šo nepārtraukto polietilēnā ietīto loģistiku ….
Doma jau laba, bet Tu jau pati raksti, ka jāmaina sabiedrības domāšana un tas nemaz nav viegls darbiņš.<br />
Principiem es piekrītu, bet pati savas ērtības labad, aizmāršības vai vispārējās steigas iespaidā paķeršu polietilēna maisiņu ejot uz veikalu… <br />
Bet viela pārdomām ir. <br />
<br />
Latvijas Zaļā Punkta Mārketinga un komunikācijas direktors Valdis Martinsons atbildēja :<br />
“Papīra maisiņi ir videi draudzīgi, jo tiek ražoti vai nu no makulatūras jeb arī no papīrmalkas.<br />
<br />
Jautājumā par kukurūzas šķiedras maisiņiem man nav informācijas, bet tiek uzskatīts, ka šāda veida iepakojums ir videi draudzīgs, jo ātri un bez kaitējuma videi sadalās.”
Regīna, es neapsolu, bet pacentīšos atrast kādu informāciju.<br />
Sandra.
Man ir jautājums-no kāda papīra tiek ražoti iepirkumu papīra maisiņi,vai no otrreiz pārstrādājamā papīra vai tiek mežā gāzti koki, lai iegūtu izejmateriālu šiem maisiņiem.Ja ir otrais variants,tad diez ko draudzīgi dabai vairs tie neizskatās gan un tad ir jautājums-kuri no maisiņiem ir kaitīgāki:papīra vai polietilēna.Nu vienīgi patiesi draudzīgi patreiz izskatās šie jaunie no kukurūzas šķiedras izgatavotie maisiņi,bet vai kāds zina to izgatavošanas tehnoloģiju.Tie arī var būt tukši vārdi par to draudzīgumu.Atliek vienīgi vecie labie auduma maisiņi,jo tos vismaz var izmantot ļoti daudzas reizes.
kamēr nevaram savā pusē to darīt, jābrauc pie kaimiņiem uz Ogri,Akmeņu ielā (aiz veikala “Pārogre”)- papīri,stikli, pet pudeles,tekstils,vecie ledusskapji,4riepas vienā reizē no viena cilvēka utt.
Es par atkritumu šķirošanas ieviešanu Ikšķilē!
Papīrs ir mazākais ļaunums, lielāks posts ir no pet pudelēm un polietilēna!
Tikai neaizmirstiet, ka arī ražotāji un tirgotāji grib dzīvot. Diez vai preses izdevēji būs sajūsmā par domu, ka visi Ikšķiles iedzīvotāji bibliotēkā lasa vienu avīzes eksemplāru. Un bez darba paliek papīra ražotāji, tipogrāfijas strādnieki u.t.t.
Paldies Sandrai par daudzajiem ļoti vērtīgajiem ieteikumiem. Ja ņemsim tos vērā, tie palīdzēs gan saudzēt mūsu dzīves telpu, gan taupīgāk dzīvot un racionālāk izlietot nopelnīto.
Pie informācijas varu piebilst, ka ikšķiles centrā aiz pasta ēkas pie lielā katlumājas skursteņa ir izvietots Koši zaļš plastmasas konteiners, kas paredzēts izdegušajām energoekonomiskajām spuldzēm. pamatā tur garās spuldzes nodod pašvaldības uzņēmumi, bet tieši tāpat katrs iedzīvotājs tur var ielikt savu izdegušo ekonomisko spuldzīti. Protams, lai sasniegtu kopējo mērķi pasargāt vidi no indes, spuldzēm jābūt veselām.