Prezidents pārliecināts, ka represētie tiks galā ar šodienas grūtībām

1194
Valdis Zatlers ar kundzi represēto salidojumā Ikšķilē. Indulis Trapiņš, Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs (pa labi)
Valdis Zatlers ar kundzi represēto salidojumā Ikšķilē. Indulis Trapiņš, Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs (pa labi)

Ikšķile, 8.aug., LETA. “Šis ir grūtākais gads kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, taāu esmu pārliecināts, ka jūs tiksiet galā arī ar šīm grūtībām,” uzrunājot politiski represētos salidojumā Ikšķilē sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers.

“Šogad aizrit 70 gadu, kopš Molotova-Rinbentorpa pakta, – tās dienas, kad tika ielikts sākums 50 traģiskajiem okupācijas gadiem, kuru vēstures daļa esat jūs,” teica Zatlers.

“Esmu aizdomājies par vārdu, kas ir politiski represētie. Vai jūs bijāt kādi politiskie cīnītāji? Es uzskatu, ka ne. Visi represētie bija godīgi cilvēki, kas kalpoja savai tautai un valstij. Šo jēdzienu ieviesa sveša vara, praktiski tas bija genocīds pret latviešu tautu,” savā uzrunā teica Zatlers.

Kā sacīja Valsts prezidents, šodien “ir grūti laiki, bet jums tad nebija vieglāk. Tās grūtības jūs pārvarējāt ar mīlestību pret savu tautu. Šodien šeit jūs esat kuplā skaitā. Jums ir jābūt kā piemēram jaunajiem cilvēkiem, parādot, kāpēc mums ir vajadzīga Latvijas valsts.”

Zatlers novēlēja politiski represētajiem pārvarēt šodienas grūtības.

“Politiski represētie, protams, pārdzīvos šīsdienas grūtības, taāu mēs nebijām gatavi šādām ekonomiskās situācijas izmaiņām,” – politiski represēto salidojumā sacīja Latvijas Politiski represēto apvienības (LPRA) valdes priekšsēdētājs Gunārs Resnais.

“Šis gads ir sevišķs gads. Šogad aprit 70 gadi kopš Molotova – Ribentropa pakta parakstīšanas. Šogad aprit arī 20 gadi, kopš politiski represēto apvienības dibināšanas. Šis ir gads, kad valstī ir izveidojusies tāda [dramatiska] ekonomiskā situācija,” sacīja Resnais un piebilda: “Mēs tai nebijām gatavi.”

“Pēc Pirmā pasaules kara tauta modās, un līdz 1940.gadam Latvija kļuva par vienu no modernākajām Eiropas valstīm, taāu tagad, 20 gadu laikā, esam nonākuši pie tā, ka Latvija praktiski ir izpārdota,” uzsvēra LPRA vadītājs.

Resnais retoriski vaicāja, vai tiešām bija vajadzīgs tas, ko “ar mums tagad dara. Ir pilnīgi nesaprotami, kāpēc pensionāriem tiek liegts strādāt. Ar iepriekšējām valdībām mums bija izveidojusies ļoti laba sadarbība, taču kas pēkšņi ir notici, – nezinu.”

Politiski represētajiem esot vajadzīgs tikai viens, – “lai mūs liktu mierā, – neko nedodat, bet arī neko neņemat nost”, sacīja Resnais.

LPRA vadītājs rosināja mainīt piespiedu vēlēšanu likumu, lai lauztu partiju lomu, nosakot likumus valstī. Viņš aicināja politiski represētos apvienoties, aktivizēties un vākt parakstus šī likuma izmaiņu rosināšanai.

Eiropas parlamenta deputāte Sandra Kalniete salidojuma dalībniekiem solīja turpināt cīnu par komunistiskā totalitārā režīma nosodījumu Eiropā. Viņa atzina, ka jau pašlaik ir paveikts daudz, process ir kļuvis neatgriezenisks.

“Tad, kad būsim bezdibenim izgājuši cauri, jāmācās no savām kļūdām un jāsauc pie atbildības konkrēti cilvēki, kas ar saviem lēmumiem valsti šajā bezdibenī ir iedzinuši,” teica Kalniete.