Starp vēsturi un mūsdienu kultūru

1642
Ivars Zukulis
Ivars Zukulis

Ikšķilieši pilsētas 825. gadadienu šogad svin tāpēc, ka 1185. gads ir datums, kad Ikšķiles vārds pirmo reizi minēts rakstos.

Par šo vietu Daugavas krastā raksta Indriķis savā hronikā, un tā minēta arī Atskaņu hronikā. Tas ir gads, kad bīskaps Meinards Ikšķilē izveido Livonijas bīskapijas centru – uzbūvē pirmo mūra kapelu Baltijā. Būtu Daugavas lībiešiem, kas dzīvoja tagadējās Ikšķiles teritorijā, bijusi sava rakstīta hronika, kur minēta viņu senā apmetnes vieta, pilsēta noteikti lepotos ar daudz lielāku gadu skaitu. Varbūt to vēl izdosies atklāt, jo Ikšķiles 825. gadadienas svinības sāksies tieši ar Ikšķiles vēsturei veltītu zinātnisku konferenci. Tā notiks 6. martā Ikšķiles kultūras namā. Tajā piedalīsies vēsturnieki Guntis Zemītis, Muntis Auns, Andris Šnē un Kaspars Kļaviņš, teologi Guntis Kalme, Indulis Paiās un Andris Priede.
“Vēsturiskās tēmas – Daugavas lībieši un kristietības pirmsākumi Latvijā, un mūsdienu mākslas izpausmes – Vides mākslas festivāls un latviešu komiskās mākslas konkurss Ķenāa prēmija, ir divi darbības virzieni, kam gribētu rast pacēlumu jubilejas gadā un tos kopt un attīstīt arī turpmāk,” stāstu par Ikšķiles 825.  gadadienas svinībām aizsāk biedrības Zaļās salas, kuras biedri ir šī projekta iniciatori, projektu vadītājs Ivars Zukulis.

Ilze Zveja: – Kāpēc tieši vēstures konferenci izraudzījāt kā Ikšķiles gadadienas atklāšanas pasākumu?
Ivars Zukulis: – Gandrīz pirms gada, domājot par Ikšķiles gadadienu, nolēmām rīkot konferenci, kurā mēģinātu tuvāk iepazīties un novērtēt Ikšķiles vēsturi un tās nozīmi Latvijas vēstures kontekstā, jo citas tik vecas apdzīvotas vietas Latvijā nav. Ikšķilieši jau centušies apzināt savu vēsturi, Vaidas Villerušas vadībā izdevuši Ikšķiles almanahu, bet mērķtiecīgs sistēmisks darbs Ikšķiles vēstures izpētē nav noticis. Arī pašvaldība ir ieinteresēta tāpēc mēs, biedrība Zaļās salas, esam ķērušies pie vairāku ideju īstenošanas. Konference ir Ikšķiles jubilejas gada ievadpasākums, kurā pulcināsim kopā vēstures un kristietības pētniekus, jo Ikšķiles vēsturē ir nozīmīgas divas tēmas: Ikšķile kā Daugavas lībiešu centrs, par ko liecina Jāņa Graudoņa vēl pirms Daugavas appludināšanas 1969.  līdz 1973. gadam veikto izrakumu atradumi, un Ikšķile kā Livonijas bīskapijas centrs, svētais Meinards uzbūvēja Ikšķilē pirms 825 gadiem pirmo baznīcu un ieveda Latvijā un tālāk visā Baltijā kristietību. Gribam apzināt šīs divas tēmas, gūt jaunu zinātnisku pieredzi un izvērtēt, kā to atspoguļot šodienas izteiksmes līdzekļiem. Esam paredzējuši izdot arī konferences materiālu rakstu krājumu. Pētnieki jau līdzi uz konferenci vedīs manuskriptus, lai līdz augustam, kad norisināsies Ikšķiles jubilejas gada galvenie pasākumi, to paspētu izdot.

– Nākamais lielākais notikums pilsētas svinībās ir māk­slas izstāde aprīlī.
– Organizējam pirmo Ikšķiles mākslinieku izstādi, kas būs apskatāma no 24. aprīļa līdz 25.  maijam ciematā Zaļās salas. Ir daudz runāts, ka Ikšķilē dzimuši un dzīvojuši slaveni mākslinieki, kaut vai Jānis Kuga, Oļģerts Ābelīte vai Pēteris Krastiņš. Arī šodien daudzi dzīvo un strādā Rīgā vai mācās mākslas skolās. Ikšķilē mākslas un mūzikas skolas nav, visi brauc uz Ogri, Salaspili vai Rīgu. Esam nolēmuši sapulcināt Ikšķiles radošos cilvēkus – glezniecības klasiķus, lietišķās mākslas meistarus, tekstilmāksliniekus, kā arī zinātniekus, kas iepazīstinātu ar saviem izgudrojumiem un publikācijām. Aicinām arī piedalīties skolēnus, kas šobrīd mācās ārpus Ikšķiles. Šis izstādes virsuzdevums – inspirēt mākslas un mūzikas skolas ideju. Gribam pierādīt, ka Ikšķilē ir daudz mākslas interesentu, kāpēc bērniem un skolotājiem jābrauc uz citu pilsētu?

– Kas ir biedrība Zaļās salas, kas iecerējusi šos pasākumus?
– Tā ir domubiedru grupa. Jau trešo gadu dzīvoju Ikšķilē ciematā Zaļās salas. Veidojot vidi savā sētā, radās doma aicināt arī citus domāt par apkārtējās vides sakopšanu. Mūsu aicinājums bija sākt ar savas mājas apkārtni, dārzu, parku, pilsētas vidi. Mēs ar sievu pazīstam māksliniekus, kas veido dārza skulptūras, vides objektus, bet viņi dzīvo savrup, tāpat kā savrup dzīvo ainavu arhitekti. Krīzes dēļ ciemata attīstība neturpinās, kā bija iecerēts, tāpēc pagājušā gadā nodibinājām biedrību un nolēmām savā ciematā rīkot Vides mākslas festivālu. Uzaicinājām tēlniekus, keramiķus, arī tuvāko mākslas skolu pārstāvjus, un sarīkojām pirmo festivālu, kura laikā notika arī konference, satikās ainavu arhitekti un māk­slinieki, un plaša izstāde. Mūsu brīvdabas izstādi apmeklēja ap 6000 cilvēku.

– Un šogad notiks otrais Vides mākslas festivāls, kas ir kļuvis par vienu no Ikšķiles jubilejas gada pasākumiem?
– Šogad Vides mākslas festivālā vēlamies pulcināt kopā ne tikai pazīstamus meistarus, bet arī mākslas skolas, lai katrs nāk ar savu prezentāciju. Zaļajās salās ir iespējas izlikt darbus gan iekštelpās, gan ārtelpā, līdz ar to varam veidot plašu izstādi, kādu nevar sarīkot kādā izstāžu zālē Rīgā. Festivāls norisināsies no 23. jūlija līdz 8. augustam, kad arī ir paredzēta Ikšķiles jubilejas svinību kulminācija vēl ar vairākiem pasākumiem.Festivāls sāksies jau maijā ar mazo koktēlniecības simpoziju, ko organizējam sadarbībā ar mākslas akadēmiju. Tēlniecības nodaļas studenti veidos objektus bērnu rotaļu laukumam. Augustā tos uzstādīs parkā. Šo ideju domājam arī attīstīt un tā gadu no gada sakopt kādu vietu pilsētā. Tāpat kā pagājušā gadā būs izstāde, būs konference Ainavas, vides un mākslas iedarbība, kas būs veltīta vēsturiskiem parkiem un mākslas objektiem vidē, kā arī norisināsies starptautisks koktēlniecības simpozijs.

– Ikšķiles jubilejas gadā jūs esat nolēmis atjaunot arī konkurizstādi Ķenāa prēmija. Kāds ķencim sakars ar Ikšķili?
– Ķencis ar savu cibiņu grib nokļūt tuvāk valdībai… Ķencis ir klasisks latviešu tēls, un konkursa ideja radās sadarbībā ar Armīnu Lejiņu 80. gados. Pirmo reizi konkursizstāde Komiskais mūsdienu latviešu mākslā – Ķenāa prēmija notika 1987. gadā Cēsīs. Atsaucība bija pārsteidzoša – piedalījās 57 mākslinieki ar 153 darbiem. Taāu otro konkursu pēc diviem gadiem vairs neizdevās sarīkot, jo sākās pārmaiņu laiks un īsti nebija skaidrs, kas būtu jāpiedāvā. Ap 2000. gadu toreizējais Zosēnu pagasta priekšsēdētājs Roberts Ruķis Zosēnos, kur arī atrodas vēsturiskās Ķenāa mājās, atjaunoja prēmiju, tomēr tā iniciatīva neguva atsaucību. Man šķiet, ka tagad ir īstais laiks atjaunot Ķenāa prēmiju un izsludināt konkursu par komisko mūsdienu latviešu mākslā.
Konkursizstādē ir aicināti piedalīties jebkurā tēlotājmākslas žanrā gan tradicionāli, gan avangardiski strādājoši meistari un mācekļi. Šogad konkursā gribam fokusēt uzmanību uz cilvēku budžeta apcirpšanas laikā, tāpēc galvenā tēma ir Projekts latvietis – 2010, kurai iespējamas variācijas: Apcirptais latvietis – 2010, Saīsinātais latvietis – 2010 vai Aizlidojošais latvietis – 2010. Speciālā tēma Latviešu vēlēšanu balss lūzums, kurai iespējami varianti Balsojošais latvietis, Latvietis pie vēlēšanu un citām urnām. Darbi konkursam jāiesniedz līdz 15. maijam Latvijas Mākslinieku savienībā vai jāved uz Ikšķili, biedrību Zaļās salas. Pati izstāde norisināsies no 28. maija līdz 1. jūlijam ciematā Zaļās salas, bet laureātu paziņosim 23. jūnija vakarā. Nākotnē Ķenāa prēmija varētu kļūt par pasākumu, kurā apzinātu visdažādākās humora izpausmes un tas jau pārtaptu par Ķenāa festivālu.

–  Vai pirmais Vides mākslas festivāls bija kā ievads Ikšķiles 825. gadu svinībām un šī gada festivāls ir svinību kulminācija?

– Viens no galveniem pasākumiem, plašākais, saturiski un tematiski bagātākais, kas ietver vairākas norises. Noteikti gribētu minēt vēl divas norises, kas notiks attiecīgi 1. un 8. augustā un ir saistītas ar Ikšķiles vēsturi. Pagānisms un kristietība ir cieši blakus Ikšķiles vēsturē, tāpēc pasākumi vienā svētdienā būs saistīti ar kristīgo kultūru, otrā – ar Daugavas lībiešu atceri. 1. augustā uz svētā Meinarda salas notiks ekumēniskais dievkalpojums un atklās tēlnieka Viktora Šuskēviāa veidotu pieminekli bīskapam Meinardam. Jau esam sazinājušies ar dažādu konfesiju garīdzniekiem un vēlamies aicināt svētceļniekus, kas dosies uz Aglonu, 1.  augustā piestāt Ikšķilē.Savukārt pasākumi 8. augustā būs veltīti Daugavas lībiešiem. Dienas pirmajā pusē veltījums būs vairāk tehnisks un mūsdienīgs ar lidmodelistu demonstrējumiem, lidmašīnu paraugdemonstrējumiem un ūdens braucamrīku parādi uz Daugavas. Pēcpusdienā noslēgsies Daugavas lībiešiem veltīta mākslas akcija. Jau tagad gribam aicināt ikvienu Latvijas keramiķi veidot Daugavas lībiešiem veltītu podu. Vēlamies savākt 825 podus, kurus apdedzinās atklātās uguns ceplī Ikšķilē un pēc tam uzbūvēt uz Daugavas dambja gabiona žogu, ko pildītu ar šiem podiem. Tas būs rituāls, kurā skanēs arī lībiešu dziesmas, esam jau uzsākuši sadarboties ar Dāvi Staltu un Līvu fondu. Ja tomēr atsaucība nebūs tik lielā, turpināsim žoga veidošanu arī nākamā gadā. Galvenais radīt kopības sajūtu.

Ilze Zveja