Vēlēšanās veicināt novada atpazīstamību ir atbalstāma, jo tas varētu nodrošināt tūrisma un uzņēmējdarbības izaugsmi.

Investīcijām pētījumos, izstrādēs un konceptos ir jābūt ekonomiski pamatotām.

Pagājušajā gadā Ikšķiles pašvaldība, uzzinot par Jūrmalas pilsētas domes iepirkumu “Jūrmalas pilsētas zīmola attīstības stratēģija”, nolēma rīkoties līdzīgi, 2014. gada pavasarī izsludinot iepirkumu Ikšķiles zīmolam “Ikšķiles novada zīmola attīstības stratēģijas izstrāde”, kurš noslēdzās bez rezultāta, un, tikai atkārtotojot iepirkumu, izdevās noslēgt līgumu ar reklāmas aģentūru SIA “RCL” http://www.tbwa.lv/ .

Ikšķile tērēs ~35 000 eiro, zīmola stratēģijai

Ikšķiles pašvaldības speciālistu ikdiena, veidojot aktus un noteikumus, šķiet, ir tik pārpildīta, ka novada zīmola stratēģijas iepirkumam nācās izmantot Jūrmalas pilsētas domes izstrādātos iepirkuma dokumentus.

Jūrmalas, 2014.gada konsolidētais budžets 96 625 860 eiro,
“Jūrmalas pilsētas zīmola attīstības stratēģija” par 50 759.50 eiro.

Ikšķiles, 2014. gada konsolidētais budžets 11 279 842 euro,
“Ikšķiles novada zīmola attīstības stratēģijas izstrāde”
par 35 142.03 eiro.

 

Latvijas Pašvaldību savienības izdevums žurnāls “Logs”:
“Nereti paralēli ģerboņiem pašvaldības veido arī savus logo ar devīzi, to skaidrojot kā nepieciešamību pēc brīvākas, ne tik oficiālas zīmes. Taču šī atruna neiztur kritiku. Salacgrīvas novada un Liepupes pagasta ģerbonis pierāda, ka arī ģerboņi var būt gan vienkārši, gan izteiksmīgi un tiem nevajag nekādus “atvieglotā” varianta aizstājējus”.

Jautājām viedokli Valsts heraldikas komisijas loceklim Valdim Villerušam:

“Ikšķiles novadam, tāpat kā citiem Latvijas novadiem, ir sava grafiskā identitātes zīme, un tā ir ģerbonis. Valsts Heraldikas komisija pastāvīgi aicina ģerboņus izmantot maksimāli (uz katras Ikšķiles mājas, uz katras ikšķilieša automašīnas, uz katra ikšķilieša rakstāmā u.c.), tā veicinot novada atpazīstamību un kategoriski iestājas pret paralēlu identitātes simbolu – logo veidošanu. Paralelas identitātes zīmes novada atpazīstamību mazina. Izstrādājot likumu par ģerboņiem, nevienam no tā autoriem neienāca prātā, ka pašvaldības varētu vēlēties paralēli ģerboņiem ieviest diletantiskus logo un, kā liecina prakse, arī naivus saukļus. Likumā vajadzēja paredzēt, ka pašvaldības drīkst lietot tikai ģerboņus, tāpat kā, apkarojot ministriju diletantismu heraldikas jautājumos, ar likumu noteica tām lietot valsts ģerboni. Pastāv lieliska iespēja grafisko identitāti paplašināt, dažādi izmantojot ģerbonī ietvertās heraldiskās figūras, kā to, piemēram, veiksmīgi ir darījusi Daugavpils pilsēta, izstrādājot no ģerboņa atvasinātu logo, Daugavpils universitātes ģerboni, futbola kluba emblēmu u.c. Simbolu izstrādāšana ir augstākās klases mākslinieciskā darbība grafiskajā dizainā. Ir naivi cerēt iepirkumā iegūt labu rezultātu. Reizēm tāds nav iegūstams pat plaši izsludinātos atklātos konkursos. Ikšķiles logo ir neveiksmīga procesa klasisks piemērs. Mums tiek piedāvāts lietot bezpersonisku, formālu ģeometrisku zīmi, kas nerada ne mazāko asociāciju ar Ikšķili – vietu, kam piemīt savdabīgs raksturs un skaistums. Tā, iespējams, kaut cik piestāvētu kādam bērnudārzam. Man ir kauns par mūsu pašvaldību.”

Valsts līmeni diskusijas par pseidosimboliem notiek jau ilgāku laiku.

Latvijas Avīze,

“Diskusiju par valsts iestāžu pāreju uz vienotu identitāti, kuras pamatā būtu Latvijas valsts ģerbonis, jau 2012. gadā aizsāka Valsts prezidents, piedāvājot grozījumus likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”. Tie uzdeva Ministru kabinetam un Valsts kancelejai izstrādāt normatīvos aktus par ģerboņa heraldiskajām krāsām, vienotas vizuālās identitātes ieviešanu valsts pārvaldē, kā arī izstrādāt pašu grafisko standartu. Prezidenta veidotā Valsts heraldikas komisija bija secinājusi, ka bieži vien ģerboņa vietu aizņēmusi “apšaubāmas kvalitātes surogātsimbolika” – neprofesionālas veidlapas un logotipi, kas sniedz maldinošu informāciju par valsts iestādes juridisko statusu un kompetenci. Dažādu logo lietošana, kas ir tipiska komercdarbības prakse, neesot savienojama ar valsts funkciju īstenošanu un valsts varas reprezentēšanu. Vienkārši runājot –heraldikas speciālisti nosprieduši, ka jārīkojas tā, lai, jau uzmetot skatu uz plāksnīti pie iestādes durvīm, apmeklētājam būtu skaidrs, vai viņam darīšana ar valsts institūciju.

Šobrīd nav noticis Ikšķiles novada domes balsojums par TWBA darba “Ikšķiles novada zīmola attīstības stratēģijas izstrāde” pieņemšanu, taču Ikšķiles tautsaimniecības komitejas sēdē paziņots, ka logo ir jau apmaksāts! Cerēsim, ka no Guntara Kurmja personīgajiem līdzekļiem.

Ikšķiles komanda Latvijas III Ziemas Olimpiade. Foto: ikskile.lv
Ikšķiles komanda Latvijas III Ziemas Olimpiade. Foto: ikskile.lv

Visu var saprast salīdzinājumos. Šoreiz – ar ušakovisko dzenuškānismu.

 

Kopīgot