Sarkanais paklājs ir simbols īpašai sagaidīšanai. Tāds tiek lietots Holivudā, tāds bija pie vadoņu lidmašīnu trapiem Padomju Savienībā. Mūsdienās sarkanas krāsas celiņš ir kā īpašas uzmanības zīme riteņbraucējiem. Tā dara Eiropā, Rīgā un pēdējos gados arī Ikšķilē. Dosimies braucienā!
Ikšķiles jaunāko laiku lielākais ceļu būvniecības projekts ir piecgades laikā trijos piegājienos rekonstruētā vecā Rīgas – Daugavpils šoseja. Kādreiz tā savienoja divas lielākās Latvijas pilsētas, tagad … Ikšķiles pilsētas divas robežas. Gandrīz, jo pietrūka daži simti metru līdz atbilstošai ceļa zīmei Ogres pusē. Tomēr tagadējās Līvciema un Rīgas ielas ir uzlabotas ar gājēju un veloceliņu. Pa to arī brauksim.
PIC_2044;left;4;
Iebraucam Ikšķiles Zaļajās salās no Rīgas, Saulkanes puses
Sāksim ceļojumu no Rīgas un Saulkanes puses. Esiet droši, šeit patiešām jūs sajutīsiet rūpes gan par pedāļu minējiem, gan par kājām gājējiem.Ir sarkanais celiņš braucējiem, ir pelēkais bruģis gājējiem.
PIC_2045;left;4;
Veloceliņa un piebraucamā ceļa satikšanās vieta Zaļajās salās
Abām celiņa joslām ir skaidri redzama priekšroka attiecība pret īpašumu piebraucamajiem ceļiem. Jūs negribēsiet braukt prom!
PIC_2046;left;4;
Līvciema ielas vecākā izbūvētā daļa – melnais celiņš un zīme
Izbraucot no Zaļo salu rajona, nonākam vecākajā atjaunotās Līvciema ielas posmā, kur sarkanais bruģis vēl netika lietots. Arī šeit ir ceļa zīme, kas parāda, ka velosipēdistiem jāizmanto kreisā josla. Kā atklāsim pēc vēl viena kilometra pie gājēju pārejas, velosipēdistiem tiek atvēlēta brauktuvei tālākā josla.
PIC_2047;left;4;
Vecā pieeja satiksmei – ja neesi smags un jaudīgs, uzmanies!
Tiesa, šeit jau jāsāk uzmanīties, jo īpašumu piebraucamie ceļi izveidoti tā, ka satiksmes dalībniekiem rodas iespaids, it kā piebraucamo ceļu būtu priekšrocība attiecībā pret gājējiem un velosipēdistiem. Piesardzība būs noderīga arī tādēļ, ka šo piebrauktuvju apmales (pat fakts, ka tādas ir) ir pārāk augstas ātrai un drošai to šķērsošanai. Zinot, ka šis posms ir pirmā šāda veida būve Ikšķilē, varam to uztvert kā vēstures stundu zem mūsu kājām.
PIC_2048;left;4;
Sākumā pa kreiso brauc, beigās pasaka, ka pa kreiso tālā iet nedrīkst
Sirreālas sajūtas posma noslēgumā sagādā ceļa zīme, kas liecina, ka beidzas gājēju celiņš kreisajā pusē un veloceliņš labajā. Sākās otrādi – velo kreisajā, bet gājēji – labajā …
Tuvojamies Peldu ielai – Līvciema ielas jaunākajam posmam un Rīgas ielas sākumam. Atkal parādās sarkanais un pelēkais bruģa klājums.
PIC_2049;left;4;
Stāt! Ne braukt, ne iet?! Kā lai tiek līdz nākošajai zīmei?
Arī skaidrojošās zīmes pie katra (!) krustojošās ielas šķērsojuma. Gan par to, kā braukt un iet, gan dažus metrus pirms tam – ka tā braukt un iet tālāk nevarēs! Un to der ielāgot, jo šeit pat īpašumu piebraucamie ceļi bruģī izlikti tā, ka liek gājējiem un velobraucējiem saminstināties. Un tā ik pēc pārdesmit metriem…
PIC_2050;left;4;
Sargies auto!
Sasniedzot pirmo no tikai divām pārejām vairāk kā kilometru garajā rekonstruētās Rīgas ielas posmā, ieraugām, ka projektētāji tieši uz gājēju pārejas ieplānojuši gājēju un velobraucēju plūsmas krustošanos!
PIC_2051;left;4;
Cilvēki parasti ievēro loģisku kārtību. Noteikumu neievērošanu iemāca ar nejēdzīgu to pielietojumu
Iebraucam (labi, pēc noteikumiem – stumjam) kreisajā pusē, bet izbraucam labajā. Gājēji – tieši tāpat, tikai otrādi. Turklāt pie pārejas ir pārāk maz vietas gadījumam, ja piebrauc divi velosipēdi, bet pretī nāk kaut tikai viena māmiņa ar ratiņiem. Arī pie otras pārejas ir jāizpilda līdzīgs manevrs, tikai tagad jau ar pretēju mainīšanās kārtību. Tas patiešām kaitina!
Veloceliņa noslēgums ir … izbraukšana uz ceļa nepārskatāmā vietā. Auto vadītājiem šeit ir pat spogulis, bet gājējiem un velosipēdistiem nav pat dažu lieku kvadrātmetru intensīvākas satiksmes plūsmas gadījumam.
PIC_2052;left;4;
Uzmanieties! Šī celiņa beigas var būt arī jūsu beigas. Redzamība pa kreisi caur kokiem, pa labi – dēļu sēta!
Tāds noslēgums kaut kādā mērā ir simbolisks, jo ceļš pašlaik ved no nekurienes uz nekurieni, un labāks noslēgums tam laikam nemaz nevar būt.
Turpinājums rīt.
cien. autoram ir problēma ar CSN…….
To,ka iepriekšpēdējā bildē celiņi samainās, domāju, ka tas ir, lai pasargātu gājējus.Ievērojiet, ka riteņbraucēju celiņš atrodas tuvāk ceļam,tāpēc, ja celiņš turpinās otrā ceļa pusē, tad jāmāk arī pārkārtoties.
Nezināju, ka mums blakus ir ciemats -saulkane.Mūžu dzīvo, mūžu mācies un iegaumē!
Pirms raksta par satiksmes tēmu vajag apgūt satiksmes noteikumus, satiksmes organizāciju un, kaut minimāli, iepazīt pilsētu ielas. Tad nebūtu jābrīnas par sarkano bruģu nozīmi, ceļuzīmēm, pārējām u.t.t. Citādi sanāk meža kuāiera pārsteigums pilsētā.
Rekonstruētais Rīgas ielas posms (gājēju un riteņbraucēju celiņi) ir ļoti zemā kvalitātē. Kaut vai salīdzinot ar Lejas ielu… Kāpēc nevarēja Lejas ielas pieredzi vienkārši pārņemt un izveidot labus un ērtus celiņus arī Rīgas ielā? <br />
Lai gan celiņi it kā būtu, tagad nākas izmantot automašīnu brauktuvi, lai var ātri un ērti pārvietoties ar divriteni.
Vai nekvalitatīvi paveikts darbs tiek atspēkots ar vārdu “PRAKSE”?
Patiesībā šī problēma ir nevien muļķīga – tā ir pazemojoša un mietpilsoniska. Vai Jūs, Andri, nekad neesat aizdomājies, kāpēc arhitekti ko viņi dara sauc par praksi. Tās ir veltas pūles! Īsta cieņa – tas ir rezultāts, ko gūstam ar saviem darbiem, ar savu profesionālo un vispārējo kultūru, ar savu spēju rast problēmu risinājumu un pierādīt citiem cilvēkiem savas labākās īpašības (humora izjūtas, konstruktīvas idejas, utt.), kas atklājas pamazām, mēnešiem, bet gadiem ilgā laika posma.