Dosimies no Meinarda salas ceļa uz Ikšķiles centru. Ozolu iela it kā tiek projektēta rekonstrukcijai, tādēļ nav vērts reklamēt tās vidēja smaguma tūrisma trases vērtību.
Pārvarējuši kāpumu, mēs varam atpūsties, braucot pa Ozolu ielas gājēju celiņiem. Uzmanieties no stabiem, kas tradicionāli atraduši vietu celiņa vidū. Šis celiņš nav vēstures relikvija, tas būvēts vēl šajā desmitgadē
Ozolu ielas galā pie Daugavas prospekta mūs patīkami pārsteidz gājēju pāreja pār Lībiešu ielu. Pārsteigums ir arī tālāk redzamais sarkanais bruģis, kas atbilstoši ceļa zīmei šoreiz ir velobraucēju un gājēju koplietošanas ceļš.
Tikai simts metrus garajā posmā gan ir redzams iemesls šaubīties par gājēju un velobraucēju priekšrocībām – auto šķērsām pāri celiņam. Un grūti pat pārmest auto īpašniekam, jo vienlaidus sarkano bruģi patiešām katrs var saprast atbilstoši savām vajadzībām.
Arī tālāk Birzes ielā, uz kuru pār Daugavas prospektu var nokļūt pa vēl vienu pāreju. Ja bruģis nebūtu sarkans, tad nekādas zīmes nebūtu vajadzīgas – pa trotuāru var pārvietoties gan gājēji, gan velobraucēji, ja tie netraucē gājējiem. Kāda ir pareiza rīcība uz sarkanā (!) celiņa?
Izbraukuši Birzes ielu, varam doties uz vēl kādu jaunbūves objektu – Lejas ielu. Daudzo ceļa zīmju izmācīti, mēs sagaidām skaidrus norādījumus arī citos jaunākajos objektos, bet Lejas ielā uzdevums izrādās vēl grūtāks. Šeit sarkanais (!) celiņš nav aprīkots ar skaidrojošām zīmēm!
Braucot tālāk konstatējam, ka šī laikam kopumā ir citu noteikumu iela, jo šeit valda mašīnas, kas izvietotas gan uz sarkanā celiņa, gan krustojumā.
Lejas ielas galā var pagriezties uz Stacijas ielas tuneli zem šosejas. Šeit gan atkal parādās zīme, kas it kā situāciju skaidro – tikai gājējiem. Kas to lai zina, ko tas nozīmē šoreiz, tādēļ dodamies atpakaļ uz zināmākiem plašumiem – gar estrādi uz Lībiešu ielu.
Lībiešu ielā ieraugām, ka šeit ir sarkans veloceliņš un mazliet raibs gājēju celiņš. Tas laikam domāts parastiem gājējiem un velosipēdistiem – akrobātiem, jo sarkanais celiņš tikai divu bruģa ķieģeļu platumā. Nu jau visi vēlēsies kaut ko vienkāršāku…
Jaunikšķiles Riekstu ielas asfaltētais gājēju celiņš pēc visa piedzīvotā liekas kā paradīze – vienkārši un plaši. Tikai neatslābinieties, jo šeit krustojumos ir nobrauktuves ar apmalēm (līdz 7 cm pieļaujamo 2,5 cm vietā), kas var sagādāt papildu brīvdienas – slimnīcā.Un diemžēl tas nav šodienas atklājums.
Pārāk sarežģīti? Drīz nokāpsim no velosipēda – pastaigāsimies!
….bet Kurmis jau pat daziem piedava aizbraukt,tikai uz kurieni?Nu jau ar velosipedu vares braukt.
raksta autors tiešām neko nesaprot no taku būves pilsētas. Galīgi glups
ja jau reiz taisa un izdod lidzeklus,tad musu gadsimta limeni.Nu valsts jau Ikskile nekad nebus,bet par laicigu pilsetu deretu parverst.Tas atkarigs no pilsetas saimnieka.
Nu laikam jau tas cilvēks ir tā iekārtots, ka vienmēr būs kas slikts iebilstams arī par labām lietām.
LBN un LVS nosaka minimālos ietvju un celiņu platumus un to noformŗjumu. Kā raksta Laila, esošu, vēsturiski veidojušos situāciju gadījumos var piemērot izņēmuma risinājumus. Ja iespējams un ielas tips un satiksmes (gājēju, velobraucēju) intensitāte prasa, ietves un celiņus veido platākus. Visus kritērijus jāizvērtē un pareizais risinājums ir jāatrod projektētajam, nevis pasūtītājam. Līdzatbildīgs ir projekta ekspertīzes eksperts. Katram kritiskam vērtējumam jābūt profesionāli argumentētam, nevis patīk-nepatīk kaprīžu līmenī. Diemžēl, redzams, ka rakstos paustajai kritikai ir citi mērķi nevis rūpes par infrastruktūras kvalitāti.
Ikšķile, protams, nav valsts, bet pilsēta ar gana senu apbūvi, kurā ielām un ietvēm vietas ir tik, cik ir.Diez vai kāds pilsonis Lejas ielā būtu ar mieru pārcelt savu žogu, lai paplatinātu veloceliņu atbilstoši LBN.
Vai tas nozīmē, ka LBN un LVS nosaka dažādus veloceliņu un ietvju platumu variantus?<br />
<br />
Tad sanāk, ka Dome, kad rakstīja iepirkuma noteikumus, tad neierakstīja kuru platumu projektēt un būvēt… tad nav brīnums, ka tāds mišungs sanāk… un projektētāji un būvnieki tad nav pie vainas…
Paldies, ka tagad arī Ikšķilē ir tik skaistas ietves un veloceliņi. Paldies par skaistajām bildēm.
Gājēju un veloceliņu platumu un pārējos tehniskos parametrus nosaka LBN un LVS (Latvijas Standarts). Tie ir jāievēro projektējot un būvējot. Nekādi īpašie Ikšķiles standarti nevar tikt piemēroti kamēr Ikšķile nav valsts.
Man liekas ka rakstā ir dažas neprecizitātes, bruģa krāsa neko nenozīmē, jeb precīzāk pēc bruģa krāsas nenosaka gājēju vai velo ceļš. Tajā vietā kur stabs uz ietves nav velosipēdistu celiņa. Un vispār ar tiem velo celiņiem ir kā ir, jo noteikumi nosaka ka pa velo celiņu drīkst braut ar mopēdiem skūrteriem un citādiem motorizētiem dranduļetiem kuru motora (kāds no rādītājiem nepārsniedz kautko (nezinu)), bet Latvijā lielākā daļa šo braucamrīku ir piereģistrēta kā mazjaudas un tas nozīmē ka viņi drīkst braukt pa vietām kur ir velo celiņi.
No pieejamās informācijas šobrīd grūti pateikt vai tā ir projektātāju vai būvnieku vaina pie tik dažādiem parametriem veloceliņiem un ietvēm.<br />
<br />
Škiet, ka šo problēmu nākotnē var atrisināt ieviešot vienotu veloceliņu un gājēju ietvju standartu vai tehniskos noteikumus Ikšķilei, kurus izsniedz Dome projektētājam pirms tiek projektēti šie ceļi. Un tad jau tas ir būvuzraugu lauciņš sekot visam līdzi, lai taisa pēc projekta.<br />
<br />
<br />
Nav saprotams ko raksta autors reklamē. Labi un pareizi izveidotas gājēju pārejas un veloceliņus vai savu nesaprašanu par šīm lietām.