Veicot Pārbrauktuves ielas rekonstrukciju, pēc ielas virskārtas noņemšanas posmā pie stacijas redzams vēsturisks bruģīs. Precīza informācija pagaidām nav pieejama, bet tas varētu būt likts cara laikā vai posmā starp pasaules kariem.
Lai arī šis nav bruģis kādu esam pieraduši skatīt Vecrīgā, iespējams ar šiem bruģakmeņiem varētu veidot kādu no celiņiem pie stacijas.
Nu ja, notrallināsim vēl pārdesmit štukas un uzliksim bruģi lai ikskile.com ir ko gānīties. 🙂
Ir kaltu bruģakmeņu bruģis un neapstrādātu akmeņu bruģis. Senāks un vērtīgāks ir neapstrādātu akmeņu bruģis. Ikšķiliešiem jālepojas ar senākas kultūras pazīmēm un cienījami būtu saglabāt kaut nelielu senā bruģa fragmentu. Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija vēsturiskā bruģa iznīcināšanu visai augsti nevērtēs.
Pat akmens kas apstrādāts ir tikai akmens. Šeit būtiski ir tikai šo akmeņu saistībai ar šo konkrēto vietu, lai veidotu kaut mazu stāstu, par Ikšķiles stacijas apkārtnes vēsturi.
tie ir parasti laukakmeņi. Bruģis ir tomēr kaltu akmeņu segums. <br />
Diezvai vai kāds glabās parastus pļavas laukakmeņus.
ka pagājušā gadā atrastais bruģis glabājas Tīnūžos pašvaldības īpašumā. Redzot bruģi pie stacijas, pārņem sajūtas kas rodas senā mājā sienas attīrot no vecām tapetēm un krāsas atklājot interesantus slāņus kā liecības par bijušo. Interesanti.
šī ziņa ir patīkama
Pagājušajā gadā līdzīgs tika atrasts pie parbrauktuves, tas pazuda nezināmā virzienā. Cerēsim, ka šoreiz kāds saglabās.
Es noteikti par to, lai tas tiktu celts gaismā, spodrināts un pārdomāti ieklāts turpat, pie stacijas, kādā gājēju ne tik intensīvi lietotā zonā! Tā taāu ir vērtība.
Bruģis uzrunā! Var kādu daļu ņemt un celiņu vai laukumu nobruģēt, var atstāt – nākotnes arheologiem. Var kā pie mums pierasts – kaut kur aizvest, jo projektā zem asfalta bruģis droši viens nav paredzēts…