Publicējot šo dokumentu, dodam iespēju vairāk saprast, kas nepieciešams mācību priekšmeta “Sports” apgūšanai.
Ja jau pašvaldība ir tik bagāta, lai būvētu bezjēdzīgi lielu stadionu, kādēļ mēs nevaram uzcelt normāla izmēra sporta halli vai baseinu? Un, protam, rodas jautajums, kas notiks ar zemi, kur šobrīd atrodas stadions (pie Ādamlauka)?
Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta parvaldes atbildes vēstule biedrībai „Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē” (.pdf dokuments)
Sports.
Mācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta “Sports” mērķis ir nostiprināt un uzlabot izglītojamo veselību, sekmēt zināšanu apguvi, attīstot fiziskās spējas un pamatprasmes sistemātiskās fiziskās aktivitātēs.
2. Mācību priekšmeta “Sports” uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. nodarboties ar sistemātiskām fiziskām aktivitātēm atbilstoši izglītojamā veselības stāvoklim, nostiprinot un uzlabojot veselību, attīstot fiziskās spējas, sekmējot harmonisku fizisko un garīgo attīstību;
2.2. sekmēt izpratni par veselības, fizisko spēju, vides un konkrēto sporta veidu vingrinājumu savstarpējo mijiedarbību;
2.3. sekmēt izpratni par uzvedības un drošības noteikumu ievērošanu sporta nodarbībās un dažādu fizisko aktivitāšu pasākumos;
2.4. apgūt rotaļu un dažādu sporta veidu vingrojumu un vingrinājumu pamatprasmes;
2.5. apgūt un pilnveidot patstāvīgā darba un sadarbības prasmes;
2.6. veicināt interesi par sportu, pozitīvu un aktīvu attieksmi pret nozīmīgiem sporta notikumiem savā reģionā, Latvijā, Eiropā un pasaulē.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Zināšanas un izpratne sportā:
3.1. sports un veselība:
3.1.1. personīgās higiēnas noteikumi un norūdīšanās fiziskajās aktivitātēs;
3.1.2. uzvedības, drošības, sporta veidu un rotaļu svarīgākie noteikumi;
3.1.3. pašsajūtas kontrole, pirmā palīdzība saslimšanas simptomu un traumu gadījumos;
3.1.4. pareizas stājas un fizisko aktivitāšu pozitīvā ietekme uz cilvēka organismu;
3.2. sabiedriski nozīmīgākie sporta notikumi Latvijā, Eiropā un pasaulē.
4. Pamatprasmes sporta veidu vingrojumos un vingrinājumos:
4.1. individuālajos sporta veidos – vingrošanā un tai radniecīgajos sporta veidos (akrobātikā, aerobikā), vieglatlētikā, orientēšanās sportā, dejās;
4.2. sporta spēlēs – basketbolā, futbolā, volejbolā, handbolā, florbolā, frīsbijā, badmintonā;
4.3. atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem un izglītības iestādes materiāli tehniskajam nodrošinājumam vienā no šādiem sporta veidiem – slēpošanā, slidošanā, peldēšanā.
5. Fizisko spēju attīstība veselības nostiprināšanai un uzlabošanai.
6. Sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepieciešamās pamatprasmes.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi.
7. Zināšanas un izpratne sportā:
7.1. sports un veselība:
7.1.1. izprot un ievēro sporta apģērba piemērotību nodarbībām telpās un āra apstākļos;
7.1.2. ir sapratne par vides faktoru – siltums, gaiss, saule, vējš – nozīmi organisma norūdīšanās procesā;
7.1.3. izprot un skolotāja vadībā ievēro svarīgākos uzvedības un drošības noteikumus rotaļās;
7.1.4. zina darbības, kādas jāveic traumu un sliktas pašsajūtas gadījumos;
7.1.5. sistemātiski apgūst sporta veidu vingrinājumus sava organisma attīstībai un pareizas stājas veidošanai;
7.2. interesējas un prot pastāstīt par sporta pasākumiem un nodarbībām savā skolā.
8. Pamatprasmes individuālo sporta veidu vingrojumos un vingrinājumos:
8.1. vingrošanā un tai radniecīgajos sporta veidos:
8.1.1. prot savilkties un izpildīt pārvēlienus (kūleņus);
8.1.2. izpilda vispārattīstošos vingrojumus individuāli un pāros;
8.1.3. prot izpildīt vingrinājumus pareizas stājas veidošanai;
8.1.4. prot izpildīt ierindas mācību: skaitīšanās veidus, pagriezienus uz vietas;
8.1.5. izpilda soļošanas un skriešanas veidus;
8.1.6. prot pārvarēt dažādus šķēršļus (rāpjoties, pārrāpjoties, lienot, veļoties, rāpojot);
8.1.7. izpilda līdzsvara vingrojumus;
8.1.8. prot uzlēkt uz paaugstinājuma un nolēkt no tā (maksimālais augstums – 30 cm);
8.1.9. izpilda kustības mūzikas ritmā;
8.2. vieglatlētikā:
8.2.1. prot uzsākt skrējienu no augstā starta;
8.2.2. prot pārvietoties šķēršļotā apvidū;
8.2.3. prot izpildīt mešanas vingrinājumus no vietas (mērķī, tālumā);
8.3. slēpošanā:
8.3.1. prot bremzēt un krist;
8.3.2. izpilda nobraucienu pamatstājas un pagriezienus, pārcilājot slēpes uz vietas;
8.3.3. prot pārvietoties apvidū;
8.4. peldēšanā:
8.4.1. prot noturēties uz ūdens;
8.4.2. prot izpildīt elpošanas, roku un kāju darbības vingrinājumus;
8.5. dejās prot individuāli izpildīt nacionālo deju pamatsoļus (gājiena, teciņus, galopa, palēciena soļus).
9. Pamatprasmes sporta spēļu vingrinājumos:
9.1. prot veikt vingrinājumus ar dažāda lieluma bumbām;
9.2. prot veikt tveršanas un mešanas vingrinājumus;
9.3. prot veikt mešanas vingrinājumus horizontālā un vertikālā mērķī;
9.4. prot vadīt bumbu ar rokām un kājām, apturēt ripojošu bumbu.
10. Fizisko spēju attīstība veselības nostiprināšanai un uzlabošanai: veic koordinācijas, ātruma, izturības, lokanības un spēka vingrinājumus divas reizes mācību gadā, uzrādot individuālo rezultātu attīstības dinamiku.
11. Sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepieciešamās pamatprasmes:
11.1. prot atrast informāciju par fiziskajām aktivitātēm savā skolā un iesaistās tajās;
11.2. prot izmantot kopējo sporta inventāru;
11.3. izprot dažāda sporta inventāra izmantošanu vingrinājumos;
11.4. ievēro mācīto rotaļu noteikumus;
11.5. izprot cilvēku fizisko spēju atšķirības un pieņem tās.
12. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 7.1.1., 7.1.3., 7.2., 11.1., 11.2., 11.4. un 11.5.apakšpunktā minētās prasības.
13. Šā pielikuma 8.3. un 8.4.apakšpunktā minētās prasības īsteno, ņemot vērā šā pielikuma 4.3.apakšpunktā minētos nosacījumus.
IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi
14. Zināšanas un izpratne sportā:
14.1. sports un veselība:
14.1.1. apzinās sporta apģērba nozīmi personīgās higiēnas noteikumu ievērošanā dažādos sporta pasākumos;
14.1.2. zina un izprot vides nozīmi un norūdīšanos kā profilaktisko pasākumu pret saaukstēšanās slimībām, izmantojot vidi fiziskajām aktivitātēm;
14.1.3. zina un izprot uzvedības un drošības noteikumus sporta nodarbībās un pasākumos;
14.1.4. zina sava organisma funkcijas fiziskajās aktivitātēs un izprot nepieciešamību rūpēties par pareizu stāju;
14.1.5. zina un skolotāja vadībā prot noteikt sirdsdarbības frekvenci fizisko vingrinājumu laikā, ievēro pirmās palīdzības sniegšanas noteikumus sporta nodarbībās un pasākumos;
14.2. zina un izprot svarīgākos mācīto sporta veidu noteikumus;
14.3. izmanto informācijas avotus un interesējas par svarīgākajiem sporta pasākumiem savā reģionā, Latvijā un pasaulē, olimpisko spēļu simboliku un kultūrvēsturisko nozīmi.
15. Pamatprasmes individuālo sporta veidu vingrojumos un vingrinājumos:
15.1. vingrošanā un tai radniecīgajos sporta veidos:
15.1.1. prot izpildīt pārmetienu sānis, stāju uz skausta;
15.1.2. prot veidot piramīdas pēc zīmējumiem;
15.1.3. lec pāri šķēršļiem;
15.1.4. prot izpildīt ierindas mācību: pārkārtošanās, retošanās un slēgšanās veidus, pagriezienus kustībā ar virzienu maiņu;
15.1.5. izpilda vispārattīstošo vingrojumu kopumus mūzikas pavadījumā;
15.1.6. prot izpildīt speciālos stāju veidojošos vingrojumu kopumus;
15.1.7. prot izpildīt figurālo soļošanu;
15.1.8. prot izpildīt līdzsvara vingrinājumus;
15.2. vieglatlētikā:
15.2.1. prot uzsākt skrējienu no zemā starta;
15.2.2. prot izpildīt lēcienu tālumā, augstlēkšanu pārsoļojot, ar lēcieniem pārvarēt šķēršļus apvidū;
15.2.3. prot mest bumbiņu ar 3–5 soļu ieskrējienu;
15.3. slēpošanā (atbilstoši apvidum):
15.3.1. prot pāriet no viena slēpošanas soļa uz citu;
15.3.2. prot izvēlēties nobrauciena stāju;
15.3.3. prot izpildīt pagriezienu vingrinājumus kustībā, pārvarēt kāpumu;
15.3.4. prot izvēlēties piemērotāko bremzēšanas veidu;
15.3.5. prot pareizi krist nobraucienā;
15.4. slidošanā:
15.4.1. prot kritienu veidus;
15.4.2. prot pārvietoties uz priekšu un atmuguriski;
15.5. peldēšanā prot veikt roku un kāju darbības, peldot kraulā uz krūtīm, kraulā uz muguras, brasā un apgriezienā;
15.6. orientēšanās sportā:
15.6.1. prot noorientēt karti;
15.6.2. saprot kartē krāsas un vienkāršākās zīmes;
15.6.3. prot veikt orientēšanās distanci labi pārredzamā apvidū;
15.7. dejās:
15.7.1. individuāli izpilda polkas soli, pārī izpilda nacionālo deju pamatsoļus, satvērienus un aptvērienus;
15.7.2. prot individuāli izpildīt lēnā valša kvadrātu un slēgto maiņsoli.
16. Pamatprasmes sporta spēļu vingrinājumos: visās šā pielikuma 4.2.apakšpunktā minētajās sporta spēlēs prot spēlētāju stājas, piespēles un sitienus no vietas, metienus, bumbas vadīšanu un apturēšanu.
17. Fizisko spēju attīstība veselības nostiprināšanai un uzlabošanai:
17.1. izprot, ka fiziskās aktivitātes attīsta vispārējo fizisko sagatavotību;
17.2. veic koordinācijas, ātruma, izturības, lokanības un spēka vingrinājumus divas reizes mācību gadā, uzrādot individuālo rezultātu attīstības dinamiku.
18. Sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepieciešamās pamatprasmes:
18.1. izprot un ievēro svarīgākos rotaļu un spēļu noteikumus sporta pasākumos;
18.2. ievēro godīgas spēles principu attieksmē pret sevi, komandas dalībniekiem, pretiniekiem un tiesnešiem;
18.3. prot skolotāja vadībā iesildīties pirms sporta nodarbībām un atsildīties pēc tām.
19. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 14.1.1., 14.1.3., 14.1.4., 14.2., 14.3., 18.1. un 18.2.apakšpunktā minētās prasības.
20. Šā pielikuma 15.3., 15.4. un 15.5.apakšpunktā minētās prasības īsteno, ņemot vērā šā pielikuma 4.3.apakšpunktā minētos nosacījumus.
V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi
21. Zināšanas un izpratne sportā:
21.1. sports un veselība:
21.1.1. izvēles situācijā izvērtē sporta apģērba piemērotību fiziskajām aktivitātēm telpā un āra apstākļos;
21.1.2. novērtē vides nozīmi un norūdīšanās nepieciešamību atbilstoši videi;
21.1.3. izvērtē un rīkojas atbilstoši situācijai, ievērojot drošības un uzvedības noteikumus sporta aktivitātēs un atpūtas brīžos;
21.1.4. zina fizisko vingrinājumu un vides ietekmi uz sava organisma attīstības procesiem un veselības nostiprināšanas iespējām dzīves laikā;
21.1.5. izprot un ievēro pareizu stāju kā labas pašsajūtas un veiksmīgas karjeras noteikumu;
21.1.6. kontrolē sirdsdarbības frekvenci un regulē fizisko slodzi vingrinājumos, izprot pirmās palīdzības sniegšanu fizisko aktivitāšu laikā;
21.2. novērtē un izpilda svarīgākos uzvedības un drošības noteikumus sacensībās;
21.3. interesējas un prot pastāstīt par šādiem tematiem:
21.3.1. nozīmīgākie sporta notikumi Latvijā, Eiropā, pasaulē;
21.3.2. interesējošie sporta veidi;
21.3.3. antīko olimpisko spēļu mantojums.
22. Pamatprasmes individuālo sporta veidu vingrojumos un vingrinājumos:
22.1. vingrošanā un tai radniecīgajos sporta veidos:
22.1.1. izpilda akrobātisko vingrinājumu vienkāršas kombinācijas ar iepriekš apgūtajiem saistelementiem;
22.1.2. prot izpildīt ierindas mācību: pārkārtošanās, retošanās un slēgšanās kustībā;
22.1.3. izpilda aerobikas kombināciju pamatsoļus;
22.2. vieglatlētikā:
22.2.1. prot veikt dažāda garuma skriešanas distances un stafetes skrējienu maiņas zonā;
22.2.2. izpilda tāllēkšanu;
22.2.3. prot mest bumbiņu ar ieskrējienu;
22.3. slēpošanā:
22.3.1. prot pārvietoties distancē, izmantojot klasiskā stila soļus;
22.3.2. prot nobrauciena stājas, pagriezienus, bremzēšanas veidus;
22.3.3. prot soļot ar nūjām (nūjot) apvidū;
22.4. slidošanā – prot dažādus slidošanas veidus;
22.5. peldēšanā – prot peldēt kraulā uz krūtīm, kraulā uz muguras, brasā;
22.6. orientēšanās sportā:
22.6.1. nosaka virzienu un to kontrolē, pārvietojoties apvidū;
22.6.2. nosaka attālumu kartē un dabā;
22.6.3. prot veikt orientēšanās distanci, izmantojot līnijveida orientierus;
22.7. dejās:
22.7.1. izpilda nacionālās dejas pamatsoļus uz 16 taktīm;
22.7.2. izpilda pārī lēnā valša kvadrātu.
23. Pamatprasmes sporta spēļu vingrinājumos: visās šā pielikuma 4.2.apakšpunktā minētajās sporta spēlēs prot savienot trīs pamattehnikas elementus (bumbas pārvaldīšanu, piespēles, metienus vai sitienus).
24. Fizisko spēju attīstība veselības nostiprināšanai un uzlabošanai:
24.1. izprot, kas ir fiziskās spējas – koordinācija, ātrums, izturība, lokanība, spēks – un to kompleksā attīstība;
24.2. veic koordinācijas, ātruma, izturības, lokanības un spēka vingrinājumus divas reizes mācību gadā, uzrādot individuālo rezultātu attīstības dinamiku.
25. Sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepieciešamās pamatprasmes:
25.1. izmanto mācītos vingrojumu kopumus veselības nostiprināšanai;
25.2. prot izpildīt dažādus speciālos iesildīšanās vingrinājumus pēc skolotāja norādes;
25.3. izvērtē godīgas spēles principu un darbojas sporta spēlēs bez tiesneša.
26. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 21.1.1., 21.1.3., 21.1.4., 21.1.5., 21.2., 21.3., 25.1. un 25.3.apakšpunktā minētās prasības.
27. Šā pielikuma 22.3., 22.4. un 22.5.apakšpunktā minētās prasības īsteno, ņemot vērā šā pielikuma 4.3.apakšpunktā minētos nosacījumus.”
2. Noteikumi stājas spēkā 2008.gada 1.septembrī.
Ministru prezidents I.Godmanis
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
Dokumenta saturs ņemts no ISEC. http://isec.gov.lv/normdok/mk08141.htm
8.pielikums, Ministru kabineta, 2008.gada 2.septembra noteikumiem Nr.715
Sports.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts
I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi
1. Mācību priekšmeta “Sports” mērķis ir pilnveidot zināšanas un izpratni par veselīga dzīvesveida vērtību, sistemātisku fizisko aktivitāšu nozīmi veselības saglabāšanā un nostiprināšanā, veicinot vēlmi iesaistīties daudzveidīgu sporta aktivitāšu apguvē un attīstot fiziskās spējas.
2. Mācību priekšmeta “Sports” uzdevumi ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. paplašināt izglītojamā zināšanas un izpratni par fizisko vingrinājumu nozīmi cilvēka veselības nostiprināšanā un saglabāšanā;
2.2. sekmēt daudzveidīgu fizisko vingrinājumu apguvi, sporta veidu prasmes, drošības un uzvedības noteikumu ievērošanu sporta nodarbībās un pasākumos;
2.3. sekmēt fizisko spēju attīstību un izglītojamā vēlmi sistemātiski nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm;
2.4. sekmēt fiziskās aktivitātes sociālajā un apkārtējā vidē.
II. Mācību priekšmeta obligātais saturs
3. Mācību satura komponents “Zināšanas un izpratne sportā”:
3.1. sports un veselība:
3.1.1. fiziskā slodze un veselība;
3.1.2. sievietes un vīrieša fiziskā slodze;
3.1.3. dopinga kaitīgums;
3.1.4. ergonomikas noteikumi;
3.1.5. pašregulācijas (paškontroles) metodes;
3.1.6. drošības, uzvedības un higiēnas noteikumi sporta nodarbībās;
3.2. olimpiskā kustība, sports Latvijā un pasaulē.
4. Mācību satura komponents “Darbība”:
4.1. vingrošana – akrobātika, atlētiskā vingrošana, aerobika, mākslas vingrošana, stājas vingrojumi;
4.2. vieglatlētika;
4.3. sporta spēles – basketbols, futbols, volejbols, florbols; izvēles sporta spēles – handbols, frīsbijs, badmintons;
4.4. izvēles sporta veidu vingrojumi un vingrinājumi – orientēšanās sports, slēpošana, slidošana, pašaizsardzība, peldēšana, tūrisms, nūjošana, dejas.
5. Mācību satura komponents “Fizisko spēju attīstība veselības nostiprināšanā”:
5.1. fizisko spēju – spēka, ātruma, izturības, koordinācijas, lokanības – mijiedarbība veselības nostiprināšanā;
5.2. sporta veidu vingrojumu un vingrinājumu nozīme fizisko spēju attīstīšanā.
6. Mācību satura komponents “Fiziskās aktivitātes sociālajā un apkārtējā vidē”.
III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei
7. Mācību satura komponents “Zināšanas un izpratne sportā”:
7.1. zina un izprot fiziskās slodzes savstarpējo sakarību ar uzturu, miegu, fizisko attīstību un veselību:
7.1.1. zina un izprot kustību-balsta aparāta vingrojumu nozīmi kā vērtību veselīgam dzīvesveidam;
7.1.2. prot sagatavoties fiziskajām aktivitātēm;
7.1.3. zina un salīdzina vingrinājumu piemērotību, slodzes dozējuma un intensitātes atšķirību;
7.1.4. izvēlas sev atbilstošu slodzes dozējumu, intensitātes vingrinājumus un vingrojumus;
7.2. izprot dopinga negatīvo ietekmi uz veselību un zina par tiesisko atbildību tā lietošanā;
7.3. zina, izvērtē un ievēro darba vides atbilstību drošības noteikumiem, labsajūtai un veselībai;
7.4. zina un nosaka sirdsdarbības frekvenci un elpošanas izmaiņas dažādās dzīves situācijās;
7.5. zina un izvēlas elementārus pašregulācijas paņēmienus atbilstoši savam psihofizioloģiskajam stāvoklim;
7.6. ievēro drošības, uzvedības un personīgās higiēnas noteikumus, lai novērstu traumatismu sporta nodarbībās;
7.7. ievēro izvēlēto sporta veidu vispārīgos noteikumus;
7.8. apzinās palīdzības sniegšanas nozīmi sev un citiem fizisko aktivitāšu laikā;
7.9. izprot Latvijas sporta kultūrvēsturisko mantojumu:
7.9.1. zina Latvijas sportistu augstākos sasniegumus sporta sacensībās un olimpiādēs, izprot olimpiskās kustības būtību;
7.9.2. interesējas par aktuālajiem sporta notikumiem.
8. Mācību satura komponents “Darbība”:
8.1. izvēlas un izpilda no iepriekš mācītajiem akrobātikas vingrinājumiem kombinācijas un piramīdas atbilstoši uzdevumam:
8.1.1. izvēlas atlētiskos pamatvingrojumus katrai muskuļu grupai, demonstrē 8-10 vingrinājumus;
8.1.2. izvēlas un izpilda aerobikas vingrojumus kombinācijā;
8.1.3. izpilda mākslas vingrošanas kombināciju (uz 32 skaitījumiem);
8.1.4. izpilda 8-10 sev piemērotus muguru stabilizējošus un stājas vingrojumus, izprot to nozīmi veselības uzturēšanā;
8.2. prot pārvarēt šķēršļus, skrienot apvidū un sporta zālē:
8.2.1. prot tāllēkšanu izvēlētā tehnikas veidā;
8.2.2. prot mešanu tālumā un mērķī;
8.3. izmanto sporta spēlēs apgūtos pamattehnikas vingrinājumus:
8.3.1. izprot vārtsarga darbību futbolā, florbolā un handbolā;
8.3.2. pilnveido bumbas vadīšanu, piespēles veidus, metienus, aizsardzības un uzbrukuma māņkustības vingrinājumus, bumbas metienus vai sitienus vārtos, serves, blokus, gremdes;
8.4. veic orientēšanās distanci pa līnijveida orientieriem ar kontrolpunktu (KP) ne tālāk kā 100 metru no tiem un izprot lielās reljefa formas;
8.5. veic slēpošanas distanci, izmantojot klasiskos soļus un slidsoļus;
8.6. prot slidot;
8.7. prot izpildīt pašaizsardzības pamattehnikas vingrinājumus un izvēlēties to izmantojumu atbilstošās situācijās;
8.8. veic distanci vienā no izvēlētajiem peldēšanas stiliem;
8.9. plāno tūrisma maršrutu un veic tūrisma šķēršļu joslu, piemēram, pie meža, apvidū;
8.10. izmanto nūjošanas tehniku atbilstoši apvidum;
8.11. prot pārī dejot lēno valsi, kā arī polonēzi, standartdeju pamatsoļus un vienu vai divas nacionālās dejas.
9. Mācību satura komponents “Fizisko spēju attīstība veselības nostiprināšanā”:
9.1. veic koordinācijas, ātruma, izturības, lokanības un spēka vingrinājumus vispārējās fiziskās sagatavotības uzlabošanai, kontrolē un izvērtē individuālo rezultātu attīstības dinamiku divas reizes mācību gadā;
9.2. sistemātiski veic muguru stabilizējošo muskuļu un stājas attīstīšanas vingrojumus un vingrinājumus;
9.3. izprot apgūto sporta veidu vingrojumu un vingrinājumu nozīmīgumu fizisko spēju attīstīšanā un veselības nostiprināšanā.
10. Mācību satura komponents “Fiziskās aktivitātes sociālajā un apkārtējā vidē”:
10.1. spēj patstāvīgi mācīties, izmantojot sporta literatūru;
10.2. spēj izvēlēties un izmantot sev atbilstošus sporta veidu vingrinājumus un rotaļas;
10.3. spēj būt godīgs un tolerants pret saviem komandas biedriem un pretiniekiem sacensībās;
10.4. prot novērtēt, kontrolēt un paaugstināt savas fiziskās darbaspējas;
10.5. spēj palīdzēt tiesāt izvēlētā sporta veida sacensības;
10.6. spēj iesaistīties dažādu skolā organizētu sporta pasākumu projektu izstrādāšanā;
10.7. sistemātiski piedalās fiziskajās aktivitātēs skolā;
10.8. izmanto vidi fiziskajām aktivitātēm, rūpīgi un saudzīgi izturas pret to.
11. Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.1.4., 7.5., 7.8., 7.9.2., 10.2., 10.3., 10.6., 10.7. un 10.8.apakšpunktā minētās prasības.
12. Šī pielikuma 8.5., 8.6. un 8.8.apakšpunktā minētās prasības īsteno atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem un izglītības iestādes materiāli tehniskajam nodrošinājumam.
13. Katra skola atkarībā no izglītojamo interesēm un skolas materiāli tehniskā nodrošinājuma īsteno vingrojumus un vingrinājumus šādos septiņos sporta veidos – vingrošanā, vieglatlētikā, trijās sporta spēlēs (divas no obligātajām un viena no izvēles sporta spēlēm) un divos izvēles sporta veidos.
Ja sis pamatprasibas ipilditu,tad musu skolas butu vispusigi attistita jaunatne,bet diemzel-labi ja izpilda 10 dalu.Tad fiziskai audzinasanai vajadzetu but vismaz 4 stundas nedela,ja ne katru dienu.Biezak butu jaorganize sporta dienas.Bet,ja runa iet par stadionu,tad aizmirsta ir audzeknu higiena.Vai si baze var nodrosinat sportistiem pienacigas gerbtuves un dusas?Tas jaskata komleksi un tikai tad bus prieks nodarboties.
Ir mums vajadzīgs tas stadions!!!!! zb lielie runataji neko nezin un tik kko muld! par to ka mums kajas lauz ara pa to suuda parku neviens jau neidomajas. katru gadu braucam uz vieglatletikas secensibam citaas skolas, kapeeec ikskilee nevaretu buut tada kartiga forsa skola lai ari te varetu rikot sacensibas. arprac 2 kokus nocirtis jaaraud tagad??
Nav jābūvē kaut kas, lai tikai būtu kaut kas. Kādēļ tik verdziska nolemtība! Pie skolas ir jābūvē sakarīgi, bet nepārspīlēti sporta laukumi. To var Izdarīt nenopostot birzi. Nu nav jāatbalsta diletantiska naudas iztērēšana tikai tādēļ, ka tā grib daži domnieki. Vērtējot pēc pēdējā laikā redzamajām diskusijām, tie cilvēki vispār nesaprot ko dara.
Nav saprotams, kas cilvēkus piesaista vārdos “vismaz kaut kas”!<br />
<br />
Paiet laiks un mēs saņemam to “kaut ko” un izrādās, ka tas ir kas savādāks nekā domājām.<br />
<br />
Tajā brīdī par to “kaut ko” runāt ir par vēlu, jo uz jebkuru kritiku ir atbilde: Kur jūs bijāt, kad notika apspriešana? Ko tad neiebildāt?<br />
<br />
Domājams, ka šobrīd ir īstais brīdis, lai runātu, spriestu un mainītu.
p.s. – stadions ir nepieciešams skolai.. ja jūs neesat šobrīd audzēknis ikšķiles vidusskolā, tad arī nesapratīsiet vajadzību pēc tā! vairāk izskatās, kā latviešiem kā jau latviešiem ļoti patīk pastrīdēties, paskaust un virināt mutes tikai virināšanas pēc.<br />
neatceros stundas, kad skolotājs īpaši skraidītu ar mikrafonu, protams, pasākumos pats par sevi saprotams!<br />
tas nekas, ka skolai jau ir jauna sporta zāle.<br />
<br />
<br />
citās ikšķiles tipa pilsētās nenotiek nekas tāds! pat mēģinājumu un projektu nav!!! vajadzētu pieaugt un priecāties par to ko piedāvā, jo vismaz kautkas tiek piedāvāts! protams, domes darbs brīžiem ir diegzan apšaubāms, bet vismaz kautkas ir darīts.. pamazām jau sakops visu pilsētu, nevajag pieprasīt visu uzreiz.
stadionu noteikti vajag, tā skriešana pa tā saucamo “parku” ir vnk kolosāla 😀 😀 😀 augšā lejā augšā lejā!!! nemaz nerunājot, ka gabaliņš arī pa braucamo daļu jāpaskrien! futbolu un tamlīdzīgas lietiņas skolā uzspēlēt iespējams nav (nu labi, ka ir ādamlauks, tomēr tā stāvoklis arī jau nu gan nav no labākajiem un kvalitatīvākajiem)<br />
<br />
lai tik ceļ un lai tik būvē, vismaz redzams, kur naudiņa aiziet! visi tie, kas traki perās pret būvniecību ikšķilē, tāpat ar laiku bus apmierināti, jo tas taāu ir labākai nākotnei..<br />
labāk jāizvēlās lai koki izaug labā vidē vai tomēr ikšķiles bērni?
Pieņemsim kad stadionu būvēs!<br />
1.Cik izmaksās šāds stadions;<br />
2.Kāda būs stadiona noslodze;<br />
3.Cik būs uzturēšanas izmaksas;<br />
4.Vai stadions būs pieejams publiski.<br />
<br />
P.S. Vai skriet pa parku ir slikti?<br />
<br />
Cienījamais, Nil K!<br />
Srejceļa garums – nozīmē pa apli skrienot no punkta A un sasniedzot atkal to pašu punktu A.<br />
Šim sporta laukumam skrienot pa iekšējo celiņu pa apli ir tieši 250m.<br />
Un šis nu nekādi nesanāk “olimpiskais stadions”!<br />
Ar cieņu,<br />
Ikšķiles iedzīvotāja
Redziet ja nenorāda kurš no izmēriem ir 250m tad jau liekas, ka viss ir kā vajag un kāds te tukši klaigā. LR izglītības un zinātnes ministrijas sporta pārvalde norāda, ka likuma normu izpildei pietiek ar 250m SKREICEĻĀ GARUMU, nevis nepieciešams “olimpiskais stadions” kuram garākā skrejceļa taisne ar 130 metru garumu. Lai izpildītu likuma prasības iespējams esošo stadionu pagarināt un nav nepieciešams mainīt stadiona novietojumu, kas samazina zaļo zonu, kura ražo skābekli priekš tiem pašiem skrējējiem.<br />
<br />
Kā spilgts piemērs ir PII Urdaviņa kura ir iespiesta minimālā teritorijā, kas neļauj izveidot normālu pastaigu teritoriju grupiņām.
Labdien!<br />
Nu nekādi nevaru saprast par kādu milzīgu stadionu šobrīd iet runa!<br />
Detālplānojumā skolas sporta laukums ir paredzēts ar 250 m garu skrejceļu, kā to ir rekomendējusi LR izglītības un zinātnes ministrijas sporta pārvalde, pamatojoties uz Biedrības “Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē” mutisku lūgumu. (skat.atbildes vēstuli šajā mājas lapā).<br />
Arī detālplānojuma paskaidrojuma rakstā ir minēts, ka skolas sporta laukums ir ar 250 m garu skrejceļu.<br />
Cilvēki! Vispirms vajag noskaidrot lietas būtību un pārliecināties par to, ko runājam, nevis izplatīt nepatiesu informāciju par milzu sporta laukumu, kas balstīta uz tenkām – “viena tante teica – es saku tālāk”. Tā mēs paši sevi nostādam “muļķu lomā”.<br />
Tā pat arī detālplānojumā ir VARAM un ZM apstiprināts eksperta atzinums “par biotopiem”, kurā ir slēdziens “Apsekotajā objekta platībā nav konstatēti aizsargājamie biotopi, īpaši aizsargājamās augu sugas, kurām veidojami mikroliegumī.”<br />
Domāju, ka saistībā ar skolas sporta laukumu, nevajadzētu “iepīt” politiskās intrigas, bet skatīt lietu pēc būtības. <br />
Mēs taāu runājam par mūsu bērnu fizisko veselību!<br />
Man nav nekas pret veselīgu un godīgu konkurenci – tā visos laikos ir bijis virzītājspēks!<br />
Ikšķiles iedzīvotāja
Es palasīju sanākušos uz šo brīdi komentārus. Sagribējās uzrakstīt komentāru. Jau kādus 25 gadus jau esmu skolotājs, tiesa gan,ne sporta, un ne Ikšķilē. Pasniedzu priekšmetus, kuru apguvei nepieciešama uzmanības un darbaspēju koncentrācija, jo tas saistīts ar darbu ar mehānismiem paaugstinātas bīstamības apstākļos.<br />
Tomēr. Tas bija sen senos laikos, kad zāle bija zaļāka un karogi sarkanāki, un tāpat naudas bija tik, cik to iedeva. Arī es tajos laikos gāju skolā. Arī mums bija vidusskola ar 650 skolniekiem. Un sporta laukums ar skrejceliņa (apļa) garumu 300 m. Sprinta skrejceļa garums bija 100 m, gar vienu laukuma malu, nedaudz garāks par apli. Skrejceliņi bija noklāti ar smalki samaltiem izdedžiem. Un vecāko klašu zēniem pat patika nedēļas beigās vilkt ap 300 kg smagu metāla rulli apkārt stadionam, lai pieblietētu segumu. Vilcēji bija kadi 6 – 7 puiši. Protams, tagad noteikti prasītos kāds modernāks skrejceļa segums. Sporta laukumam ārpus skrejceliņa pieguļošā teritorija vienā pusē bija ap 5 – 6 m, tālāk krauja. Citur apmēram 10 m, tālāk parks. Un kaut kā tomēr ar skolotāju, un protams direktora radošo pieeju problēmai tur vienlaicīgi atradās vieta 3 klasēm, sadalītām zēnos un meitenēs. Nelielajā teritorijā bija 2 augstlēkšanas vietas, tāllēkšanas celiņš ar bedri (tik plats, lai vienlaicīgi varētu lekt divi). Bija iekārtota vieta priekš pievikšanās un pumpēšanās, Futbola laukums un (vai) 2 rokasbumbas laukumi (iekārtoti pēc principa: vai nu 2 futbola komandas uz lielā laukuma, vai 4 komandas spēlē rokasbumbu vai minifutbolu uz rokasbumbas vārtiem). Nodarbību vietas stundas laikā tika mainītas pēc rotācijas principa. Cik man zināms, Ikšķiles vidusskolā pašlaik nav un tuvākajā laikā neparedzās, ka vienā klasē mācīsies divas futbola komandas pilnā sastāvā.<br />
Tātad, vienā laukuma galā (ārpus futbola laukuma) bija augstlēkšana un tāllēkšana, fiziskie vingrinājumi, otrā bija sektori lodes grūšanai un diska mešanai, šķepa mešanas laikā futbolistiem gan ieteica uz laukuma nerādīties. Nu apmēram tā. Un visi bija dzīvi un netraumēti, un mums bija, ja kas, oficiāla vidusskola ar sporta novirzienu (konkrēti – slēpošana un biatlons, toreizējās “Vārpas” jauno kadru kalve, kā mūs dēvēja). Sporta laukumā notika tā saucamās spartakiādes – atsevišķās dienās 1.-3.kl., 4.-8., un 9.-11.klasēm. pavasarī un rudenī. Ziemā pa stadiona apli notika slēpošana, ja garāki gabali (1, 3, 5 km) – tad pa tuvējo mežu ar pamatīgiem kalniņiem, Arī ziemā notika sporta dienas.<br />
Tā kā uzskatu – vispirms Ikšķiles vidusskolā sporta skolotajiem vispirms ļoti nopietni jāpadomā par stundu darba organizāciju, ja vienlaicīgi vienā teritorijā darbojas vairākas grupas, tad skolotājiem jāsaskaņo savs darbs.<br />
Es kaut kā nesaprotu vienu lietu – sporta stundās skolotāji lieto mikrofonus ar skaļruņiem. Es arī strādāju trokšņainā vidē, vienlaikus kauc un trokšņo 26 ātrdarbības metālgriešanas darbagaldi. Kautkā iztieku bez skaļruņiem. Nospiežu zvanu, visi izslēdz darbagaldus. Veicu instruktāžu, un darbs turpinās. Turklāt blakus darbnīcās darbs turpinās, un trokšņu fons ir ievērojams tik un tā.<br />
Sporta skolotāji protams, var gribēt skraidīt ar mikrofonu. Parasti ir redzēts, ka ar svilpi pievērš skolnieku uzmanību, tie pieklust un pivērš tam uzmanību, skolotājs dod norādījumus, un tad dod komandu nodarbības turpināt. Kaut kāds dīvains darba stils ar to mikrofonu. Es gan domāju, ka tā zūd skolotāja un skolnieka savstarpējās saprašanās saite. Kaut kā bezpersoniski. Un tad vēl jabrīnās, ka skolas stūri ir izsmēķiem nobārstīti un nospļaudīti, jo kontakta ta nav, un skolnieku uzvedības noteikumi acīmredzot neattiecas ne uz skolotājiem, ne skolniekiem.
Par brīvo piekļūšanu vajadzētu rūpīgi precizēt! Var iznākt liela vilšanās.<br />
Kad domei parādījās ideja par lielu stadionu birzē pie skolas,tika uzdots jautājums -kas tad būs ar paredzēto stadiona vietu Lupīnu ielā- vai tur būs otrs stadions? Atbilde bija- jā, tikai patreiz tam neesot līdzekļu.<br />
Bet lielais stadions birzs vietā būšot tikai un vienīgi skolai,tam apkārt būšot sēta.<br />
Tāpēc izskanēja loģiski ierosinājumi skolas vajadzībām nopietni sakārtot esošo skolas sporta laukumu, to nedaudz paplašinot, <br />
bet lielo pilsētas stadionu būvēt tam sen paredzētajā vietā Lupīnu ielā, kur iespējams būvēt arī tribīnes, palīgēkas sportistu vajadzībām, kur iespējams normāli piekļūt.
Stadionam brīvi piekļūt!!! Ja nu vienīgi ziemā, bet domāju pat tad ne būs sēta un viss!
Pēc tavas attieksmes spriežot, tu nekad neiesi skriet, arī uz halli, kur jāmaksā barga nauda, bet stadionam varēsi brīvi piekļūt
kāda vaina stadionam? Halle taāu jau ir, kam jums vēl vienu? Bet stadions gan ir nožēlojams. Un pie reizes tas pseidoparks arī tiks sakārtots.<br />
Jo vairāk pieejamu sporta būvju, jo labāk.<br />
Beidziet .irsties vienreiz!
Bet viss tak mūsu rokas, Halli toā vajag. Varbūt pat jānojauc vecās un vietā jaunu, jeb blakus. Es tādā aukstumā un slapjumā neiešu skriet.
Nav plānota sporta halle, bet stadions bez jumta. Ko tur varēs attīstīt tādu īpašu? Lauku hokeju? 😉
sporta halle noteikti ir vajadzīga. 1) varēs nodarboties ar dažādākiem sporta veidiem, attīstīt sporta komandas, jo šāda izmēra sporta zālē nav iespējams normāli nodarboties ar sportu, kur nu vēl veikt treniņu procesus ar dažādiem vingrinājumiem 2) arī skatītāju vietas noderētu vairāk, gan skātītājiem labāk, gan sportistiem būtu lielāks atbalsts
Es nelietoju garumzimes un , interneta,jo daudzas programmas tad rada tikai keburus.
Lūdzu papildinājām. Sports. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta <i></i>standarts
Un kā ar mācību standartu 10.-12.klasēm? Ikšķilē taāu ir vidusskola!
Sāksim ar to ka 250 metri ir teikts par apli nevis taisni, nevienam nav žēl ka skolai būvē stadionu. Cik cilvēku ir gatavi piemēram šodien iet ārā sportot, un Latvijas klimats mācību gada laikā ir ļoti mainīgs, nav jau Kalifornija. <br />
<br />
Daudz prātīgāk būtu būvēt normāla izmēra halli ar vietu skatītājiem, bet protams ari tas ir jāapsver.<br />
<br />
Šobrīd ir tikai jēla ideja par stadiona būvi, cērtot kokus parkā. Nav redzēti nekadi pamatojumi un izmaksas uzturēšanai ilgtermiņā.<br />
<br />
p.s. Skolas sporta zālē nevar vienu izdegušu lampu nomainīt veselu gadu!!!!
:))) Man kā dēla mātei liekas, ka tieši puiši tiek izdzenāti daudz vairāk!:))) Kas vienam daudz, otram maz, nevajag tik subjektīvi vērtēt! <br />
Un kas tas par kritēriju- jauna meitene skolotāja…:)))<br />
Zēniem arī ir jauns skolotājs un paldies Dievam, ka tā! Puišiem ir pavisam citas prasības, normatīvi utt. <br />
Kāpēc audzinam tirpuļus un vārguļus? Lai dzenā, lai sporto, lai elpo svaigu gaisu! Meitenes tādas guzas noēdušas, “riepas ļum”, bet staigā, rādot pliku vēderu. Lai tik skrien!!!<br />
Nesaprotu, kur problēma…
Publicēt mācību priekšmeta <i></i>standartus nav jēgas, jo šis dokuments neataino normas. <br />
Cik saprotams, sporta laukuma plānā ir paredzēti 250 m – gluži kā publicētajā vēstulē…tātad – kādas problēmas? Svarīgi, lai vienlaicīgi vismaz 3 sporta skolotājiem nodrošinātu stundu norisi…tas arī jāņem vērā.<br />
P.S.ja jau daudziem žēl, ka skolai uzbūvētu normālu sporta laukumu, kur tad nu sporta halli…kaut arī tā būtu vajadzīga…<br />
<br />
<br />
saulit!! Ku ta šitik daudz kļūdas varēji salaist pāris teikumos??!!
Tikai to vien zin kā pīpēt, dzert un p…..
Bet…vai tā ir sastādīta macību programma- meitenem- skriet, zēniem- sliņkot!! Tad jau izrādās mūsu izglītība ir vainīga pie tādiem ‘gulošiem’ uz divāna vīriem!!!!!!Kuri uzskata, ka mājas visus darbus jāveic sievietēm???!!!!!
nu jau jūs aizejat man liekas par tālu. Skolotājs tomēr mācās par skolotāju, lai zinātu cik “dzenāt”.<br />
…varbūt kā reiz meitenēm ir jāpriecājas, ka viņas nodzen 3-4 apļus..
Nu bet meitenēm jabūt smukām, ēd McD un skrien!<br />
Ja iet runa par sportu skolā, tad šogad tur notiek dīvainas lietas. Notiek stundas atseviški zēniem un atsevišķi – meitenēm. Pie tām dazādas skolotājas. Un – zēnus dzenā daudz mazāk, nekā meitenes, jo meitenem stundas pasniedz jauna meitene!!!Meitenēm jānoskrien 3-4 apļus, bet zēniem- neviena.!! Kādas te var būt runas par kautkādām normām, ja ir šāda pieeja darbā?Tā ir vienkarši diskriminācija, ko veic sporta skolotājas!!!