Liānas Langas dzejas veltījums Ikšķilei 825 gadu jubilejā.
Ar senču asarām, ar kokles balsīm tālām
Tu, Ikšķile, man pienāc tuvu klāt.
Kā liepai būs man lauka malā stāvēt,
Un sevī atmiņas kā bišu skūpstus krāt.
Mēs iesim lībiešos un vilksim zāļu jakas,
Kad saule debess vidū spoži stās,
Un zemē iemirdzēsies apglabātās saktas,
Un kapu kalnus ziedu smarža klās.
Mūs apskauj Daugava kā lēnprātīga māte.
Tās krastos – rasa, bronza, sudrabs, zelts.
Plauks vienmēr ābeles un ķirši tavās sētās,
Un bērni augšup tavus starus cels.
Tu mijkrēšļos un ziemās atgriezīsies
Un ļaudis sildīsi ar zemes uguņiem,
Bet rudeņos tev aizejošais sāpēs,
Un lapu segas klāsi tu pār tiem.
Ar senču asarām, ar kokles balsīm tālām
Tu, Ikšķile, man pienāc tuvu klāt.
Mēs – liepu ziedu sauja tavos vējos,
Tev mūsu sēklas savā klēpī vākt.
Liana! Sveika taisnības cīnītāja,,,,no ”’blogs.lv mani izdzēsa kā suni….a,Tu,vēl tici,ka mūsu zemē ir ”ģermokrātija”’,,….
esmu nederīgs šai sistēmai….
katrā gadījuma interesants atdzejojums par tēmu 🙂
Tas DAUDZ VAIRĀK ATKLĀJ LIELĀS DZEJNIECES ĪSTENO BŪTĪBU.
Sveiciens visiem mūsu Valsts svētkos!
Par Ikšķili.<br />
jūlijs 7th, 2011 by kinvik<br />
<br />
Tu mierīgā un rāma,<br />
<br />
tu upe varenā un mānā,<br />
<br />
tu,Daugava,un Ikšķile<br />
<br />
te,tavā sānā<br />
<br />
kā puķe skaistākā,<br />
<br />
kas labā krastā tavā,<br />
<br />
tu pirmā īstā jumprava<br />
<br />
un pirmā mīlestība,<br />
<br />
mans prieks un mana iztikšana.<br />
<br />
Reiz biji jaunuve bet,<br />
<br />
tagad trīs reiz precēta un<br />
<br />
varbūt trīs reiz vilta bet,<br />
<br />
tomēr mana Daugava<br />
<br />
un Ikšķilīte mana.<br />
<br />
Te manai tautai sākums,<br />
<br />
te saknes manas,<br />
<br />
te mana bērnība<br />
<br />
un nomiršana mana.<br />
P.S.varbūt ,Jums,patīk arī mana versija?
.