Liāna Langa: „ Pirms 20 gadiem te, šajā estrādē, uzplauka viena no pirmajām Atmodas dzirkstelēm. Mūsu novada ļaudis dibināja Latvijas Tautas frontes Ikšķiles un Tīnūžu atbalsta grupu.
Sākās ceļš uz Latvijas neatkarības atjaunošanu. Tobrīd vēl ļoti daudziem brīvība šķita nereāls mērķis, neizsapņojams sapnis. Tagad mēs zinām, ka sapņi spēj radīt jaunu realitāti, bet viena dzirkstelīte var radīt liesmu un izkausēt cietuma režģus.”
Liāna Langa.
Brīvības skartie.
Runa atceres pasākuma MŪSU IKŠĶILE atklāšanā
Pirms 20 gadiem te, šajā estrādē, uzplauka viena no pirmajām Atmodas dzirkstelēm. Mūsu novada ļaudis dibināja Latvijas Tautas frontes Ikšķiles un Tīnūžu atbalsta grupu. Sākās ceļš uz Latvijas neatkarības atjaunošanu. Tobrīd vēl ļoti daudziem brīvība šķita nereāls mērķis, neizsapņojams sapnis. Tagad mēs zinām, ka sapņi spēj radīt jaunu realitāti, bet viena dzirkstelīte var radīt liesmu un izkausēt cietuma režģus.
Brīvība ir vislielākā no dzīves dāvanām. Tā mums bija jānopelna, jāizlolo. Mēs vēlreiz, no jauna piedzimām savā zemē, savā Latvijā. Mēs kļuvām par brīvības skartiem.
Dzīvot mazā valstī ir ekskluzīvi. Eiropā nav palicis daudz vietu, kur pļavās brīvā vaļā zied dzegužkurpītes un naktsvijoles, kur labprāt ligzdo stārķi, kur baltās kāpas pie jūras ir neskartas, kur liedaga līnija vēl ir tik tīra un nesamaitāta, ka to apbrīno ikviens Latvijas viesis kā unikālu vērtību, kas mums noteikti jāsaglabā.
Brīvība ir arī vislielākais pārbaudījums. Tā mums parāda, kas mēs esam.
Brīvība izaicina, tā mūs eksaminē. Vai mīlam savu zemi vairāk par savu savtīgumu, savu privāto labklājību? Vai esam brīvības vērti, vai esam izturējuši pārbaudījumu?
Arvien skaļākas ir balsis, kuras saka – nē, mēs nebijām brīvības vērti. Mūsu Latvija ir izlaupīta, notirgota un piesmieta. Tā kļuvusi par greizo spoguļu karaļvalsti, kur darba devēji – tauta, un darba ņēmēji – politiķi un ierēdņi – samainījušies vietām. Latvijā viss ir otrādi, nepareizi.
Mūsu valstisko un cilvēcīgo pasūtinājumu mūsu ievēlētie darba ņēmēji neņem vērā. Tie rada caurumainus likumus, kur smelt tikai sev, tos vada privātas intereses un rebes. Tie tērē mūsu nopelnīto naudu, lai plaši dzīvotu un baudītu. Vara ir kurla, tā runā ar mums nesaprotamā valodā. Tā nav līdzjūtīga un tā nav gudra, jo neizprot lielo cēloņsakarību likumu.
Mēs varējām būvēt ekskluzīvi valsti, piedāvāt pasaulei jaunas idejas arhitektūrā, enerģijas ieguvē, ainavas veidošanā, pilsētbūvniecībā. Tā vietā noskatījām lētus paraugus citur, tos atkārtojām, kļuvām no citiem atkarīgi. Mēs palaidām garām iespēju uzbūvēt tādu valsti, ar kuru mēs varētu patiesi lepoties. Mums te plāno Manhetenas Zaķusalā un Dubaijas Jūrmalā. Tādā valodā runā tikai provinciāļi. Latvijā vara ir provinciāla, tā nevēlas domāt, mācīties un radīt paliekošas vērtības.
Tomēr pastāv cerība mosties vēlreiz, vēlreiz atkarot Latviju. Mostas ļaudis Jūrmalā, Baldonē, Kundziņsalā, Bolderājā, Ikšķilē un citur. Cīnās par savas dzīves telpas saglabāšanu, cīnās par pagalmiem Rīgā, cīnās par kāpām un kokiem, cīnās pret investoriem – gaisa piesārņotājiem. Latvija korumpētajai varai tiek atkarota metru pa metram.
17 neatkarības gados ir iegūta pieredze, kā varai likt ieklausīties un atbildēt. Viss vēl nav zaudēts.
Ļausim brīvībai vēlreiz ienākt Latvijā. Ļausim tai ienākt mūsos.
Mēs apsolāmies būt gudrāki.
Atcerēsimies, kā tas ir – būt brīvības skartiem.
Atmodas, Latvijas, sevis un nākamo paaudžu dēļ.
