Saimniekojam ar cirvi,lauzni un liesmu

1771
Privātīpašums
Privātīpašums

Meža apsaimniekošanu un izmantošanu reglamentējošā speciālā tiesību norma – Meža likums – nosaka, ka, transformējot meža zemi citos zemes lietojuma veidos, nepieciešama Valsts meža dienesta atļauja.

Savukārt meža zemes transformācijas nosacījumi un atļaujas saņemšanas kārtība, kā arī zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtība saskaņā ar Meža likumā noteikto ir reglamentēta ar Meža zemes transformācijas noteikumiem. Šo noteikumu 3.punktā izsmeļoši uzskaitīti visi meža zemes transformāciju pieļaujamie gadījumi, bet transformācijas iesnieguma iesniegšanas, izskatīšanas un atļaujas saņemšanas kārtību reglamentē Meža zemes transformācijas noteikumu III sadaļa, no kuras viennozīmīgi saprotams, kā likumdevējs ir ar transformācijas atļaujas saņemšanu saistītās administratīvās funkcijas sadalījis starp kompetentajām valsts un pašvaldību institūcijām.

Meža zemes transformācijas noteikumi paredz, ka attiecīgā Valsts meža dienesta virsmežniecība, kuras pārraudzības teritorijā atrodas transformējamā meža zeme, pēc transformācijas iesnieguma saņemšanas no transformācijas ierosinātāja nosūta to un tam pievienoto attiecīgo dokumentu kopijas attiecīgajai pašvaldībai, kuras pienākums ir sniegt atzinumu par transformācijas pamatotību un par iesniegumā norādītās plānotās darbības un plānotā nekustamā īpašuma lietošanas mērķa atbilstību pašvaldības teritorijas plānojuma atļautajai (plānotajai) teritorijas izmantošanai un detālplānojumam.

Mūsu uzmanība ir vērsta uz zemi , kas atrodas Lībiešu ielas turpinājumā, Elkšņu virzienā, paralēli Daugavpils šosejai. Meža vidū ir izcirstas priedes, izrautas ar visiem celmiem. Diviem apbūves gabaliem vieta ir kā ar slotu noslaucīta. Valsts zemes dienesta kadastra kartē redzams, ka apbūves gabali kopā ir ne divi vien – veseli 11. Vai pārējos sagaida tas pats? Var jau darīt privātā mežā diezgan lielas lietas, tomēr tam ir jābūt saskaņā ar Ikšķiles novada teritoriālo plānojumu. Tas paredz meža zemes transformāciju 20% apjomā ēku un būvju būvniecībai.

Šajā pašā vietā svētdienas pēcpusdienā bija vērojams fantastisks ugunskurs, jo mežā tika dedzināti zari. Cik drosmīgam ir jābūt saimniekam, lai uzņemtos atbildību par meža ugunsgrēku. Uz aizrādījumu „darboņi” reaģēji naidīgi, paziņojot, ka tas ir viņu privātīpašums, kurā ienākt citiem ir aizliegts. Lai nu viņi pasaka to ugunij, ka ir aizliegts iziet no konkrētā apbūves gabala!

ikskile.com

Papildināts ar VUGD ziņu.

Aprīļa pēdējās brīvdienās – lielākais kūlas ugunsgrēku skaits


Aizvadītājās brīvdienās reģistrēts šogad lielākais ugunsgrēku skaits – tā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika. Ugunsdzēsēji glābēji 26.aprīlī izbrauca uz 213 izsaukumiem, no tiem 157 reizes – uz ugunsgrēkiem, t.sk. kūla dzēsta 98 reizes, 25 – mežu ugunsgrēki, veikti seši glābšanas darbi. Savukārt 25.aprīlī ugunsdzēsēju glābēju palīdzība bija nepieciešama 168 reizes. Reģistrēti 133 ugunsgrēki, t.sk. – 88 kūlas un septiņi meža ugunsgrēki. Veikti 11 glābšanas darbi. Šogad tikai kūlas ugunsgrēku dzēšanai VUGD iztērējis degvielu 9 856 Ls vērtībā.

 

   Šogad kūlas ugunsgrēki nopostījuši 58 ēkas, tajā skaitā 12 aizvadītajās brīvdienās. Svētdien 26.aprīlī līdz ar kūlu piecos ugunsgrēkos nopostītas astoņas ēkas:
– Limbažu rajona Viļķenes pagasta “Noriņas” – dega šķūnis 160m2, kūla 10000m2;
– Ludzas rajona Zaļesjes pagastā – divas pamestas ēkas 40 m2 un kūla 25 000m2;
– Balvu rajona Lazdukalna pagastā- divi šķūņi 120 m2 un neapdzīvota māja 30 m2 kūla 28 000 m2;
– Daugavpils rajona Naujienes pagastā -neapsaimniekota ēka 40 m2 kūla 28000m2;
– Talsu rajona Stendē dārza mājiņa 4 m2 kūla 900 m2.

Ilgstoši saglabājoties sausam laikam un kļūstot siltākam, palielinās kūlas ugunsgrēku platības. Plašākie kūlas ugunsgrēki aizvadītajās brīvdienās:
– Ogres rajona Lauberes pagastā dega kūla 75 000m2 platībā;
– Daugavpils rajona Sventes pagastā dega kūla 5000 m2;
– Jūrmalā Buļļuciems pie Lielupes nodega niedres aptuveni 160 000 m2;
– Balvu rajona Lazdukalna pagastā dega kūla 28 000 m2;
– Daugavpils rajona Naujaenes pagastā – kūla 28 000 m2;
– Daugavpils rajona Kalkūnes pagastā – kūla 5000 m2;
– Ludzas rajona Zaļesjes pagastā – kūla 25000 m2;
– Rīgas rajona Babītē – kūlas 15 000 m2;
– Rīgā Spilves pļavas 10 000 m2.

Aizvien biežāk no kūlas ugunsgrēkiem aizdegas arī mežs. VUGD šogad piedalījies jau 67 mežu ugunsgrēku dzēšanā, tajā skaitā 32 reģistrēti tieši aizvadītajās brīvdienās. Lielākie ugunsgrēki bija Rīgas rajona Plakanciemā, kur dega mežs 16 000 m2 platībā un Kuldīgas rajona Padures pagastā, kur dega mežs 15 000m2 un pļava 4 000 m2.

 Šogad visvairāk izbraukumu uz kūlas ugunsgrēkiem bija VUGD Daugavpils brigādes ugunsdzēsējiem, kuri dzēsa 173 kūlas ugunsgrēkus, Liepājas – 82, Aizkraukles -98, Rīgas rajona – 86, Jelgavas – 61, Dobeles – 62. Izsaukumu uz kūlas ugunsgrēkiem daudz bija arī Rīgā un Rīgas reģionā. Tā, piemēram, Kurzemes rajona brigāde sauso zāli dzēsa 83 reizes, Ātrās reaģēšanas brigāde – 55 reizes, Vidzemes priekšpilsētas brigāde – 38 reizes, Zemgales priekšpilsētas brigāde – 33 reizes.

Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pantu par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu piespriež naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz tūkstoš latiem. Turklāt par kūlas dedzināšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimts līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm. Tāpat var tikt lemts jautājums par izdevumu atmaksu VUGD, kas radušies dzēšot šo kūlas ugunsgrēku.

Sagatavoja:
Inga Vetere,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece,