Meža apsaimniekošanu un izmantošanu reglamentējošā speciālā tiesību norma – Meža likums – nosaka, ka, transformējot meža zemi citos zemes lietojuma veidos, nepieciešama Valsts meža dienesta atļauja.
Savukārt meža zemes transformācijas nosacījumi un atļaujas saņemšanas kārtība, kā arī zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtība saskaņā ar Meža likumā noteikto ir reglamentēta ar Meža zemes transformācijas noteikumiem. Šo noteikumu 3.punktā izsmeļoši uzskaitīti visi meža zemes transformāciju pieļaujamie gadījumi, bet transformācijas iesnieguma iesniegšanas, izskatīšanas un atļaujas saņemšanas kārtību reglamentē Meža zemes transformācijas noteikumu III sadaļa, no kuras viennozīmīgi saprotams, kā likumdevējs ir ar transformācijas atļaujas saņemšanu saistītās administratīvās funkcijas sadalījis starp kompetentajām valsts un pašvaldību institūcijām.
Meža zemes transformācijas noteikumi paredz, ka attiecīgā Valsts meža dienesta virsmežniecība, kuras pārraudzības teritorijā atrodas transformējamā meža zeme, pēc transformācijas iesnieguma saņemšanas no transformācijas ierosinātāja nosūta to un tam pievienoto attiecīgo dokumentu kopijas attiecīgajai pašvaldībai, kuras pienākums ir sniegt atzinumu par transformācijas pamatotību un par iesniegumā norādītās plānotās darbības un plānotā nekustamā īpašuma lietošanas mērķa atbilstību pašvaldības teritorijas plānojuma atļautajai (plānotajai) teritorijas izmantošanai un detālplānojumam.
Mūsu uzmanība ir vērsta uz zemi , kas atrodas Lībiešu ielas turpinājumā, Elkšņu virzienā, paralēli Daugavpils šosejai. Meža vidū ir izcirstas priedes, izrautas ar visiem celmiem. Diviem apbūves gabaliem vieta ir kā ar slotu noslaucīta. Valsts zemes dienesta kadastra kartē redzams, ka apbūves gabali kopā ir ne divi vien – veseli 11. Vai pārējos sagaida tas pats? Var jau darīt privātā mežā diezgan lielas lietas, tomēr tam ir jābūt saskaņā ar Ikšķiles novada teritoriālo plānojumu. Tas paredz meža zemes transformāciju 20% apjomā ēku un būvju būvniecībai.
Šajā pašā vietā svētdienas pēcpusdienā bija vērojams fantastisks ugunskurs, jo mežā tika dedzināti zari. Cik drosmīgam ir jābūt saimniekam, lai uzņemtos atbildību par meža ugunsgrēku. Uz aizrādījumu „darboņi” reaģēji naidīgi, paziņojot, ka tas ir viņu privātīpašums, kurā ienākt citiem ir aizliegts. Lai nu viņi pasaka to ugunij, ka ir aizliegts iziet no konkrētā apbūves gabala!
ikskile.com
Papildināts ar VUGD ziņu.
Aprīļa pēdējās brīvdienās – lielākais kūlas ugunsgrēku skaits
Aizvadītājās brīvdienās reģistrēts šogad lielākais ugunsgrēku skaits – tā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika. Ugunsdzēsēji glābēji 26.aprīlī izbrauca uz 213 izsaukumiem, no tiem 157 reizes – uz ugunsgrēkiem, t.sk. kūla dzēsta 98 reizes, 25 – mežu ugunsgrēki, veikti seši glābšanas darbi. Savukārt 25.aprīlī ugunsdzēsēju glābēju palīdzība bija nepieciešama 168 reizes. Reģistrēti 133 ugunsgrēki, t.sk. – 88 kūlas un septiņi meža ugunsgrēki. Veikti 11 glābšanas darbi. Šogad tikai kūlas ugunsgrēku dzēšanai VUGD iztērējis degvielu 9 856 Ls vērtībā.
Šogad kūlas ugunsgrēki nopostījuši 58 ēkas, tajā skaitā 12 aizvadītajās brīvdienās. Svētdien 26.aprīlī līdz ar kūlu piecos ugunsgrēkos nopostītas astoņas ēkas:
– Limbažu rajona Viļķenes pagasta “Noriņas” – dega šķūnis 160m2, kūla 10000m2;
– Ludzas rajona Zaļesjes pagastā – divas pamestas ēkas 40 m2 un kūla 25 000m2;
– Balvu rajona Lazdukalna pagastā- divi šķūņi 120 m2 un neapdzīvota māja 30 m2 kūla 28 000 m2;
– Daugavpils rajona Naujienes pagastā -neapsaimniekota ēka 40 m2 kūla 28000m2;
– Talsu rajona Stendē dārza mājiņa 4 m2 kūla 900 m2.
Ilgstoši saglabājoties sausam laikam un kļūstot siltākam, palielinās kūlas ugunsgrēku platības. Plašākie kūlas ugunsgrēki aizvadītajās brīvdienās:
– Ogres rajona Lauberes pagastā dega kūla 75 000m2 platībā;
– Daugavpils rajona Sventes pagastā dega kūla 5000 m2;
– Jūrmalā Buļļuciems pie Lielupes nodega niedres aptuveni 160 000 m2;
– Balvu rajona Lazdukalna pagastā dega kūla 28 000 m2;
– Daugavpils rajona Naujaenes pagastā – kūla 28 000 m2;
– Daugavpils rajona Kalkūnes pagastā – kūla 5000 m2;
– Ludzas rajona Zaļesjes pagastā – kūla 25000 m2;
– Rīgas rajona Babītē – kūlas 15 000 m2;
– Rīgā Spilves pļavas 10 000 m2.
Aizvien biežāk no kūlas ugunsgrēkiem aizdegas arī mežs. VUGD šogad piedalījies jau 67 mežu ugunsgrēku dzēšanā, tajā skaitā 32 reģistrēti tieši aizvadītajās brīvdienās. Lielākie ugunsgrēki bija Rīgas rajona Plakanciemā, kur dega mežs 16 000 m2 platībā un Kuldīgas rajona Padures pagastā, kur dega mežs 15 000m2 un pļava 4 000 m2.
Šogad visvairāk izbraukumu uz kūlas ugunsgrēkiem bija VUGD Daugavpils brigādes ugunsdzēsējiem, kuri dzēsa 173 kūlas ugunsgrēkus, Liepājas – 82, Aizkraukles -98, Rīgas rajona – 86, Jelgavas – 61, Dobeles – 62. Izsaukumu uz kūlas ugunsgrēkiem daudz bija arī Rīgā un Rīgas reģionā. Tā, piemēram, Kurzemes rajona brigāde sauso zāli dzēsa 83 reizes, Ātrās reaģēšanas brigāde – 55 reizes, Vidzemes priekšpilsētas brigāde – 38 reizes, Zemgales priekšpilsētas brigāde – 33 reizes.
Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pantu par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu piespriež naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz tūkstoš latiem. Turklāt par kūlas dedzināšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimts līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm. Tāpat var tikt lemts jautājums par izdevumu atmaksu VUGD, kas radušies dzēšot šo kūlas ugunsgrēku.
Sagatavoja:
Inga Vetere,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece,
pirmkārt tas nav Grinšteina kalns bet Smilšu kalns, otrkārt Grinšteina māja pa kalnu lejā braukt nevienam netraucē, traucē Iedzīvotājas Zemmeres māja, tak što neiztieciet grišu.
“ja nesmirdētu tad ēstu velreiz”
glabēji atradušies, par tādiem saka “ja nesmirdētu tad ēstu velreiz”! 🙂
Klau, kas Tev par sāpi ar to Grīnšteina kalnu? Tu esi Henriks Kārkliņš vai Pēteris Ķimenis? Tad Tev būtu zemu jāpaklanās to kaimiņu priekšā, kuri izglāba ne tikai mežu, tīru gaisu un pašu kalnu, bet arī Tavus miljonus, jo tagad tās Tavas 4 piecstāvenes 150 dzīvokļu kopskaitā stāvētu melliem logiem nepabeigtas kā liecinieki Tavai alkatībai un muļķībai… Bet Grīnšteins padsmit gadus nebija uzlicis žogu SAVAI zemei un atļāva VISIEM braukāt ar ragaviņām un slēpēm, līdz pagājušogad vairs nevarēja izturēt krievu celtnieku pusnakts orģijas (tie nebija Tavējie gastarbaiteri? :)) ar auto braukšanu kalnā un necenzētām lamām līdz vēlai naktij. Tā ka, draudziņ, neizkropļo patiesību un nesalīdzini godavīrus ar saviem “biznesmeņiem”-šmuļiem.
Protams var nerakstīt noteikumus un veidot pašregulējošu sistēmu, kur katrs sistēmas dalībnieks uzņemās atbildību par savu rīcību un ievēro šajā sabiedrības grupā vispārpieņemtās normas. Problēmas sākas, tad ja šī sabiedrības grupa kļūst neviendabīga un tās sastāvā ir cilvēki, kas “uzspļauj” šīm vispārpieņemtajām normām un cietēju lomā nostāda visus pārējos. Ikšķiles novadā ir pieteikami daudzveidīga sabiedrība un cilvēku ir pietiekami daudz, lai šādas vispārpieņemtās normas savstarpējo sarunu ceļā tiktu nodotas no viena indivīda līdz otram, tāpēc lai nodrošinātu informācijas apmaiņu ir jārada sistēma jeb noteikumi, kur skaidri atrunāts, ko drīkst un ko nedrīkst un kāds sods pienākas par nepareizu rīcību. Bez tam te ir jāskatās atsevišķi Ikšķiles pielsēta un novads. <br />
<br />
Es esmu piekritējs sistēmiskai pieejai, kad jebkura indivīda spēles noteikumus regulē noteikumi, nevis spēles vadītāja (Domes priekšsēdētaja) atļaujas vai aizliegumi. <br />
kad es dārzā dedzinu zarus es skatos no kuras vietas vējš pūš un daru to tad ja kaimiņiem netraucē, kaimiņi kad dedzina viņi arīto dara tā lai man netraucē, ja man kaimiņa dūmi traucē tad es palūdzu nededzināt un viss ir vislabakajā kārtībā. Muļķīgi būtu noteikt dienas kad drīkst un kad nedrīkst labāk būtu noteikt ka drīkst dedzināt tā lai nevienam netraucē. (tā starpcitu bija arī rakstā pieminētajā gadījumā) Vēl labāk būtu ja cilvēkiem pašiem pietiktu prāta to izdomāt, nevis domei noteikumus izstrādāt.<br />
Un pilnīgi piekrītu Tavam pirmajam teikumam.
Ups! kļūda 🙂 “desmit gadus gaidu…”
Jau desmit gadus kad aizliegs dedzināt veco lapu kaudzes. Vēl vajadzētu aizliegt kurināt ogles.:) Vispār jau lapu dedzināšanas ierobežojumi vecajā Eiropā ir sena lieta. Zviedriem ir tā Valpurģu nakts, kura ir pēdējā diena pavasarī, kad drīkst dedzināt vecās lapas un citu drazu. Tas bija labs skats, kad klajā laukumā Stoholmas pievārtē ugunsdzēsības komandas uzraudzībā dega ugunskurs aptuveni vienstāvu privātmājas lielumā. Tur dedzināja vecās lapas, krūmus, zarus,mēbeles, dēļu galus un varbūt vēl ko. Pakāpjoties pakalnā šādus mazos “ugunsgrēkus” varēja redzēt apkārt visai Stoholmai. Tas ir 1993. gada piedzīvojums. 🙂
Beidzam strīdēties savā starpā…. tāpat mums visiem viens mērķis un tas ir sakārtots Ikšķiles novads. <br />
<br />
Kas attiecas uz privātīpašuma apsaimniekošanu novadā, tad nav un nedrīkst būt tā, ka katrs privātīpašnieks dara uz savas zemes to ko vēlas. Atbilstoši pašvaldības apstiprinātam attīstības plānam ir katram zemes gabalam noteikts izmantošanas mērķis… un ja tas netiek ievērots, tad pašvaldība drīkst un arī vajag sodīt zemes īpašnieku. Šāds attīstības plāns nav tāpat vien izdomāts… , bet gan tāpēc, lai īpašnieks atgūstot vai nopērkot zemi zinātu, ko tur drīkst darīt ko nē. Nebūtu jauki, ja kāds nopirktu privātās apbūves gabalu pilsētas centrā un ierīkotu tur izgāstuvi vai tautas valodā runājot “svalku” 🙂 <br />
<br />
Un galu galā nav labi arī dedzināt lapas vai zarus savā privātīpašumā tik sausā laikā kā tagad. Bez tam vēl jau ir dūmu problēma, jo cik esmu dzirdējis, tad Ikšķilē esot cilvēki, kam ir alerģija no dūmiem, un tiem, kas nezina varu paskaidrot, ka tradicionālā medicīna atzīst, ka alerģija nav ārstējama…. <br />
<br />
Šeit varētu būt priekšlikums Domei izstrādāt nekustamā īpašuma apsaimniekošanas noteikumus, kur paredzēt pāris dienas pavasarī un pāris dienas rudenī, kurās drīkst kontrolēti dedzināt kritušās lapas un apgriztos zarus. Vai kādam ir vēl kāds konstruktīvāks priekšlikums?
Grimbis vismaz kokus necērt un tie ražo skābekli visiem
Mani notiekošais vairs sen neuzjautrina, Kaspariņ!
regulāri komenentēju ikskile.com un uzjautrinu tautu citos veidos, tieši to pašu ko ikšķile.com žurnālisti.
Grinšteins varbūt kokus arī necirta bet uz visiem iecīnīta kalniņa, kur ļoti liela ikšķilnieku daļa gāja slēpot un ar ragaviņām braukt māju uzbūvēja un neviens neskraidīja apkārt ņaudēdams jo zin ka tā ir viņa privāta zeme un neko tur nepadarīsi, tagad viņš to kalnu kaut nosafaltēt var nevienam tāpat viņš nav izmantojams.
Ko tad Kaspars tādu labu izdarījis?
vieni saimnieko ar lauzni, cirvi un liesmu, bet citi staigā apkārt tukšus salmus kuldami ar blociņu un fotoaparātu.<br />
A par Otto tāpat viss skaidrs.
Šeit neiet runa par iezīvotājiem. Nevajag sausā laikā kurināt sārtu meža vidū.
Es biju pirmais ar šito … niku :-))<br />
Vienīgais, ko varat palūgt līdzpilsonim ir nezāģūt kokus viņa paša gabalā un mēģināt pārliecināt, ka tā viņam pašam būs labāk. Citi argumenti te ir garām. Nez ko OTTO teiktu, ja kāds pie tevis ierastos likuma karogu vicinot un paziņojot mēs iedzīvotāji gribam…, nu un tad, ka Tu negribi.
Privātīpašums ir svēts, bet privātīpašnieciskums kura sekas var nākties baudīt daudziem nav OK. <br />
<br />
Kā redzāms bildēs 1.ugunskurs dedzina riepu, 2.ugunskurs ir mežā un liesmas 2-3 metri augstas.<br />
<br />
Kad nodeg mežs tad var būvēt, jebko.<br />
<br />
Par ķiegeļiem nezinu bet ja nekļūdos tad Grinšteins kokus necirta lai māju uzbūvētu, arī minētais Arturas nopirka zemi no Vējabrāļa ar nodegušu namu.<br />
<br />
Fascinē mani šo īpašumu nosaukumi: Priedkalne, Aizvēji, Auderi, Vējmalas
kurš manu vārdu piesavinājās? :-)<br />
ziniet kāds darbs tika iegūldīts lai mežu pārvērstu par lauksaimniecības zemi? Neviens, kurš grib būvēt privātmāju liekus kokus necērt,tikai tos kas traucē. Latvija ir ļoti mežaina zeme, neskatoties uz intensīvo izciršanu, ja kādam nepatīk dzīvot pilsētā un viņš uzskata ka tikai viņam ir tiesības dzīvot noteiktā vietā un kaimiņi nedrīkst uz savas zemes kautko celt, viņš var pārvākties uz latgales mežiem, tur izskatās ka tuvākos 100 gadus neviens nemēģinās ievākties kaimiņos.
Vispār jau pasaulē privātīpašums ir svēta lieta. Ja pašvaldībai vajag kokus lai stāda uz savas zemes vai ieineresē iedzīvotājus to darīt uz savējās. Svstarpēja vienošanās. 🙂 Tas pats attiecas uz vēsturiskiem namiem. Saimniekam pēc likuma pie restaurācijas jāsaglabā senais paskats. Nevienu neinteresē ko tas maksā. Galvenais lai citiem laba ainava. Civilizētajā pasaulē šādā situācijā saimniekam tiek maksāta kompensācija par autentiska izskata sglabāšanu. <br />
Galvenais radoša pieeja, pamaatīgs skaidrojošais darbs un Ikšķile būs arī zaļa.
Vai Ikšķilei ir obligāti jāaug uz mežu rēķina? Ja tā turpināsies tad Ikšķile drīz nearko neatšķirsies no noplukušas sādžas uz smilšainiem pauguriem un izdangātām ielām.
Nodedzināja mežu? Vai tomēr ugunskuri tika pieskatīti, un kā bildēs redzams, kurināti smiltīs? Aizliegums kurināt mežā jebkādu uguni tika izsludināts vakar (pirmdien).<br />
Vai Ikšķilei nevajag augt? Vai mums nevajag jaunus iedzīvotājus kas maksās nodokļus un tā veicinās Ikšķiles labklājību?<br />
Tas izklausās no sērijas Grinšteins/Arturas VS Kārkliņš, paši uz kalna mežā uzbūvē sev mājas, uzceļ žogus saliek ķieģeļus un kad kāds kaimiņos grib sākt būvēties tad dricelē pa Ikšķili raudādami un parakstus vākdami.<br />