Domes priekšsēdētājs J.Rudzītis izsludina Ikšķiles novada pašvaldības nolikumu

1446
Kolāža par Ikšķiles novada saistošajiem noteikumiem.
Kolāža par Ikšķiles novada saistošajiem noteikumiem.

APSTIPRINĀTI
ar Ikšķiles novada domes 17.08.2005. sēdes lēmumu,
protokols Nr. 11, p. 1.

Grozījumi 21.09.2005. (prot. Nr. 12,p.31)
Grozījumi 16. 05. 2007. (prot. Nr. 5;p.44)
Grozījumi 01.07.2009. (prot. Nr. 1/7; p.5)
SAISTOŠIE NOTEIKUMI NR. 3
„IKŠĶILES NOVADA PAŠVALDĪBAS NOLIKUMS”
Pieņemti saskaņā ar likuma
„Par pašvaldībām” 21.panta
pirmās daļas 1.punktu un 24. pantu

I Pašvaldības administrācijas struktūra

1. Ikšķiles novada administratīvā teritorija sastāv no Ikšķiles pilsētas un Ikšķiles
lauku teritorijas. Novada administratīvais centrs atrodas Ikšķiles pilsētā. Ikšķiles
novada domes administrācija nodrošina pašvaldības sniegto pakalpojumu daļēju
pieejamību pakalpojumu sniegšanas centrā Tīnūžos.
2. Ikšķiles novada dome sastāv no 15 ievēlētiem deputātiem,
( ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2009. gada 1. jūlija domes sēdes lēmumu)
3. Dome no savu deputātu vidus ievēl domes priekšsēdētāju, domes priekšsēdētāja
vietnieku un āetru pastāvīgo komiteju locekļus.
4. Dome savas darbības nodrošināšanai un sēdēs izskatāmo jautājumu
sagatavošanai izveido šādas pastāvīgās komitejas:
1) finanšu komiteju, kurā ir 7 locekļi;
2) tautsaimniecības komiteju, kurā ir 7 locekļi;
3) sociālo jautājumu komiteju, kurā ir 6 locekļi;
4) izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteju, kurā ir 6 locekļi.
(ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2009. gada 1. jūlija domes sēdes lēmumu)
5. darbību saskaņā ar pašvaldības administrācijas struktūru (pielikums Nr.1)
nodrošina šādi domes un tās iestāžu darbinieki:
1) priekšsēdētājs;
2) priekšsēdētāja vietnieks;
3) izpilddirektors;
4) domes, tās iestāžu, dienestu un citu struktūrvienību vadītāji un
darbinieki.
6. Domes un komiteju organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina šā
Nolikuma IV nodaļā norādītie, kā arī saskaņā ar šā Nolikuma V nodaļā noteikto
kārtību domes priekšsēdētāja norīkotie domes darbinieki vai iestādes.
7. Likumā ”Par pašvaldībām” paredzēto pašvaldības funkciju realizācijai Ikšķiles
novada pašvaldības padotībā ir šādas iestādes:
1) pašvaldības aģentūra ”Līvi”;
2) pirmsskolas izglītības iestāde ”Urdaviņa”;
3) Ikšķiles vidusskola;
4) Tīnūžu pamatskola;
5) Sociālais dienests;
6) Pašvaldības policija;
7) Ikšķiles Bāriņtiesa;
8) Ikšķiles novada centrālā bibliotēka;
9) Tīnūžu Tautas nams;
10) Ikšķiles novada dzimtsarakstu nodaļa;
11) Ikšķiles novada būvvalde.
8. Pašvaldības iestāžu tiesības, pienākumi un struktūra tiek noteiktas iestāžu
nolikumos. Nolikumus apstiprina dome.
9. Pašvaldības iestāžu un domes pārvaldes darbu, atbilstoši pašvaldības pārvaldes
struktūras shēmai un šim Nolikumam, vada un koordinē izpilddirektors.
10. Pašvaldības iestāžu vadītājus ieceļ amatā un atbrīvo no amata dome ar lēmumu.
Darba līgumus ar pašvaldības iestāžu vadītājiem domes vārdā paraksta domes
izpilddirektors. Pašvaldības iestāžu vadītāju personas lietas glabājas domē pie
personāla inspektora.
11. Pašvaldības iestāžu vadītāju un darbinieku algas nosaka ar domes lēmumu, ja
spēkā esošie normatīvie akti nenosaka citu kārtību.
12. Pašvaldības atsevišķu funkciju pildīšanai dome no deputātiem un novada
balsstiesīgajiem iedzīvotājiem vai novadā strādājošiem izveido šādas komisijas:
12.1. pastāvīgi darbojošās komisijas:
1) zemes komisija, kurā ir 5 locekļi;
2) administratīvā komisija, kurā ir 3 locekļi;
3) pašvaldības īpašuma privatizācijas komisija, kurā ir 3 locekļi;
4) dzīvokļu privatizācijas komisija, kurā ir 5 locekļi;
5) Ikšķiles novada domes amatpersonu un speciālistu kandidātu vērtēšanasatlases
komisija, kurā ir 3 locekļi;
6) Ikšķiles novada vēlēšanu komisija, kurā ir 10 locekļi.
7) dzīvokļu komisija , kurā ir 3 locekļi
( ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2007. gada 16. maija domes sēdes
lēmumu)
12.2. komisijas, kas darbojas atkarībā no nepieciešamības:
1) tarifu komisija, kurā ir 3 locekļi;
2) pamatlīdzekļu pieņemšanas un norakstīšanas un mazvērtīgā inventāra
norakstīšanas pastāvīgā komisija, kurā ir 3 locekļi;
3) būvju pieņemšanas ekspluatācijā komisija Ikšķiles novadā, kurā ir 3
locekļi;
4) apstādījumu saglabāšanas komisija, kurā ir 3 locekļi.
13. Dome ar savu lēmumu apstiprina pastāvīgo komisiju nolikumus, kuros noteikti:
1) komisijas nosaukums;
2) komisijas izveidošanas un likvidēšanas kārtība;
3) komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanas un atcelšanas kārtība;
4) komisijas tiesības un pienākumi;
5) domes komiteja, iestāde vai amatpersona, kuras tiešā kontrolē atrodas
izveidotā komisija.
14. Par piedalīšanos domes komisiju darbā komisiju priekšsēdētāji un locekļi, ja tas
neietilpst viņu tiešajos darba pienākumos, saņem atlīdzību domes noteiktajā
apmērā.
15. Domes priekšsēdētājs pēc komisiju priekšsēdētāju priekšlikuma nosaka komisiju
kārtējo sēžu norises vietu un laiku.
16. Pašvaldības amatpersonu, iestāžu, komisiju darbības kontroli atbilstoši likuma
”Par pašvaldībām” un šī Nolikuma noteikumiem veic attiecīgā domes komiteja.

II Domes priekšsēdētājs, vietnieks un izpilddirektors

17. Domes darbu vada domes priekšsēdētājs. Domes priekšsēdētājs:
1) ir politiski un tiesiski atbildīgs par domes darbu;
2) ierosina jautājumu izskatīšanu domē, pastāvīgajās komitejās un
komisijās;
3) koordinē deputātu, administrācijas darbinieku un pašvaldības institūciju
darbību;
4) domes vārdā paraksta līgumus un citus juridiskos dokumentus šajā
Nolikumā noteiktajā kārtībā;
5) atver un slēdz kontus banku iestādēs;
6) saskaņo domes izpilddirektora lēmumus par pašvaldības administrācijas
darbinieku pieņemšanu vai atbrīvošanu no darba;
7) dod saistošus rīkojumus pašvaldības administrācijas darbiniekiem;
8) sagatavo izskatīšanai domes sēdēs valsts iestāžu amatpersonu
iesniegumus;
9) amata zaudēšanas gadījumā nodrošina dokumentācijas un materiālo
vērtību nodošanu jaunajam domes priekšsēdētājam;
10) veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta
noteikumos, domes lēmumos un šajā Nolikumā.
18. Ja domes priekšsēdētājs nepilda likumā ”Par pašvaldībām” vai šajā Nolikumā
noteiktos pienākumus, domes lēmumus, tiesas spriedumus, neievēro likumus un
Ministru kabineta noteikumus, dome, aizklāti balsojot, var atbrīvot domes
priekšsēdētāju no amata, ja to pieprasa:
1) vismaz viena trešdaļa domes deputātu;
2) Ministru kabineta pilnvarotais ministrs.
19. Domes priekšsēdētājs ir atbrīvots no amata, ja par to nobalso vairāk nekā puse
no ievēlēto deputātu kopskaita.
20. Gadījumos, kad saņemts priekšlikums par domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no
amata, priekšsēdētājam ir jāsasauc domes ārkārtas sēde ne vēlāk kā divu nedēļu
laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas, ja šajā laikā nav paredzēta domes
kārtējā sēde. Ja domes priekšsēdētājs noteiktā laikā sēdi nav sasaucis, to dara
priekšsēdētāja vietnieks.
21. Jautājuma par domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata izskatīšanu sēdē vada
domes priekšsēdētāja vietnieks.
22. Domes priekšsēdētājam ir viens vietnieks.
23. Domes priekšsēdētāja vietnieks:
1) pilda domes priekšsēdētāja pienākumus viņa prombūtnes laikā vai viņa
uzdevumā, kā arī pilda citus pienākumus likumā paredzētajos gadījumos;
2) organizē pašvaldības administrācijas darbinieku un pašvaldības
institūciju darbību pakalpojumu sniegšanai Tīnūžu pakalpojumu centrā;
3) koordinē komisiju, valžu un darba grupu darbību;
4) pēc komisiju, valžu un darba grupu priekšsēdētāju priekšlikuma nosaka
komisiju, valžu un darba grupu sēžu norises vietu un laiku;
5) iesniedz domes priekšsēdētājam priekšlikumus izveidot darba grupas un
komisijas savu pienākumu un tiesību realizācijai, iesaistot tajās
pašvaldības administrācijas, iestāžu un uzņēmumu un pieaicinātos
speciālistus un novada iedzīvotājus;
6) organizē fizisku un juridisku personu iesniegumu apriti pašvaldības
struktūrvienībās;
7) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv domi tiesā;
8) darbojas domes pretkorupcijas pasākumu un pašvaldības darba atklātības
uzlabošanas jomā;
9) veic citus domes priekšsēdētāja uzdevumus.
24. Ja domes priekšsēdētāja vietnieks nepilda likuma ”Par pašvaldībām”, šajā
Nolikumā vai domes lēmumos paredzētos pienākumus, dome var atbrīvot viņu
no amata. Priekšsēdētāja vietnieks ir atbrīvots no amata, ja, aizklāti balsojot, par
to nobalso vairāk nekā puse no ievēlēto domes deputātu kopskaita.
25. Domes priekšsēdētāja vietnieka atbrīvošanu no amata var ierosināt:
1) domes priekšsēdētājs;
2) viena trešdaļa domes deputātu.
26. Domes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks var atkāpties no ieņemamā amata,
rakstveidā par to paziņojot domei. Šādā gadījumā domes priekšsēdētājs vai viņa
vietnieks turpina pildīt savus pienākumus līdz nākamajai domes sēdei, kad viņa
pilnvaras izbeidzas neatkarīgi no tā, vai šajā sēdē tiek ievēlēts jauns domes
priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.
27. Dome ieceļ izpilddirektoru. Pašvaldības administrācijas vadītājs ir
izpilddirektors, kurš:
1) saskaņojot ar domes priekšsēdētāju, pieņem darbā un atbrīvo no darba
pašvaldības administrācijas darbiniekus;
2) saskaņojot ar domes priekšsēdētāju, paraksta darba koplīgumu ar
pašvaldības administrācijas darbiniekiem;
3) organizē domes lēmumu izpildi un ir tiesīgs iesniegt priekšlikumus
domes pastāvīgajās komitejās;
4) atceļ administrācijas pieņemtus prettiesiskus pārvaldes organizācijas
lēmumus un iesniedz domei priekšlikumus par pašvaldības iestāžu
nelikumīgu un nelietderīgu lēmumu atcelšanu;
5) dod rīkojumus pašvaldības iestāžu un struktūrvienību vadītājiem, kā arī
citiem pašvaldības administrācijas darbiniekiem;
6) ierosina domei iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu
vadītājus;
7) organizē teritorijas attīstības programmas, teritorijas plānojuma, publiskā
pārskata un budžeta projekta izstrādi un iesniedz tos apstiprināšanai
domei;
8) regulāri, bet ne retāk kā vienu reizi divos mēnešos, ziņo domei par
administrācijas darbu, kā arī pēc domes vai domes priekšsēdētāja
pieprasījuma sniedz ziņojumus un pārskatus par pieprasītajiem
jautājumiem;
9) ir tiesīgs saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilnīgi vai daļēji
pārņemt pašvaldības administrācijas lietvedībā esošo lietu savā
kompetencē;
10) ir tiesīgs piedalīties domes un komiteju sēdēs un jautājumu apspriešanā;
11) pēc kārtējām domes vēlēšanām organizē dokumentācijas un materiālo
vērtību nodošanu jaunajam domes priekšsēdētājam;
12) šajā Nolikumā noteiktajā kārtībā rīkojās ar finanšu līdzekļiem un mantu
un slēdz līgumus;
13) saskaņā ar domes lēmumiem veic citus pienākumus.
28. Ja izpilddirektors nepilda likumā ”Par pašvaldībām”, šajā Nolikumā vai domes
lēmumos paredzētos pienākumus, dome var atbrīvot viņu no amata. Lēmumu
par izpilddirektora atbrīvošanu no amata pieņem dome ar klātesošo deputātu
balsu vairākumu.
29. Domes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un citas vēlētas pašvaldības
amatpersonas, kā arī izpilddirektors un citi pašvaldības administrācijas
darbinieki saņem atlīdzību par savu pienākumu pildīšanu saskaņā ar Darba
samaksas un sociālo garantiju nolikumu.
30. Domes priekšsēdētāja, viņa vietnieka, deputātu un izpilddirektora
uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā
arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums ”Par
interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
31. Mainoties domes priekšsēdētājam, tiek veikta pašvaldības lietvedībā un arhīvā
esošo lietu nodošana un pieņemšana atbilstoši apstiprinātai domes lietu
nomenklatūrai.
32. Lai veiktu lietu nodošanu un pieņemšanu, jāveic apstiprināto domes lietu
esamības un fiziskā stāvokļa pārbaude atbilstoši domes apstiprinātai
nomenklatūrai. Pārbaudes rezultātus fiksē aktā par lietu nodošanu un
pieņemšanu. Aktu sastāda ne mazāk kā divos eksemplāros, no kuriem vienu
iesniedz attiecīgajam valsts arhīvam.

III Domes pastāvīgās komitejas

33. Dome, atbilstoši likumam ”Par pašvaldībām” un šim Nolikumam, no domes
deputātiem ievēl pastāvīgās komitejas, kuras:
1) sagatavo jautājumus izskatīšanai domes sēdē;
2) sniedz atzinumus, kas ir komitejas kompetencē;
3) šajā Nolikumā noteiktajā kārtībā kontrolē pašvaldības iestāžu darbu;
4) izskata pašvaldības iestāžu budžeta projektus un iesniedz tos finanšu
komitejai;
5) kontrolē pašvaldības iestāžu tāmes;
6) veic citus pienākumus atbilstoši šim Nolikumam.
34. Komitejas locekļu skaitu nosaka iespēju robežās proporcionāli no katras
politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaitam.
Komitejas locekļu skaits nedrīkst būt mazāks par trijiem locekļiem, bet to skaits
nedrīkst pārsniegt pusi no Domes deputātu skaita, izņemot finanšu komiteju.
35. Katram Domes deputātam jābūt vismaz vienas domes komitejas loceklim.
36. Finanšu komitejas kompetence:
1) dod atzinumu par budžeta projektu;
2) dod atzinumu par budžeta grozījumiem, kā arī par prioritātēm līdzekļu
sadalījumā, ja netiek izpildīta budžeta ieņēmumu daļa;
3) dod atzinumu par projektiem, kas saistīti ar finanšu resursu izlietošanu,
kā arī par domes lēmumu projektiem, ja šo lēmumu realizācija saistīta ar
budžetā neparedzētiem izdevumiem vai grozījumiem budžeta ieņēmumu
daļā;
4) dod priekšlikumus par pašvaldības īpašumu apsaimniekošanu;
5) dod priekšlikumus un atzinumus par pašvaldības nekustamā īpašuma
atsavināšanu;
6) dod atzinumus par pašvaldības vai tās institūciju lēmumu projektiem par
pirmpirkuma tiesību izmantošanu;
7) organizē finanšu jautājumu izskatīšanu domes sēdē;
8) vada pašvaldības budžeta projekta sagatavošanu, izskata komiteju
sagatavotos priekšlikumus par budžeta projektu un iesniedz pašvaldības
budžeta projektu izskatīšanai domes sēdē;
9) izskata pašvaldības iestāžu un pastāvīgi darbojošos komisiju darbu
finanšu jomā saskaņā ar šo Nolikumu;
10) ja nepieciešams, pēc domes ekonomistes ierosinājuma, izskata domes
pārziņā esošo amatpersonu, iestāžu, valžu (komisiju, darba grupu)
budžeta līdzekļu pieprasījumu un projektus;
11) kontrolē domes pārziņā esošo amatpersonu, iestāžu izdevumu tāmes;
12) izskata domes priekšsēdētājam adresētus priekšlikumus un sūdzības, ja
sūdzībās un priekšlikumos skartie jautājumi nav citas komitejas
kompetencē.
13) veic citus ar likumu un šajā Nolikumā noteiktos pienākumus.
37. Tautsaimniecības komitejas kompetence:
1) organizē pašvaldības un saimniecisko struktūru organizēto būvdarbu un
ekspluatācijas vispārējo uzraudzību;
2) pārrauga novada komunālo saimniecību;
3) plāno un pārrauga novada administratīvās teritorijas labiekārtošanas
darbus un sanitāro tīrību;
4) koordinē tiesību pārkāpumu profilakses pasākumus starp valsts un
pašvaldības tiesību aizsardzības institūcijām novada teritorijā;
5) izskata privāto zemes un namīpašumu atgūšanas un izmantošanas
jautājumus pēc zemes komisijas ieteikuma;
6) izskata novada nekustamā īpašuma izmantošanas jautājumus un izstrādā
lēmumu projektus;
7) izskata būvvaldes sagatavotos jautājumus;
8) izskata pašvaldības policijas, pašvaldības aģentūras ”Līvi”, kā arī zemes
komisijas, administratīvās komisijas, pašvaldības īpašuma privatizācijas
komisijas, tarifu komisijas, apstādījumu saglabāšanas komisijas, kas skar
viņu darbību;
9) koordinē civilās un vides aizsardzības pasākumus novada teritorijā;
10) plāno ražošanu un tirdzniecību veicinošos pasākumus un saskaņo tos ar
saimnieciskajām struktūrām;
11) izskata domes priekšsēdētājam adresētus priekšlikumus un sūdzības, ja
sūdzībās un priekšlikumos skartie jautājumi nav citas komitejas
kompetencē;
12) veic citus likumā un šajā Nolikumā noteiktos pienākumus.
38. Sociālo jautājumu komitejas kompetence:
1) organizē sociālo un veselības aizsardzības jautājumu izskatīšanu domes
sēdēs;
2) sniedz atzinumus par lēmumprojektiem, kas skar pašvaldības sociālos un
veselības aizsardzības jautājumus;
3) izskata Sociālā dienesta, Ikšķiles Bāriņtiesas sagatavotos jautājumus, kas
skar viņu darbību;
4) kontrolē dzīvokļu maiņas, uzskaites un sadales kārtību, kā arī Sociālā
dienesta darbu saskaņā ar šo Nolikumu;
5) izskata savā pārziņā esošo komisiju un iestāžu budžeta līdzekļu
pieprasījumu un projektus un iesniedz tos finanšu komitejā;
6) kontrolē savā pārziņā esošo amatpersonu, iestāžu, komisiju izdevumu
tāmes;
7) izskata domes priekšsēdētājam adresētus priekšlikumus un sūdzības, ja
sūdzībās un priekšlikumos skartie jautājumi nav citas komitejas
kompetencē;
8) veic citus likumā un šajā Nolikumā noteiktos pienākumus.
39. Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas kompetence:
1) organizē izglītības, kultūras un sporta jautājumu izskatīšanu domes
sēdēs;
2) sniedz atzinumus par lēmumprojektiem, kas skar pašvaldību izglītības,
kultūras un sporta jautājumos;
3) izskata Ikšķiles novada centrālās bibliotēkas, pirmsskolas izglītības
iestādes ”Urdaviņa”, Ikšķiles vidusskolas, Tīnūžu pamatskolas, Tīnūžu
Tautas nama, vispārizglītojošo skolu pedagoģisko darbinieku
konsultatīvās komisijas sagatavotos jautājumus, kas skar viņu darbību.
4) kontrolē pašvaldības izglītības iestāžu darbu saskaņā ar šo Nolikumu;
5) kontrolē pašvaldības kultūras un sporta darbu saskaņā ar šo Nolikumu;
6) izskata savā pārziņā esošo komisiju un iestāžu budžeta līdzekļu
pieprasījumu un projektus un iesniedz tos finanšu komitejā;
7) kontrolē savā pārziņā esošo amatpersonu, iestāžu un komisiju izdevumu
tāmes;
8) izskata domes priekšsēdētājam adresētus priekšlikumus un sūdzības, ja
sūdzībās un priekšlikumos skartie jautājumi nav citas komitejas
kompetencē;
9) veic citus likumā un šajā Nolikumā noteiktos pienākumus.
40. Izskatot pašvaldības amatpersonu, kā arī iestāžu sagatavotos jautājumus un
jautājumus, kas skar viņu darbību, domes pastāvīgajām komitejām ir tiesības:
1) iepazīties ar domes amatpersonu un iestāžu dokumentāciju, saņemt
dokumentus norakstus, kas nepieciešami jautājumu izlemšanai komitejas
sēdē;
2) saņemt no domes amatpersonām un iestādēm nepieciešamos dokumentus
un paskaidrojumus jautājumos, kas ir komitejas kompetencē.
41. Komitejas priekšsēdētājs nosaka komitejas sēdes darba kārtību, sasauc un vada
komitejas sēdes, raugās, lai komitejas lēmumi un balsojums par tiem būtu
ierakstīti protokolā, kā arī kontrolē komitejas lēmumu izpildi.
42. Komitejas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus veic no komitejas
locekļu vidus ievēlēts komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Ja prombūtnē atrodas
gan komitejas priekšsēdētājs, gan viņa vietnieks, priekšsēdētāja pienākumus
veic komitejas loceklis pēc rotācijas principa: alfabētiskā kārtībā, mainoties ik
mēnesi.
43. Komiteju darbs notiek atklātās sēdēs. Tajās ar padomdevēja tiesībām var
piedalīties katrs domes deputāts. Komitejām ir tiesības uz savu sēdi uzaicināt
speciālistus, kuriem ir padomdevēja tiesības.
44. Komiteju sēdēs tiek izskatīti tikai sēdes darba kārtībā iekļautie un šī Nolikuma
69. un 70.punktā paredzētajā kārtībā izziņotie jautājumi. Izņēmumi pieļaujami
vienīgi tad, ja tiem piekrīt ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem
deputātiem.
45. Komitejas sēdes var notikt un komiteja ir tiesīga lemt, ja sēdē piedalās vairāk
nekā puse no kopējā komitejas locekļu skaita. Komiteja lēmumus pieņem,
atklāti balsojot, ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu. Par klātesošajiem katras
balsošanas laikā uzskatāmi tie deputāti, kuri piedalījušies balsošanā. Ja balsis
sadalās līdzīgi, izšķirošā ir komitejas priekšsēdētāja balss. Protokolā tiek fiksēts
katra deputāta balsojums par attiecīgo jautājumu, ja to pieprasa kāds no
deputātiem.
46. Balsošanas kārtību par apspriežamajiem jautājumiem, saņemtajiem
priekšlikumiem vai sagatavotajiem lēmumprojektiem nosaka sēdes vadītājs.
47. Komitejas sēdē tās locekļu izteiktie priekšlikumi ir saistoši izpildei, ja par tiem
nobalsojuši vairāk par pusi no klātesošo komitejas locekļu skaita.
48. Komiteju sēdes tiek protokolētas. Tās protokolē un protokolus noformē domes
sekretāre-lietvede vai komitejas loceklis.
49. Protokolu paraksta komitejas priekšsēdētājs un visi klātesošie komitejas locekļi.
Ja komitejas loceklis nepiekrīt protokolā rakstītajam par izskatāmo jautājumu,
viņš var iesniegt sava viedokļa izklāstu rakstveidā, ko pievieno protokolam, vai
norādīt lēmumus, par kuriem viņš balsojis “par”.
50. Komiteju organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina domes darbinieki.
51. Komiteju sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī. Komitejas sēdes norises laiku un
vietu nosaka domes priekšsēdētājs pēc komitejas priekšsēdētāja ieteikuma.
52. Komitejas sēdes nedrīkst notikt vienlaikus ar domes sēdēm.
53. Komitejām jāizskata:
1) visi materiāli, kas attiecas uz šo komiteju;
2) domes lēmumu projekti;
3) komitejai iesniegtie priekšlikumi, iesniegumi un sūdzības.
54. Ja jāizskata materiāli, kas attiecas uz divām vai vairākām komitejām, komitejas
var noturēt kopīgas sēdes. Kopīgās sēdes vada domes priekšsēdētājs, ja komiteju
priekšsēdētāji nevienojas citādi.
55. Ja uz komitejas sēdi neierodas vairāk par pusi no komitejas locekļiem, komitejas
priekšsēdētājs sasauc atkārtotu komitejas sēdi ne ātrāk kā pēc trim un ne vēlāk
kā pēc septiņām dienām. Ja uz atkārtotu komitejas sēdi neierodas vairāk par pusi
no komitejas locekļiem, komitejas priekšsēdētājam par to rakstiski jāpaziņo
domes priekšsēdētājam.
56. Pastāvīgo komiteju priekšsēdētājiem jāparedz noteikts pieņemšanas laiks (ne
retāk kā vienu reizi nedēļā) Attiecīgās pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs
jautājumu izskatīšanai savā pieņemšanas laikā ir tiesīgs uzaicināt jebkuru domes
darbinieku.
57. Domes deputāti var veidot politiskas grupas (frakcijas). Politiskajā grupā
(frakcijā) ir jābūt ne mazāk kā trīs domes deputātiem.
58. Komitejas loceklis savu darbību komitejā var izbeigt tikai tad, ja dome
pieņēmusi lēmumu par viņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas pēc minētās
komitejas locekļa rakstveida iesnieguma saņemšanas.
59. Ja pilnvaru laikā kāds no deputātiem tiek atbrīvots no darbības komitejā,
attiecīgās politiskās organizācijas un vēlētāju apvienības deputāti var izvirzīt
jaunu komitejas locekli.
60. Komiteju priekšsēdētāji un locekļi par piedalīšanos komiteju sēdēs un citu
komitejas locekļa pienākumu pildīšanu saņem atlīdzību domes noteiktajā
apmērā.

IV Kārtība, kādā jautājumi sagatavojami izskatīšanai pastāvīgo komiteju un domes sēdēs

61. Domes lēmumu projektus sagatavo komitejas:
1) pēc domes priekšsēdētāja uzdevuma;
2) pēc deputātu iniciatīvas;
3) pēc komitejas pārziņā esošo amatpersonu, iestāžu, komisiju, darba grupu
iniciatīvas.
62. Lēmuma projektu tehnisko sagatavošanu veic attiecīgās komitejas un/vai domes
darbinieki un/vai iestādes, kurus domes priekšsēdētājs noteicis ar savu rīkojumu
vai kuri ir atbildīgi par komitejas darbu. Lēmumprojektus apspriež atbilstošās
komitejas.
63. Sagatavotos lēmumu projektus izskatīšanai domes sēdēs var iesniegt:
1) domes priekšsēdētājs;
2) domes komitejas;
3) domes deputāti;
4) ārkārtas sēdes ierosinātājs.
64. Domes lēmumu projekti un materiāli, kas izskatāmi domes sēdē, jāiesniedz
domes priekšsēdētājam, kurš tos izskata un precizē to turpmāko virzību: nosaka
pastāvīgo komiteju un pašvaldības iestādi, tās darbinieku vai domes darbinieku,
kuriem jāizskata un jāsniedz rakstisks atzinums par sagatavoto projektu.
65. Visi lēmumu projekti, kas saistīti ar finansiālajiem izdevumiem, tiek nodoti
izskatīšanai domes finanšu komitejai, un par tiem ir nepieciešams domes
ekonomistes atzinums.
66. Visi domes lēmumu projekti ne vēlāk kā āetras dienas pirms to izskatīšanas
domes komiteju sēdēs jāiesniedz domes juristam, lai izvērtētu šo dokumentu
atbilstību spēkā esošās likumdošanas prasībām. Jurists atsauksmē norāda, vai
attiecīgais projekts nav pretrunā ar tiesiskajām normām. Juridiska rakstura
nepilnības vai kļūdas lēmumā novērš domes jurists, bet citas kļūdas – personas,
kas šo dokumentu sagatavojušas.
67. Domes pastāvīgajām komitejām atsauksmes par domes lēmumu projektiem
jāiesniedz domes priekšsēdētāja norādītajā termiņā, bet ne vēlāk kā nedēļas
laikā.
68. Pašvaldības iestādēm un to darbiniekiem atsauksmes par domes lēmumu
projektiem jāiesniedz ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc to saņemšanas. Ja
atsauksmes sagatavošana pārsniedz pašvaldības iestādes vai to darbinieku
kompetenci, viņi konsultējas ar citu attiecīgo pašvaldības iestādi vai darbinieku.
69. Domes lēmumprojekti līdz to nodošanai izskatīšanai komitejās jāsaskaņo ar
domes speciālistiem un struktūrvienībām, kuru kompetencē ir izskatāmie
jautājumi vai kuru intereses tie skar.
70. Iesniegtos domes lēmumu projektus reģistrē domes sekretāre- lietvede, kura ir
atbildīga par iesniegto lēmumu projektu nodošanu attiecīgajām komitejām,
pašvaldības darbiniekiem vai iestādēm atzinumu sagatavošanai.
71. Domes sekretāre-lietvede pēc domes lēmuma projektu saņemšanas par tiem
informē komitejas priekšsēdētāju un pēc tā norādījuma iekļauj jautājumu
komitejas sēdes darba kārtībā. Komitejas priekšsēdētājs vienlaikus norāda
domes darbinieku, kuri jāuzaicina uz komitejas sēdi.
72. Par komiteju sēdes darba kārtību un par komitejas darbu komitejas
priekšsēdētājs informē domes priekšsēdētāju un deputātus ne vēlāk kā trīs dienas
pirms kārtējās sēdes un ne vēlāk kā 3 stundas pirms ārkārtas sēdes.
73. Domes sekretāre-lietvede domes deputātu komiteju sēdes darba kārtību
atbilstoši saņemtajiem lēmumu projektiem un komiteju priekšsēdētāju
norādījumiem sagatavo un izliek redzamā vietā vismaz divas dienas pirms
kārtējās komiteju sēdes. Katram komiteju sēdes darba kārtības jautājumam jābūt
norādītam atbildīgai personai.
74. Ja domes pastāvīgā komiteja nepiekrīt sagatavotajam lēmuma projektam vai tā
variantiem, komitejai jādod atzinums, kā konkrētais jautājums risināms pēc
būtības.
75. Domes lēmumu projekti jāiesniedz rakstveidā, un tajos jābūt norādītam:
1) lēmumu projektu sagatavotājs un sagatavošanas datums;
2) no kādiem līdzekļiem paredzēts lēmuma izpildes nodrošinājums, ja tas
saistīts ar pašvaldības līdzekļu izlietošanu;
3) jābūt saskaņojumam ar juridiskām un fiziskām personām, kuru darbības
jomu vai intereses skar šis lēmumprojekts.
76. Par lēmumu projektu savlaicīgu sagatavošanu un iesniegšanu iekļaušanai domes
komiteju vai domes sēdes darba kārtībā personīgi atbildīga priekšsēdētāja vai
izpilddirektora norīkotā persona, kas ir arī atbildīgā persona par lēmuma
izskatīšanu domes sēdē.
77. Šī atbildīgā persona nodrošina ieinteresēto personu un speciālistu ierašanos
noteiktajā laikā, informāciju par izskatāmo jautājumu, kā arī nepieciešamos
saskaņojumus lēmuma projekta tekstam.
78. Domes sekretārei-lietvedei atbilstoši saņemtajiem lēmumu projektiem un domes
priekšsēdētāja norādījumiem jāsagatavo domes sēdes darba kārtība un jāizliek tā
redzamā vietā ne vēlāk kā trīs dienas pirms kārtējās domes sēdes, bet ārkārtas
sēdei – ne vēlāk kā 3 stundas pirms sēdes.
79. Par jautājuma apspriešanai nepieciešamo laiku un uzaicinātām personām
projekta atbildīgais sagatavotājs informē domes sekretāri-lietvedi līdz
plkst.12.00 piecas dienas (ieskaitot brīvdienas) pirms jautājuma izskatīšanas
domes komitejas sēdē, vienlaicīgi iesniedzot visus jautājuma izskatīšanai
nepieciešamos dokumentus.
80. Domes sekretāre-lietvede līdz plkst.15.00 trīs dienas pirms domes komiteju
sēdes vai kārtējās domes sēdes un 3 stundas pirms domes ārkārtas sēdes
sagatavo domes deputātiem izskatīšanai domes lēmumu projektus, atzinumus
par tiem, izziņas materiālus, domes deputātu un pastāvīgo komiteju
iesniegumus, priekšlikumus un jautājumus. Katra domes deputāta pienākums ir
iepazīties ar lēmumu projektiem u.c. uz tiem attiecināto dokumentāciju pirms to
izskatīšanas komiteju un domes sēdēs.
81. Domes sēdes darba kārtībā tiek iekļauts jebkurš jautājums, kas iepriekš ir
izskatīts kādā no domes komiteju sēdēm vai kas domes priekšsēdētājam ir
iesniegts ne vēlāk kā nedēļu pirms kārtējās domes sēdes. Citus jautājumus, kas
nav iekļauti izsludinātajā darba kārtībā, iekļauj domes sēdes darba kārtībā
vienīgi tad, ja tam piekrīt ne mazāk kā divas trešdaļas (2/3) no klātesošajiem
domes deputātiem.
82. Domei adresētos personu un iestāžu iesniegumus pieņem domes darbinieks, kurš
ir atbildīgs par iesniegumu reģistrāciju. Darbinieks katru iesniegumu reģistrē un
nodod domes priekšsēdētājam vai izpilddirektoram.
83. Domes priekšsēdētājs, iepazinies ar iesnieguma saturu, rezolūcijā nosaka
amatpersonu, iestādi, uzņēmumu, komisiju vai komiteju, kam jāizskata
iesniegums un jāsniedz atbilde.
84. Iesniegumi, kuros ietvertie jautājumi ir atrisināmi, pamatojoties uz pieņemtajiem
domes lēmumiem, kā arī uz likumdošanas aktiem, nododami izpilddirektoram,
kurš ar tam pakļauto amatpersonu, iestāžu starpniecību organizē to izpildi.

V nodaļa Domes darba reglaments

85. Domes sēdes ir kārtējās un ārkārtas.
86. Domes kārtējās sēdes notiek katra mēneša trešajā trešdienā plkst. 16.00.
87. Domes kārtējās sēdes sasauc domes priekšsēdētājs, nosakot sēdes norises laiku,
vietu un darba kārtību. Video un audio ieraksti, kas nav saistīti ar domes sēdes
darba nodrošināšanu, sēžu zālē ir atļauta.
88. Domes sekretāre-lietvede reģistrē deputātu piedalīšanos sēdēs. Ja attaisnojošu
iemeslu dēļ domes sekretāre-lietvede nevar protokolēt domes sēdi,
izpilddirektors mutiski norīko domes darbinieku, kurš protokolē sēdes. Domes
sēdēs jāpiedalās domes izpilddirektoram, domes attiecīgiem speciālistiem, kuri
atbildīgi par domes lēmuma projekta sagatavošanu, domes juristam. Citu
pašvaldības darbinieku piedalīšanos jautājuma izskatīšanā nepieciešamības
gadījumā nodrošina domes izpilddirektors.
89. Domes priekšsēdētājs:
1) atklāj, vada, pārtrauc un slēdz sēdi;
2) pārliecināties par kvoruma esamību;
3) dod vārdu ziņotājam;
4) nodrošina iespēju deputātiem uzdot jautājumus ziņotājam un citiem
klātesošajiem;
5) vada debates;
6) ierosina jautājumu nobalsošanu;
7) izsludina pārtraukumus sēdē un piedāvā sēdes datumus, laiku un vietu, ja
sēde jāturpina citā dienā;
8) nodot sēdes vadīšanu par atsevišķu jautājumu domes priekšsēdētāja
vietniekam, ja par to viņš vēlas uzstāties debatēs;
9) nodrošināt likumu un šī Nolikuma ievērošanu;
10) kontrolēt, lai protokolā tiktu precīzi ierakstīti balsošanas rezultāti.
90. Domes sēdes jautājumu apspriešanai ir šāda secība:
1) ziņojums;
2) deputātu jautājumi;
3) debates;
4) ziņotāja galavārds;
5) priekšsēdētāja viedoklis;
6) balsošana;
7) balsošanas rezultātu paziņošana.
91. Par izskatāmajiem jautājumiem domes sēdē var ziņot deputāti vai atbildīgie
pašvaldības administrācijas darbinieki. Ja nepieciešams, ziņotājs var uzaicināt citas
personas sniegt papildus vai precizējošu informāciju. Par debašu beigām paziņo
priekšsēdētājs. Debates var pārtraukt, ja par to nobalso ne mazāk kā 2/3
klātesošo deputātu. Sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus izskata divos
lasījumos, ja to rakstiski līdz domes sēdes sākumam pieprasa vismaz pieci
deputāti.
92. Domes priekšsēdētājam ir pienākums nodrošināt domes sēdēs kārtību. Ja
domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro deputāts, tas tiek fiksēts protokolā. Ja
domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro citas personas, priekšsēdētājam ir tiesības
izraidīt vainīgo personu no domes sēdes norises telpas.
93. Ja deputāts neievēro domes sēdes kārtību, runājot debatēs, tad domes
priekšsēdētājs pārtrauc viņa uzstāšanos debatēs, un turpmāk, apspriežot konkrēto
jautājumu, viņam vairs netiek dots vārds.
94. Personām, kuras uzaicinātas piedalīties domes sēdēs, kā arī citiem pašvaldības
iedzīvotājiem, masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem, kuri vēlas klausīties domes
sēdi, pirms domes sēdes jāreģistrējas pie darbinieka, kurš protokolē domes sēdes.
95. Pašvaldības iedzīvotājiem un citām personām, kuras ir klāt domes sēdē, nav
tiesības piedalīties debatēs un nekādā veidā traucēt sēdes gaitu.
96. Sēdēs izskatāmajiem lēmumu projektiem un citiem dokumentiem jābūt iesniegtiem
valsts valodā. Ja sēdē tiek iesniegti jautājumi citā valodā, tad domes sēdēs tos
izskata, ja ir pievienots dokumenta tulkojums valsts valodā. Uzstājoties debatēs, var
lietot citas valodas, ja dome var nodrošināt debašu tulkošanu valsts valodā.
97. Domes izpilddirektors sēdes sākumā sniedz īsu pārskatu par veikto darbu un par
pieņemto lēmumu izpildes gaitu attiecīgajā periodā. Pēc pārskata deputātiem
ir tiesības uzdot jautājumus un saņemt atbildes.
98. Ja kāds no iepriekš pieņemtajiem lēmumiem netiek izpildīts noteiktajā termiņā,
domes priekšsēdētājs vai tā vietnieks sniedz informāciju, norādot motīvus, kādēļ
lēmums nav izpildīts. Šādas atskaites ir obligāti iekļaujamas domes sēdes darba
kārtībā.
99. Ja domes sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi netiek izskatīti vienā sēdes
dienā, sēde tiek turpināta nākošajā dienā vai dienā, par kuru vienojas deputāti.
Ja domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus nav iespējams izskatīt deputātu
kvoruma trūkuma dēļ, tad domes priekšsēdētājs sēdi slēdz un nosaka atkārtotās
sēdes norises vietu un laiku. Atkārtotā domes sēde tiek sasaukta ne agrāk kā pēc
septiņām un ne vēlāk kā pēc āetrpadsmit dienām.
100. Par katru domes sēdē izskatāmo jautājumu pēc ziņojuma deputātiem ir tiesības
uzdot ziņotājam jautājumus. Ja par kādu konkrētu jautājumu uz domes sēdi ir
uzaicinātas ieinteresētās personas, tad pēc domes priekšsēdētāja vai ziņotāja
priekšlikuma tām tiek dots vārds, un tikai pēc tam notiek debates.
101. Ja pastāvīgās komitejas sēdē, skatot jautājumu, lēmuma pieņemšanas procesā ir
radušās domstarpības, proti, ja lēmums nav pieņemts vienbalsīgi, attiecīgās
komitejas priekšsēdētājam vai viņa pilnvarotam komitejas pārstāvim ir jāziņo
domes sēde par visiem atšķirīgajiem viedokļiem. Ja debates netiek atklātas,
deputāti uzreiz pēc ziņojuma balso par lēmuma projektu.
102. Domes sēdēs ziņotājam ziņojumam par izskatāmo jautājumu tiek dotas ne
vairāk kā desmit minūtes. Ja nepieciešams, ziņojumam atvēlēto laiku var
pagarināt, ja par to nobalso klātesošo deputātu vairākums.
103. Uzstājoties debatēs, katram runātājam tiek dotas ne vairāk kā piecas minūtes.
Debatēs par attiecīgo jautājumu var uzstāties ne vairāk kā divas reizes.
104. Visi labojumi domes lēmumu projektiem ir jāiesniedz rakstveidā līdz
balsošanas sākumam un, ja iespējams, tiem ir jābūt pavairotiem līdz debašu par
konkrēto jautājumu beigām. Iesniegtie domes lēmuma projekta labojumi
iesniedzējam ir jāparaksta.
105. Ja tas nepieciešams lietas virzībai, domes priekšsēdētājs var izlemt par mutisku
priekšlikumu izskatīšanu un balsošanu par tiem.
106. Ja tiek iesniegti labojumi domes lēmuma projektam, tad jābalso par labojumu
pieņemšanu, nevis par pamatdokumentu. Ja tiek iesniegti vairāki labojumi, tad
vispirms jābalso par to labojumu, kurš visvairāk atšķiras no izskatāmā
lēmuma projekta. Šaubu gadījumā domes priekšsēdētājs konsultējas ar tās
pastāvīgās komitejas, kura gatavoja atzinumu par lēmuma projektu,
priekšsēdētāju. Kārtību, kādā balso par iesniegtajiem domes lēmumu projektu
labojumiem, nosaka domes priekšsēdētājs. Ja notiek balsošana par vairākiem
lēmuma projekta variantiem, tad lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk
kā puse no klātesošiem deputātiem. Ja neviens no lēmuma projektiem nesaņem
pietiekošo balsu skaitu, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem lēmuma
projektiem, kuri pirmā balsošanā saņēmuši visvairāk balsu. Ja nav saņemts
nepieciešamais balsu skaits, lēmuma projekts ir noraidīts.
107. Domes sēdē drīkst runāt tikai tad, kad vārdu ir devis priekšsēdētājs. Priekšroka
uzstāties debatēs ir tam deputātam, kurš rakstiski iesniedzis priekšsēdētājam
priekšlikumu piedalīties debatēs.
108. Ziņotājam ir tiesības uz galavārdu pēc debatēm.
109. Ja, atklāti balsojot, deputāts ir kļūdījies, viņam par to ir jāpaziņo domes
priekšsēdētājam pirms balsošanas rezultātu paziņošanas, pretējā gadījumā
balsojuma izmaiņas netiek ņemtas vērā.
110. Balsošanas rezultātus paziņo domes priekšsēdētājs.
111. Ja balsošana notiek aizklāti, tad no deputātiem tiek ievēlēta balsu skaitīšanas
komisija. Šajā gadījumā balsu skaitīšanas komisija balsu skaitīšanas rezultātus
iesniedz domes priekšsēdētājam, kurš paziņo balsošanas rezultātus.
112. Pašvaldības deputāts, kurš ir piedalījies lēmuma pieņemšanā un ir izteicis
pretēju priekšlikumu vai balsojis pret priekšlikumu, ir tiesīgs lūgt nofiksēt tā
atšķirīgo viedokli sēdes protokolā. Rakstveida viedokļi, kuri saņemti pirms
protokola parakstīšanas, ir pievienojami protokolam. Personas, kuras ir
balsojušas pret priekšlikumu, nav atbildīgas par pieņemto lēmumu.
113. Domes sēdēs pieņemtie lēmumi un protokoli ir brīvi pieejami. Informācijas
pieejamību nodrošina domes sekretāre-lietvede.
114. Deputātiem ir tiesības iepazīties ar domes sēdes protokolu un piecu dienu laikā
pēc sēdes izteikt pretenzijas par to. Ja šo piecu dienu laikā pretenzijas netiek
izteiktas, tad deputāts nevar prasīt izdarīt protokolā labojumus. Ja kāds nepiekrīt
ierakstam, tad viņam ir tiesības prasīt protokola apstiprināšanu nākamajā domes
kārtējā sēdē.
115. Pašvaldības sekretāre-lietvede pēc domes sēdes sagatavo un deputātiem dara
brīvi pieejamas sēžu protokola un tam pievienoto lēmumu kopijas.
116. Deputātam ir tiesības iesniegt pieprasījumus un iesniegumus. Tos iesniedz pie
domes sekretāres. Deputātu pieprasījumi tiek izskatīti kārtējā domes sēdē un
pieņemts lēmums par to izpildes organizēšanas kārtību. Atbilde uz deputāta
iesniegumu jāsniedz trīs darba dienu laikā, bet, ja atbildes sagatavošanai
nepieciešams ilgāks laiks, tad atbilde jāsniedz ne ilgāk kā septiņu dienu laikā, par
to paziņojot iesniedzējam trīs dienu laikā no iesnieguma saņemšanas.
117. Pašvaldības saistošos noteikumus triju dienu laikā pēc parakstīšanas nosūta
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai izvērtēšanai un atzinuma
sniegšanai. Pēc pozitīva atzinuma saņemšanas saistošos noteikumus publicē
laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un tie stājās spēkā nākamajā dienā pēc to
publicēšanas. Pieņemtos saistošos noteikumus izvieto redzamā vietā pašvaldības
domes ēkā un publicē pašvaldības interneta mājas lapā.
118. Ja pašvaldības dome ir pieņēmusi administratīvo aktu, kas var skart trešo
personu likumīgās tiesības un intereses, tad šo personu informēšanai par pieņemto
administratīvo aktu pašvaldības domes priekšsēdētājs vai administratīvā akta
projekta izstrādātājs var ierosināt informāciju par tā pieņemšanu publicēt laikrakstā.

VI Iedzīvotāju pieņemšana un iesniegumu izskatīšanas kārtība

119. Domes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam divas reizes nedēļā
ir iedzīvotāju pieņemšanas laiki – pirmdienās no plkst. 14.00 līdz 19.00 un
ceturtdienās no plkst. 8.30 līdz 12.00, izpilddirektoram ir pieņemšanas laiks
pirmdienās no plkst. 14.00 līdz 19.00 un piektdienās no plkst. 8.30 līdz 12.00.
120. Ar domes deputātu pieņemšanas laikiem iedzīvotāji var iepazīties domē,
informācija par deputātu pieņemšanas laikiem tiek izvietota apskatīšanai domes
telpās.
121. Ikvienai personai ir tiesības iepazīties ar pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem,
izņemot, ja tie satur informāciju, kura nav izpaužama saskaņā ar
normatīvajiem aktiem. Pašvaldība nav tiesīga atteikt informāciju par
pašvaldības budžeta izlietojumu un noslēgtajiem līgumiem, izņemot, ja
informācija ir komercnoslēpums. Atteikumu informācijas pieejamībai
jāpamato. Personai ir pienākums pamatot informācijas iegūšanas
nepieciešamību, ko persona var darīt
arī mutvārdiem.
122. Par pašvaldības oficiālo dokumentu vai apliecinātu to kopiju izsniegšanu
pašvaldība var iekasēt nodevu saskaņā ar likumu ”Par nodokļiem un nodevām”.
123. Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu reģistrēšanu organizē domes
sekretāre. Aizliegta dokumentu nodošana tālāk jebkuram pašvaldības
darbiniekam vai pašvaldības institūcijai bez reģistrācijas. Kārtību, kādā
notiek iesniegumu virzība pašvaldības struktūrvienībās un citās institūcijās
nosaka domes izdoti iekšēji normatīvi akti.
124. Mutvārdos izteiktos iesniegumus, sūdzības vai priekšlikumus, ja uz tiem nav
iespējams sniegt atbildi tūlīt, darbinieks, kas tos pieņem, noformē rakstveidā
(norādot vārdu, uzvārdu, dzīves vai uzturēšanās vietu) un ievēro tos pašus
reģistrācijas un izskatīšanas noteikumus, kādi attiecas uz rakstveida
iesniegumiem.
125. Saņemot anonīmu iesniegumu, vai iesniegumu, kura noformējums neatbilst
normatīvo aktu prasībām, attiecīgā pašvaldības darbinieka pienākums ir to
noteiktajā kartībā virzīt reģistrēšanai. Pēc iesnieguma reģistrēšanas atbildīgā
amatpersona izvērtē iesnieguma tālāku virzību. Ja pašvaldībai ir pienākums
atbilstoši kompetencei ir reaģēt uz iesniegumā norādīto informāciju, tad
pašvaldības darbinieks, kurš izskata attiecīgo iesniegumu, sastāda dienesta
ziņojumu un par to informē tiešo vadītāju.
126. Izskatot iesniegumu, iegūt informāciju ir attiecīgās pašvaldību institūcijas vai
amatpersonas pienākums, izņemot normatīvos aktos noteiktos gadījumus, kad
informācijas iegūšana ir personas pienākums. Persona pēc iespējas piedalās
informācijas iegūšanā un izvērtēšanā.
127. Ikvienai personai ir tiesības iegūt informāciju par viņa iesnieguma virzību
pašvaldības institūcijās un tiesības iesniegt iesniegumam papildinājumus un
precizējumus.

VII Publiskās apspriešanas kārtība

128. Lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību īpaši svarīgu vietējās nozīmes
jautājumu izlemšanā, gadījumos, kas noteikti šajā Nolikumā vai citos normatīvajos
aktos, ar pašvaldības domes lēmumu visā pašvaldības teritorijā vai tās daļā, var
tikt organizētas publiskā apspriešana. Publiskā apspriešana jārīko par:
1) jauna pašvaldības nolikuma pieņemšanu vai par tajā izdarāmiem
būtiskiem grozījumiem;
2) pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu;
3) pašvaldības attīstības programmām un projektiem, kas būtiski
ietekmē pašvaldības iedzīvotājus;
4) citiem normatīvos aktos noteiktajiem jautājumiem.
129.Dome var pieņemt lēmumu rīkot publisko apspriešanu par citiem
jautājumiem, kas nav minēti šā Nolikuma 127.punktā, izņemot jautājumus, kas:
1) saistīti ar administrācijas struktūru un iekšējo darba organizāciju;
2) saistīti ar amatpersonu iecelšanas vai atcelšanas un citiem personāla
jautājumiem;
3) attiecas uz konkrētu fizisku vai juridisku personu, it sevišķi
administratīvu aktu;
4) saistīti ar valsts pārvalde funkciju īstenošanu;
5) budžetu un nodokļu maksājumu atbrīvojumiem;
6) ir citu publisko institūciju kompetencē.
130.Par publiskās apspriešanas rīkošanu ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc attiecīga
ierosinājuma saņemšanas attiecīgās pašvaldības dome var lemt:
1) pēc ne mazāk kā 2/3 deputātu iniciatīvas;
2) pēc pašvaldības iedzīvotāju iniciatīvas;
3) pēc domes priekšsēdētāja iniciatīvas;
4) citos likumā noteiktos gadījumos.
Pēc iedzīvotāju iniciatīvas publiskā apspriešana var notikt, ja ne mazāk kā pieci
procenti no attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem šajā Nolikumā noteiktā kārtībā
vēršas domē.
131.Publiskās apspriešanas rezultātiem ir konsultatīvs raksturs.
132.Iesniedzot ierosinājumu publiskās apspriešanas sarīkošanai, norāda:
1) tās datumu un termiņus;
2) paredzamā jautājuma iespējamo formulējumu;
3) publiskās apspriešanas rezultātu aprēķināšanas metodiku;
4) publiskās apspriešanas lapas formu;
5) minimālo iedzīvotāju skaitu, kuriem jāpiedalās publiskajā apspriešana,
lai publisko apspriešanu uzskatītu par notikušu.

VIII Administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība

132. Pašvaldības dome ar saistošajiem noteikumiem var deleģēt tiesības izdot
administratīvos aktus autonomās kompetences jautājumos pašvaldības
administrācijai, ja tas nav pretrunā ar augstākstāvošajiem normatīvajiem aktiem.
133. Šā Nolikuma 131.punkta kārtībā izdotos pašvaldības administrācijas
administratīvos aktus apstrīd Administratīvo aktu strīdu komisijā Administratīvā
procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvo aktu strīdu komisijas
kompetenci nosaka nolikums, kurā noteikta lēmumu pieņemšanas kārtība un
komisijas darba organizācija.
134. Administratīvo aktu strīdu komisijā apstrīd pašvaldības padotībā esošo
institūciju un amatpersonu faktisko rīcību un administratīvos aktus, ja
Administratīvā procesa likumā nav paredzēta to citāda apstrīdēšanas kārība.
135. Administratīvo aktu strīdu komisijas vadītājs ir pašvaldības domes
priekšsēdētājs. Tas sastāvā ir pašvaldības izpilddirektors, pašvaldības policijas
pārstāvis un domes jurists. Komisijas vadītājs ar rīkojumu komisijas darbā var
papildus piesaistīt pašvaldības administrācijas darbiniekus, ekspertus, kā arī
konsultatīvos nolūkos nevalstisko organizāciju pārstāvjus, pašvaldības iedzīvotājus
un citas piemērotas personas.
136. Ja persona apstrīd administratīvo aktu un prasa atlīdzināt mantiskos zaudējumus
vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, tad par to lemj dome.

IX Domes finanšu un saimnieciskās darbības kontrole

137. Likuma “Par pašvaldībām” 70.pantā paredzēto domes finanšu un saimnieciskās
darbības kontroli domē nodrošina domes iekšējie auditori.
138. Revīzijas pārskatu sagatavošanai un atzinuma sniegšanai par saimnieciskā gada
pārskatu dome ne retāk kā reizi gadā uzaicina auditorfirmas vai zvērinātus
revidentus, kuru darbu apmaksā no domes budžetā paredzētajiem līdzekļiem.
139. Dome nodrošina gada publiskā pārskata sagatavošanu un ziņojuma par to
publicēšanu atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 72.panta prasībām.

Domes priekšsēdētājs J.Rudzītis