Latviešiem visvairāk skādē tas, ka viņi nemitīgi veic divas pilnīgi pretrunīgas darbības un ir pārliecināti par abām šīm darbībām, intervijā žurnālam «Ir» atzīst režisors Alvis Hermanis.
Hermanis, kurš savās izrādēs pētījis un turpina pētīt latviešus un latvietību, saka, ka latvieši var, piemēram, kaunēties par prezidentu, bet tik un tā vienmēr celties kājās, kad viņš ienāk.
Viņš latviešus salīdzina ar indiāņiem, kuriem, tāpat, kā latviešiem piemīt naiva daba, un kuri neredz saistību starp ideālo un reālo pasauli.
Hermanis uzskata, ka latvieši nav spējīgi ieskatīties notiekošajam acīs un izvērtēt notiekošo.
«Kāpēc latviešiem vairs nepatīk braukt uz Rīgas jūrmalu? Tāpēc, ka viņiem liekas, ka cilvēki āurā jūrā. Tur nav labi peldēties. Savukārt Latvijas politiskais baseins ir stipri pieāurāts. Zinām cilvēkus, kuri āurā gadiem ilgi, bet, tā kā viņiem visiem ir peldbikses, prokuratūra netiek klāt. Nevar pieķert, ka tieši viņi āurājuši. Tas, ka ūdens dzeltens, ir redzams. Bet cilvēkiem laikam patīk peldēties dzeltenā ūdenī. Tāpēc tie, kuri par viņiem atkal un atkal vēlēs, – viņi ir imūni pret pieāurātu ūdeni,» saka Hermanis.
«To jau pēc statistikas var redzēt: izglītotie latvieši Rīgā balsos par «Vienotību». Latviešu pensionāri – par «Tēvzemi» (domā apvienību «Visu Latvijai!-TB/LNNK» – red.). Laucinieki – par visiem tiem baseinā āurātājiem, viņi ir vairākumā. Sāksies legāla Latvijas valsts demontāža,» secina Hermanis.
«To, ka latviešu lielākais vairums iet zem nosaukuma «muļķi», jau pierādīja parakstu vākšana referendumam par Saeimas atlaišanu – nepietika balsu. Tādā ziņā sanāk, ka mūsējie (par mūsējiem es saucu cilvēkus, kuri gribētu dzīvot pilsoniskā sabiedrībā) – mēs esam vairākuma ķīlnieki,» tā Hermanis.
Ne tur iebrauci. Šajā provincē pazīst tikai bankas Hermani.
viendien redzeju A.H komentaru TV, kur viņš attaisnoja Dailes teatra prieksnieka rīcību
Ja Hermanis ir latvietis, kurs peta latviesus, tad viņš noteikti zina arī to kaa attaisnot taadus kuri paņemusi to kas nepieder viņiem.<br />
<br />
Hermanis laikam ir cilvēks, kurš zina, kad dzīvot ideālajā pasaulē un kad attaisnojama reālā pasaule.
Tā nu tas ir. Stāsti, rādi, jautā – viss viens, nekādas reakcijas.