Biedrības IEDZĪVOTĀJI sanāksme

2008.gada 20.novembris Ikšķiles tautas nams
Sanāksmi atklāja Kaspars Upaciers, tautā pazīstams arī kā Ufo, un informēja klātesošos, ka šā gada 3.novembrī 27 Ikšķiles novada iedzīvotāji nodibināja biedrību

IEDZĪVOTĀJI (Reģ.Nr. 40008134025), ievēlēja valdi un biedrības priekšsēdētāju – Laimoni Šmitu.

IEDZĪVOTĀJU mērķis ir veikt sabiedrisko darbību, lai Ikšķiles novada sociālā, ekonomiskā un kultūras vide tiktu attīstīta atbilstoši novada iedzīvotāju vajadzībām, ņemot vērā kultūras un vēstures mantojumu un ģeogrāfisko stāvokli, veidojot laikmetīgu un mājīgu novadu.

IEDZĪVOTĀJI mērķa sasniegšanai informēs un uzklausīs katra iedzīvotāja viedokli, kā arī iesaistīs novada attīstības procesā.

IEDZĪVOTĀJI nav saistīti ar politiskām organizācijām, partijām vai ekonomiskiem grupējumiem.

Biedrība IEDZĪVOTĀJI ir atvērta jauniem biedriem, kā arī jauniem un arī atšķirīgiem viedokļiem, tādēļ sapulcē un arī turpmāk cilvēki tiek aicināti pievienoties aktīvo biedru skaitam. Arī tie, kas pašlaik vēl atturas no aktīvas iesaistīšanās, tiek aicināti sniegt savu viedokli, informēt par problēmām un vajadzībām.

Turpinājumā Kaspars pastāstīja par 19.novembra domes sēdē redzēto un dzirdēto. Domes deputāti nobalsoja par jaunu Skolas ielas kvartāla detālplānojumu. Šis detālplānojums atšķiras no iepriekš sabiedriski apspriestā, tādēļ tā apstiprināšana bez publiskās apspriešanas ir pretlikumīga. Ņemot vērā šo faktu un to, ka vismaz 300 novada iedzīvotāji protestēja pret iepriekšējo Skolas ielas detālplānojumu, kura sabiedriskās apspriešanas sapulce notika 11.septembrī, biedrība IEDZĪVOTĀJI sniegs pretenziju ne tikai novada domē, bet arī valsts pārvaldes institūcijās.

Ar kvēlām runām par šo detālplānojumu kā Ikšķiles novada kultūras un izglītības vienīgo glābēju un stāstu, ka arī Berlīnē esot brīvdabas estrāde (!), domes deputāti nobalsoja par lēmumu apstrīdēt Ikšķiles brīvdabas estrādes iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un apliecināja savu vēlmi estrādi nojaukt (!). Savā darbībā dome ir konsekventa. 12 gados novedusi estrādi līdz grausta stāvoklim, tā, protams, negrib uzņemties pienākumu ieguldīt tās saglabāšanā un attīstībā.

Kaspars pastāstīja par savu pieredzi saskarsmē ar Ikšķiles novada domi. Galvenā problēma ir nevēlēšanās savu darbu darīt atklāti, atzīt un labot savas kļūdas un nevarēšanu, uzklausīt atšķirīgu ideju vai profesionālu viedokli. Rodas sajūta, ka domes darboņi Ikšķiles iedzīvotājus uzskata par saviem kalpiem. Mēs, visi novada iedzīvotāji, esam domes un jebkuras pašvaldības institūcijas darbinieka darba devēji!
Turpinājumā Maija Avota informēja par vietējās nozīmes kultūras un vēstures pieminekļa statusa piešķiršanu Ikšķiles estrādei. Šis statuss uzliek par pienākumu pieminekļa īpašniekam – pašvaldībai – rūpēties par tā saglabāšanu. Tai pašā laikā šis statuss neierobežo estrādes attīstību, ja tiek ievērotas noteiktas prasības. Tiek atzīts, ka daļēji cīņa par estrādi ir saistīta ar diskutablo, bet vairākos aspektos pat nelikumīgo, KULTŪRAS KALNA projektu. Tomēr Maija uzver, ka būdama ikšķiliete kopš 1961.gada, viņa darbojusies, pirmkārt, estrādes kultūrvēsturiskās vērtības aizsardzības labā.

Klausītāji ar lielu interesi noklausījās interesantu un dzīvu estrādes tapšanas stāstu. Pēc sanāksmes daudzi atzina, ka tas ir mainījis viņu viedokli par estrādi un Ikšķiles vēsturi kopumā. Estrāde viņiem tagad vairs nav akmeņu krāvums, par kādu to vēlās nodēvēt un savā praktiskajā bezdarbībā padarīt novada vadība.

Maija Avota atkārto, ka viņas pārstāvētā biedrība “Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē” ir PAR jauna kultūras centra veidošanu. Tomēr biedrībai kategoriski nav pieņemams viena kultūras centra būvēšana, iznīcinot jau tā nelielo esošo mantojumu.

Biedrības IEDZĪVOTĀJI valdes priekšsēdētājs Laimonis Šmits izklāstīja biedrības IEDZĪVOTĀJI šī brīža redzējumu, kādā vidē un sabiedrībā cilvēki vēlas dzīvot.

Pamata princips attīstības plānošanai: cilvēks veido vidi – vide veido cilvēku. Ikšķiles novadā jāakcentē dzīvošanai nepieciešamā attīstība, ražošanu nepieciešamības pakārtojot dzīvošanai. To nodrošina:

1. Iespējami kvalitatīvākas un daudzveidīgākas izglītības apguves iespējas;

2. Iespējami plašākas kultūras un sporta nodarbību iespējas;

3. Mūsdienīgi publiskās bibliotēkas pakalpojumi;

4. Iespējami kvalitatīvāki un pieejamāki medicīniskie pakalpojumi;

5. Laikmetīgu un kvalitatīvu tirdzniecības un pakalpojumu iestāžu tīkls.

Harmoniskas vides attīstības pamatnosacījums ir sabiedriski izdiskutēts un pēc vienprātības principa pieņemts visa novada teritorijas plāns. Tikai pamatojoties uz šādu plānu ir iespējama kvalitatīva nākošā līmeņa plānošana:

a – novada kopējā transporta un inženiertīklu infrastruktūra;

b – atsevišķu kvartālu detālplāni un apbūves noteikumi.

Diemžēl šodien Ikšķiles novada vadība vēlas risināt tikai zemākā līmeņa jautājumus. Tos, kuri tuvāk būvniecības līgumu slēgšanai. Dome nav nodrošinājusi sabiedrībai iespēju diskutēt par attīstības prioritātēm kopumā, tādēļ šobrīd atsevišķu projektu neprofesionāla un pretlikumīga virzīšana izraisījusi pamatotu sabiedrības pretestību un protestu.

Būtiskākais, kas jāapzinās katram Ikšķiles novada iedzīvotājam, ka šādu harmonisku dzīves vidi ir iespējams izveidot. Ikšķiles novada 2007. gada izpildītais budžets ir Ls 5.302.346, bet 2008. gada plānotais budžets ir Ls 6.729.864. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju tie ir Ls 838,72 gadā. Salīdzinājumam – Ventspilī tie ir Ls 761,84 uz vienu iedzīvotāju.

Noslēgumā tika dots vārds sanāksmes dalībniekiem. Tika izteikti biedrību atbalstoši un uz aktīvu rīcību rosinoši vārdi. Tika izteikti arī atšķirīgi viedokļi. Runātāja skaidroja Skolas ielas detālplānojuma apstiprināšanas lietderību, jo tas ļaus uzbūvēt jaunu stadionu pie skolas. Tika norādīts arī uz agrāk publiski lietotajiem nekorektajiem izteikumiem attiecībā uz kultūras centra projektu un tā virzītājiem. Tika izteikts cits viedoklis, ka ielu tīkla plānojums ir nepamatoti sasaistīts ar stadiona projektu un to var uzskatīt par apzinātu provokāciju. Par šo un citām tēmām notika vairāk kā stundu garas diskusijas atsevišķās grupās. Katrā sarunā parādījās arvien jauna informācija un kļuva skaidrs, ka bieži iedzīvotāji viens otru vērtē pēc novecojušiem stereotipiem. Arvien plašākā pieejamā informācija www.ikskile.com un iedzīvotāju savstarpējā saziņa situāciju maina ļoti strauji un stiprina pārliecību par sabiedrības konsolidācijas iespēju.

Iespējams, vērtējums ir sasteigts, bet veidojas atmodas laika sajūta – mēs paši varam sev labāku dzīvi veidot un neviens cits mūsu vietā to nedarīs. Viss pašu iedzīvotāju rokās!

Biedrības sanāksmi, uz kuru tika aicināti visi Ikšķiles novada iedzīvotāji, apmeklēja aptuveni 100 cilvēki no Ikšķiles, Tīnūžiem, Kalnājiem, Ceplīšiem, Dobelniekiem un Turkalnes.