Priecīgas Lieldienas!

Īpaši Lieldienām veidota olas čaumala ar 24 000 caurumiem. Mākslinieks Francs Groms
Īpaši Lieldienām veidota olas čaumala ar 24 000 caurumiem. Mākslinieks Francs Groms

Slovēnijas mākslinieks Francs Groms veido mākslas darbus no olu čaumalām.

Viņa iedvesmas avots ir tradicionālie Slovēņu raksti. Lai izveidotu vienu olas čaumalu šādā tehnikā, nepieciešams veikt aptuveni 2500 – 3500 urbumu un slīpējumu. Apbrīnojama ir mākslinieka pacietība un roku izturība, kas prasa daudz spēka un maiguma, lai izveidotu šādu trauslo skaistumu.

 

 

8 KOMENTĀRI

  1. Nu nebūs labi!<br />
    Diemžēl Vasarsvētki tik tiešām ir vasaras saulgriežiem “pielāgotas” baznīcas izpriecas. Aiz visādiem tur “garajiem gadiem” un citām īpatnībām nobīdījies datums. Diemžēl arī Līgovakars ir nobīdījies aiz tā paša iemesla par 2 dienām.

  2. Nu gan te brīnumi sarakstīti!<br />
    Edi,Lieldienas kā gadskārtu ieražu svētkus svin visas tautas mūsu platuma grādos (un ne tikai), tāpat kā vasaras saulgriežus – Jāņus, rudens saulgriežus un Ziemassvētkus. Savukārt Vasarsvētkiem ar Jāņiem nav nekāda sakara.<br />
    Un tas, ka bērni 1. septembrī aiziet uz baznīcu, jau nu bērniem nekādu sliktumu nenodara, tieši otrādi.<br />
    Un uzbrūkošs ateisms nav labāks par reliģisku fanātismu.<br />
    Un šis, nudien, nav īstais brīdis, lai par to te strīdētos.<br />
    Un, ja kādam te ir vēlēšanās atcerēties savu tēvu tēvu mantojumu, tad var ieskatīties tautas dainās:<br />
    Lieladiena, Ziemassvētki,<br />
    Tie Dievam dārgi laiki…<br />
    <br />
    Priecīgas Lieldienas, gaišu pavasari visiem!<br />
    P.S.Paldies ikskile.com par vērību un uzmanību ikdienā un jaukām, interesantām ziņām svētkos!

  3. Oliņas patiešām jaukas. Ļoti smalks darbs. Un tāda pacietība. Tas ir to vērts!<br />
    <br />
    Amerikā arī jau ilgāku laiku uzpeld daudzu miljonu gadījumi ar svēto tēvu un altāra zēnu attiecībām pēc Lieldienu misēm. Interesanti, cik šādu gadījumu ir pie mums, un vai Vanags ar Pujatu nedomā arī par visu Dieva vārdā Latvijā pastrādāto. Te var datēšanu sākt ar Meinarda laikiem. Dzīvi iemūrētie, noslīcinātie, sadedzinātie, līdz nāvei sistie. Sarakstiņš ir garš.<br />
    <br />
    Ak jā. Vai kāds gadījumā nezina, vai Kristus bija Jēzus brālis, vai viņiem bija kādas citas attiecības?

  4. Lieldienas jau vispār ir latviešu svētki. Ar šūpošanos. Ar jauna auglības perioda iestāšanos.<br />
    Un lai baznīcu kāds nepasūtītu dillēs, tad oficiālos datumus ar zobenu un uguni uzspieda tā, lai tie “sapasētu” ar tautā atzīmējamajiem. Vasarsvētki (Jāņi), Ziemassvētki… Ja kādam ir vēlēšanās aizmirst savu tēvu-tēvu mantojumu un ticējumus, tad viņš var doties uz baznīcu, un ticēt visādām senolaiku pasakām, kuru patiesībai pat nav reālu pierādījumu. Tikai dažādi “vērtīgi” priekšmeti, kurus baznīca pat nenodod zinātniskai analīzei. Un ja pat kaut ko dod, tad rezultāti ir apšaubāmi. Un katra konfesija vai sekta raksta savu bībeli, un uzskata to par vienīgo pareizo. Kaut kāds rosols. Skolas bērnus arī 1.septembrī stiepj piespiedu kārtā uz baznīcu, kaut gan pēc likuma valsts no baznīcas ir šķirta, tātad skola arī. Murgs. Bet ticēt jau var pat pērnajām kedām. Es eju šūpoties, un savus bērnus arī pašūpošu. A olas ēdīšu ar majonēzi. Tad kājas nākamgad neslīdēs dubļos.<br />

  5. Neviens jau nenoliedz, ka Jēzus ir augšācēlies, bet šis stāsts ir par cilvēku un mākslinieku kurš apveltīts ar pacietību un spēju veidot skaistas lietas no olas āaumalas.<br />
    <br />
    Jāni ņem un pastāsti par Jēzu.

Atbildēt

Jūsu komentārs
Lūdzu norādiet savu vārdu