Kopš 2008.gada aprīļa elektrības tarifs sasniedzis Ls 0,071 par kilovatstundu. Vidējai mājsaimniecībai tas nozīmē aptuveni Ls 20 mēnesī jeb Ls 240 gadā.
Par šo naudu varētu sagaidīt kvalitatīvu piegādi. Vismaz blīvi apdzīvotos rajonos, kur patērētāju skaits uz katru infrastruktūras objektu (sadales mezgli, gaisa vadi un kabeļi) ir lielāks un līdz ar to investīcijas ir rentablākas. Tomēr ikdienā un “briesmīgo”vētru laikā Ikšķiles pilsēta un novads bieži mirgo kā eglīšu lampiņas.
Ikšķiles pilsētā parasta parādība ir elektrības padeves atslēgšanās gan dienas laikā, kad to varētu saistīt ar pārslodzēm, gan arī nakts laikā, kad nav pamata par pārslodzēm runāt. Pieredzējis Ikšķiles iedzīvotājs nelieto ar elektrību barotus modinātājus. Tā var palikt bez darba. Drošāks ir mobilais telefons vai mehāniskais modinātājs. Droši vien ir arī cilvēki, kuri varētu pastāstīt par bojātām sadzīves elektronikas iekārtām, datoriem … Grūti noticēt, ka šie elektrības padeves traucējumi nav pamanīti Ikšķiles domē. Varbūt dome un novada iestādes tiek apgādāti kādā īpašā veidā?
Lai nu paliek nelielās neērtības. Tās nevar saukt par nekaitīgām, bet dzīvojam. Ikšķiles novadā ir mājas “Zemgaļi”, kurās elektrības nav jau vairāk kā gadu. Lai gan par par situāciju esot informētas visas atbildīgās un augstu stāvošās instances, mūsu – “Kultūras kalna” projekta – novadā joprojām ir petrolejas lampu laikmets. Es saprotu, ka Ikšķiles dome nepiegādā elektrību, bet vai dome ir palīdzējusi risināt savu iedzīvotāju problēmu?
Naktī no 23. uz 24.novembri Ikšķiles centra daudzdzīvokļu mājas kvartāls “izdzisa” uz aptuveni 7 stundām. Labi, ka nav -20 grādi. Un labi, ka kopā ar mums izdzisa arī Maxima! Domāju, ka viņiem elektrības nekontrolēta pazušana rada ievērojamu risku gan tehnikai, gan produkcijai, gan pārdošanai. Tādēļ jācer, ka šī veikalu ķēde izdarīs spiedienu uz Latvenergo, lai tas sakārto Ikšķiles pilsētas elektroapgādi. Protams, pastāv iespēja, ka viņi izvēlēsies dārgu rezerves apgādes risinājumu, kuru mēs pēc tam ar saviem iepirkumiem apmaksāsim. Es Maximai ieteiktu tomēr pacīnīties ar Latvenergo – tas būtu lielisks PR gājiens. Novada iedzīvotājiem gan laikam nav uz ko cerēt.
Vai pašvaldībai ir jāpiedalās elektroapgādes problēmu risināšanā? Kāda ir Jūsu pieredze?
Diemžēl neesmu no csdd un reāli palīdzēt, vismaz šobrīd, nespēju, tas tikai pirmais, kas iešāvās prātā, jo kaut kāds lietotājvārds jau jāraksta. Vērtīgāk gan laikam būtu, ja šeit varētu izveidot savu profilu kā citās interneta lapās.<br />
Vēl nav pat trīs gadi riņķī kā cītīgi mācijos autoskolā, tā ka nedaudz vēl ir aizķēries plus neliela interpretācija no manas puses. Ogrē nav guļošo policistu, kas uzstādīti daudzdzīvokļu māju pagalmos vai piebrauktuvēs, vai arī sen neesmu bijis tajā rajonā. Un arī nespēju iedomāties, kur jūs gribētu to guļošo iebīdīt? 9. mājas galā? 11. mājas galā? Kaut kur pa vidu katrai no mājām? Tas īpaši neatrisinātu problēmu, tikai palielinātu izplūdes gāzu koncentrāciju. Vai samazinātu jau tā nelielo teritoriju, kur novietot automašīnas (vēl viena akūta problēma ģandrīz visām Ikšķiles daudzdzīvokļu mājām). Ja tajā mazajā gabalā līdz šim visādi trakie vecāki ieskrējās, tad ieskriesies arī no tā policista līdz bērnudārza vārtiem.<br />
Ko es varu ieteikt 9. mājai? Algot savu policistu vai taisīt jaunajā ceļā mākslīgās bedres un paaugstinājumus nelegāli. Diemžēl. Tāda nu ir tā braukšanas kultūra. Savu dārgo džipu nevienam pa bedrēm negribas lauzt 🙂
Saki vai Tu tiešām esi no CSDD? Tas skaidrojums izskatās no zinātāja puses. 🙂 Kādu Tu dotu padomu 9.mājas iedzīvotājiem, lai viņi varētu justies droši par to, ka visi zinās un ievēros šos noteikumus. Ceru, ka Dieva palūgšana nav vienīgās mūsu tiesības. 🙂
Protams, ka ir saprotamas vietas un mazāk saprotamas vietas 🙂 Mūsu vietēji novērojami liecina, ka šī nav tik vienkārši saprotama vieta. Starp citu, Ogrē pie Zilajiem kalniem nemaz nekautrējas uzstādīt kriminālas konfigurācijas guļošos policistus. Mēs prasījām normālus vai kaut simboliskus, mums atteica. Kādam varbūt nepatiktu šeit bremzēt un viņš negrib sev problēmas radīt.
Ja skatamies autovaditaju uzvedibu uz cela, tad varam secinat, ka Latvija ir arkartigi daudz automagjistralju, vaciski sauktaam par Autobahn :)<br />
Visi piebraucamie celji ir dzivojama zona. Piemeram, Ogre shaadas zimes uzstaditas tikai vietas, kur dzivojamo maju kvartals skjerso mazas, nenozimigas, bet tomer ielas, Parka, Mezha prospekts u.t.t., bet pie parastiem iebraucamajiem celjiem tadu zimju nav.
Tad, kad pa šo ceļa posmu sāks kursēt bērnudārznieku vecāku mašīnas esmu ar mieru veikt aptauju par par viņu ceļa satiksmes noteikumu (dzīvojamajās zonās) pārzināšanu. Nez kāpēc man šķiet, ka smiekli par šoferīšu zināšanām varētu būt lieli. Tikai ne 9. mājas iedzīvotējiem.
Ja piebraucamais ceļš nav iela, vai tas automātiski nozīmē, ka tas ir pagalms? Es balstos uz domes pārstāvju sniegto informāciju, ka šī piebrauktuve nav mājas zemes teritorijā un projekts saucās “piebraucamais ceļš”, kā arī atsevišķu autobraucēju uzvedības novērojumiem.<br />
<br />
Visā kvartālā var iebraukt pa 7 ceļiem. 7×2 zīmes un septiņi stabi domei nevarētu būt nepaceļama summa. Ja jau atradās nauda divu caurbraukšanas aizlieguma zīmju uzlikšanai vienam atsevišķam pagalma ceļa posmam sākot no Stūra veikala.
Palasi noteikumus. Daudzdzivoklu maju pagalmi ir dzivojama zona, tapec zime nav jaizliek. Piebraucamais celjs nav iela!