Šogad novembrī aprit 75 gadi kopš Ikšķiles ev. luteriskās baznīcas iesvētīšanas.
Pirmajā pasaules karā līdz ar citiem lieliem postījumiem Ikšķilē tika sagrauta arī baznīca Daugavas krastā. Tās pirmsākumi meklējami 1185.gadā, gadsimtu griežos ēka vairākkārt nopostīta un atjaunota.
20. gadsimta trīsdesmito gadu sākumā draudze nolemj būvēt jaunu baznīcu Ikšķiles centrā, netālu no dzelzceļa stacijas. Tiek nopirkta zeme un izsludināts konkurss par ēkas projektu. Tajā uzvar ievērojamais arhitekts Pauls Kundziņš, daudzu baznīcu un sabiedrisku ēku projektu autors.
Baznīcas pamatakmens tiek ielikts 1931. gada 28. jūnijā, savukārt visa celtniecība tiek pabeigta 1933. gada oktobrī. 1933. gada 12. novembrī baznīcu iesvēta arhibīskaps Teodors Grīnbergs.
Altārgleznu glezno Latvijas mākslas akadēmijas profesors, ikšķilietis Jānis Kuga. Baznīcas zvanu 1934. gadā izgatavo Liepājas drāšu fabrika. Elektriskās ērģeles izgatavo VEF, un tās tiek iesvētītas 1943. gada 7.martā, taāu kara laikā diemžēl tiek izpostītas.
1935.gadā netālu no altāra atklāj piemiņas plāksni 52 bojā gājušiem Pirmā pasaules kara un Latvijas atbrīvošanas cīņu upuriem – Ikšķiles draudzes locekļiem.
1938. gadā draudzē ir 1200 locekļu.
Pēc Latvijas okupācijas draudze turpina darboties savā dievnamā līdz 1963. gadam, kad vairs nespēj nomaksāt nodokļus. Ar LPSR Ministru Padomes lēmumu 1968. gada maijā draudzei ēku atņem, un tā pāriet V.Lāāa LPSR Valsts bibliotēkas (tagadējā LNB) rīcībā, kas ēku kapitāli pārbūvē, izveidojot starpstāvu pārsegumus grāmatu glabātuves vajadzībām. Ēkas interjers līdz ar to tiek pilnībā likvidēts.
Ikšķiles ev. luteriskā draudze atjaunojas 1991. gada 15. maijā. 1998. gada oktobrī baznīcas ēka tiek iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Nacionālā bibliotēka ēku no grāmatām atbrīvo tikai 1998. gada novembrī, un tad arī sākas baznīcas atjaunošanas darbi.1999. gada novembrī draudze nolemj atgriezties izpostītajā dievnamā. 2000. gada 3. martā tiek iesvētīts pagaidu altāris.
Baznīcas atjaunošana pabeigta 2005. gadā, un tā iekļauta 100 Latvijas sakoptāko kultūras pieminekļu skaitā. Baznīcas interjera un iekārtas projekta autore ir māksliniece Maija Avota. Lūgšanu zāles logu vitrāžu autore ir stikla māksliniece Sandra Utāne.
Sākot iekštelpu atjaunošanu, konsultējoties ar profesionāļiem, draudze nolēma baznīcā saglabāt vienu no iebūvētajiem starpstāviem. Tāpēc iekštelpu koncepcija bija jārada no jauna. Lūgšanu zāle ir otrajā stāvā, bet pirmajā stāvā iekārtotas telpas draudzes darba vajadzībām.
Atjaunoto Ikšķiles baznīcu 2005. gada novembrī iesvēta arhibīskaps Jānis Vanags, un tā ir nosaukta Svētā Meinarda vārdā. Pašlaik draudzē kalpo mācītājs Didzis Stilve, un draudzē ir 350 locekļu. Darbojas Svētdienas skola un diakonija. Draudzes priekšniece ir Spodra Zirne.
Sirsnīgi sveicam Ikšķiles ev. luterisko draudzi sava dievnama 75.jubilejas mēnesī!
