Par projektu “Ikšķiles ūdenssaimniecības attīstība 1. kārta

1777
P/A Līvi ūdensapgādes un kanalizācijas dienesta vadītājs Ivars Viļums.
P/A Līvi ūdensapgādes un kanalizācijas dienesta vadītājs Ivars Viļums.

Ikšķiles ūdenssaimniecības attīstības tehniski-ekonomisko pamatojumu 2001.-2002.gadā sagatavoja firma “Halcrow Group Limited” sadarbībā ar “Carl Bro Latvija” un “LaKalme”.

2002.gada beigās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija noslēdza līgumu ar SIA “Eiroprojekts” sadarbībā ar firmām “Aqua-Brambis”, “Carl Bro Latvija” un konsultantiem no firmām “LaKalme” un “Barry International” (Īrija) par tehnisko palīdzību Es likumdošanas prasību ieviešanai ūdenssaimniecības sektorā Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās. Tā kā projekta sagatavošana tika veikta kopēji 19 pašvaldībām, tad arī projekta nosaukums tika identificēts ar visu kopējo projektu: “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās II kārta”(tehnisko projektu 2006.gadā sagatavoja “Halcrow Group Limited” sadarbībā ar “Firma L4” un “Ūdens Inženieri”) . Tā kā tālākā projekta ieviešana tika paredzēta katrai pašvaldībai atsevišķi, tad arī projekts 2007.g. sāka saukties “Ikšķiles ūdenssaimniecības attīstības I kārta”. 2007.gadā Latvijas Republikas Vides ministrija veica iepirkumus, kuru rezultātā projekta “Ikšķiles ūdenssaimniecības attīstības I kārta” izpildei tika izvēlētas trīs firmas, ar kurām Ikšķiles novada pašvaldības aģentūra “Līvi” arī noslēdza līgumus:

1.”Būvuzraudzības un inženiera pakalpojumi ūdenssaimniecības objektu būvniecības līgumos Ikšķilē” – Konsorcijs SIA “Geo Consultants” un SIA “Asmāra”. Līguma summa bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk tekstā – PVN)  182100 LVL.(14.02.2008.g.).

2. “Ūdensvada un kanalizācijas tīklu atjaunošana un paplašināšana Ikšķilē” – Līgumsabiedrība “Water Ser”. Līguma summa bez PVN LVL- 4 165 917.14 (15.02.2008.g.).

3. “Notekūdeņu attīrīšanas ietaišu atjaunošanas un ūdens attrīšanas iekārtu projektēšana un būvdarbi Ikšķilē”- Līgumsabiedrība ar civiltiesisko atbildību “EKO- PRESEKO- BŪVE”. Līguma summa bez PVN- LVL 1 859 119. 54  (08.09.2008.g.).

4. Autoruzraudzības līgums ar Halcrow Group Limited filiāle Latvijā par summu 20000 LVL.(22.05.2008.g.).

2008. gada 22. novembrī starp Vides ministriju, Ikšķiles novada domi un Ikšķiles novada pašvaldības aģentūru “Līvi” tika noslēgta Vienošanās par projekta “Ikšķiles ūdenssaimniecības attīstības I kārta” (Nr.3DP/5.1.1.0/08/IPIA/VIDM/038) īstenošanu.

Šajā līgumā tika noteikta projekta finansēšanas kārtība un finansējuma apjomi:

Es Kohēzijas fonds –                  nepārsniedzot  LVL 4 928 074,77.

Valsts līdzfinansējums –             nepārsniedzot  LVL   341 646,26

Pašvaldības līdzfinansējums –    nepārsniedzot  LVL   961 280.25

P/a “Līvi” finansējums PVN –    nepārsniedzot  LVL 1 121 573,03

Pamatojoties uz šo vienošanos 2008.gada decembra beigās p/a “Līvi” kontā Valsts kasē tika ieskaitīts avansa maksājums 20% apmērā nolīguma summas.

Ikšķiles novada dome savu finansējumu izlietoja 2008.gadā par jau pabeigtajiem darbiem, turpmākais finansējums būs no ES Kohēzijas fonda un Valsts .

Kāpēc viss tas bija jāsāk? 

Ūdens kvalitāte Ikšķilē pašlaik neatbilst ES un nacionālajām prasībām. Sagatavotā dzeramā ūdens kvalitāte ūdensapgādes tīklos pasliktinās.

Iedzīvotāji, kuru īpašumi nav pieslēgtas centrālajai ūdensapgādei, lieto privātās akas un daudzos gadījumos ir iespējama piesārņojuma infiltrācija no virszemes. Analīžu rezultāti apstiprina fekālo piesārņojumu seklajās akās. Lietus laikā jūtami palielinās pieplūde uz attīrīšanas iekārtām.

Pieejamo datu analīze apstiprina, ka piegādātā dzeramā ūdens kvalitāte ne vienmēr atbilst ES direktīvas un valsts noteiktajām ūdens kvalitātes prasībām attiecībā uz dzelzs saturu ūdenī. Tam par iemeslu ir:

– ne visās ūdens ņemšanas vietās notiek ūdens atdzelžošana;

– atdzelžošanas staciju  tehniskais un stāvoklis;

 – veco cauruļvadu sliktais tehniskais stāvoklis.

Vasaras periodā, pieaugot ūdens patēriņam, esošās iekārtas nav spējīgas attīrīt nepieciešamo ūdens daudzumu. Esošo cauruļu diametri patērētājus nav spējīgi nodrošināt ar nepieciešamo ūdens daudzumu. Patērētājam piegādātā ūdens apsekojuma rezultāti rāda, ka cauruļvadu sliktā stāvokļa dēļ dzelzs saturs patērētājiem piegādātajā dzeramajā ūdenī pieaug, kā arī ir paaugstināta duļķainība.

Visas sistēmas elementi ir norūsējuši, tai nav arī kontroles un vadības iespējas. Telpas ūdens sagatavošanai nav piemērotas, tajās nav ne pienācīgas apkures un vēdināšanas sistēmas, ne arī kvalitatīva aprīkojuma, kāds garantētu to darbības drošību..

Mehāniskās un elektriskās iekārtas ir neapmierinošā stāvoklī. Arī torņu konstruktīvo elementu stāvoklis ir vērtējams kā neapmierinošs. Bākas un to stāvvadi ir izkorodējuši un to atlikušais darbības laiks tiek vērtēts kā limitēts.

Notekūdeņu savākšanas kvalitāte

Pašlaik ievērojama vidē novadītā piesārņojuma slodze rodas no centralizētajai kanalizācijas sistēmai nepievienotajām individuālo māju kanalizācijām. Līdz ar to arī piesārņojuma slodžu samazinājums ir proporcionāls kanalizācijas tīklam pieslēgto iedzīvotāju skaita pieaugumam.

Pašreizējais notekūdeņu savākšanas tīkls un attīrīšanas iekārtas nodrošina adekvātu pakalpojumu līmeni uz tā patreizējo nosegumu. Lietus laikā  jūtami palielinās pieplūde attīrīšanas iekārtās.

Notekūdeņi Ikšķilē tiek attīrīti 1975.gadā uzbūvētajās bioloģiskajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtās nav smilšu ķērāju. Cieto atkritumu atdalīšanai izmantojamās redeles atrodas sūkņu stacijā. Šobrīd tehnoloģiskajā procesā lielākās problēmas rada notekūdeņu pieplūdes lielā nevienmērība.

Esošo NAI defekti ir šādi:

–         liels elektroenerģijas patēriņš;

–         tehnoloģijas prasa pastāvīgu uzraudzību;

–         iekārtās nav smilšu ķērāju;

–         tehnoloģiju stāvoklis neatbilst mūsdienu prasībām;

–         gaisa padeves nodrošinājums ir neefektīvs un nedrošs;

–         nav iespējas palielināt to jaudas;

dūņu apstrāde tajās praktiski nenotiek.

Ūdensapgādes pakalpojumu pieejamība

Centralizētā ūdensapgādes sistēma aptver daļu no pilsētas – to izmanto aptuveni 44% no visiem pilsētas iedzīvotājiem (2321). Ikšķilē darbojas 5 savstarpēji neatkarīgas ūdens apgādes sistēmas ar savu neatkarīgu ūdensguves avotu, inventāru, atšķirīgu patēriņa tarifu, spiedienu ūdensapgādes tīklā un ūdens kvalitāti:

– Dainu ielas sistēma;

– Sila – Lībiešu ielas sistēma;

– Peldu ielas sistēma;

– Varavīksnes ielas sistēma;

– Daugavmalas (Upes iela u.c.) sistēma.

Dzeramā ūdens ieguvei Ikšķilē tiek izmantotas 7 akas. Trijās sistēmās – Dainu, Sila-Lībiešu un Peldu ielas sistēmām ir savas ūdens attīrīšanas iekārtas.

Ikšķiles esošās ūdensapgādes sistēma nodrošina ierobežotas teritorijas ūdensapgādi, spiedienu un plūsmas apjomu. Ūdens pakalpojumi Ikšķiles pilsētā ir neapmierinoši saistībā ar ūdens spiedienu, piegādāto ūdeni un ūdens apgādes sistēmu lielumu. Trūkst ugunsdzēsības hidrantu, jo esošo ūdensapgādes sistēmu jauda nav spējīga nodrošināt to darbību.

Notekūdeņu savākšanas pakalpojumu pieejamība

Notekūdeņu savākšanas sistēma Ikšķilē ar pakalpojumiem nodrošina tikai daļu no pilsētas – to izmanto aptuveni 29% no visiem pilsētas iedzīvotājiem (1502). Notekūdeņu savākšanas sistēma Ikšķilē ir sadalīta 2 daļās – augšējā un lejas savākšanas tīklā, no kuriem visi savāktie notekūdeņi saplūst kopā galvenajā sūkņu stacijā, kas ir izvietota netālu no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

919 no centralizētajai ūdensapgādei pieslēgtajiem patērētājiem nav pievienoti centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

Apmēram 300 no kanalizācijas sistēmai nepieslēgtajiem patērētājiem savu nosēdaku un septiķu saturu nogādā pilsētās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, šim nolūkam izmantojot SIA “Marss” pakalpojumus. Pārējie centralizētajai kanalizācijas sistēmai nepieslēgtie patērētāji saražotos notekūdeņus infiltrē gruntī, no kurienes piesārņojums potenciāli var nokļūt Rīgas HES dambja drenāžas sistēmā un tālāk Daugavā, kura šajā upes posmā ir dzeramā ūdens krātuve un tiek izmantota Rīgas iedzīvotājiem piegādājamā dzeramā ūdens sagatavošanai.

96,4% no visiem institucionālo un rūpniecisko pieslēgumu ūdeņiem nonāk kanalizācijas tīklā.

Notekūdeņi no NAI tiek novadīti meliorācijas grāvī, kurš ir savienots ar Mazo Juglu.

Kādi darbi tiek veikti projekta ietvaros  un ko mēs ar to iegūsim?

Ø  Jaunas dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas (jauda 1000 m3/d) ar virszemes ūdens rezervuāru (V = 2 x 250 m3)  un otrā pacēluma sūkņu stacijas izbūve

Ø  Ūdensgūtnes rekonstrukcija – 2 jaunu artēzisko aku ierīkošana un  veco artēzisko aku tamponēšana

Ø  Ūdens apgādes tīklu rekonstrukcija un jaunu tīklu būvniecība (20,7 km garumā kopa ar pievadiem)

Ø  Atbilstošas kvalitātes dzeramais ūdens ar nepieciešamo spiedienu tiks nodrošināts papildus 774 cilvēkiem

Ø  Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (jauda 826 m3/d) un galvenās kanalizācijas sūkņu stacijas rekonstrukcija, veco vietā izbūvējot jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un jaunu kanalizācijas sūkņu staciju

Ø  Saimnieciskās kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un paplašināšana 17,14 km(kopa ar pievadiem) garumā, tai skaitā, kanalizācijas spiedvada izbūve 0,72 km garumā un 5 kanalizācijas sūkņu staciju izbūve kanalizācijas tīklos

Ø  Centralizētās kanalizācijas sistēma ar notekūdeņu attīrīšanu atbilstoši normatīviem jaunajās bioloģiskajās attīrīšanas iekārtās tiks nodrošināta papildus 1377 cilvēkiem

Projekta realizācijas rezultātā uzlabosies dzeramā ūdens kvalitāte un iedzīvotāji tiks nodrošināti ar ES direktīvām atbilstošiem ūdensapgādes pakalpojumiem. Paredzams, ka pēc ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas tīkla paplašināšanas un visu jauno pievienojumu pabeigšanas aptuveni 59% no pilsētas iedzīvotājiem (3095) būs pievienoti centralizētajai ūdensapgādes sistēmai, bet notekūdeņu centralizētajai savākšanas sistēmai tiks pievienoti 55% no pilsētas iedzīvotājiem (2879).

Kanalizācijas tīklu paplašināšana Ikšķilē nodrošinās efektīvu notekūdeņu savākšanas sistēmu un novērsīs grunts un gruntsūdeņu piesārņošanu no izvedamajām bedrēm, septiķiem un tiešajām (nelegālajām) izplūdēm vidē.

Veco artēzisko aku tamponēšana novērsīs pazemes ūdeņu piesārņojuma risku.

Jaunie notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve (aizstājot vecās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas) nodrošinās stabilu ilglaicīgu notekūdeņu attīrīšanu atbilstoši prasībām un samazinās virszemes ūdeņu piesārņošanu, tādējādi sekmējot to ūdens kvalitātes nepasliktināšanos vai uzlabošanos. Ir aprēķināts, ka vidē novadītā piesārņojuma apjoms samazināsies:

–         suspendētās vielas – par 27,6%;

–         bioloģiskais skābeklis – par apmēram 26,9%;

–         ķīmiskais skābeklis – par apmēram 19,3%;

–         slāpeklis – par apmēram 2%;

–         fosfors – par apmēram 0,3%.

Novēršot neattīrītu notekūdeņu tiešu izplūdi Daugavā un Mazajā Juglā, tiks novērsts upju piesārņojums. Kopējā piesārņojuma slodze uz vidi samazināsies par 51,5 t/gadā.

Jaunie sūkņi ar aprīkojumu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmās un jaunās aerācijas iekārtas samazinās enerģijas patēriņu par apmēram 9%.

Rekonstruējot ūdensapgādes tīklus, tiks samazināti ūdens zudumi.

Tiks uzlabota notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības efektivitāte un nodrošināta novadīto notekūdeņu kvalitātes atbilstība normatīvo aktu prasībām.

Par pieslēgumiem

Tur kur tiks iebūvēti ūdensvada un kanalizācijas kolektori, tiks iebūvēti arī pievadi līdz piegulošo zemes gabalu kadastra robežai (paredzēti projekta izmaksās). Darbi katram savā teritorijā ir jāorganizē pašiem īpašniekiem. Pieslēgšanos jāsaskaņo ar P/a “Līvi”, jāuzstāda ūdens skaitītāji un jānoslēdz līgums ar p/a “Līvi”. Ja tiks izmantoti tikai kanalizācijas ūdeņu novadīšanas pakalpojumi, tad ūdens skaitītājs ir jāuzstāda uz sava ūdens ievada mājā.

Pieslēguma maksa ūdensvadam- 30.00 LVL + PVN vienģimenes mājai vai vienam dzīvoklim.

Pieslēguma maksa kanalizācijai- 30.00 LVL + PVN vienģimenes mājai vai vienam dzīvoklim.

Ūdensvada un kanalizācijas tīklus paredzēts iebūvēt līdz 2009.gada beigām, bet jaunas dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecību līdz 2010.gada septembrim.

Ikšķiles novada pašvaldības aģentūras “Līvi” ūdensapgādes un kanalizācijas dienesta vadītājs Ivars Viļums.