Top keramikas ugunsskulptūra

1788
Iespējams vērienīgākās kermikas ugunsskulptūras tapšana Ikšķilē.
Iespējams vērienīgākās kermikas ugunsskulptūras tapšana Ikšķilē.

Jau vairākas dienas Ikšķiles pašvaldības ēkas galā, bērzu paēnā tiek būvēta un gatavota apdedzināšanai keramikas ugunsskulptūra. Tas ir Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas katedras pasniedzēju un studentu vērienīgs un radošs projekts, kas norit Ikšķiles novada pašvaldības atbalstītā Vides mākslas festivāla ietvaros.

Keramika ir mākslas veids, kur materiāls rodas māla un uguns mijiedarbībā. Keramikas veidi un tehnoloģijas ir ļoti dažādas. Tradicionāli ir pierasts, ka māla vai citas keramiskās masas veidojums tiek likts ceplī un apdedzināts. Šajā gadījumā apdedzināšana nenotiek ceplī, bet tieši veidošanas un atrašanās vietā uz ugunsdrošas pamatnes. Var teikt, ka objekts reizē ir pats sev ceplis. Lai apdedzināšanas procesā nodrošinātu vajadzīgo temperatūru, tas pēc izveidošanas tiek ietīts kaolīna vatē. Darbs pie tik vērienīgas skulptūras ir smags un sarežģīts. Ir jāzina gan fizika, gan ķīmija, jārēķina un jāpārdomā uguns ceļi.

Apdedzināšana sākās ceturtdien, un process turpināsies līdz pat sestdienas vēlam vakaram, kad tiks vērta vaļā kaolīna āaula un skulptūra atklāsies savā krāšņumā.

Formas un satura ziņā skulptūra iecerēta ļoti veiksmīgi – lakoniski skaidri, materiālam un tehnoloģijai atbilstoši. Iecere radusies, domājot par gadsimtiem vecajiem Saulkalnes kaļķu cepļiem. Rodas asociācijas arī ar seno namu manteļskursteņiem.

Pirms darba sākšanas, kopīgi ar pilsētas arhitektu Ivaru Bebri nopietni tika izvēlēta vieta, jo veidojot vides objektus, to novietne ir primārais jautājums. Atbilstoši videi, ir jāstrādā pie darba formas un satura, mēroga un proporcijām, ritma un apdares. Pēc tam mākslinieki veido objekta maketu, lai pārliecinātos par ieceres atbilstību.

Projektu vada Keramikas katedras vadītājs profesors Dainis Lesiņš. Pie tā strādā katedras pasniedzēji, starptautiski pazīstami mākslinieki Dainis Pundurs, Līga Skariņa, Ženija Loginova, Ainārs Rimicāns un viņu studenti – skaistās, trauslās meitenes, piepalīdzot pāris brašajiem puišiem. Piedalās arī Tallinas Mākslas institūta pasniedzējs mākslinieks Andress Alliks.

LMA Keramikas katedras darbība ir radoša un daudzpusīga. Studentiem mācību procesa ietvaros tiek dotas iespējas strādāt dažādās tehnikās, izmēģināt daudzveidīgās tehnoloģijas.

Ikšķile pamazām kļūst par vienu no mūsdienu keramikas „pieturvietām”  Latvijā. Pirms dažiem gadiem šeit notika profesionāla dārza keramikas izstāde, sadarbībā ar Ogres simpozija organizatoriem. Vērienīgas keramikas mozaīkas atrodas 2006. gadā pabeigtajā Ikšķiles luterāņu baznīcas interjerā. 2007. gadā LMA piederošajā J. Kugas mājā ar VKKF atbalstu tika uzbūvēts Buro-Box  keramikas malkas ceplis, kura konstrukcija patreiz pasaulē tiek uzskatīta par labāko augstas apdedzināšanas temperatūrai. 2008. gadā tapa arī „melnais ceplis” – zemās temperatūras keramikai. Notika Baltijas valstu mākslas augstskolu studentu un pasniedzēju simpozijs. Jau vairākus semestrus katedra pavērusi studentiem jaunas mācību un radošā darba iespējas.

Patreiz top ugunsskulptūra – pirmo reizi Latvijā no māla veidota (Salacgrīvā 2008. gadā radītais ir akmens masas objekts). Ja uguns un veiksme būs sabiedrotās mākslinieku pašaizliedzīgajam darbam, naktī uz svētdienu būsim liecinieki darba nobeiguma brīdim un ieraudzīsim rezultātu – iespējams Baltijā vērienīgāko keramikas ugunsskulptūru.

Maija Avota,
vides māksliniece. LMA lektore