Vēsturiski materiāli par Sv. Meinarda statuju

1769
Skice: Bojārs (Ogres katoļu draudzes priesteris), pie Sv. Meinarda statujas.
Skice: Bojārs (Ogres katoļu draudzes priesteris), pie Sv. Meinarda statujas.

Ņemot vērā sabiedrības interesi par Sv.Meinarda statuju, publicējam pirmās publiskās sanāksmes protokolu.

Ikšķiles novada dome

Sanāksmes  protokols 

Ikšķile, 2005. gada 26. oktobris                      

Sanāksme Sv.Meinarda statujas sakarā 

Piedalās: Indulis Trapiņš (domes priekšsēdētāja vietnieks), Valentīns Špēlis (domes izpilddirektors), Pēteris Veidemanis (domes būvvaldes vadītājs),  Elija Godiņš (Ikšķiles luterāņu draudzes mācītājs), Bojārs (Ogres katoļu draudzes priesteris), Tolstovs (Ikšķiles katoļu draudzes priekšnieks), Laimonis Šmits (arhitekts), Jānis Karlovs (tēlnieks), Valdis Villerušs (mākslinieks), Kurša (strādā skolā), Līga Sāne (vēsturniece), deputāti: Oļģerts Tamoviās, Mārtiņš Emsiņš, Inguna Bērziņa.

 

I.Trapiņš. Tikšanas notiek pēc Domes iniciatīvas par Sv.Meinarda statujas novietojumu. Pastāv uzskatu dažādība, tādēļ iesaistam Ikšķiles sabiedrības pārstāvjus un profesionāļus. Lūdzu P. Veidemani informēt aptaujas rezultātus.

P.Veidemanis. Saņemtas pretējas nostādnes. Pozitīva – ar 100 atsauksmēm un viena negatīva – no V.Villeruša.

I.Trapiņš. Lūdz Bojāru izstāstīt projekta būtību.

Bojārs. Ideja ar krustu rokās ir laba ideja, nepārspējama. Suškēviāa variants labs. Figūra nav līdz galam izstrādāta. Tēlnieks pats nevarēja ierasties. Jautājums – vai novietot draudzes teritorijā. Villerušs iebilst. Par arhitekti. Ir viņai sertifikāts – līdzīgs kā L. Šmita kungam … Viņa projektējusi Gulbenes, Cesvaines, Smiltenes baznīcas, Ērgļu pārbūve, Olaines baznīcas projekts. Nav realizēts Jūrmalā. Projektēs baznīcu arī Ikšķilē.

I.Trapiņš. Pastāv iebildumi par vietu, par profesionāli māksliniecisko pusi. Vārds Godiņa kungam.

E. Godiņš. Nevaru vērtēt māksliniecisko pusi. Daudziem nav īsti skaidrs par Meinardu – ir priekšstats, ka kristietību atveda ar uguni un zobenu. Meinards tā nav ieradies. Laikā līdz reformācijai kristīgajām konfesijām ir kopēja vēsture. Bet, arī ar labu lietu var izveidoties strīķēšanās. Pirmkārt, Baznīca ir tiesīga izvēlēties mākslinieku, kam uzticas. Otrkārt, apzinoties, ka tā ir pilsētas īpaša vieta – rīko konkursu. Baznīca var rīkoties vienādi, vai otrādi.

Bojārs. Aglonā kardināls un bīskaps izlēma, ka sakrālajā laukumā būs Kristus tēls. Iedzīvotāju apspriešanas nebija. Tas bija bīskapa pārziņā.

J. Karlovs. Ar Bojāra kungu tikāmies jau pirms nedēļas, kad izteicu savu viedokli. Tas nav mainījies, ir tikai jaunas domas, ideja, nostādne. Teicu, ka nepieciešama maketēšana. Vēl baznīcas nav, tādēļ skulptūra ir priekšlaicīga. Ja skatāmies vēsturiski, tad visas baznīcas un tēlniecības objekti veido vienotu ansambli. Te ir aāgārni. Par vietu. Ir pretestība pret vietu tēlam, lai kāds tas arī nebūtu. Meinarda tēls varētu atrasties pie vecās baznīcas, kur bija draudzes mājvieta. Pie tās vietas tad attiecīgi risināt arī skulptūru, lai būtu viengabalains [ansamblis]. Patreiz, no foto redzams, ir atrunas, ka tēlam rokās krusts. Tas nav ne veiksmīgi, ne neveiksmīgi. Ideja, ka nāca ar krustu vien? Viņas vārdā ir lijušas arī asinis. Ideja pie baznīcas novietot cilvēku kā pielūgsmes objektu? Drīzāk tad varētu būt Jēzus Kristus tēls.

Bojārs. Par vietu. Nigulis [arhitekts] bija iezīmējis Sv. Meinarda skulptūru uz salas. Komisija – J.Vanags, kardināls u.c. – atzina, ka tur nevajag, lai nav pieblīvēts. Noraidīja. Komisija izvērtēja, kuru no variantiem izvēlēties. Arī no praktiskā viedokļa – nav nozīmes novietot to uz salas, jo tur nevar nokļūt.

E. Godiņš. Vēsture ar viedokļiem nav draugos. Indriķa hronika, Atskaņu hronika – tur grūti atrast, ka Meinards būtu nācis ar vardarbību. Ar Berloldu un Albertu – tas ir cits stāsts. Taisnība, Meinards bijis gudrs un viltīgs, bet ne vardarbīgs. Meinards ir nepelnīti aizmirsta personība: citi nav nodibinājuši baznīcu. Šodienas kontinuitate iet atpakaļ. Īrijā ir Patriks, mums – Meinards.

Bojārs. Par Meinardu ir daudz literatūras; pat padomju laikā atzina, ka [viņš] nav gājis ar uguni.

I.Trapiņš. (jautā Bojāram) Vai jums ir skices, kā skulptūra izskatās saistībā ar baznīcu?

Bojārs. Ir (rāda aptaujai gatavotos materiālus).

L. Šmits. Neesmu stiprs jautājumā par Meinarda godu. Bet no arhitektūras viedokļa ir vairākas problēmas attieksmē kā šo viņa cieņu un godu grib iemūžināt. Redzu lielas problēmas. Mēs nediskutējam, vai skulptūra tuvāka katoļiem vai luterāņiem. Tomēr novēlu, lai šī ideja nepārvēršas par objektu, ko sabiedrība nevēlētos redzēt. Objektam jātop sabiedrībā pieņemamam. Vēl labāk, ja tas top ar sabiedrības līdzdalību. Nevajag aprobežoties ar vienu piemēru (projektu). Nav labi, ka ir tikai viens mākslinieks, viens arhitekts. Arī pēc sertifikātu līdzības nevajadzētu spriest – sertifikāts ir formāls rādītājs. Šajā projektā nevar saskatīt, ka tajā ielikts liels darbs un dziļš risinājums. Ikšķile nav bagāta ar arhitektūras un tēlniecības pieminekļiem. Šis tad būtu viens no lielākajiem, kas rastos. Novietojums ir jāpārskata. Šī vieta baznīcai nav laba – ceļš noved strupceļā, tunelī. Tas neatbilst baznīcas novietnei. Kāds ir bijis mērķis, iegādājoties zemi? Ir jādomā par ansambli kopumā. Nevar objektu novietot mežā un tad meklēt ģēniju, kas „iesēdinās” baznīcas ēku. Tad gadījuma efekts ir gaidāms par 99%. Ja arī nav par 99%, tad tomēr rezultāts nevienam pie sirds neies. Ievirze jau pašā iesākumā nav no pareizās puses. Tēlniecībā 21. gadsimtā būtu jārunā simbolu valodā. Neviens arī nezina, kāds Meinards izskatījās. Kāpēc tik akadēmiska pieeja? Jaunajai paaudzei būtu interesantāka modernāka filozofija.

Bojārs. Vieta izvēlēta 3 gadus atpakaļ [aptauja par zemes nomu notika 2001. gada oktobrī]. Pirmkārt, luterāņiem nebija iebildumu. Otrkārt, tas ir centrs, tāpat kā Ogrē. Par vietu ir izdiskutēts un zeme ir zemes grāmatā.

I.Trapiņš. No katoļu draudzes ir vairāk kā 100 parakstu aptaujas atbalstam. Draudzē ir ap 1000. Deputātiem būs jābalso – akceptēt [iesniegto projektu], vai ne.

P. Veidemanis. Mans profesionālais viedoklis – tāds pat kā kolēģim Šmitam. Tā ir kā poga pie mēteļa. Ceļš ir otrāds. Īsti pareizs tas nav.

M. Emsiņš. Esmu dzimis un audzis Ikšķilē. Pastāvu par Ikšķiles attīstību. Tagad jau viss ir daudz labāk. Nesam Meinarda vārdu. Neko sliktu neredzu, ja šo lietu attīstam, papildinam, saistībā ar salu. Kas attiecas uz novietojumu – neredzu neko sliktu, ka atrodas centrā. No attīstības viedokļa varu priecāties. Ja par saturu – kāda skulptūra – te ir daži jautājumi, ko lūkot kopā no attīstības viedokļa. Ir jautājums – kāda [skulptūra] izskatīsies. Ja ir liela pretestība pret šo variantu, var turpināt darbu. Atbalstu, tas ir pienesums Ikšķilei.

V. Villerušs. Ievadam: esmu priecīgs, ka pirmo reizi pēc padomju laikiem šāda tikšanās notiek. Žēl, ka sarunu nosaka ideoloģiski apsvērumi, līdzīgi kā 1985. gadā, kad mums kā Kultūras fonda pārstāvjiem bija garas spriešanas ar partijas Ogres rajona komitejas un Izpildu komitejas pārstāvjiem par Ikšķiles vecās baznīcas drupu saglabāšanas nepieciešamību, un – Ogres rajona vadībai bija kategoriski negatīvā nostāja, jo priekšlikumi par baznīcas konservāciju viņiem saistījās vienīgi ar reliģiju. Pašlaik ideoloģiska nokrāsa ir jautājumam par Meinarda skulptūru. Mani interesē piemineklis Meinardam kā Ikšķiles dibinātājam.

Pārsteidzoša bija domes rīcība pirms 4 gadiem: kādēļ baznīcas celšanai atvēlēja parku? Rudzītis toreiz  skaidroja – zemi tikai iznomās. Tagad tā ir pārdota. Dīvaini.

Par konkrēto projektu. Piemineklim vajadzēja meklēt optimālu vietu. Šī nav pieņemama, jo nav novērtēta vide – apkārt zema, vienstāvu apbūve. Viss, ko tur [dārzos] dara, būs redzams. Tam pa vidu iecerēta milzīga 5 m skulptūra uz podesta. Šāda veida – ainavā neiederīgas skulptūras Ikšķilē jau bija Staļina laikā, pat vairākas. Es esmu par mākslinieciski kvalitatīvu pieminekli. Latvijā diemžēl, ir maz mākslinieku (tēlnieku), kas var iztaisīt labus monumentālās tēlniecības darbus. No otras puses – sabiedrība ne vienmēr pieņem labus darbus. Līdz ar to ir zināms krīzes stāvoklis. Šajā gadījumā piedevām vēl izpaužas lēta pasūtītāja gaume un greiza izpratne – pēc iespējas ātrāk uztaisīt un uzstādīt. Rīgā katru pieminekļa projektu parasti ilgstoši apspriež. Pamācīsimies! Iztaisīsim kārtīgu projektu! Darīsim visu godprātīgi. Tagad – ko nevar celt, to nevajag nest.

L. Šmits. Vajadzētu pievērst uzmanību profesionālam risinājumam. Nav godprātīgi jaukt politiskas lietas. Neticu, ka Ikšķilē cilvēki tam piekristu. Projektā redzamais baznīcas un skulptūras novietojums ir absurds – kāpēc baznīcai jāpiebrauc no aizmugures? Arī baznīcas plānojums – kā 19. gadsimtā. Būtu negods, ja Ikšķilē būvētu tādu baznīcu kā Siguldā, Aizkrauklē. Tad diskusijām nebūtu nozīmes.  Tās semantiski nav mūsu baznīcas.

V. Villerušs.   Vēsture ir Indriķa hronikā, I. Šterna pētījumos u.c., bet, ja pieskaras ideoloģiskajai pusei – vajadzētu sabalansēt, jo sabiedrības viedoklis nav viennozīmīgs. Ir uzskats, ka vāciešu ekspansija Latvijai nesa ārkārtīgi lielu postu, kas latviešus laika gaitā noveda līdz suņu stāvoklim. Ne par velti bija naids pret vāciešiem. Tas jāņem vērā. Starp citu, vecajā Ikšķiles baznīcā bija neliela Meinarda statuja.

L. Sāne. Par Meinardu – mani mulsina, ka tik maz akcentēta viņa, kā Ikšķiles dibinātāja loma. Labs viņš vai slikts – viņš ir izsludināts par svēto. Par finansēm: vai sabiedrība[ja sabiedrība iebilst] ir gatava  maksāt? Baznīca nāk pretī. Strīdi ir par māksliniecisko vērtību. Visas vēstures grāmatas ir no viena [ar uguni un zobenu]  viedokļa. Tas ir liels zaudējums ikšķiliešiem. Tas [viedoklis] tiek apzināti kultivēts. Man ir pieredze par sabiedrisko apspriešanu – esmu strādājusi Liepājas domē par pieminekļu saglabāšanu (uzskaita darbus). Varu piekrist, ka baznīcas novietne nav ideālākā. Baznīca uzņemas vai sabiedrība uzņemas. Esam atbildīgi, ko atstāsim. Man ir svarīgi, lai šis tēls atrastos pilsētā, vai, lai [tam] atrastos labāka vieta.

O. Tamoviās. Kad Ogrē ieradās prāvests Bojārs, bija daudz oponentu. Viņš sāka cīnīties par salu. Tur ir daudz projektēts,restaurēts, nostiprināts. Jumts man arī varbūt nepatīk. Ikšķilē klosteri ar baznīcu būvē vācu arhitekts. Runājot par projektu, varbūt var padomāt par citu vietu. Bremzēt šo projektu nevajag. Ja nevar ierādīt citu vietu, tad lai ir skulptūra. Tā var būt simbolos. Varbūt – mazu kapellu.

V. Villerušs. Te neviens nebremzē. Tagad veidojas saruna par ideju, vietu.

E. Godiņš. Skulptūrai var būt prasības no baznīcas. Ideāli, ja var apvienoties baznīcas un sabiedrības [uzstādījumi]. Ja skulptūras mērķis ir reliģisks, baznīca gribēs paturēt sev gala vārdu.

L. Šmits. Par Tamoviāa kunga teikto – simpātiska doma par kapellu. Jāatrod, ka būvķermenis kalpotu skulptūrai kā fons. Tad Meinarda stauja kalpotu baznīcas pasākumiem un varētu attīstīties. Šis (iesniegtais) projekts neasējas. Ogres baznīca, piemēram, asējas. Šai skulptūrai nav cienījama fona. Cilvēki neuztvers.

Kurša. (Strādā Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā) Skicē ir tikai viens variants. Statujai jābūt  kā tēlam, ne ar portretisku līdzību. Tēls šai vietai nav gatavs. Varbūt par ātru tapis. Vai 21. gadsimtā tam jābūt klasicisma stilā? Esmu par šo vietas izvēli, piekrītu vēsturniecei.

I. Bērziņa  (deputāte). Jautājums – kur ir Ikšķiles centrs? Mums jāatbalsta šī vieta. Noteikti.

I.Trapiņš. Ko lemsim? Lūdzu, konkrētus priekšlikumus! Vairākums atbalsta, ka piemineklis var tur atrasties. Jautājums – par [tā] izskatu.

V. Villerušs. Par objekta izskatu lai spriež tēlnieki un arhitekti. Ikšķilē ir vietas, kur ielikt labu mākslas darbu.

L. Šmits. Zemes gabals ir [baznīcas] īpašumā. Bet, ja baznīca strauji nebūvējas, var arī meklēt citu vietu šai skulptūrai. Ja paliek pie šīs vietas – baznīca teiks, cik lielu [finansiāli] var atļauties. Var risināt arī mazāku būvapjomu un risināt laikmetīgāku un mūsdienīgu. Draudzei nevajadzētu no tā baidīties.

E. Godiņš. Attiecīgajā gadsimtā būvētās baznīcas raksturo tā laika bīskapa gaumi.

I. Trapiņš.  Apspriedes dalībnieki nolemj: Dome organizē un izsludina  konkursu ar prēmijām par labāko projektu Sv. Meinarda skulpturālā tēla atveidojumam un, balstoties uz ekspertu viedokli,  izvēlas tā māksliniecisko risinājumu.

Jautājums par konkursa organizēšanu tiks virzīts uz Finansu komiteju.

Sv.Meinarda statujas izvietojuma plāns 2004 gads.