Kāpēc es balsošu PRET saeimas atlaišanu

1241
Rolfs Bokmelders bijušais Iksķiles novada domes deputāts.
Rolfs Bokmelders bijušais Iksķiles novada domes deputāts.

Mēs pašreiz visi dzīvojam tādā kā eiforijā – visbeidzot ir atradies visu mūsu nelaimju cēlonis – un tas nav vis kāds mistisks spēks, bet gan konkrēti cilvēki ar konkrētu apzīmējumu – OLIGARHI. Un kaujas sauciens ir „Nost ar oligarhiem un viņu pakalpiņiem!

 Savulaik asiņainā sarkanā terora izgudrotājs Ļeņins ar saviem domubiedriem, pārņemot varu, ieviesa terminu „ekspropriatoru ekspropriācija”, citiem vārdiem sakot – „no zagļa zagtais nav zagts”.
Labi! Pieņemsim ka tas ir risinājums. Bet tagad atrisināsim kādu vienkāršu aritmētikas teksta uzdevumu. Iedomāsimies, ka visiem oligarhiem visu noņemsim un sadalīsim „tautai”. Uz galviņām. Ekspropriatorus (oligarhus) iznīcināsim – vai nu fiziski, vai ieslogot cietumā. Mums jau būs morāls mierinājums. Tālāk pieņemsim, ka viņi ir nozaguši pāris valsts gada budžetus – tātad kādus 8 miljardus latu. Izdalīsim šo summu uz galviņām. Ja Latvijā ir ap 2 miljoni iedzīvotāju, tad katram sanāk pa āetriem tūkstošiem. Nu jau ir arī materiāls mierinājums. Bet nu uzdevuma jautājums: Pie kā būs katra Latvijas iedzīvotāja ekspropriācijā saņemtie āetri tūkstoši pēc pāris gadiem?

  Nevajag būt pareģim, lai pateiktu, ka visa tā mantība atkal nonāks kādas nelielas ļaužu grupiņas rokās. Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēki šajā Dieva veidotajā pasaulē ir atšķirīgi, ar dažādām vērtību skalām. Un daži no šiem ļaudīm uzreiz saredz, kur var ātri un viegli tikt pie bagātības, citi to atkal nesaredz, bet vēl citiem ir pavisam citas intereses un viņiem par materiālām vērtībām nospļauties. Tāpēc, ka citi ir mērķtiecīgi, bet citi haotiski savā rīcībā. Tāpēc, ka vieniem godīgums ir pamatjautājums, bet citiem nav ne jausmas kas tas ir un mērķa sasniegšanai visi līdzekļi ir labi. Tāpēc, ka vieniem nauda un bagātība ir pašmērķis, bet citiem tikai līdzeklis mērķu sasniegšanai, bet vēl dažiem vispār vienaldzīga. Tāpēc, ka vienam tas tik un tā nepalīdzēs nodzēst neprāta lēkmē ņemtos patēriņa kredītus, bet citam naudas skaitīšana beidzas pie summas par ko var iegādāties kādu degvīna pudeli vai narkotiku kārtējo devu.
Neviļus rodas jautājums: Bet varbūt vaina nav vis oligarhos bet mūsos, kas ļauj sevi, atvainojiet, āakarēt kā mazos ezīšus?

Un kas gan ir saeimas atlaišana? Manuprāt tas ir vienkāršs bezpalīdzīgu dusmu izvirdums un atriebības akts. Atriebība par to, ka ir krīze, ka nav darba, ka man nav naudas, bet viņam (oligarham) ir!

Valsts prezidenta bezspēcīga atriebība, par nojausmu, ka viņš netiks pārvēlēts. Šajā gadījumā mani pārsteidz dažu ļautiņu pēkšņā apskaidrība īsā laika brīdī aplokšņu ņemšanā apvainoto un žurnālistu zākāto dakteri pēkšņi paceļot bezmaz vai izredzēto kārtā. Un kāpēc gan jāatlaiž šī saeima, kuras lielākā daļa ir pirmo reizi ievēlēta un knapi paspējusi iepazīties ar to, kas un kā darāms? Tikai Šlesera kratīšanas balsojuma dēļ? Kāpēc gan nebija spēka atlaist iepriekšējo saeimu, kas daudzas lietas apzināti vilcināja, alkatīgi veidoja budžetu bez
rezervēm, ar savu bezdarbību pieļāva banku kreditēšanas patvaļu, nespēja pieņemt daudzus būtiskus lēmumus valsts tautsaimniecībai, kuras veidotā valdība noslēdza pret valsti noziedzīgu līgumu par lidsabiedrību Air Baltic”? Kāpēc tieši tagad jāatlaiž saeima, kuras izveidotā valdība caur milzu grūtībām un pretrunām tomēr stabilizē valsts ekonomiku. Vai tiešām šis trauslais asns ir jānocērt?!

Un ko mēs dabūsim vietā? Pārmaisītu kāršu kavu ar dažām jaunām kārtīm? Kurš var garantēt, ka jaunā saeima būs labāka? Kāds tam ir pamatojums? Vai pēkšņi uzradušies simts cilvēki, kas atbilst kādam īpašam etalonam? Vai kādi no jau zināmajiem pēkšņi ir kļuvuši kristāltīri un balti? Vai tauta vienā brīdī kļuvusi gudrāka un spējīgāka ievēlēt patiesi labākos priekšstāvjus? Vai mainījusies ir saeimas ievēlēšanas likumiskā bāze? NĒ!!!! Viss ir pa vecam. Tikai rūgtums cilvēkos lielāks. Un cerība. Bet šo cerību izmanto daži veikli ļautiņi lai izsistu sev politisko kapitālu. Un es nemaz nebrīnīšos, ka viss šis farss beigsies ar jaunu, kādu citu oligarhu nonākšanu pie varas. Vai vēl ļaunāk. Muļķu, kas svilpo jauno oligarhu stabulē, nonākšanu pie varas.

Oligarhs ir miris. Lai dzīvo oligarhs!

Tas ir labi, ka tautai ir tiesības atlaist savus priekšstāvjus. Taāu mums jāsaprot arī tas, ka šoreiz mēs paši uzņemamies tiešu atbildību par savas tautas likteni. Jo pēc
pārmaisīšanas kārtis var sadalīties vēl daudz sliktāk. To noteiks mūsu pilsoniskā aktivitāte, izlēmība, drosme un tālredzība.
Pirms doties uz vēlēšanu iecirkņiem, padomāsim. Es esmu izlēmis. Jo man šķiet, ka pēc saeimas atlaišanas un jaunās saeimas vēlēšanu dzīrēm vēl ilgi mūs mocīs paģiras.
Varbūt tomēr piespiest šo pašu saeimu kārtīgi strādāt. Varbūt pašiem kļūt politiski aktīvākiem un veicināt demokrātijas attīstību? Jo bez mūsu visu pastāvīgas (nevis
tikai vēlēšanu laikā) līdzdalības valsts politiskajā dzīvē nekas nemainīsies. Tad varbūt sāksim ar sevi? Varbūt nogalināsim oligarhu vai tā pakalpiņu vispirms paši
sevī? Varbūt sāksim cienīt paši sevi? Varbūt aiziesim pie partijas, kuras programma mums ir tuvākā, nodaļas un teiksim – es gribu strādāt līdzi, man arī ir savs viedoklis?
Mana cieša pārliecība ir, ka bez nopietnas demokrātijas, tajā skaitā partiju iekšējās demokrātijas, attīstības visu šo jezgu savādāk kā par cirku nosaukt nevar. Ar mums mērkaķu lomā.

Rolfs Bokmelderis
(bijušais Ikšķiles novada domes deputāts, Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība)

Ikšķilē 2011. gada 21. jūlijā.