Ikšķilē svētkus prot svinēt ne sliktāk kā Ventspilī

Tie, kas aizvadītās nedēļas nogalē nolēma nedoties uz plaši izreklamētajiem pilsētas svētkiem Ventspilī, bet apmeklēja Ikšķiles 825.gadu svinības, nebūt nejutās vīlušies, jo plašajā triju dienu svētku programmā ikkatrs varēja atrast sev tīkamus pasākumus un jāteic, iedzīvotāju atsaucība patiesi bija liela.

Savā 825. jubilejas gadā viena no senākajām Latvijas apdzīvotajām vietām – Ikšķile trijās svētku dienās ar moto – «Ikšķile cauri gadsimtiem» aicināja doties ceļojumā laikā un telpā. Svētku pasākumi norisinājās dažādās novada vietās un katrā no tām valdīja cita noskaņa. Pilsētas pludmale bija atvēlēta viduslaiku tēmai, tirgus laukums «800 – gades» parkā – padomju ērai, pļaviņa pie Ikšķiles vidusskolas – retro tēmai, bet estrāde – mūsdienām. Nozīmīga vieta bija atvēlēta arī sportiskām aktivitātēm.

Pirmo no trim izstādēm atklāj baznīcā

Ikšķiles pilsētas svētki iesākās 6.augusta vakarā ar Ikšķilē dzīvojošo pagājušā gadsimta mākslinieku darbu izstādes «Ikšķiles vecmeistari» atklāšana Ikšķiles evaņģēliski luterāņu baznīcas izstāžu telpā. Šeit apskatāmi keramikas un porcelāna, kā arī grafikā un glezniecībā tapušie darbi. Izstādi interesenti varēs apmeklēt vēl mēnesi. Klātesošie varēja noklausīties arī skaistu Doma draudzes kora, V.Vārdauņa mežragu kvarteta un Ikšķiles vokālā ansambļa «Grams» koncertu. Svētku ieskaņas pasākumā piedalījās ne vien Ikšķiles inteliģences zieds, bet arī daudz jauniešu un tas liecina, ka garīgums ikšķiliešu sirdīs un prātos valdīs arī turpmāk. Pilsētas svētku ietvaros nākamajā dienā, 7.augustā, tika atklātas vēl divas izstādes, kurās aplūkojami dažādos laika posmu tapušie Ikšķiles mākslinieku darbi, bet visu pēc kārtas.

Gadatirgus padomju stilā

Sestdienas rīts atausa tveicīgs, tomēr tas netraucēja ne tirgotājus, ne pircējus, kuri kuplā skaitā apmeklēja gadatirgu «800 – gades» parkā. Skanot pūtēju orķestra izpildītajām melodijām, šoreiz tas noritēja ar devīzi – «Atpakaļ padomju laikos». To laiku noskaņu radīja ne vien bijušās PSRS republiku karogi, bet arī dažnedažādi uzsaukumi, piemēram, «Visu zemju amatnieki savienojieties! » «Panāksim un apsteigsim amerikāņu tirgu,» «Dubultosim zeķu pārdošanu šajā piecgadē!» u.c. Ikšķiles gadatirgi patīkami atšķiras ar to, ka tajos priekšroka tiek dota dažādu amatnieku izstrādājumiem un tirgotāji šeit bija ieradušies no malu malām. Te varēja iegādāties Bauskas novadā tapušos oriģinālos koka izstrādājumus, Mārupes dāmu izšuvumus, Rīgā šūtās siltbikses un koka rotaļlietas bērniem vai pašu vārītās ziepes. Dažu sekunžu laikā ikkatrs varēja pagatavot nozīmīti vai atslēgas piekariņu ar paša izdomātu zīmējumu un daudz ko citu. Savus izstrādājumus piedāvāja arī ikšķilieši. Elvīra Jukša nākamgad svinēs 80.gadu jubileju, bet joprojām ir čakla adītāja un gadatirgū piedāvāja pašadītas zeķes, kurās, kā apgalvo adītāja, ieadītie musturi valkātājam rada labu auru. Savukārt cita ikšķiliete – Ilze Glušenoka, būdama bērna kopšanas atvaļinājumā, pievērsusies tamborēšanai un pircējiem piedāvāja krāsainas tamborētas somiņas un cepurītes.

Ikšķiliešiem dzied pionieru koris

Par pircēju un pārdevēju labo omu rūpējās aktieris Zigurds Neimanis, kura joki par aizgājušajiem padomju laikiem ik pa brīdim izsauca jautrības šalti. Ar sajūsmu tika sagaidīts arī pionieru koris jeb «Soāres», kura dziedātājas bija tērpušās kā jau pionieriem pienākas – baltās blūzītēs, zeķītēs un kaklautu ap kaklu. Klausītājus iepriecināja arī koris «Ikšķile», «Ganu ielas vīru koris», kas izpildīja «Himnu Dzimtenei» no 70.gadu dziesmu svētku repertuāra, kuras vārdi, starp citu, ir aktuāli arī mūsdienās. Vīriem palīdzēja arī dāmas no kora «Nona», bet «Pavarda» dejotāji iepriecināja ar raitu dejas soli. Kā jau kārtīgā gadatirgū, neiztika arī bez klauniem un burvju māksliniekiem.

Atklāj rotaļlaukumu, kas attīsta bērnu iztēli

Kamēr vieni baudīja gada tirgus atmosfēru, citi steidza uz birzīti pie Ikšķiles domes, lai skatītu vaigā jaunos māksliniekus, kuriem jāpateicas par bērnu rotaļu laukuma izveidošanu. Jāpiebilst, kā šāda rotaļlaukuma nav nekur citviet Latvijā, jo tas ir Latvijas mākslas akadēmijas studentu radošais veltījums Ikšķiles 825 gadu jubilejā. Tēlniecības darbi bērnu atpūtas laukumā 10 dienu laikā radīti Ikšķiles 2.vides mākslas festivāla mazajā koktēlniecības simpozijā šā gada vasarā un to autori ir seši Latvijas Mākslas akadēmijas studenti – Anete Lauduma («Lelle»), Mārtiņš Rozenfelds («Zivs»), Sandis Aispurs («Šūpoles»), Ansis Dobiāins («Kuģis»), Krists Pudzens («Ūdenszāles») un Jānis Noviks («Brīvība»). Simpozija organizators ir biedrība «Zaļās salas» sadarbībā ar Ikšķiles novada pašvaldību. Biedrības projektu vadītāja Helēna Andersone atzina, ka minētie darbi ir ne tikai interesanti, bet arī praktiski lietojami. «Lai gan mēs šos darbus nosaucām par Ikšķiles bērnu laukuma vides objektiem, bērni uz tiem raugās praktiski un tieši tā arī izmanto. Mēs esam priecīgi par darbiem, kurus var ne tikai aptaustīt, bet pa kuriem var rāpties un kāpelēt, kuri veicina bērnu radošo iztēli, jo ne katram darbam uzreiz ir pasakāms nosaukums,» atzina H.Andersone. Bet, lai katrs tomēr varētu orientēties, kādi vides objekti izvietoti rotaļu laukumā un, kas ir to autori, novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Jānis Rudzītis un pirmskolas izglītības iestādes «Urdaviņa» vadītāja Valda Krinkele svinīgi atklāja plāksni ar informāciju par darbu autoriem. Kamēr bērni Betmena uzraudzībā iemēģināja jauno rotaļlaukumu, pieaugušie tika aicināti uz otrās Ikšķiles mākslinieku un fotomākslinieku darbu izstādes atklāšanu Ikšķiles vidusskolas mazajā zālē.

Skolā atklāj mūsdienu Ikšķiles mākslinieku darbu izstādi

 «Šīs izstādes apliecina mūsu Ikšķiles bagātību. Darbu autori visās trijās izstādēs ir ikšķilieši un, lai šīs izstādes noorganizētu, bijis nepieciešams liels entuziastu darbs un šajā ziņā mums ir jāpateicas Dagmārai un Valdim Villerušiem,» atzīst H.Andersone. «Ir tā, ka šī izstāde nav tapusi tikai manis un Dagmāras dēļ. Liels paldies jāsaka māksliniekiem, kas patiesībā ir šīs izstādes radījuši. Mans ierosinājums bija, lai ikšķilieši varētu iepazīties ar tām intelektuālajām bagātībām, kas mums ir. Otrs ko vēlējos, – lai pašvaldība redzētu, ka mums ir ko pasaulei rādīt, pašiem ko skatīties un ar laiku būtu vajadzīga kāda askētiska zāle, kur to visu izstādīt,» atzīst V.Villerušs. Izstādē, kura gan ir aplūkojama tikai līdz 9.augusta vakaram, skatāmi patlaban Ikšķilē dzīvojošo un strādājošo mākslinieku un fotogrāfu darbi. Starp citu, te izstādīti darbi, kas tapuši, pielietojot jaunākās tehnoloģijas, proti, foto izdrukājot uz audekla, kas faktiski līdzinās gleznojumam. Zāles centrā goda vieta ierādīta molbertam, uz kura tapusi neliela glezniņa, ko iepriekšējā dienā, gatavojoties izstādes atklāšanai un koncertam baznīcā, gleznojis Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs. Gleznā attēlota Ikšķiles baznīca. Ikšķile jau izsenis ir daudzu mākslinieku, radošu cilvēku mājvieta un iedvesmas avots. V.Villerušs stāsta, ka šeit savulaik dzīvojuši divi Mākslas akadēmijas rektori Valts Dišlers, kā arī Jānis Kuga (1878 – 1969), kura māju un darbnīcu mantinieki nodeva Mākslas akadēmijas īpašumā un tur darbojas mākslas akadēmijas studenti – gleznotāji vasaras praksē un keramiķi, kuri uztaisījuši divus cepļus. «Arī pašreizējais Mākslas akadēmijas rektors zināmā mērā ir ikšķilietis, jo viņš pārvalda Mākslas akadēmijas īpašumu Ikšķilē,» saka V.Villerušs.

Atklāj J.Kugas darbu izstādi un prezentē «Ikšķiles Almanahu»

Trešā svētku dienās izstāde «Jānis Kuga un viņa audzēkņi –ikšķilieši»  tika svinīgi atklāta J.Kugas mājā. Tajā apskatāmi gan profesora Jāņa Kugas gleznojumi, gan arī sešu viņa vadītās Dekoratīvās meistardarbnīcas audzēkņu – ikšķiliešu darbi. Tā ir pirmreizēja iespēja redzēt vienkopus latviešu mākslas vēsturei nozīmīgus, bet maz zināmus māksliniekus. «Pagājušā gadsimta 20.gados Ikšķilē ienāca daudz radošu cilvēku, mākslinieki, dažāda profila zinātnieki, arhitekti, viennozīmīgi atstājot savas iezīmes mūsu novadā. Bez mākslas nav iespējama nevienas tautas attīstība. Vēlos pateikties Mākslas Akadēmijas rektoram Aleksejam Naumovam, ar kuru esam tikušies un ir iesākta saruna, kas, ceru, nākotnē nesīs savus augļus saistībā ar šīs ēkas izmantošanu J.Kugas ielā 10., realizējot dažādus kopīgus projektus,» saka I.Trapiņš. Izstādes atklāšanas laikā tika prezentēts arī «Ikšķiles almanaha» 3.laidiens. Grāmata tapusi ar Ikšķiles novada pašvaldības un Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Tāpat kā abu iepriekšējo grāmatu, arī šīs sastādītājs un mākslinieks ir  Valdis Villerušs. Trešajā grāmatā apkopoti raksti par Ikšķiles vēsturi un kultūrvēsturi, to autori ir latviešu kultūrā pazīstamas personības. «Ikšķiles Almanaha» 3.laidiena eksemplārus saņēma visi, kas pielikuši savu roku pie to tapšanas – visdažādāko nozaru pārstāvji – mākslinieki, literāti un vēsturnieki. «Šis ir īpašs un unikāls almanahs, jo tajā atspoguļota sabiedrības aktivitāte un tas parāda Ikšķiles attīstību gan iepriekšējā laikmetā, gan moderno laika posmu,» saka I.Trapiņš. «Katrs, kurš piedzimis Ikšķilē, var būt laimīgs ne tikai tāpēc, ka piedzimis vienā no senākajām mums zināmajām Baltijas apdzīvotajām vietām, bet arī tāpēc, ka ar Dieva gribu likteņa pirksts bijis tāds, ka Ikšķile pievilkusi un sevī koncentrējusi daudz radošu personību. Nekas cilvēku tā neuzlādē un neatraisa, nedod mūsu dzīvē tik daudz, kā radošs gars. Tas nenozīmē, ka ikkatram jāsēž ar otu rokā, bet radošais gars sublimējas un pārklāj mūsu domas un jūtas. Neviens novads nevar lepoties ar to, ka tajā dzīvojuši divi Mākslas Akadēmijas rektori, profesori un izcili mākslinieki. Ir zīmīgi tas, ka Ikšķiles saistība ar Mākslas Akadēmiju vienmēr būs ļoti cieša un šo vietu, J.Kugas māju, vajadzētu izveidot par valsts nozīmes kultūras vietu, kurā turpinās dzīvība,» atzīst mākslas zinātniece Ingrīda Burāne. Jāpiebilst, ka visu triju, pilsētas svētku ietvaros atklāto ekspozīciju kurators un mākslinieciskais iekārtotājs ir ilggadīgais Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktors Valdis Villerušs.

Vislielākā novada bagātība – tās iedzīvotāji

Kā jau ikkatros svētkos, neiztika arī bez svētku uzrunas. Pļaviņā pie Ikšķiles vidusskolas pašvaldības priekšsēdētājs Indulis Trapiņš tika atvizināts retro automašīnā «BMW», kam sekoja virkne citu ne mazāk antīku auto, ko svētku viesi varēja aplūkot vēl vairāku stundu garumā. Pie retro automašīnām varēja arī nobildēties, turklāt, pārģērbjoties Ikšķiles tautas teātra sarūpētajos tērpos.

Uzrunājot pilsētas iedzīvotājus un viesus, I.Trapiņš atzina, ka, lai arī Ikšķiles vēsture ir bagāta un gadsimtiem gara, tās vislielākā vērtība ir un paliek cilvēki. «825 gadi apdzīvotas vietas vēsturē ir nozīmīgs skaitlis. Ikšķiles vēsture ir bagāta un gadsimtiem gara, gājusi cauri dažādiem laikmetiem un notikumiem, bet vienmēr saglabājusi savu, tikai Ikšķilei raksturīgo auru. Svētki ir prieka un lepnuma, vērtējuma un pārdomu pilns brīdis. Pirmssvētku laiks apliecināja, ka Ikšķile ir pietiekami stipra un spējīga būt patstāvīga, ka tā ir bagāta ar izciliem, darbīgiem un interesantiem cilvēkiem – allaž esmu bijis lepns par Ikšķili un pārliecināts par tās ļaudīm.  Lai cik labi pašvaldība veiktu savu darbu, būtiska ir pašu iedzīvotāju attieksme un vēlme līdzdarboties un Ikšķilē tādu ir daudz. Jubilejas reizē vēlos pateikt paldies novada iedzīvotājiem par ieguldīto darbu, sirdsdegsmi un radošām idejām ejot uz kopīgu mērķi – pilsētas un visa novada attīstību. Tikai mēs visi kopā varam ierakstīt jaunas lapas puses Ikšķiles vēstures grāmatā,» atzina I.Trapiņš.

Novēl kļūt par skaistāko pilsētu Latvijā

Sveikt ikšķiliešus pilsētas lielajā jubilejā bija ieradušies viesi ne tikai no kaimiņu – Ogres novada, bet arī pārstāvji no Dienvidigaunijas Anslas pašvaldības un Vācijas Badkrocingenas pilsētas domes, kur pagājušajā gada vasarā viesojās jauktais koris «Ikšķile», sniedzot koncertu arī sanatorijā, kur savulaik ārstējās un mūža nogali pavadīja rakstniece un filozofe Zenta Mauriņa kopā ar savu vīru Konstantīnu Raudivi. Viesi uz jubileju, protams, bija ieradušies ar dāvanām – igauņi latviešu draugiem dāvāja burvju sūnu vīriņu, kurš palīdz projektu rakstīšanā un ļauj tiem arī īstenoties. Bet SEB bankas Ogres fililāle dāvāja – rododendru un klavieres, lai uz tām varētu mācīties spēlēt nākamie «O! kartes Akadēmijas studenti». Sveicēju vidū bija arī biedrības «Zaļās salas» pārstāvis, kurš atzina, ka, lai gan Ikšķile teritoriālajā ziņā nav lielākā pilsēta, svarīguma ziņā tā ir ļoti nozīmīga un varbūt pat nozīmīgākā kā daudzas citas. Savulaik Jānis Vanags Ikšķili salīdzinājis pat ar Bētlemi. «Zaļo salu» pārstāvis Ikšķiles novada pārraudzīšanai priekšsēdētājam dāvāja binokli. Savukārt Ogres novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis pasniedza grāmatu «Pasaules skaistākās pilsētas», novēlot, lai nākotnē tajā tiktu iekļauta arī Ikšķile.

Kamēr pieaugušie klausījās svētku uzrunas un koncertu retro stilā, kurā uzstājās vokālā ansambļa «Saulgrieži» dāmas un Latvijas senioru deju apvienības Ikšķiles deju kopu «Vijas», bērni varēja iesaistīties dažādās radošās darbnīcās, piemēram, no papīra pagatavot sev cepures vai leļļu figūriņas, no tilla un pērlītēm tikt pie skaistām rotaslietām, vai nodoties ķermeņa apgleznošanai.

Pilsētas pludmalē valda viduslaiki

Izbaudījuši padomju un retro noskaņu svētku apmeklētāji varēja pārcelties uz pludmali un visas dienas garumā iejusties viduslaiku atmosfērā. Tā, piemēram, māksliniece Marina Zare aicināja pagatavot krelles no dabas materiāliem, bet viņas vīrs, kalēja amata zellis Ilgvars iepazīstināja ar kalēja amata smalkumiem nelielajā, tur pat izveidotajā smēdē, kur interesenti varēja vērot, kā tiek izkaltas naglas, rotas lietas un citi nelieli metāla darinājumi. Jautāts, vai karstums netraucē, Ilvars atzīst, ka tā ir pierasta lieta, jo kopā ar folkloras kopu «Vilkaāi» nācies piedalīties ne vienā vien brīvdabas pasākumā. Ikšķiles svētkos piedalījās ne vien senie amatnieki un folkloras kopas, bet arī cīņu klubi no Lietuvas un Igaunijas. Skatītāji ik pēc stundas varēja vērot seno cīņu paraugdemonstrējumus, kā arī iemēģināt senās bruņas, izmest cirvi vai izšaut ar loku, kas visvairāk piesaistīja jaunākos svētku apmeklētājus. Savukārt metāla studijas «Kalvis» vadītāja Valda Kesnere aicināja aplūkot studijas meistaru izgatavotās seno baltu rotas lietas 1. līdz 13.gadsimta kopijas. «Rotas lietas tapušas no bronzas un sudraba. Senajiem latviešiem bijis arī ļoti daudzi amuletu ar spēcīgiem simboliem, piemēram, senais krusts, mēnestiņš, kumeliņš vai ķemmīte, kas ir latgaļu sieviešu amulets un palīdz aizķemmēt visu slikto. Ne velti, kad ienāca krustneši, viņi aizliedza baltu amatniekiem darināt rotas, jo tāda privilēģija bija tikai vācu amatniekiem,» atceroties vēsturi stāsta V.Kesnere.

Svētku kulminācija – zvanu ansambļa koncerts

Otrās svētku dienas noslēgumā ikšķiliešiem un pilsētas viesiem bija iespēja ne vien pludmalē noklausīties folkloras kopu uzstāšanos, bet arī pārcelties uz mūsdienām – estrādē baudīt «Trio Bits», Uģa Rozes un Eriņu ģimenes koncertu, pēc kura klātesošie tika aicināti doties gājienā «Gaismas ceļš», uz pilsētas pludmali. Daugavas krastā, pretim Sv.Meinarda salai notika šīs dienas svētku kulminācijas fantastiskais pasākums – Jelgavas bērnu un jauniešu centra «Junda» zvanu ansambļa «Akcelerando» koncerts «Mans gaismas ceļš starp debesīm un zemi». «Pirms mums – mūsu senāi, pēc mums – mūsu bērni un mazbērni, bet mēs esam šodien un tagad kā punkts uz laika ass,» sacīja pasākuma vadītāja un patiesi daudzi tūkstoši klātesošo ar katru šūnu varēja izbaudīt šo stundu un justies lepniem par piederību Ikšķilei. Šajā vakarā tika prezentēta arī dzejnieces Liānas Langas un komponista, diriģenta Jura Kļaviņa kopdarbs – veltījums Ikšķilei «Diesma par savu zemi», ko izpildīja sieviešu vokālais ansamblis «Nona» un Gundars Dziļums, aicinot atvērt savas sirdis un iedegt tajās gaismu.

Savukārt pusnaktī, tie, ko daudzie dienas pasākumi vēl nebija nokausējuši, līdz pat rīta gaismai varēja priecāties zaļumballē estrādē, kur uzstājās grupa «Bet Bet», Evija Sloka, Nikolajs Puzikovs, «Iedomu spārni» un DJ Alex.

Iespēja pavērot lidmodeļu paraugdemonstrējumus

Trešā svētku diena bija atvēlēta sportiskai gaisotnei. Jau pulksten sešos pie atpūtas kompleksa «Meidrops» pulcējās zvejnieki, lai piedalītos jau tradicionālajās sacensībās «Ikšķiles loms – IV». Bet astoņos, aptuveni 30 dalībnieki, devās «Miega miāu skrējienā». Savukārt Pie Meliorācijas pārvaldes varēja vērot Latvijas mazās aviācijas demonstrējumus virs Daugavas, kur ar lidmašīnu gaisa akrobātikas trikus demonstrēja ikšķilietis Voldemārs Uplejs. Mazliet vēlāk tur pat varēja noskatīties ūdens sporta un atpūtas līdzekļu demonstrējumus un sacensības uz Daugavas, vai arī doties uz «Zaļajām salām» un pavērot lidmodeļu paraugdemonstrējumus. Salidojuma dalībnieku vidū bija arī Latvijas Lidotāju un lidaparātu īpašnieku asociācijas prezidents Juris Zariņš, kurš dalījās pieredzē, piemēram, kā izgatavot lidmodeļus, kādus dzinējus labāk izmantot u.c.

Sportiskākā Ikšķiles novada ģimene – Ūdrīši – Šmiti

Savukārt pļaviņā pie Ikšķiles vidusskolas sportiskās aktivitātēs varēja iesaistīties bērni – no sirds izlēkāties piepūšamajās atrakcijās, uzspēlēt «Cirkru» vai «Riāu Raāu», kā arī savstarpēji sacensties. Mazākie varēja piedalīties skriešanas un veiklības stafetēs, bet lielākie savus spēkus pārbaudīja piepūšamajās atrakcijās. Dalībnieki, protams, tika arī pie balvām. Kad bērni bija jau iesildījušies, iesaistīties sacensībās kopā ar savām atvasēm tika aicināti arī vecāki, lai noteiktu «Sportiskāko ģimeni Ikšķiles novada svētkos 2010». Šīs sacensības notiek jau ceturto gadu un tām šoreiz bija pieteikušās piecas ģimenes. Dalībnieki startēja vairākās disciplīnās. Viņiem ar izpletņa palīdzību bija jāmet bumba, jāpiedalās veiklības stafetē, jālec ar lielo lecamauklu un jāmet lidojošais šķīvītis. Protams, tika skaitīti arī punkti un sīvā konkurencē sportiskāko ģimeņu sacensībās, kas notiek jau ceturto reizi. Trešo reizi šogad uzvaras laurus plūca Ūdrīšu – Šmitu ģimene, kurā startēja mamma Anna Ūdrīte, tētis Mārcis Šmits, kā arī dēli – Oskars (17) un Roberts (13). Ūdrīši – Šmiti atzīst, ka ar sportu uz «tu» ir arī ikdienā, tāpēc arī rezultāti neizpaliek. Otrie palika Līga un Māris Salmiņi ar bērniem Aigu (12), Līvu (11) un Pēteri (9), bet trešo vietu izcīnīja Ieva un Intars Opolais ar bērniem Luīzi (9) un Miku (4). Par sportiskākās ģimenes titulu drosmīgi cīnījās arī Jānis un Sinta Vemperi (bērni – Elīna (5) un Toms (3)), kā arī Sindija un Atis Hofeini (bērni – Tomass (4), Katrīna (4) un Rebeka (8)), kuriem šoreiz tik labi neveicās, bet ir visas iespējas savu rezultātu uzlabot nākamgad.

Iespēja izmēģināt nūjošnas priekus

Kamēr spēkiem mērojās sportiskākās Ikšķiles ģimenes, tie, kam patīk mierīgāka sportošana varēja piedalīties dambretes maāā vai iesaistīties pēdējā laikā lielu popularitāti ieguvušajās nūjošanas nodarbībā. «Nodarbību šodien vada instruktore Zigrīda Sprukta, kura arī ikdienā aicina ikšķiliešus iesaistīties šāda veida sportiskās aktivitātēs. Sīkāku informāciju par nūjotājiem var atrast mūsu mājas lapā www.nujotajs.lv. Šodien ir bezmaksas nodarbība, pastāstīsim par nūjošanas pamatprincipiem, tiem kas vēl neprot, iemācīsim nūjošanas soli un aizsoļosim līdz Daugavmalai. Parasti nūjošnas nodarbības ilgst no 45 minūtēm līdz pusotrai stundai, atkarībā no dalībnieku fiziskās sagatavotības,» stāsta Oskars Treilihs, Nujotajs.lv pārstāvis. «Šodien nūjošu pirmo reizi, jo bērni uzdāvināja nūjas. Pierunāju iesaistīties arī viņus un nu, nūjosim kopā. Man šī būs pirmā nodarbība,» atzīst tīnūžniece Anita Vārtiņa.

Ikšķilieši ir arī aktīvi sportisti

Svētdienā daudzviet Ikšķilē notika arī citi sportiski pasākumi Tīnūžu pamatskolā sacensības «Florbolā», bet smilšu laukumos – «Pludmales volejbolā», Lupīnu ielas stadionā – mini futbolā, bet Ikšķiles vidusskolas sporta laukumā notika tradicionālais «Ikšķbols», kurā šogad piedalījās 18 komandas – 11 vīriešu, kā arī bērnu un sieviešu komanda. Sacensību galvenais tiesnesis Rolfs Bokmelderes stāsta, ka «Ikšķbols» notiek jau 16.gadu. «Ir bijis, ka šāda veida sacensībās startē pat 50 komandu, bet mazajai Ikšķilei arī 18 komandu ir daudz, turklāt šeit var redzēt visai augsta līmeņa basketbolu. Spēles tiesāja profesionāli tiesneši no Ogres Basketbola skolas. Liels paldies pašvaldībai, kas vienmēr mūs atbalsta,» stāsta R.Bokmelders. Uzvarētāji, protams, saņēma kausus un piemiņas balvas, bet galvenais ir sacensību gars un vēlme piedalīties, kuras šogad netrūka.

Makšķerēšanā nepārspēts līderis – Jānis Vanags

Tikmēr kļuva zināmi arī Ikšķiles loma rezultāti. Agrā rītā makšķerēt bija devušies 19 makšķernieki. Uz sacensību noslēgumu ieradās 17, bet ar lomu – tikai astoņi, kuri bija makšķerējuši ar spiningiem un grunts makšķerēm. Trešajā veidā – pludiņu makšķerēšanas cienītājiem šoreiz nepaveicās. Makšķerēšanā ar spiningu pirmo vietu izcīnīja Inguss Berdašs, kurš izvilka 2 kilogramus 400 gramus smagu lomu. I.Berdašam Daugavas ūdeņi ir īpaši labvēlīgi, jo viņš pirmo vietu izcīna jau trešo gadu pēc kārtas. Otro vietu ieguva Ivars Dubra, kura loms nebija liels (0,150 grami), bet viņam bija trāpījusies ļoti simpātiska, kā joko pats makšķernieks – zelta zivtiņa, kura nu nekādi nevēlējās svērties. Grunts makšķerēšanā nepārspēts līderis bija Jānis Vanags, kurš izvilka 4,5 kilogramus smagu lomu. Otrā vieta tika Sandim Vanagam (2,150 kilogrami), bet trešo vietu izcīnīja Mārtiņš Vanags (2,06 kilogrami). Makšķerēšanas sacensībās piedalījās arī divas jaunkundzes, kurām gan šoreiz nepaveicās, bet kuras saņēma speciālās balvas par piedalīšanos. Veicināšanas balvas saņēma arī trīs jaunieši.

Sievu nešanas sacensībās uzvar jaunlaulātie no Rīgas

Bet vislielāko skatītāju atsaucību izpelnījās «Sievu nešanas sacensības», kurās šogad startēja deviņi pāri. Vīriem sievas bija jānes pāri pļaviņai pie Ikšķiles vidusskolas un jānoliek uz skatuves. Finālā izvirzījās trīs pāri – divi no Ikšķiles Ieva un Intars, kā arī Didzis un Viktorija un viens pāris no Rīgas – Kārlis un Anna. Sacensības izvērtās patiesi spraigas, jo vienlaicīgi finišēja divi pāri – Ieva un Intars, kā arī Anna un Kārlis. Abiem uzvarējušajiem pāriem nācās sacensties atkārtoti, šoreiz gan nesot sievas tikai no pļaviņas vidus. Ikšķiliešiem nepaveicās – Intars diemžēl paklupa un uzvarētāju gods tika rīdziniekiem. «Ikšķilē esmu biežs viesis,  zinu visas takas, tāpēc arī nepaklupām,» smaida Kārlis, atklājot, ka ar Annu precējušies tikai pirms mēneša un uzvara sievu nešanas sacensībās ir patīkama dāvana medus mēneša noslēgumā.

Ikšķilē noskaidro Latvijas stiprāko vīru

Bet vēl stiprāki vīri pulcējās Ikšķiles estrādē, kur pilsētas 825. gadu jubilejas svinību ietvaros noritēja Latvijas spēkavīru āempionāta fināls, kas šogad norisinās divas dienas. Gan Ventspilī, gan Ikšķilē atlēti veica piecus vingrinājumus, desmit vingrinājumu kopvērtējumā tad arī noskaidrojot šī gada Latvijas stiprāko vīru. Ikšķiles skatītājiem bija iespēja vērot «Latvijas Gāzes» auto pacelšanā no zemes. Starp citu, iesēsties minētajā auto tika uzaicinātas divas brīvprātīgās no skatītāju vidus. Otra disciplīna bija krucifikss – katrā rokā jānotur 12,5 kilogramus smagi atsvari, trešā –

pulkstenis (Konana aplis), ceturtā – «Līvu alus» mucu mešana un visbeidzot – akmeņu celšana. Latvijas Spēkavīru āempionāta superfinālā Ikšķilē par āempionu kļuva preilēnietis Artis Plivda, aiz sevis atstājot ventspilnieku Mareku Leiti un ogrēnieti Ivaru Kazeļņiku. Stiprākā vīra titula pērnā gada ieguvējs ogrēnietis Agris Kazeļniks šajās sacensībās nepiedalījās, jo startēja «The World’s Strongest Man 2010» kvalifikācijas sacensībās. Starp vingrinājumiem skatītājus priecēja dažādi konkursi ar balvām. Bet šīs sportiskās dienas noslēgumā, ja vien bija vēl spēks, visi varēja izdancoties diskotēkā kopā ar DJ Alex.

Iepriekšējie svētki bija labi, bet šie – vēl labāki!

Pilsētas svētki domāti tās iedzīvotājiem un vislielākais gandarījums to organizatoriem ir tad, ja tiek saņemtas pozitīvas atsauksmes. Šogad tādu bijā pār pārēm. Egīls Kalniņš, kurš savulaik izbaudījis dzīvi Sibīrijā, Ikšķilē dzīvo jau 30 gadu un atzīst sevi par šīs pilsētas patriotu. Kalniņa kungs izmantoja iespēju un iegādājās krekliņu ar Ikšķiles simboliku, kuru solīja nēsāt ik dienas, atzīstot, ka svētki cilvēkiem ir vajadzīgi un šogad ir grūti izcelt kādu vienu pasākumu, jo visi bija gana interesanti. Bet Velta Vanagu visvairāk iespaidojis zvanu ansambļa koncerts. «Ikšķilē dzīvoju kopš 1952.gada. Centos apmeklēt visus svētku pasākumos, uz kuriem vien varēju pagūt, taāu vislielāko iespaidu atstāja zvanu ansambļa koncerts Daugavmalā ar izgaismoto Sv.Meinarda salu un strūklakām. Tas bija vienkārši pasakaini. Neviens salūts to nespētu aizstāt. Ikšķilei vēlu augt un attīstīties, lai cilvēki ir aktīvi un palīdz mūsu pilsētu veidot skaistu un sakoptu,» saka Velta Vanaga. Kopš 1956.gada Ikšķilē dzīvo arī Olivera Apsīte, kura uzskata, ka ikkatra ikšķilieša pienākums ir piedalīties savas pilsētas svētkos. «Man ļoti patika pagājušā gada pilsētas svētki, bet šogad tie ir vēl labāki. Kulminācija Daugavmalā nevienu nespēja atstāt vienaldzīgu. Varu novēlēt domei arī turpmāk rūpēties par ikšķiliešiem, bet iedzīvotājiem savukārt aktīvi piedalīties pilsētas dzīvē,» saka O.Apsīte.

Dzintra Dzene- Mortukāne