Juris Kļaviņš

2878
Maestro Juris Kļaviņš
Maestro Juris Kļaviņš

Dzimis 1944. gada 22. aprīlī Rīgā. Tēvs Leopolds – inženieris, māte Laura, brālis Leopolds Mārcis – mākslinieks, Rundāles pils muzeja Krājuma nodaļas vadītājas vietnieks.

1962. gadā beidzis E. Dārziņa speciālās vidusskolas kordiriģentu klasi. 1967. gadā absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas (tagadējā Latvijas Mūzikas akadēmija) Kordiriģentu nodaļu – profesores Ludmilas Pismennajas speciālo klasi; viņas vadīto asistentūru – 1974. gadā.

No 1971. gada līdz pat šim brīdim Juris Kļaviņš strādā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kordiriģēšanas katedrā. Docenta grādu ieguvis 1981. gadā, valsts profesora grādu – 2002. gadā. Viņa vadīto kordiriģēšanas klasi Mūzikas skolotāju un Kordiriģēšanas nodaļās absolvējuši vairāk nekā 30 kordiriģēšanas speciālisti.

Vairāku zinātnisku darbu autors: „B. Britena operas „Pīters Graimss” kori”, „Kamerkora darbības galvenie principi”, publikācijas-referāti: „Kamerkoris „Ave sol””, „J. Zālīša kora dziesmas”, „J. Graubiņa oriģinālkompozīcijas korim”, „J. Ivanova vokalīzes”.

Studējot konservatorijā, Juris Kļaviņš no 1966. gada līdz 1968. gadam strādāja Rīgas skaņu ierakstu studijā „Melodija” par skaņu režisoru, no 1968. gada līdz 1972. gadam − Valsts deju ansamblī „Daile” par diriģentu. No 1987. gada līdz 1992. gadam bijis Valsts Radio un televīzijas T. Kalniņa kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Ar kori „Juventus” sācis muzicēt kopš 1968. gada. Kopš 1988. gada Juris Kļaviņš ir Latvijas Universitātes kora „Juventus” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes jauktā kora „Jubilate” (agrāk koris „Lattelekom”) galvenais diriģents. Vadījis Aizkraukles rajona Skolotāju kori, bijis Aizkraukles rajona koru virsdiriģents, bijis pirmais kora „Ikšķile” diriģents. Koris „Juventus” ir piedalījies daudzos brīvdabas uzvedumos Ikšķiles estrādē.

Juris Kļaviņš Latvijas koristu un kordiriģēšanas speciālistu aprindās pazīstams kā aktīvs sabiedrisks darbinieks. Kopš 1989. gada viņš ir Latvijas Koru asociācijas prezidents, Rīgas Latviešu biedrības domes un Mūzikas komisijas loceklis.

Kopš 1990. gada Juris Kļaviņš bijis visu Latvijas Dziesmu svētku un Baltijas republiku studentu dziesmu svētku „Gaudeamus” virsdiriģents, 1989. gadā aicināts VI Eiropas latviešu Vispārējos dziesmu svētkos Helsingborgā (Zviedrija) par virsdiriģentu, 1991. gadā IX Vispārējos Kanādas latviešu Dziesmu svētkos Toronto. Vairākkārt piedalījies Jauniešu koru festivāla „Rīgas Zīle” rīkošanā un mākslinieciskajā vadīšanā. 2009. gada janvārī ar kori „Juventus” piedalījās Austrālijas latviešu 52. kultūras dienās Sidnejā.

Latvijas Radio fonotēkā ierakstīti un saglabāti ap 300 latviešu un ārzemju komponistu koru skaņdarbi, kā arī tautas dziesmu apdares. Skaņu plates „Dziesma brīvai Latvijai” un „J. Vītola garīgā kora mūzika”. Ar kori „Juventus” ierakstīti trīs CD – „Dzied koris „Juventus”(1999), „Gaudeamus igitur” un „Latviešu un cittautu komponistu kora dziesmas” (2009).

Ar Mūzikas akadēmijas kori sadarbībā ar Maincas universitātes (Vācija) Mūzikas fakultāti notikuši vokāli simfonisko skaņdarbu atskaņojumi. Koncertturnejas bijušas Latvijā, gandrīz visās Eiropas valstīs, Japānā, ASV, Kanādā, Kanāriju salās, Austrālijā. Diriģējis L. Vīgnera kora dziesmu koncertu (2002), kora „Juventus” – koncertus Doma baznīcā, sagatavojis autorprogrammu J. Graubiņam, R. Jermakam, L. Garūtas kantātes „Dievs, Tava zeme deg!” atskaņojumu 2008. gada 11. novembrī Rīgas Latviešu biedrības namā.

1988. gadā Juris Kļaviņš apbalvots ar LPSR Augstākās padomes prezidija Goda rakstu. Latvijas valsts ir novērtējusi Jura Kļaviņa lielo ieguldījumu jaunatnes muzikālajā audzināšanā un latviešu kordziedāšanas mākslā 1999. gadā piešķirot Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka pakāpi. 2008. gada 30. septembrī Juris Kļaviņš saņēma Latvijas Universitātes Goda biedra diplomu.

Maestro ir ikšķilietis un dzīvo Krasta ielā, Daugavas malā.