Bīstams azbesta piesārņojums dabas parkā “Zilie kalni”

3262
Azbesta piesārņojums Zilo kalnu dabas parkā.
Azbesta piesārņojums Zilo kalnu dabas parkā.

Skriešanas aktīvisti,  Ogres Zilo kalnu dabas parka teritorijā konstatējuši azbesta piesārņojumu, tas atrodas Dubkalnu karjera krastā (karjers tiek izmantots kā peldētava) . Acīm redzami, kādas iestādes darbinieki kuriem bijis uzdots aizbērt izskaloto Dubkalnu karjeram pieguļošā ceļa nogāzi ūdenstilpnes virzienā, to darījuši bez sapratnes  par izmantotajiem būvgružiem.  Vasaras laikā ceļa nogāze tiek arī izrakņāta, jo šeit atpūtnieki iemīļojuši  ērti ierakt smilti, savām vajadzībām. Lūgums sekot lai azbestu saturošie atkritumi tiktu savākti un utilizēti, nevis apbērti ar smilšu vai augsnes kārtu, kā to ir iemīļojuši darīt daži novada uzņēmēji, apglabājot atkritumus mežā un izstrādātajos karjeros.

Ar azbestu saturošiem būvgružiem aizbērtā grava ceļa nogāzē.
Ar azbestu saturošiem būvgružiem aizbērtā grava ceļa nogāzē.
Ar azbestu saturošiem būvgružiem aizbērtā grava ceļa nogāzē, kas atrodas tikai vienu metru no ūdenstilpnes.
Ar azbestu saturošiem būvgružiem aizbērtā grava ceļa nogāzē, kas atrodas tikai vienu metru no ūdenstilpnes.

 

Info par azbestu:
Azbests ir šķiedrveida silikātu minerāls, kuram piemīt unikālas īpašības: mehāniskā izturība un elastība, termiska noturība, labas siltumizolācijas spējas un noturība pret ķīmisko vielu iedarbību. Šie azbesta šķiedras veidi atrodami visdažādākajos produktos un materiālos.

Neskatoties uz iepriekš minēto, azbests, kam piemīt daudzas tehnoloģiski vērtīgas īpašības, apdraud mūsu veselību ar ļaundabīgu audzēju izraisošu iedarbību. Azbesta šķiedras novājina cilvēka imūno sistēmu. Biežākas azbesta izraisītās slimības ir azbestoze, plaušu vēzis, unmezotelioma. Azbests var izraisīt arī barības vada, balsenes, kuņģa, resnās un taisnās zarnas audzējus. Visas minētās slimības parasti attīstās ilgā laika periodā (15-20 gadu laikā pēc pirmās saskares ar azbestu).

Azbestu saturošie materiāli atstāj kaitīgu ietekmi uz cilvēku veselību un uz apkārtējo vidi tikai tad, ja ar tiem strādājot, netiek ievērota darba drošības un vides aizsardzības prasības.

Azbestu saturošo atkritumu bīstamība ir noteikta MK noteikumos Nr. 958 „Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus”, tātad, apsaimniekojot azbestu saturošos atkritumus, ir jāievēro ne tikai vispārējā atkritumu apsaimniekošanas likumdošana, bet arī specifiskās prasības, kādas ir izvirzītas bīstamo atkritumu apsaimniekošanai, t.i.: iepakošanai, marķēšanai, transportēšanai, uzglabāšanai un deponēšanai poligonā.

Azbestu saturoši materiāli kontrolētos apstākļos jāaizvāc, jāuzglabā kā bīstamie atkritumi. Azbestu saturošo atkritumu ieteicamais iepakojums ir polipropilēna materiāla maisi (Big Bag). Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem šim iepakojumam maksimāli jānovērš azbesta šķiedru izdalīšanās apkārtējā vidē, tādēļ, materiāliem, kuros azbesta šķiedras ir vāji saistītas ieteicams lietot dubultu iepakojumu, bet cieši saistīta azbesta saturošiem materiāliem var izmantot arī vienā kārtā esošu iepakojumu.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, visus azbestu saturošos atkritumus ir jānogādā Brocēnu novada “Dūmiņos” (apmēram 2 km no Brocēniem), kur atrodas vienīgais Latvijā azbestu saturošo atkritumu poligons. Atsevišķos Latvijas rajonos ir iespēja šādus atkritums nodot aizvešanai uz „Dūmiņiem”.

Ņemot vērā azbesta kaitīgumu, azbestu saturošie atkritumi ir aplikti ar dabas resursu nodokli, saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 3. pielikumu. Nodokļa likmes par azbesta šķiedru un putekļu veidā atkritumu apglabāšanu no 2006.gada 1. janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim 10 Ls/tonnā. Savukārt likme laikposmā no 2010.gada 1.janvāra 25 Ls/tonnā.

Paskaidrojošā informācija par azbestu no varam.gov.lv

Kopīgot