Deputātes D.Villerušas atsauksme par deputātu darbu Ikšķiles novada pašvaldībā

Ir pagājis pirmais pusgads kopš es pildu deputāta pienākumus kā politiskās partijas “Apvienība Iedzīvotāji”

         Pēc vēlēšanām mūsu – AI frakcija centās noskaidrot sadarbības iespējas ar citu partiju deputātiem. Tas neveicās, un jau pirmajās sarunās kļuva skaidrs, ka tiksim atstāti opozīcijā. Agrākie savstarpējie oponenti bija vienojušies kopdarbībai. Arvien vairāk pārliecinos, ka tas tika darīts nepatikā pret AI iecerētajām pārmaiņām un vēloties saudzēt gadiem ierasto darbības stilu. Tātad – pozīcija un opozīcija. Rezultāts – 10 : 5.

         Gandrīz visi AI pārstāvji deputātu statusā ir nonākuši pirmo reizi. Turpretī gandrīz visi pozīcijas deputāti ir ar pieredzi, un sākumā to no viņu puses jutām kā neslēptu pārākumu. Tikām dāsni aplaimoti ar mudinājumiem mācīties un būt uzcītīgiem. Man, piemēram, atgādināja: „Tauta mūs ievēlēja un uzticējās, ir tikai jāstrādā”. Es gan slinkot nebiju gatavojusies.

         Pirmajā domes sēdē uz kādu savu komentāru saņēmu sēdes vadītāja atbildi, ka viņš ar KOLĒĢIEM iepriekš esot apspriedies, lēmums pieņemts, un mana iejaukšanās ir nevietā. Sapratu, ka es par kolēģi uzskatīta netieku. Šo attieksmi jūtu vēl joprojām. Tā bija mana pirmā mācība, kurai sekoja arī citas.

Darbi, paveiktais

         Pēc pienākumu sadales abi ar deputātu Kasparu Upacieru esam Izglītības, kultūras un sporta komitejā. Sākumā biju pārliecināta, ka būs pamatīgi jāstrādā, jo kultūras jomā Ikšķiles novadā ir daudz darāmā. Vispirms jau būtu jāatgūst pēdējo gadu kūtrumā zaudētais. Taāu pagaidām darbs aprobežojas ar piedalīšanos divās sēdēs mēnesī. Pirms tam jāiepazīstas ar balsošanai sagatavotajiem materiāliem.

          Pirmajā sēdē komitejas priekšsēdētāja mani nozīmēja par protokolētāju – esot tāda tradīcija, ka deputāti paši protokolē. Biju pārsteigta, kā gan vienlaikus spēšu spriest, diskutēt un vēl protokolēt. Taāu, ja jau tradīcija, nācās piekrist. Par laimi domes priekšsēdētājs drīz šo dīvaino paradumu pārtrauca.

         Jau pirmajā domes sēdē, pamatojoties uz AI darba grupā  izstrādātajiem atzinumiem, iesniedzām priekšlikumus par, mūsuprāt, steidzamākajiem darbiem. Starp tiem bija arī kultūras dzīves jautājumi.

          Daļēji mūsu priekšlikumi ir realizējušies, proti, ir izstrādāts un apstiprināts jaunais novada ģerbonis, veikti zināmi uzlabojumi pašvaldības mājas lapā (pieaudzis informācijas apjoms un operativitāte), jūtami uzlabojas avīzes Ikšķiles Vēstis grafiskais tēls un informatīvā struktūra. Lai uzzinātu ikšķiliešu idejas un vēlmes pilsētas 850 gadu svinēšanai, AI sasauca iedzīvotāju sabiedrisko apspriešanu. Iegūtie priekšlikumi ir apkopoti un iesniegti pašvaldībā. Daži svētku programmai adresētie AI biedru projekti ir konveptuāli atbalstīti – Daugavas prospekta gājēju tuneļa sienu apgleznošana, Ikšķiles mākslinieku darbu izstāde ar plašu retrospekcijas daļu. Diezgan daudz laika veltīju Izglītības un kultūras projektu finansēšanas nolikuma projekta izstrādāšanai, ko ar nelieliem papildinājumiem apstiprināja. AI deputāti rosināja veidot Dienas centru, kuram telpas tagad ir iegādātas. Pēc deputāta Kaspara Upaciera priekšlikuma visiem skolotājiem un mācību iestāžu vadītājiem piemaksas pie darba algām vienādoja, palielinot no 30 latiem uz 50. Sakarā ar Pārbrauktuves ielas projektēšanu, pašvaldības vadībai lūdzu realizēt 2005. gadā panākto vienošanos ar Krievijas vēstniecību un AS Latvijas Dzelzceļš par T. Netes piemiņas akmens vietas un apkārtējās teritorijas pienācīgu sakārtošanu Ikšķiles stacijas teritorijā – pēc papildus piemiņas plāksnes uzstādīšanas domes priekšsēdētājs atteicās izpildīt šo vienošanos.

         Tajā pašā laikā vairāki AI ieteiktie neatliekamie darbi nekust ne no vietas. Starp tiem pats svarīgākais ir Ikšķiles pilsētas centra attīstības koncepcijas izstrāde. Tāpat arī estrādes restaurācija, parku un dabas vides komisijas izveide, pilsētas satiksmes organizācijas plāna izstrādāšana.

         Savu darbību un darbības ieceres AI deputāti regulāri apspriež atklātajās valdes sēdēs, kuras notiek mēneša pirmajā otrdienā.

Pašvaldības kultūrpolitika

         Novada kultūras dzīves ilglaicīga stratēģija un tās panorāmisks redzējums kopsakarībās neeksistē. Cerību par situācijas uzlabošanos raisa š.g. janvārī izveidotā Kultūrvides komisija, kuras sastāvā ir cienījami kultūras darbinieki ikšķilieši. Komisijas nolikumā minētie uzdevumi: veidot kultūrvides stratēģiju, ieteikt kārtējā kultūras budžeta apjomu, veikt pētījumus kultūrvides uzlabošanai un attīstībai, veicināt uzņēmumu, sabiedrisko organizāciju un iedzīvotāju iekļaušanos novada kultūras dzīves apritē. Novēlu komisijai ražīgu un veiksmīgu darbu novada labā! Ceru, ka komisijas darbība sašaurinās Kultūras nodaļas vadītājas pienākumu klāstu un ļaus viņai vairāk laika un uzmanības veltīt pasākumu tiešajai organizēšanai, kas Ikšķilē būtu ļoti vēlams. Izglītības, kultūras un sporta Komitejas inertumu pašlaik lielā mērā kompensē domes priekšsēdētāja Induļa Trapiņa iniciatīva un personīgā iesaistīšanās kultūras sfēras jautājumu risināšanā.

         Šā gada budžetā kultūrai paredzēti ap 73 tūkstoši latu, no kuriem Kultūras un izglītības projektu finansēšanas konkursiem iedalīti 12 tūkstoši latu. Ļoti ceru, ka novada ļaudis atsauksies un izmantos šo iespēju. Diemžēl budžetā gan neatradu iedalītus līdzekļus zaļās kultūrvides un ainavas kopšanai, daudzo Ikšķiles parku sakārtošanai un kultūras pieminekļu uzturēšanai, neatradu ne ainavu arhitekta, ne dārznieka amatus.

         Ik pa laikam pajautāju kā notiek gatavošanās kultūras pieminekļa  – izglābtās brīvdabas estrādes – mūru remontam un nostiprināšanai. Katru reizi man atbild, ka to darīs nekonkrētā nākotnē. Man ir bažas, ka izpratne par estrādes kā kultūras pieminekļa sakārtošanu tiek sasaistīta ar Kultūras nama remonta darbiem un tā teritorijas projektiem, kas pēc būtības ir atšķirīgi darbi.

 Darba stils.

         Tātad Izglītības, kultūras un sporta komitejā darbs aprobežojas ar sēdēm, kuru laikā steidzīguma gaisotnē pirms balsojumiem īsi un aprauti tiek pārrunāti dienas kārtībā iekļautie temati. AI deputāti uz saviem jautājumiem un priekšlikumiem visbiežāk atbilžu vietā saņem aicinājumu vēl nesākušās debates beigt un sākt balsošanu (līdzīgi notiek arī domes sēdēs).

         Pozīcijas deputātiem jautājumi ir tikai retumis, bet viedoklis ir apskaužami monolīts. Iespējams, ka viņi ikmēneša sēžu starplaikos ļoti strādā, savā starpā risinot novada kultūras dzīves problēmas. Tomēr esmu ievērojusi, ka daži no viņiem ar apspriežamo jautājumu saturu (deputāti to saņem trīs dienas iepriekš) reizēm iepazīstas tikai sēdes laikā, bet jau pēc mirkļa balso bez aizdomāšanās un šaubām. Minēšu pāris vērojumus.

         Oktobra sēdē komitejas vairākums bez pretenzijām bija gatavs pieņemt piedāvāto kultūras un izglītības projektu finansēšanas konkursu nolikuma projektu. To aizkavēja vienīgi deputāta Kaspara Upaciera un mani iebildumi, ka projekts sagatavots ļoti nekvalitatīvi – tas pilns ar absurdiem formulējumiem, kas kā adatas duras acīs. Par laimi šoreiz mūsu iebildumi guva atbalstu un tika nolemts veikt būtiskas korekcijas. Esmu pārliecināta, ka jebkurš, kas kaut cik uzmanīgi būtu lasījis piedāvāto dokumentu, bez grūtībām pamanītu tā nepilnības.

         Savukārt komitejas janvāra sēdē izrādījās, ka dienas kārtība pēdējā brīdī ir papildināta ar vairākiem balsojamiem punktiem, par kuriem informāciju iepriekš nebiju saņēmusi. Kad jautāju, kā var balsot, ja nav pat izlasīts, pārējie klātesošie komitejas locekļi, ironiski smaidot, apgalvoja, ka viņi gan visu ir saņēmuši laicīgi un ar tekstiem ir iepazinušies. Bet dienu vēlāk no sekretāres uzzināju, ka kļūdas dēļ daļai deputātu dienas kārtības papildinājumi tomēr nebija izsūtīti…

         Strādājot pie kultūras un izglītības projektu finansēšanas konkursu nolikuma, bija nepieciešamība apjaust dažu šī dokumenta projektā sākotnēji ietverto normu jēgu. Pašvaldībā skaidrību gūt nespēju. Aicināju komitejas priekšsēdētāju Ingunu Bērziņu organizēt apspriedi, bet saņēmu atbildi, ka tas nav iespējams, jo viņai skolā esot daudz darba. Kādā citā reizē viņa aizbildinājās ar pienākumiem gan darbā, gan ģimenē. Atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem guvu ārpus pašvaldības. Protams, tas nav nekas ārkārtējs (konsultācijas ārpus pašvaldības meklēju itin bieži un par to nekaunos), bet mani pārsteidz komitejas priekšsēdētājas, maigi runājot, darba stils. Komitejā padziļinātas diskusijas pat par īpaši svarīgiem lēmumprojektiem līdz šim nav notikušas.

         Pārsteigumu piedzīvoju pagājušajā rudenī, kad domes priekšsēdētājam darīju zināmu, ka toreizējā pašvaldības darbiniece atkārtoti melo par savu darbību „Vides festivāla” un pilsētas svētku pasākuma organizēšanā. Melus apliecināja pasākuma dalībnieki un man uzrādītie grāmatvedības rēķini. Saņēmu ieteikumu notikušo uzskatīt par NEBŪTISKU sīkumu un – aizmirst.

         Primitīva spēka demonstrēšana, iespējams, ļaunprātība vai arī  neprasme organizēt darbu bija domes vadības negaidīts, autoritārs lēmums, to koleģiāli neapspriežot – pārcelt komiteju un domes sēžu laiku no pēcpusdienas, kā tas bija pirmos āetrus mēnešus, uz darba dienas sākumu. Diviem AI deputātiem (Ingūnai Urtānei un Kasparam Upacieram) šis izmaiņas, sakarā ar pamatdarbu, būtiski traucē vai pat izslēdz iespēju piedalīties komitejas un domes sēdēs. Ja pašvaldības iestāžu darbiniekiem novembrī nebija problēmu pārkārtot savu darba laiku, tad augstākstāvošas ministrijas ierēdnim vai populāras radio programmas vadītājam tādas iespējas netiek dotas. Parasti labs priekšnieks, godprātīgi pildot savu amatu, rada optimālus darba apstākļus visiem saviem darbiniekiem, vēlētos tautas priekšstāvjus ieskaitot, nevis darbojas destruktīvi. Iespējams, ka šīs politiskās manipulācijas mērķis ir atbrīvoties vismaz no dažiem opozīcijas deputātiem. Arī novada iedzīvotājiem sēdes šādā laikā nav vairs pieejamas – divi zaķi ar vienu šāvienu!

Demokrātija un atklātība

         Demokrātisko principu plaša ieviešana pašvaldībā ir vissvarīgākais AI uzstādījums, tomēr ar pašreizējo pozīcijas sastāvu tā īstenošanas iespēja ir maz ticama. Vienu no demokrātijas pamata instrumentiem pašvaldības darbā – sabiedrisko apspriešanu – atsevišķi pozīcijas deputāti dēvē par tukšu pļāpāšanu un laika šķiešanu. Ar šādu atrunu domes vadība ignorēja savu pienākumu sabiedriski apspriest pilsētas ūdensvada un kanalizācijas apsaimniekošanas darbu. Iedzīvotāju sabiedrisko apspriešanu organizēja AI.

         Kliedzošs demokrātijas un likumības pārkāpums bija Ikšķiles novada pašvaldības nolikuma, tas ir, mūsu pašvaldības Satversmes, jaunās redakcijas pieņemšana, ignorējot nolikuma vecajā redakcijā noteikto normu: „publiskā apspriešana JĀRĪKO par jauna pašvaldības nolikuma pieņemšanu vai par tajā izdarāmiem būtiskiem grozījumiem” (128.1). No demokrātisko principu viedokļa raugoties, domes patlaban pieņemtie lēmumi un darbība nav leģitīma. Domāju, ka sabiedriskā apspriešana par šo svarīgo dokumentu būtu bijusi ļoti noderīga. Par nolikuma ne visai augsto kvalitāti liecina kaut vai fakts, ka dažu mēnešu laikā kopš tā pieņemšanas jau veikti vairāki grozījumi (atcerēsimies, cik nopietna attieksme ir pret mūsu valsts Satversmes grozīšanu!). Ievērojot RAPLM ieteikumu un izmantojot arī opozīcijas deputātu pieredzi un kompetenci, lietderīgāk būtu izstrādāt jaunu novada pašvaldības nolikumu.

         Pozīcija par mums vīpsnāja, kad sākām regulāri realizēt svarīgu deputāta pienākumu – tikšanos ar iedzīvotājiem. Protams, Latvijā cilvēki nav radināti uz abpusēji ieinteresētu publisku diskusiju ar pašvaldību, kā tas notiek senajās demokrātiskajās sabiedrībās Šveicē, Skandināvijā… Tomēr var cerēt uz pilsoniskās sabiedrības aktivizēšanos un līdzdalību.

         Jā, demokrātija ir grūta lieta… Bet tā mums visiem ir jāmācās un jāievēro. Ticu, ka tas var notikt. Neapšaubāmi mēs katrs par sevi domājam, ka esam taisnīgi, ka esam gudri, ka esam smalkjūtīgi, ka esam vislabākie, taāu varam būt vēl taisnīgāki, vēl gudrāki, vēl smalkjūtīgāki, vēl labāki…

Dagmāra Villeruša

2010.gada 15.februārī