Halloween – Visu svēto diena nāk

Tie, kuri ir pret Helovīna svinēšanu, kā galveno argumentu min, ka Latvijā bez ierunām tiek pieņemts viss rietumnieciskais. Pie tam latviešiem esot sava Mārtiņdiena. Taāu, palasot vēstures materiālus, nākas secināt, ka Visu svēto diena nav kārtējais amerikānu izklaides pasākums.

Tāda diena, kādu daudzas tautas svin pašlaik, veidojusies vairāku gadsimtu garumā, ietekmējoties no daudzām kultūrām – romāņiem, ķeltiem un, visbeidzot, arī kristiešiem.
 
Ķeltu Jaungads.
Ķelti, kuri dzīvoja pašreizējā Lielbritānijas un Ziemeļfrancijas teritorijā, jauno gadu sagaidīja 1.novembrī. Šo dienu svinēja katru gadu, atzīmējot "saules gadalaika" beigas un "tumsas un aukstuma laika" sākumu. Svinēšana turpinājās trīs dienas. Cilvēki piedalījās ielu gājienos, tērpti dažādu dzīvnieku ādās. Neiztrūkstošie izdobtie ķirbji galvaskausa formā kļuvuši par tādu kā Helovīna simbolu. Šie svētki tiek uzskatīti par pirmo Helovīnu.
 
Ķelti ticēja, ka ik gadu oktobra pēdējā dienā mirušo dvēseles apciemo savus tuviniekus. Īru-angļu konversācijas vārdnīcā šī diena/nakts (Samhain) saistīta ar mirušo kultu, kurā liela nozīme uguns rituāliem; skotu-gēlu vārdnīca to sauc par visu dvēseļu svētkiem, skaidrojot vārdu Samhain kā Sam+Fuin – vasaras beigas. Turklāt nav liecību – ne arheoloģisku, ne literāru, ka Samhains būtu dievības vārds, jo ķeltiem par mirušajiem atbildēja Gwynn ap Nudd, velsiešiem – Arawn, bet īriem vispār nebija nāves pavēlnieka. Toties latīņu izcelsmes tautām gan Helovīns tieši saistīts ar mirušo pasauli; šo dienu/nakti pat dēvē par Los Dias De Los Muertos (mirušo dienām), uzskatot, ka tad mirušo gari atgriežas mājās, lai apciemotu palicējus. Itāļiem un sicīliešiem 2. novembrī ir bērnu svētki, jo aizgājušie radinieki viņiem atstājuši ciemakukuli – konfektes, cepumus, mandeļkūkas un cukura lellītes.

 
Romāņu augļu un dārzu svētki.
Arī romāņi 1.novembrī svinēja augļu un dārzu dievības svētkus. Vēlāk, kad romāņi iebruka britu zemēs, abu svinamās dienas sajaucās kopā, kļūstot par vienu no svarīgākajām svinamajām dienām. Arī pēc kristietības izplatīšanās cilvēki neaizmirsa agrākās tradīcijas. Laikam ejot, visu triju svētku tradīcijas sajaucās kopā. Mūsdienu Helovīnā par romāņu ietekmi liecina āboli un rieksti, no ķeltiem palikuši melnie kaķi, maģija, ļaunie gari un nāve, savukārt spoki, skeleti un galvaskausi nāk no kristiešu Dvēseļu dienas.
 

Kristīgo dvēseļu svētki.
Turpmākajos gadsimtos visspēcīgāko ietekmi Helovīns piedzīvoja līdz ar kristīgās ticības izplatību Vecajā Eiropā un Britu salās. Hronikas vēsta, ka mūsu ēras 8. gadsimtā Pāvests Bonifācijs, netikdams galā ar īru pagāniem, licis atzīmēt baznīcas svētkus tajā pašā laikā, kad ķelti rīko savus maģiskos rituālus. 835. mūsu ēras gadā Romas baznīca 1. novembri pasludināja par Visu Svēto dienu (All Saints Day, arī Hallowmas), bet 2. novembri – par Visu Dvēseļu dienu, lai godinātu mirušos. Šai dienai raksturīgi lieli ugunskuri, svinīgi gājieni, kuros cilvēki pārģērbās par svētajiem, eņģeļiem un velniem, arī reliģioza rakstura mistēriju uzvedumi. Taāu kristietībai neizdevās izspiest vecos ieradumus, un galu galā visi svētki saplūda vienkopus, un radās Helovīns (All Hallow Even, All Hallows Eve, Halloween.)

Druīdu ražas svētki.
Druīdi uzskatīja, ka šajā naktī no pazemes lien ārā raganas un gari, lai godīgiem ļautiņiem sagādātu nepatikšanas. tāpēc visi pulcējās pie ugunskuriem un centās, lai viņus apspīdētu gaisma no ugunskura. Ļauno garu atbaidīšanai tika rībinātas bungas, spēlētas dūdas, trokšņots. Baznīcai šis pagānu rituāls nebija pieņemams, tāpēc to centās aizstāt ar Visu Svēto un Dvēseļu dienu!

Vairāk informācijas meklējiet oficiālajā Helovīnu svētku mājas lapā .