Ikšķiles kultūras biedrība jau otro reizi dāvina sabiedrībai savu namu

Ikšķiles Kultūras biedrības nams.
Ikšķiles Kultūras biedrības nams.

Vakar, 29.oktobrī, Ikškiles novada domē tika parakstīts līgums, ar kuru Ikšķiles kultūras biedrība savu īpašumu – zemi un biedrības namu – nodeva pašvaldībai.

Noslēgtajam līgumam ir abpusējs izdevīgums – pašvaldība varēs organizēt kultūras dzīvi pilsētā, izmantojot savā rīcībā esošās telpas un finanšu līdzekļus, bet biedrība turpināt pildīt savas funkcijas.

Labākais sadarbības partneris – pašvaldība
Pirmoreiz Ikšķiles kultūras biedrība sabiedrībai šo ēku uzdāvināja 1934.gadā, otrreiz – 2009.gadā. Līgums par dāvinājumu nenāca viegli – sarunas starp pašvaldību un kultūras biedrību sākās jau  jūlijā, kad pie savu pienākumu pildīšanas stājās jaunais domes sasaukums. Kā atklāja Ikšķiles Kultūras biedrības priekšsēdētāja Elga Zēģele, pēdējos gados meklēti daudzi privāti partneri un pat sagatavoti vairāki sadarbības līgumi, bet neviens no tiem netika noslēgts, jo neilgi pirms parakstīšanas tapa skaidrs, ka to slēgšanas iniciatorus vada biznesa intereses un personiskais izdevīgums.

Arī sadarbība ar iepriekšējo domes vadību neveidojās tā, kā biedrība to būtu vēlējusies. Tāpēc biedrība vērsās ar iesniegumu pie jaunās domes,  kas pārņemtu savā īpašumā zemi un biedrības namu. «Ikšķiles novada domei  un Kultūras biedrībai ir vienādi mērķi un uzdevumi, tāpēc ir pienācis laiks nevis konkurēt, bet sadarboties», uzskata E.Zēģele.

Kultūras cilvēki balso pret kultūru
Ikšķiles kultūras biedrības nams, pretēji saviem cēlajiem mērķiem, allaž noslāņojis Ikšķiles sabiedrību. Tā arī šoreiz īstas vienprātības nebija nedz dāvinātāju, nedz arī dāvanas saņēmēju vidū. Kaut gan kā vienā, tā otrā gadījumā lēmums pieņemts ar balsu vairākumu.

Ikšķiles novada domes sēdē, kas notika trešdien, pret Kultūras biedrības nama pārņemšanu nobalsoja četri deputāti  – Kaspars Upaciers, Dagmāra Villeruša, Ingrīda Urtāne un Iveta Mežaraupe, atturoties deputātam Ģirtam Baķim. Zīmīgi, ka visi deputāti ievēlēti no partijas «APVIENĪBA IEDZĪVOTĀJI», kura savā priekšvēlēšanu progammā cita starpā solīja «nodrošināt iedzīvotāju intelektuālajām un radošajām izpausmēm piemērotu vidi, izstrādājot novada kultūras centra programmu un uzsākt tā izveidi».

«IEDZĪVOTĀJU» izteiktais atbalsts kultūrai ir pašsaprotams – Dagmāra Villeruša ir pazīstama mākslinieku, bet Kaspars Upaciers – mūziķu aprindās.  Dagmāra Villeruša, kandidējot pašvaldību vēlēšanās, īpaši uzsvēra savu piederību kultūrai: «Gan Latvijas Kultūras fonda, gan Tautas frontes laikos ar savu darbu esmu centusies veidot Ikšķili un tās novadu labāku. Arī tagad esmu par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē, tādēļ eju un piedalos.»

Dīvaini, ka tiklīdz rodas iespēja bez īpašas piepūles kaut kādā veidā veicināt kultūras attīstību Ikšķilē, no apvienības domē pārstāvētajiem deputātiem seko neizprotama pretdarbība.

Kāpēc īpašums tomēr bija jāatdod pašvaldībai?
Tas ir visbiežāk uzdotais jautājums Kultūras biedrības nama sakarā. Daļa sabiedrības uzskata, ka biedrība varēja vienoties par  citām sadarbības formām ar pašvaldību. Domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš atzīst, ka tiešām pastāv dažādas sadarbības formas, bet konkrēti šajā gadījumā, kad nepieciešams novirzīt ievērojamus pašvaldības līdzekļus, kas pārsniedz vairākus simtus tūkstošus latu, tas nav iespējams. Pašvaldībai ir privilēgīja iesaistītes arī ES fondu progammās, kas paredzētas ēku renovācijai un siltināšanai, ko nevar izdarīt Kultūras biedrība.

E.Zēģele skaidro, ka pašvaldība bija ar mieru atvēlēt 10 000 latu jumta remontam, bet ar to šobrīd netiek līdzēts.. Kultūras biedrības nams ir tik katastrofālā stāvoklī, ka Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests devis atzinumu, kas liedz pēc Jaunā gada ēkā atrasties cilvēkiem un rīkot masu pasākumus.. Tāpat jānomaina apkures sistēma, kas šobrīd nemaksā lēti. Kultūras biedrības grāmatvede Tekla Gaile Ogrenet atklāj, ka biedrībai nav citas izejas, jo naudas kasē nav, bet parāds par siltumu sasniedz Ls 2400 latu. Lielā parāda dēļ siltums ir atslēgts. Noslēgtais līgums ar pašvaldību dod cerību, ka siltums Kultūras biedrības namā ienāks ne tikai pārnestā, bet arī vistiešākajā nozīmē. Starp citu, to nolemts pārdēvēt par Ikšķiles tautas namu, kas akcentētu tā misiju visu novada iedzīvotāju interesēs.

Nav pamata arī bažām, ka Kultūras biedrība šo ēku, nododot  pašvaldības īpašumā, var pazaudēt. E.Zēģele informē, ka  Zemesgrāmtā tiks ierakstīts apgrūtinājums, kas liedz  ēku nojaukt, ka tajā vienmēr atradīsies kultūras iestāde un darbosies Ikšķiles kultūras biedrība. «Tiem, kas šaubās, ka biedrība var beigt pastāvēt, vēlos teikt, ka nams ir īpašums, bet biedrība – cilvēki». Ja viņi darbosies, tad biedrība pastāvēs, norāda E.Zēģele.

19 KOMENTĀRI

  1. Jā, līgums nav komercnoslēpums. Tieši tāpēc jau vakar tas nodots pirmajam interesentam, kurš bija iesniedzis iesniegumu par tā izsniegšanu. Gan jau ilgi šis cilvēks jums neliks gaidīt līdz varēsiet to izķidāt pa rakstu zīmei. 🙂 Lai jums augsts domu lidojums!

  2. Šis līgums nav komercnoslēpums un viņa slepenošana un nerādīšana spilgti norāda uz Induļa Trapiņa vēlmēm vērpt intrigas un sašķelt sabiedrību. Es personīgi atbalstu ik vienu, kurš nebalso par lietām kuras nezin.

  3. Vajadzētu gan atslepenot.. un AI deputāti pie tā strādā… domāju, ka AI deputātu balsojums “pret” bija tieši dēļ tās slepenības un neziņas par KBN tālāko likteni.

  4. Vai kāds specs var smalkāk paskaidrot to “apgrūtinājuma” aspektu? OK, nams nav nojaucams, tas skaidrs. Bet vai juridiski tiek pieļauta tikai KN rekonstruēšana pašreizējā izskatā – vai arī kāda principiāla pārbūve vai iekļaušana kādā plašākā kultūras centra kompleksā?

  5. Saprātīga rīcība izskaidrojama ar gudrības un godīguma klātbūtni. Diemžēl nereti cilvēkiem nepiemīt šīs īpašības. Par to liecina piemēram kultūrista komentārs, kā arī AI deputātu pozicija KB nama sakarā. Tā vien šķiet, ka bijušie kultūras aizstāvji nostājušies pretējās pozicijās un pārņem iepriekšējās domes cīņu pret kultūru Ikšķilē.

  6. Joki joku galā. Pirmkārt, nav paskaidrots, kā tehniski iespējams divreiz uzdāvināt vienu un to pašu dāvanu un kurā brīdī apdāvinātais būtu atdevis dāvinātajam to atpakaļ, lai atkal varētu saņemt dāvanā 😀 Otrkārt, samērā apstulbinošs šķiet KB priekšsēdētājas Zēģeles k-dzes arguments, ka nekādi līgumi iepriekš nav noslēgti, jo tapis skaidrs, ka slēgšanas iniciatorus “vada biznesa intereses un personiskais izdevīgums.” Ko ta gaidīja – lai kāds gribētu slēgt sev personiski neizdevīgu līgumu? Un, treškārt, nav pateikts uz cik ilgu laiku tad šoreiz KBN “atdāvināts” un kas notiks, kad pašvaldība būs iegudījusi tajā n tūkstošus latu un dzēsusi parādus. Vai KB savāks atapakaļ, lai uzdāvinātu trešoreiz, kad viss atkal būs līdz kliņķim? 😀

Atbildēt

Jūsu komentārs
Lūdzu norādiet savu vārdu