Ilgtermiņa novada attīstības stratēģija – vai tiešām vajadzīga?

Nepažēlojot savu labsajūtu, noskatījos portālā www.ikskile.com ievietoto 23. februāra domes
sēdes video ierakstu, kas uzskatāmi demonstrē, kā Ikšķilē lemj par mūsu nākotni – runa ir par

Ikšķiles novada ilgtermiņa attīstības stratēģijas 2010-2030 izstrādi (I. Lejas ziņojums; 5.un 6.klips). Mani šokēja redzētais un dzirdētais, tādēļ nolēmu dalīties savos iespaidos.

I. Leja un I. Trapiņš ziņo, ka ar stratēģijas izstrādi neveicas, jo deputātu vairākums ir absolūti pasīvs attīstības stratēģijas priekšlikumu izstrādē (sēdes gaitā gan noskaidrojas, ka AI deputātes I. Urtānes iesūtītie priekšlikumi pašvaldībā kaut kur nozuduši, nav skaidrība arī par I. Mežaraupes priekšlikumu likteni). Sēdē, lemjot, ko tad galu galā darīt, par pasivitāti vai ignoranci liecina gandrīz visu pozīcijas deputātu klusēšana.

Pārsteidz, ar kādu miegainu vienaldzību viņi uztver nopietno neveiksmi. Savukārt I. Urtāne un I. Mežaraupe cenšas izraisīt debates, lai vāji sagatavoto dokumentu būtu iemesls atgriezt uz pārstrādi. I. Urtāne uzskata, ka vaina jāuzņemas pašvaldības vadībai par stratēģijas izstrādei nepieciešamo bāzes materiālu, jeb darba uzdevuma nesagatavošanu, bet priekšsēdētājs par vainīgajiem nosauc ministrijas (neprecizējot kuras) un I. Urtāni, jo viņa, lūk, esot pozitīvi raksturojusi izstrādei nolīgto firmu. Šķiet, ka priekšsēdētājam aizsāktās debates „krīt uz nerviem”, un viņš ar apvainojumiem un, it kā pārprotot runātāju teikto, kārtējo reizi sāk spēlēt „mazo politiku”. Tas ir ierastais scenārijs nepatikas demonstrēšanai pret AI, kas traucē dziļi provinciālo mieru.

Bez sēdes vadītāja vienīgais no pozīcijas deputātiem plašāk izsakās J. G. Rubenis, vairākas reizes atkārtojot savu tēzi, ka stratēģija „ir āetri gadi, jo pēc āetriem gadiem stratēģiju vairs neizpildīsi, ja tu neesi deputāts”. Šī „gudrība” bijušajam kolhoza priekšsēdētājam, jādomā, ir mantojums no padomju varas, kas laiku dalīja anekdotēs daudz apsmietajās piecgadēs. J. G. Rubenis ir vēl novatoriskāks un iesaka Ikšķiles attīstību šķaidīt āetru gadu etapos bez pārmantotības. Līdz šim mums jau nekas labāks nav bijis – solījumi ātri tiek aizmirsti, un pēc neilga laika viss, tas ir – solījumi – sākas atkal no gala. Diez ko par Rubeņa filozofiju sacītu viņa partijas vadība.  SCP programmas vadlīnijās taāu ir sadaļa „Ilgtspēja”, kurā izvirzīti Latvijas ilgtermiņa stratēģijas mērķi.

Attīstot savu teoriju, J. G. Rubenis iesaka nenodoties stratēģijas izstrādei, bet apskatīties, ko deputāti ir solījuši saviem vēlētājiem. Attiecībā uz solījumiem vēlētājiem var piekrist, tikai tas jau ir tas, ko AI visu laiku iesaka pozīcijas deputātiem, ka primārais dokuments labas novada attīstības stratēģijas izstrādei ir labi sagatavots darba uzdevums, kurā ir iekļauts vēlētājiem solītais, tajā skaitā arī solījumi, kuru ieviešanas termiņš ir ilgāks par 4 gadiem. Pretējā gadījumā, nekoordinējot rīcību, turpināsies neveiksmes vai pat muļķības, tāpat kā ir noticis gandrīz ar visiem pēdējā laika lielajiem pašvaldības darbiem, starp kuriem pirmo vietu stabili ieņem āiks ar stratēģijas izstrādi.

Ceru, ka pašvaldības vadība nāks pie prāta un apturēs šo neveiksmīgo dokumentu un pārstrādās, jo tas tomēr ir dokuments, kurā tiek noteikta mūsu novada nākotne.

V.Vilerušs