Beidzot šodien ārā ir iestājies sen gaidītais pavasaris! Sāk kust visu ziemu rūpīgi krātais sniegs un ledus. Jau pēc brīža zālē parādīsies pienenes. Bet šobrīd būs tāds īss vai garš starpposms, kad laikam jau ne tikai Ikšķilē kājās vilksim gumijas zābakus.
Lielākā daļa ikšķiliešu ar to jau rēķinājās, īpaši šo pavasar, kad sniegs ir vairāk kā savā dzīvē pieredzēts, un sals ir noturējies visu ziemu bez atkušņiem.
Šajā rakstā vēlējos padalīties ar pārdomām par plūdu tēmu, kura daudzām mājsaimniecībām ir aktuāla katru gadu, turpretī citas tā neietekmē nemaz. Preventīvi vēlējos noskaidrot, kā risināt situācijas PIRMS plūdiem, un vai tāds risks vispār pastāv.
Liela daļa ikšķiliešu dzīvo Ikšķiles lauku teritorijā –cieši piegulošā pilsētas robežām ar vietas nosaukumu – Daugavmala. Šī ir vieta pie pilsētas pludmales uz vienu pusi līdz pat Ogrei, un uz otru – Saulkalnes virzienā. Vienā pusē skalojas Daugavas krasts, otrā atrodas nostiprinātais dambis. Stipros pavasara plūdos Daugava teorētiski var „iziet” no krastiem, sagrūst ledu un kritušos kokus pie restorāna „Meidrops” durvīm. Tiem, kuri dzīvo aiz dambīša, it kā valnis ir priekšā, un cik mēs zinām, kopš HES uzcelšanas ūdens pāri nav plūdis, jo par to ir parūpējies Latvenergo.
Vecie Ikšķiles iezemieši, kuri ir piedzīvojuši appludināšanu un aizsargdambja celšanu, zināja teikt, ka Daugavmalā apdzīvojamā apbūve nav bijusi pieļaujama sakarā ar Rīgas HES ūdenskrātuves appludināšanas riska iespējamību. Un par tām mājiņām, kuras te bija, jau vienreiz tika samaksāta kompensācija. Kā pierādījums uz vecās Rīgas šosejas stāv pussagruvušais vecais bērnudārzs, kura renovācija nekad arī netika pieļauta. Vecākajai pilsētas apbūvei ir nostiprināts zemes apgrūtinājums sakarā ar appludināšanas risku, un zemes kadastra vērtība ir krietni zemāka. Ilgus gadus šī teritorija tika atstāta kā lauksaimniecības zemes poldera zonā ar sastādītām bietēm un burkāniem.
Kad Ikšķiles pašvaldībai uzdevu jautājumu – vai aizsargdambja teritorijā ir droši dzīvot, man atbildēja ar pretjautājumu – vai tad Latvijā ir bijušas tādas situācijas, kad sabrucis kāds HES? Neskatoties uz šo smieklīgo dialogu, tomēr, kā iedzīvotāja, gribēju uzzināt, kas man būtu jādara riska iestāšanās gadījumā.
Šobrīd, pēc Ikšķiles izpilddirektora G.Kurmja vārdiem – stulbeņi esot tie iedzīvotāji, kuri savu nekustamo īpašumu ir iegādājušies bedrē – Daugavmalā, zem ūdens līmeņa Daugavā. Un, ja rastos applūšanas draudi, man esot jāskrien, ko kājas nes, arī pāri kaimiņu sētām, ar maziem bērniem uz rokām augšā kalnā šosejas virzienā (pāri sētām tāpēc, ka blīvā apbūve Ikšķiles Klostera apkārtnē ir ceļiem nošķirta „tupikā”, kas ir pašvaldības nesakārtotā teritorijas plānojuma skaists piemērs). Saņemot šo apvainojumu, paliek interesanti, kas ir tie, kas ļāva šīs lauksaimniecības zemes pārveidot un sadalīt par apbūves gabaliem, kas saskaņoja zemes ierīcības plānus, detālplānojumus, ja tādi vispār bija. Gan jau lielu paldies varam teikt gan likumdošanai, gan alkatībai ātri nopelnīt.
Apvainojuma turpinājumā no G.Kurmja saņēmu publisku aizrādījumu par to, ka esmu iedzīvotāja, kura pie viņa ierodas ar savām nesvarīgajām problēmām un lieki kavējot laiku. Piekrītu vairumam Ikšķiles novada iedzīvotāju par to, ka prasīt atbalstu vai risinājumu pašvaldībā ir lieki. To pierādīja intervija ar iedzīvotājiem, kuru 17.martā filmēja raidījums „Vides Fakti”. Jautājot Mazās Juglas lauku māju saimniekiem, kuru mājiņas ir metru no upes krasta – vai pašvaldība, kā apgalvojusi, ir ieradusies un brīdinājusi par plūdu draudiem, atbilde bija nē. Saimnieki ar smaidu atbildēja, ka pašvaldībai jau palīdzību nelūgšot, jo visu mūžu ir tikuši galā pašu spēkiem. Arī tad, kad uz klēti varēja braukt ar laivu.
Otra problēma, kura skar ne tikai Daugavmaliešus, ir plūdi, kuri nāk no zemes. Meliorācija kolhoza laikos Ikšķilē bija augstā līmenī. Tos, kuri dzīvo pie dambja, katru pavasari un lietusgāžu laikā skar „patīkama” problēma ar augstiem gruntsūdeņiem. Esošās divas sūkņu stacijas nodrošina ūdens nogādi atpakaļ HES baseinā, kas pastāvīgi sūcas cauri dambim, un tika būvētas tā, lai nodrošinātu tādu zemes mitrumu, lai šajā vietā neaugtu meldri un būtu laba lauksaimniecības zeme. Laukos tika ieraktas drenāžas caurules un laistīšanas akas.
Šobrīd, sasteigtās būvniecības rezultātā, zem blīvas dzīvojamo māju apbūves esošā meliorācijas sistēma visticamāk sāk streikot. Iedzīvotājiem paveras iespēja pastāvīgiem finanšu ieguldījumiem ceļu veidošanā, zemes līmeņa pacelšanā, jo pašvaldības atbalsts uz privātiem ceļiem nav iespējams. Nav noslēpums, ka jaunās mājas gandrīz 90% iegādājās jaunās ģimenes, un katrā mājā šeit aug vismaz divi bērni līdz 18 gadiem. Īpaši patīkami ir jaunajām māmiņām, kuras vēlas pastaigāties ar bērniem ratiņos. Lai to realizētu, diemžēl ir jāšķiras no bērnu naudas un jāpasūta akmeņi ceļa nobēršanai, un turpinājumā jādodas uz pašvaldības sociālo dienestu pēc brīvpusdienām bērnudārzā vai skolā. Diemžēl tik pazemojošā situācijā iedzīvotājus noved Ikšķiles pašvaldība.
Līdzīgas meliorācijas problēmas skar arī citas Ikšķiles un Jaunikšķiles apdzīvotās vietas. Un slīcēju glābšana, kā jau teikts iepriekš, joprojām paliek pašu slīcēju rokās.
Tiekoties ar pašvaldības izpilddirektoru, uzdevu sekojošus jautājumus:
Sakarā ar to, ka mans nekustamais īpašums (dzīvojamā māja) atrodas Ikšķiles lauku teritorijā, cieši pieguļoša pie Ikšķiles pilsētas robežām, un vēl ciešāk Rīgas HES ūdenskrātuves Daugavas upes aizsargdambim, vai īpašums atrodas Rīgas HES ūdenskrātuves zemes appludināšanas riska zonā?
un papildus jautājumi:
- Vai Ikšķiles novada pašvaldībā ir pieejama Rīgas HES ūdenskrātuves zemes appludināšanas riska zonas teritorijas karte?
- Vai Ikšķiles novada pašvaldībā iedzīvotājiem ir rīcības plāns, kas būtu jāzina plūdu vai avārijas iestāšanās gadījumā?
- Vai no šādas blīvi apdzīvotas teritorijas ir jābūt atbilstošiem ceļiem, pa kuriem riska iestāšanās gadījumā iedzīvotājiem ir iespēja izglābties?
- Vai šāda, Rīgas HES ūdenskrātuves zemes appludināšanas riska zona, ir apgrūtinājums šajā teritorijā esošajiem nekustamiem īpašumiem un kāpēc dažiem nekustamiem īpašumiem tomēr ir uzlikti šādi apgrūtinājumi, bet lielākajai daļai, kuri apbūvēti pēdējo 10-20 gadu laikā, nav?
(No tā ir atkarīgs iedzīvotāju maksātā nekustamā īpašuma nodokļa apmērs par zemi, kuru iekaitām pašvaldības budžetā)
Atbildes meklējiet 20.marta LTV1 raidījumā „Vides Fakti” plkst.19:00 un turpinājumā šī raksta sērijā tiks pievienota pašvaldības sagatavotā atbilde, kura šobrīd vēl tiek rakstīta.
Ieva Veismane-Paķe
Vides Fakti 20.03.10 from vides fakti on Vimeo.
Ikšķiles sižets no 3:10 – 8:40 minūtei.
