Ogres un Ikšķiles tūrisma attīstības aģentūrai apstiprināta vadītāja

Ieva Skutule OITAA vadītāja.
Ieva Skutule OITAA vadītāja.

2010. gada 16. septembrī Ogres novada dome pieņēma lēmumu par Ogres novada pašvaldības aģentūras “Ogres novada Tūrisma informācijas centrs

 (Ogres novada domes sēdē –21. oktobrī) pieņemts lēmums par kopīgas pašvaldības iestādes – Ogres un Ikšķiles novada pašvaldības aģentūras “Ogres un Ikšķiles tūrisma attīstības aģentūra” (OITAA) izveidošanu. 2010. gada 1. decembrī izsludināta pieteikšanās aģentūras vadītāja amatam un no 2011. gada 5. janvāra aģentūru vada Ieva Skutule, kuru amatā apstiprinājusi aģentūras uzraudzības padome. I. Skutule ir beigusi Ogres valsts ģimnāziju, šobrīd studē Vidzemes augstskolas Tūrisma organizācijas un vadības fakultātē, šogad iegūs bakalaura grādu.

-Kāda ir tava līdzšinējā pieredze tūrisma jomā?

-Tūrisma joma mani ir saistījusi jau sen. Vidusskolas laikā gadu pavadīju apmaiņas programmā Amerikā iecienītā tūristu galamērķī Misūri štata pilsētā Brensonā, kas man deva ne tikai teicamas angļu valodas zināšanas, bet arī pieredzi un praksi tūrismā.
Atgriežoties Latvijā, bija jāsāk domāt par augstākās izglītības iegūšanas vietu. Manī laikam bija iemitinājies amerikāņu sapnis, jo gribēju mācīties to, kas interesē un patīk, nevis to, kur vēlāk varēs labi pelnīt. Tāpēc beigās neiestājos ne fizmatos, ne tehniskajā augstskolā, bet Vidzemes Augstskolā, jo tur piedāvāja apvienotu programmu, kur bija gan mani interesējoši kursi par kultūru un vēsturi, gan nākotnē noderīgi kursi sava biznesa uzsākšanai. Jau no vidusskolas laikiem esmu strādājusi vairākos tūrisma nozares uzņēmumos – gan viesmīlības, gan organizēšanas sfērās, bet par vienu no savām nozīmīgākajām pieredzēm uzskatu SIA „EScape”, kur nodarbojos ar tūrisma piedzīvojumu pasākumu un maršrutu veidošanu. Tāpat par nozīmīgām uzskatu augstskolas laikā iegūtās prakses vairākos uzņēmumos, tai skaitā arī prakse Īslandē un mācību pusgads Kanāriju salās.
Šobrīd esmu uzņēmusies OITAA vadītājas amatu, kur no aktīvā tūrisma man vairāk jāpievēršas tā stratēģiskai plānošanai. Studiju laikā veicu dažādu maršrutu izstrādi un pētījumu par tūrisma attīstību Ogrē, ko turpināju, izstrādājot bakalaura darbu. Studijas
plānoju turpināt maģistrantūrā.

-Šīs ir pirmās tavas jaunā darba dienas. Kādi būs tavi pirmie uzdevumi, ko
veiksi jaunajā amatā?

-Pirmkārt, noteikti jāiepazīstas un jāaprod ar jaunajiem darba apstākļiem, jo katrā iestādē un uzņēmumā ir sava kārtība. Šajā ziņā liels palīgs ir kolēģe, tūrisma speciāliste Solvita Šmite. Otrkārt, jāturpina apzināt uzņēmējus, domāt par sadarbību
ar viņiem, lai kopā Ogres un Ikšķiles novados piesaistītu vairāk tūristus. Ļoti ceru, ka uzņēmēji būs atsaucīgi un ieinteresēti tūrisma piedāvājumu veidošanā. Treškārt, svarīgi atjaunot to informāciju, kas mums jau ir – lai internetā jebkuram interesentam būtu pieejama plaša, precīza un vispusīga informācija par visa veida tūrisma iespējām novados, plānotajiem pasākumiem un jaunumiem tajos. Tāpat svarīgi, lai arī uz vietas, šeit, OITAA, gan arī novada pagastos būtu pietiekami plaša informācija par tūrisma iespējām. Ceturtkārt, plānoju apsekot pagastus, lai iepazītos ar tūrisma iespējām un domātu par jaunām. Svarīgi turpināt sadarbību ar kaimiņu novadiem, jo tūristiem teritoriju robežas neeksistē. OITAA piedalīsies Baltour izstādē Ķīpsalā, dosimies uz izstādēm arī Lietuvā un Igaunijā. Šo izstāžu mērķis – sniegt informāciju par mūsu tūrisma resursiem un iespējām, ne tikai potenciālajiem tūristiem, bet arī investoriem.

-Kādi, tavuprāt, ir auglīgākie tūrisma attīstības virzieni Ogres un Ikšķiles
novadā?

-Ogres un Ikšķiles novads atrodas tuvu galvaspilsētai, tāpēc ierasts, ka iedzīvotāji strādā Rīgā, bet dzīvo un bieži vien arī savu brīvo laiku pavada Ogrē un Ikšķilē, uz šejieni aicinot arī savus draugus un paziņas. Veicot pētījumu pēdējo divu gadu laikā dažādās tūristu piesaistes vietās Ogrē, radās secinājums, ka viena no galvenajām mērķauditorijām ir tieši vietējie iedzīvotāji un viņu draugi un paziņas. Ogres un Ikšķiles novadam ir potenciāls piesaistīt vietējos tūristus, kā arī starptautiskos viesus.
Pirmkārt, mums ir dabas resursi – Zilie kalni, Daugava, Ogres upe un Mazā Jugla. Pati slēpoju un biju pārsteigta, cik daudz cilvēku Ziemassvētku laikā bija Zilajos kalnos. Tikai šeit trūkst norādes zīmes un informācija, kādus vēl resursus Ogrē un Ikšķilē var
izmantot un ko vēl var darīt. Mums ir trīs lielas upes, ko lieliski var izmantot laivošanai un zvejniecībai, bet to ir nepieciešamas attīstīt. Otrkārt, būtu svarīgi neaizmirst par tūrisma iespējām pagastos. Ļoti pozitīvs piemērs ir “Forsteri” Madlienas pagastā, kas piedāvā izbraukt ar haski suņu pajūgu. “Forsteru” saimnieks Eduards Grobiņš ir apveltīts ar entuziasmu un izdomu. Protams, tie ir arī nopietni ieguldījumi, jo šie suņi netika iegūti par brīvu. Un cilvēku interese par piedāvājumu ir tik liela, ka nav iespējams visus pieņemt. Vēl esmu patīkami pārsteigta par Veltu Riekstiņu, kura ar lielu interesi vada S. Eizenšteina komunikāciju centru, kinomuzeju Ķeipenē. Pie muzeja atrodas arī vides instalācija – milzīgi krēsli un galds, kas cilvēkos rada papildu interesi apmeklēt šo ekspozīciju. Ir izveidota sava “odziņa”, kas ir svarīgi jebkurā apskates objektā, jo cilvēkam diez vai būs interesanti aplūkot, piemēram, ārkārtīgi retu dižkoku, kas atrodas pļavas vidū. Būtu labi, ja pagastos attīstītos “lauku labumi” – saimniecības, kas kaut ko ražo, amatnieku piedāvājums. Pagaidām ir tikai āetras šādas saimniecības, bet arī tām neiet viegli. Tajos pagastos, kur ir dažādi apskates objekti, būtu svarīgi tos apvienot vienotā produktā, lai tūrists to izvēlētos par savu galamērķi un uzkavētos ilgāt, izmantojot arī apkārtējo infrastruktūru. Domāju, ka jebkura vieta ir piemērota, lai izveidotu īpašu, interesantu objektu – kāpēc nevarētu uzstādīt, piemēram, Aerodium gaisa tuneli Špakovska parkā vai Suntažos pie
observatorijas?

-Minēji, ka viens no tūrisma uzdevumiem ir stratēģiska plānošana. Kāda ir tava vīzija par to, kas tūrisma jomā Ikšķiles un Ogres novadā ir sasniegts 2021. gadā?

– Negribu lolot cerības, ka būsim TOP 1 galamērķis, bet ir dažādi instrumenti, ar ko varētu panākt lielāku tūrisma pieplūdumu, tikai mērķtiecīgi uz to jāvirzās. Salīdzinoši nesen Ventspils bija rūpniecības rajons, par kuru nebija diez ko liela interese, un
mēs zinām, cik attīstīta šī pilsēta ir tagad. Protams, ir nepieciešamas investīcijas, arī uzņēmēji, kuri šeit saredz potenciālu un grib rīkoties, arī pašvaldības atbalsts.
Domāju, ka katrs solis ir rūpīgi jāizvērtē. Arī šobrīd noteikti ir daudzi tādi, kuri domā, ka nevajag Zilajos kalnos ierīkot trasi slēpotājiem, jo zudīs dabas parka miers un klusums, bet uzskatu, ka lielāku ļaunumu nodarīs tā haotiska attīstība. Ceru, ka
tuvāko gadu laikā ikvienam būs iespēja sasniegt tālākos Ogres novada pagastus pa labiem, asfaltētiem ceļiem, jo tūrisma objektu pieejamībai ir liela nozīme. Noteikti, arī informācijas pieejamība būs labāka. Esmu reālistiska optimiste – domāju, ka pēc
pārdzīvotās krīzes viss ies tikai uz augšu un cilvēki apzināsies patiesās vērtības.

Jaunajā gadā gribētu vēlēt katram ticēt savam sapnim un mērķtiecīgi iet uz tā piepildījumu!

7 KOMENTĀRI

  1. Tūrisma aģentūra, tūrisma aģentūra ar vairākiem dibinātājiem, tūrisma aģentūra ar privātiem dibinātājiem …<br />
    <a href=”http://diena.lv/lat/tautas_balss/blog/maris-purins/par-turisma-attistibu-un-privata-biznesa-finansesanu-no-nodoklu-maksataju-naudas” target=_blank>diena.lv/lat/tautas_balss/blog/maris-purins/par-turisma-attistibu-un-privata-biznesa-finansesanu-no-nodoklu-maksataju-naudas</a> <br />

  2. Tas gan ir sasodīti traģiski cilvēkiem kam šis suns ir pazudis, bet labāk lai zina nekā dzīvo neziņā.<br />
    <br />
    Ikšķilē pie Dzelzceļa ielas 7 uz sliedēm guļ notriekts balts vidēji liels suns ar tumšu kakla siksnu. cik var saskatīt līdzīgs vai nu Laikai vai Labradoram.

  3. Kad mēs paskatāmies kartē uz Ogres novadu, tad tādas tūrisma aģentūras veidošana liekas pamatota. Kad uz kompakto un bagāto Ikšķiles novadu, tad situācija izskatās mazliet savādāka.<br />
    Ikšķiles iedzīvotāji pat mazāk kvalificētu profesiju darbu izvēlas veikt Rīgā, bet uz Ikšķili darbinieki bieži brauc no tālākiem novadiem. Ko mums dos kāda “zirgu dārza” atvēršana? Nedomāju, ka Ikšķiles dambja sakārtošanai vajadzīga tūrisma aģentūra, bet pludmali aizbūvē arī bez aģentūras palīdzības.<br />
    Ogres cilvēks vadītāja amatā izskatās ļoti cerīgs, bet Ikšķiles interešu pārstāvēšanu es neredzu. Ne šajā projektā, ne līdz šim Ikšķilē sastrādātajos projektos. <br />
    Vispirms jāparūpējas par saviem iedzīvotājiem ērtu vidi, tad jau “tūristi” – radi , draugi, paziņas – paši ceļu atradīs. “Autobusu” tūrisma objekts (vienīgais!) – baznīcas drupas Daugavas vidū dažus mēnešus gadā pēc LE izēles – nepabaros pat vienu no pludmales krogiem, kur nu vēl pusi no tūrisma aģentūras.

  4. Ir labi, ka cilvēkam ir vīzija tam ko vēlas sasniegt. Tas jau ir pirmais solis uz veiksmīgu startu šai amatā. <br />
    <br />
    Cerams, ka Ikšķiles novads tiks līdzvērtīgi popularizēts, jo kā nekā OITAA finansējums nāk kā 50/50 no abiem novadiem.<br />
    <br />
    Attiecībā uz Ogres popularizēšanu starptautiskā arēnā agri vai vēlu nāksies ekspluatēt šīs pilsētas nosaukumu, kas angļu valodā nozīmē “briesmonis”…. vai nu būs jāizveido briesmoņu skultūru parks vai kaut kas līdzīgs. <br />
    <br />

  5. OITAA var uzskatīt par neveiksmīgu projektu! Diez vai var cerēt, ka tūristi brauks uz Cilvēkēdāja novadu, vai arī uz jebkuru citu Cilvēk ēdaja projektu!<br />
    <br />
    <a href=”http://en.wikipedia.org/wiki/Ogre” target=_blank>en.wikipedia.org/wiki/Ogre</a>

Atbildēt

Jūsu komentārs
Lūdzu norādiet savu vārdu