Pie manas mājas būvē ceļu IV

Tās ir tuvāk nākošajam sakoptajam ceļa posmam, tomēr to nesasniedz. Žēl, ka mums tik maz, bet tomēr pietrūka naudas vai  vienkārši loģikas.

Skolas ielas 9 mājas zemākā gala iemītnieku problēma ilgus gadus ir bijusi peļķe, kura uz ceļa veidojās ne tikai pēc stipra lietus, bet pēc jebkuriem nokrišņiem. Šī peļķe bija neērta visiem gājējiem, jo trotuāra (augstākas, sausākas vietas) šeit nebija un tas netiek būvēts arī tagad. Otra peļķes nepatīkamā izpausme bija (būs vēl joprojām?) liels mitrums mājas pagrabā. Kapitāli izbūvējot jauno ceļa posmu, šī problēma acīmredzot nekādi netiks atrisināta, jo ūdens masu uzņemt nespējīgā kanalizācijas sistēma netiek paplašināta. Tāpat kā līdz šim 200m ceļa posmā ir divas notekas, kurām jāspēj “norīt” nokrišņu apjoms no visas ielas un divu māju jumtiem. Vai jaunajam ceļa segumam jau ir ieplānots uzlaušanas datums lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmas izveidošanai?

Lai gan, smagajam ceļa rullim kustoties, ieklātā pamatne nedaudz viļņojās, būvniecības kompānijas vadītājs Jevgeņijs Linde informēja, ka tas saistīts ar lielo mitrumu ieklātajā gruntī. Mitrums pamazām aizplūdīšot un pamatne kļūs stabila. Sausāki materiāli šajā lietainajā gadalaikā praktiski neesot pieejami. Uz manu jautājumu par zemāko temperatūru, kāda ir pieļaujama melnā seguma ieklāšanai, saņēmu atbildi, ka tā ir iespējama arī pie nelieliem mīnusiem. Jādomā gan, ka ne tad, ja uz virsmas ir sniegs vai ledus!

Kopumā būvnieku vadītājs  izrādīja lielu ieinteresētību uzklausot manu (kā viena no iedzīvotājiem) viedokli. Tika solīta darba kvalitatīva pabeigšana pēc iespējas īsākā termiņā, jo arī būvnieku vadītājs ir šī ceļa potenciālais lietotājs. Mums atliek lūgt Dievu, lai  laika apstākļi būtu labvēlīgi mums, Ikšķiles iedzīvotājiem, nevis Latvijas slēpošanas kalnu īpašniekiem. Jācer, ka augstākie spēki būs iecietīgi pret Ikšķiles novada vadības izpratni par kamanu gatavošanu ziemā un ragavu – vasarā.