P/A “Līvi” ieplānojusi katlu mājas Dainu ielā 4 modernizāciju

Nedaudz  no vēstures      

     Katlu māja Dainu ielā 4 A pēdējo reizi tika modernizēta 1984.gadā, kad notika pāreja uz gāzes apkuri. Tad arī sākās pakāpeniska ogļu katlu nomaiņa uz gāzes katliem.  Kopš tā laika ir pagājuši 26 gadi, un katli savu resursu ir jau nostrādājuši.  Kā jau padomju laika katli, tie bija izturīgi, bet, ņemot vērā  tā laika attieksmi pret energoresursiem, netika pievērsta uzmanība to zemajam lietderības koeficientam, kurš katlu dokumentācijā pat nebija uzrādīts. Pēc ekspluatācijas datiem 2010.gadā tas varētu būt  85-87 %, bet izejošo gāzu temperatūra bija 250-300 grādu.

     Neskatoties uz daudzajām iedzīvotāju pretenzijām, ka uz siltumtrases aug zāle, reālie siltuma zudumi Dainu ielas 4 A katlu mājas siltumtīklos pēc 2009.gada ekspluatācijas datiem ir 12,09 %.

Tas nav slikts rādītājs  siltumtīkliem, kuri  izbūvēti pirms 30 gadiem. Iemesls ir tas, ka pie mums ir diezgan dziļi gruntsūdeņi, pagrabi ir sausi un arī siltumtrase nekad nav atradusies ūdenī, tāpēc, remontu laikā atverot trases posmus, esam konstatējuši, ka  izolācija, kaut arī tai ir 30 gadu, vizuāli izskatās kā jauna.

         Normatīvie siltuma zudumi siltumtīklos bez kanāla siltumtrasei, kas izgatavota no mūsdienīgiem materiāliem, Eiropas Savienībā ir 6-8 %. Katlu māja Dainu ielā 4A saražo apmēram 6400 MWh siltuma gadā, siltuma zudumi pagājušajā gadā bija apmēram 780 MWh. Ja mēs varētu ieekonomēt pusi no patreizējiem siltuma zudumiem, aptuveni 390MWh, tad pie patreizējas 1 MWh cenas iedzīvotājiem 43,87 Ls ekonomija varētu būt ap 17 000 Ls gadā. Bija izstrādāts komplekss projekts katlu iekārtu un siltumtīklu nomaiņai un siltummezglu uzstādīšanai, ar aprēķinu piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzfinansējumu. Par šī projekta realizāciju mēs cīnījāmies 3 gadus, kamēr saņēmām atteikumu, kura iemesls bija uzņēmuma statuss – pašvaldības aģentūrām nav tiesību pretendēt uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Taāu izstrādātais projekts tomēr izrādījās lietderīgs, jo pēc nelielām projekta izmaiņām šobrīd tiek veikta katlumājas rekonstrukcija. Izstrādātais siltumtrašu rekonstrukcijas projekts būs noderīgs šovasar, kad mēs iesniegsim šo projektu struktūrfondu līdzfinansējuma konkursam, kur nav paredzēti uzņēmuma statusa ierobežojumi.

     Tā sagadījās, ka "MAXIMA" Ikšķiles centrā uzcēla savu veikalu un izbūvēja jaunu siltumtrasi no Stacijas ielas 27 līdz veikalam, tādējādi ļaujot likvidēt apmēram 150 m vecās trases posmu.

     Neskatoties uz visiem šķēršļiem, mēs pakāpeniski virzāmies uz priekšu, realizējot šo grandiozo projektu saviem spēkiem siltumtrases līdz veikalam Skolas ielā 4. Tiek izstrādāts projekts par Skolas ielas posma no pasta līdz pārbrauktuvei atjaunošanu. Šī projekta realizācijas laikā pilnībā tiks nomainīts galvenās siltumtrases posms no katlu mājas līdz daudzdzīvokļu mājai Skolas ielā 7.

      Siltummezglus iegādājāmies uz kredīta, kuru iedzīvotāji atmaksās 5 gadu laikā. Bet siltummezgli var tikai optimizēt siltuma sadali pa dienām un stundām, var novērst ēkas pārkurināšanu, ja tāda ir bijusi. Ir iespēja ekonomēt siltumu, pazeminot temperatūru par 1-2 º nakts stundās. Iedzīvotāji mājā var sastādīt paši savu temperatūras režīmu atkarībā no laika apstākļiem. Var arī uzstādīt datu pārraidītāju kādā noteiktā telpā un visas mājas temperatūru uzturēt tādu, kāda ir šajā telpā. Tomēr siltummezgls nevar aizstāt mājas siltumizolāciju – caura māja vienalga paņems tik daudz siltuma, cik tā patērē. Vienīgā alternatīva – mājas siltināšana. Visvairāk tas attiecas uz vecajām mājām ar mazāku dzīvokļu skaitu – Dainu ielā 1,1A, 3, Melioratoru ielā 6, Birzes ielā 33 un Stadiona ielā 5.

     Māja Stadiona ielā 5 ir jāatzīmē atsevišķi, jo tā ir celta 3 kārtās pa sekcijām no ieekonomētiem līdzekļiem, un patreizējās katlu mājas cauruļvadi bija paredzēti tikai vienai  sekcijai. Tādas celtniecības rezultātā , ja salīdzina gāzes patēriņu šai mājai (apkurināmā platība 708 m², 12 dzīvokļi ) un tāda paša tipa mājai Rīgas ielā 2 (apkurināmā platība 1030 m² , 18 dzīvokļi), gāzes patēriņš par apkuri un karsto ūdeni  2008-2009.gada apkures sezonā bija sekojošs:

     Stadiona ielas 5  mājai apkures sezonā bija nepieciešams 18960 m³ gāzes, bet Rīgas ielas 2 mājai 19200 m³ gāzes. Šo gāzes daudzumu sadalot uz apkurināmo platību, iegūstam  gāzes patēriņu uz 1 m² apkures sezonā. Stadiona ielā 5 tas ir 26,8 m³, bet Rīgas ielā 2 18,64 m³, tātad par 31,9 % mazāk!

     Sevišķā grupā siltuma zudumu ziņā ietilpst māja Stacijas ielā 27. Padomju laikā tā tika celta kā kopmītne. Mājā ir  pārsvarā 1-istabu dzīvokļi, atklātas lodžijas un projekta konfigurācija izvēlēta tik neveiksmīgi, ka lielākajai daļai dzīvokļu ir vairākas ārsienas, bet tas ir padomju laika projekts, un padomju laikā  gāzes cena bija ļoti zema. Ja salīdzina projektēto siltuma patēriņu uz apkuri Stacijas ielā 27 un, piemēram, Skolas ielā 15, tad iegūstām šādu rezultātu:

      Stacijas ielā 27 projektētais siltuma patēriņš mājā ir 333,3 kWh. Mājas apkurināmā platība ir  2470 m², un 1 m²  apkurei nepieciešams 0,136 kW.

       Skolas ielā 15 projektētais siltuma patēriņš mājā ir 243,5 kWh. Mājas apkurināmā platība ir  2935 m², un 1 m²  apkurei nepieciešams 0,083 kW  t.i.  par  39 % mazāk kā Stacijas ielā 27.

     Stacijas ielas 27 iedzīvotāji izsaka savu neapmierinātību par augstajām apkures cenām, bet mēs apsaimniekojam dzīvojamo fondu tādu, kādu to esam saņēmuši apsaimniekošanā. Ja mājā pēc projekta ir paredzēti siltuma zudumi par 39 % vairāk, tad tādi arī būs, un tur nevar līdzēt ne siltummezgls, ne siltuma skaitītāji, bet tikai mājas siltināšana un kopējo lodžiju iestiklošana. 

Par katlu mājas rekonstrukciju

     Sākumā bija paredzēts katlu mājas rekonstrukcijai izlietot 50 000 latus. Bija plānots nomainīt savu laiku nokalpojušos katlus uz modernākiem un ar lielāku lietderības koeficientu – 95 % (līdz šim tas bija 87 %). Tas nozīmē, ka saņemot tādu pašu siltuma daudzumu, gāze jāsadedzina par 95-87 = 7 % mazāk. Taāu izrādījās, ka dūmenis arī ir jau savu laiku nokalpojis un var sabrukt. Par to esam saņēmuši katlu mājas agregātu uzraudzības inspekcijas slēdzienu. Pēc nesen pieņemtām normām, dūmenim ir jābūt ar ES sertifikātu.                

     Tā kā dūmenis tik un tā bija jāmaina, radās iespēja  aiz katliem uzstādīt ekonomaizerus, kuri ņems papildus siltumu no dūmgāzēm. Jaunā dūmeņa iekšējie stobri izgatavoti no nerūsējoša tērauda un nerūsēs, veidojoties skābam kondensātam. Ūdens tvaiki, kuri redzami izplūstam  no dūmeņa, tiks kondensēti (atkarībā no atpakaļejošā siltumnesēja temperatūras).  Tas  savukārt samazinās gāzes patēriņu vēl par 6-10 %. Vidēji mēs ceram iegūt gāzes ekonomiju 10-15 %.    

     Tajā pašā laikā valdība ir jau pieņēmusi lēmumu no 2010.gada aprīļa (pārnest uz jūliju) piemērot gāzei akcīzes nodokli. Ja dabasgāzi izmanto par kurināmo, nodoklis ir Ls 15,6 par 1000 m³ gāzi.

     Patreizējā gāzes cena (2010.g. marts) ir 179,99 Ls/tūkst/m³. Ar akcīzes nodokli saistītais cenas paaugstinājums par 15,6 Ls/ tūkst/m³ padārdzinās gāzi par 8,7%, un šī padārdzinājuma dēļ mūsu ekonomija būs tikai 2-5 % no patreizējās gāzes cenas. Bet šajā gadā paredzamais gāzes cenas pieaugums aprīli uz Ls219.99 par 1000 m³ gāzi, maijā uz Ls 229.99 par 1000 m³ gāzi un jūnija uz Ls 244.99 par 1000 m³ gāzi.

Un visas mūsu pūles novedīs pie tā, ka mūsu tarifu paaugstinājums nebūs tik liels, nekā citas republikas vietās.

Sagatavoja:

P/a "Līvi" Siltumapgādes dienesta vadītājs                            A. Hmeļovs

P/a "Līvi" Ēku apsaimniekošanas dienesta vadītājs                K. Grīnbergs

Tel: 26148875   26148875