Svētā Meinarda piemineklis ir gatavs uzstādīšanai Ikšķilē jau nākamā gada pavasarī

Paldies Valdim par šo informāciju. Aina sāk iezīmēties. Kādi gan iemesli domes vadībai varētu būt neatbildēt uz tik vienkāršiem un loģiskiem jautājumiem?<br />
Tādi rodas un rodas. Piemēram, kurā brīdī tad parādījās “pamatotās” un, kā var saprast no iepriekš citētā prāvesta Bojāra iesnieguma, nu jau ATKĀRTOTĀS pretenzijas uz vietu pilsētas centrālajā laukumā, ja sabiedriskajās diskusijās par to netika runāts?<br />
<br />

Daži fakti par Meinarda pieminekļa tapšanas sākuma posmu:<br />
2005. gada vasarā dome izsludināja aptauju par Sv. Meinarda statuju – vietējā avīzē un uz pašvaldības ziņojumu dēļa. <br />
2005. gada 26. oktobrī šī projekta sakarā domes vadība uzaicināja projekta pasūtītājus, Ikšķiles sabiedrības pārstāvjus, māksliniekus un arhitektu. Sanāksmi vadīja domes priekšsēdētāja vietnieks Indulis Trapiņš. Apspriedes dalībnieki sarunu rezultātā vienojās, ka Ikšķiles novada dome uzņemas jauna konkursa organizēšanu un konkursa nolikuma izsludināšanu un, balstoties uz profesionāļu viedokli, ekspertu komisija izvēlas labāko pieminekļa māksliniecisko risinājumu. <br />
<br />
Taāu Ikšķiles Vēstu 2006. gada marta numurā bija rakstīts, ka konkursu par Sv. Meinarda skulptūras skiāu projektu izsludina Ikšķiles Romas katoļu draudze. Par konkursa rezultātu māksliniecisko kvalitāti lika šaubīties konkursa žūrijas sastāvs, kurā nebija neviena profesionāla mākslinieka vai arhitekta.<br />
<br />
Radās jautājumi, uz kuriem domes vadība tā arī neatbildēja: <br />
<br />
1. Kādēļ Ikšķiles novada dome nepildīja 2005. gada 26. oktobrī visu ieinteresēto pušu apspriedē nolemto?<br />
2. Kāda bija šīs 26. oktobra sanāksmes, kurā piedalījās trīs pašvaldības amatpersonas, āetri deputāti un deviņi uzaicinātie sabiedrības pārstāvji, iecere, uzdevums un mērķi? <br />
3. Vai katoļu baznīcas izsludinātā konkursa nolikuma tekstam piekrita un to atbalstīja dome un vai ar to bija iepazinušies un atbalstīja deputāti?<br />

Paldies rakstītājam. Bēdīgi, ka tāds skaidras informācijas trūkums par šīs pieminekļa sāgas priekšvēsturi, kas acīmredzot zināma tikai saujiņai vietējo iedzīvotāju. Jo vairāk tāpēc, ka, izrādās, kardinālam Pujatam, neraugoties uz viņa “noteicošo viedokli”, ir svarīgs arī sabiedrības atbalsts.<br />
Šonedēļ tātad sarunas Domē – cerams, šeit par to gaitu uzzināsim.

Varbūt var nocitēt nevis tikai divas rindkopas, bet visu Ogres prāvesta Bojāra rakstīto?<br />
Interesanti, kas tā par likumdošanu, kas nosaka, ka vienīgi J.Pujāts var izlemt par skulptūras atrašanās vietu?

2006. gada ziemā notika monumenta konkurs, kurā dalība bija ierobežota, jo, šķiet, autorības jau bija pielemtas gan tēlniekam, gan arhitektei. Aptuveni kā KK gadījumā. Notika arī dažas sabiedriskas diskusijas domē, kurās tika izteikts pārliecinošs noraidījums izvēlētajai mākslai un vietai Daugavas prospektā. Šķiet, ka arī šajās diskusijās daži to diskusiju dalībnieki izsaka viedokli. Par vietu pilsētas centrā netika runāts, bet sala gan tika pieminēta. Varbūt kaut kas ir lemts šaurā lokā, bet plašākas sabiedrības atbalst nav bijis. Lai izsargātos no tik nepārdomātas pašdarbības draudiem, varbūt ir lietderīgi noskaidrot kur attīstīt pilsētas centru un nofiksēt programmu un apbūves noteikumus.

Tā vieta atrodās pret Luterāņu baznīcu pāri šosejai pie tuneļa, tur jau ir uzstādīts balts krusts. Zeme itkā piederot katoļu baznīcai.

Meinardam varētu būt saldi kaimiņi :):) Guglē un Zaļajās Lapās rāda -<br />
“ANEK” SIA, Daugavas prospekts 28, Ikšķile, Ikšķiles novads, LV-5052<br />
Konditorejas izstrādājumi; ražošana, tirdzniecība, vairumtirdzniecība<br />

Kur ir Daugavas prospekts 28? Vai tas parks pie pašas šosejas? Vai tā baznīcas zeme? Tad lai tik liek – vientuļāku vietu centrā laikam neatrast.

Kārlis nav domes darbinieks vai domes uzraugs, tādēļ neko nezin par minēto vēstuli un tās saturu. Minētais citāts, ja vien citēts patiesi, ir gana satraucošs. Ja vēstule adresēta, domes personā, ikšķiliešiem, to vajadzētu publicēt. <br />
Nav gan saprotams, kas liek aidomāties par zemtekstiem un kādēļ nepatīk “saprāts”. Aizdomāties par rīcības saprātīgumu ir gana noderīgi. Tas pasargā no nejēdzībām.

Varbūt kāds var komentēt 2006. gada maijā Ogrenet publicēto ziņu: “PLĀNOTS, ka skulptūra atradīsies Ikšķiles pilsētas centrā – Daugavas prospektā 28 A.” Kas plānoja? Viens pats Pujats vai kopā ar žūrijas locekļiem no Domes?

Citāts no Ogres prāvesta Bojāra iesnieguma Ikšķiles novada domes priekšsēdētājam Indulim Trapiņam:<br />
<br />
“Lai tālāk POZITĪVI risinātu Ikšķiles kultūras biedrības ēkas izmantošanu pilnā apjomā Ikšķiles novada domes vajadzībām, TOMĒR IR SVARĪGI ATKĀRTOTI OPERATĪVI IZSKATĪT UN ATRISINĀT sv. bīskapa Meinarda unikālā pieminekļa novietošanu Ikšķiles pilsētas vietā, kura PAMATOTI norādīta arhibīskapa viņa Eminences Jāņa kardināla Pujata un arhibīskapa Jāņa Vanaga iesniegumā…” <br />
(runa ir par 10. 09.2007.g. iesniegumu, kurā norādīta vieta Ikšķiles centrālajā laukumā).<br />
<br />
Tālāk tekstā:<br />
“Atgādinu, ka, lai gan reliģiska rakstura skulptūru izvietošana saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu ir VIENĪGI viņa Eminences Rīgas arhibīskapa metropolīta Jāņa kardināla Pujata kompetencē un viņam ir noteicošais viedoklis, mums ir svarīgs gan sabiedrības, gan deputātu atbalsts…” <br />
<br />
Iesniegums saņemts Ikšķiles novada domē 1.10.2009.<br />
<br />
Kā notikumi risinājās tālāk, ir zināms (piem. Kārlis to šeit pat komentāros sauca par “saprāta uzvaru” vai kā tamlīdzīgi).<br />
<br />
Taisnība – 21. gadsimta paņēmieni atšķiras no 12.gadsimta.<br />
<br />
<br />

Mīli savu tuvāko kā sevi pašu.

Tikai kāds zemteksts ?

Patreiz ir 21. nevis 12. gadsimts, tādēļ diez vai šodien var ar uguni un zobenu uzspiest savu lietu kārtību. Dažviet pasaulē tādas metodes vēl diemžēl izmanto. Cerēsim, ka mūsu pilsētiņā valdīs tolerance, katrs rosīsies sava īpašuma robežās un ar cieņu izturēsies pret pārējo dzīves telpu. Nenodarīs citiem to ko pats nevēlas saņemt.

Tomēr laikam vajadzētu skaidri uzsvērt: es arī domāju, ka vislabākā novietne būtu uz salas! Un neparko negrasos “ar puišiem” tumsas aizsegā ienest šo nelaimīgo pieminekli luteriskās baznīcas dārzā 🙂 Šī (patiesībā jautājuma formā izteiktā) versija bija izteikta vienīgi un tikai kā hipotētisks variants diskusijas uzturēšanai.<br />
Juri, visvairāk grēcinieku jau sanāk pilsētas svētkos, gadatirgos un estrādes pasākumos – un kā reiz laukumā iepretim skolai. Cukurvate, alus, desiņas, Gvido Linga, izjādes ar drūmo, pelēko poniju… un Sv. Meinards 🙂

Mani ļoti samulsināja sekojošs nosaukums, Ikšķiles evaņģēliski luteriskā Sv.Meinarda baznīca. <br />
<br />
Ko es atradu <a href=”http://ikskilesdraudze.com” target=_blank>ikskilesdraudze.com</a>

Jā, Andri, tas jau ir arī jautājums ne tikai par simbola formu, bet arī saturu. Vai Sv. Meinards simbolizē kristīgās ticības kā tādas vai selektīvi katoļticības sākotni Latvijā? Es sliecos domāt, ka pirmo. Bet jaušams, ka pieminekļa pasūtītāji un dāvinātāji akcentē otro. Viss šis starpkonfesionālo attiecību mūžamežs + zemju<br />
īpašumtiesības + Domes 2006. gada solījumi un aktuālā nepieciešamība no šīs situācijas iziet ar godu… Pamatīgs rēbuss 🙂

Ja Meinards būtu ar nedaudz maigāku sejas izteiksmi, varētu likt pie tirgus laukuma, lai pieskata grēciniekus.

Meinarda laikā tagadējie luterāņi, baptisti, jehovas liecinieki utt laikam vēl tomēr būtu katoļi. Varbūt pareizticīgie jeb grieķu-bizantiešu baznīcai piederīgie. Vārdu sakot, tas ka Meinards bija katolis manuprāt nav arguments, ja savā starpā runā kristieši :)<br />
<br />
Ja runā par kristīgo mantojumu, tad tam ir savi +/-. Tāpat kā piemēram padomju laiku mantojumam…

Šim statiskajam, reālistiskajam piemineklim nekādā ziņā nav jāatrodas pilsētas centrā. Visi Ikšķiles iedzīvotāji nav katoļi. Tam vieta ir uz salas, Daugavas krastā vai pie klostera.

Ja cien.Luterānis jūtas aizskarts savās dziļākajās jūtās, tad teikšu no savas puses – ja Meinardam veltīto skulpturālo veidojumu ir vēlēšanās uzstādīt Ikšķilē, tad laikam īstā vieta uzstādīšanai būtu ar Meinarda vārdu pēc iespējas ciešāk saistītā vietā. Laikam pretī skolai nebūtu īstā vieta, par cik skola no baznīcas skaitās šķirta. Un nav ko bērnus biedēt. Pēc tam paliek 3 cieši ar Meinarda vārdu saistītas vietas – pāris baznīcas un vienas drupas. Turklāt katru gadu ap augusta vidu tur ir vērā ņemams ļaužu pieplūdums. Lai Jums jauka diena!

No sirds atvainojos, ja esmu Jūs aizskārusi. Patiesībā tas, ko uztvērāt kā “paviršu ieteikumu”, bija domāts kā tīša, bet nekādā ziņā ne ļauna provokācija – ar cerību, ka šajā diskusijā, kas ir viena no dzīvākajām, kāda te lasīta, izskanēs arī luterticīgo (un citu konfesiju pārstāvju) viedoklis. Un labi, ka tas ir noticis. Taāu ceru, ka ārpus šī paviršā ieteikuma bija nolasāma doma, ka arī mani, tieši tāpat kā Jūs, vairāk par visu uztrauc fakts, ka iespējams nonākt tik muļķīgā vai, Valda Villeruša saudzīgo apzīmējumu lietojot, delikātā situācijā, kad “tiek pasūtīti un izgatavoti priekšmeti vai plāni un projekti, kurus, kā izrādās, nav, kur likt”.<br />
P.S Un vizuālo savietojamību pavirši saskatīju ne jau drūmajā vaigā, bet baznīcas ēkas un pieminekļa (kas līdzinās stēlai) baltajās vertikālēs. Tas arī viss. Vēlreiz atvainojos. Lai Jums laba diena!

Mieru, tikai mieru! Vai jūs vēlaties ļaut tai “naglai” darboties?<br />
<br />
Luterāni, cik man zināms, Ikšķiles novads ir ieguldījis ievērojamus līdzekļus baznīcas atjaunošanā, tādēļ nevajadzētu to degunu tik augstu celt. Būtu pieticis šeit ierakstīt: “Draudzei vēl nav viedokļa par šo jautājumu, mēs apspriedīsim.”<br />
<br />
Veiksmīgu dienu visiem!

Visu cieņu laikmetīgi domājošiem un atbildīgiem luterāņiem, bet arī ārpus Jūsu draudzes ir Domājoši un gana Inteliģenti cilvēki. Neizprotams ir Jūsu komentāra kareivīgais tonis… “Šīs baznīcas draudze pati labi zin, ko vēlas darīt un tā arī rīkojas”… arī citi cilvēki zina, ko vēlas vai nevēlas šai dzīvē un izsaka savu viedokli, te notiek domu apmaiņa,diskusija un nevis konkrēta lēmuma pieņemšana.<br />
Tkpat labi es varu vaicāt – kāds jums pamats ieteikt ko tādu novietošanai kāda cilvēka dārzā 🙂

Ārkārtīgi interesanti – Antra ar dažiem puišiem te jau pāris dienas pārspriež,- varētu vai nevarētu novietot Meinarda statuju Ikšķiles luterāņu baznīcas dārzā.<br />
<br />
Antra, vai jums nav ienācis prātā, ka šīs baznīcas draudze pati labi zin, ko vēlas darīt un tā arī rīkojas?<br />
<br />
Draudze ir uzticējusi savu vadību laikmetīgi domājošiem, atbildīgiem cilvēkiem, kas domā, pirms rīkojas.<br />
Ja Ikšķilē vairāk būtu tādu cilvēku,nebūtu iespējami gadījumi, kad tiek pasūtīti un izgatavoti priekšmeti vai plāni un projekti, kurus, kā izrādās, nav, kur likt.<br />
<br />
Varbūt neesat pamanījusi, ka Ikšķiles luterāņu baznīcā jau vairākus gadus ir sv. Meinarda tēls – laikmetīgi un neuzbāzīgi atveidots. Kas vēlas, var to saskatīt(pat visai tieši), bet kas vēlas, var skatīt gaismu, krāsas, debesis.<br />
<br />
Nav labi izteikt publiskā telpā paviršus ieteikumus, ko un kad novietot un atklāt īpašumā, kas jums nepieder.<br />
<br />
Pārsteidzošs ir jūsu 8.nov. rīta komentārs. Jūs kritizējat kardinālu Pujatu, bet pati nākamajā rindkopā darat būtībā to pašu.<br />
<br />
Jūs arī rakstāt par skulptūru – “…ekstrēmi drūms vīrs, bez cilvēciskiem vaibstiem…to labāk skatīt pa lielu gabalu. Bet tikai ne pilsētas centrā…”<br />
<br />
Kāds jums pamats ieteikt ko tādu novietošanai pie luterāņu baznīcas un vēl pavēstīt, ka tur “tas būtu daudzmaz vizuāli iederīgs”??? <br />
Varbūt ar “ekumenisku žestu un vienošanos” vēlaties statuju novietot savā dārzā?

Spriežot pēc viņa nejauši pasprukušiem izteicieniem publiskajā telpā viņš ir stipri regresīvs…

Tā bija vien tāda ķecerīga ideja. Ja neiet cauri – tad jau, sanāk, neesam viena Dieva dārza bērni:)<br />
Bet “Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags Ikšķiles novada domei ir izteicis atbalstu izvēlēties cienīgu vietu Sv. Meinarda piemineklim”…

Nu, Ikšķiles Ev.Lut. baznīcas imeņi Sv.Meinarda dārzā var gadīties, ka nesanāks. Jo ir viens vēsturisks moments. Lai kā tautai tiktu popularizētas ekumēniskas lietas, nezin vai katoļu ierosinātas un finansētas idejas tiks īstenotas Luterrticīgo baznīcas dārzā. Ļoti senas simpātijas vienam pret otru neļauj to darīt

Atliek vien pievienoties daudzu iepriekš izteiktajai domai “ja jau jāuzstāda, tad uz salas” 🙂 Ev. luteriskās baznīcas dārzs varbūt varētu būt kompromisa variants, ja sala tiek kategoriski noraidīta.<br />
Bet joprojām pārsteidz, ka tieši šis variants akceptēts skiāu konkursā, pārsteidz žūrijas sastāvs un tās butaforiskā loma, ja reiz mets beigu galā izvēlēts, “ņemot vērā iedzīvotāju balsojumu”. Jo runa tomēr ir par tēlniecības, tātad mākslas objektu. Aizkustina mākslinieka apgalvojums, ka Sv. Meinards attēlots “maksimāli autentisks”. Ekstrēmi drūms vīrs, bez cilvēciskiem vaibstiem tātad bijis bīskaps (vai tāda bija katoļu baznīcas iecerētā vēsts?), un uz 3 m postamenta skatpunktā no apakšas izskatītos vēl jo drūmāks, ja tas maz iespējams – tātad to labāk skatīt pa lielu gabalu. Bet tikai ne pilsētas centrā…

Esat ļoti pareizi uztvēris domu! Par to jau arī bija viss mans “sprediķis” – ka vienalga, kam cilvēks tic, visas reliģijas vai parliecības ir vienlīdz cienījamas. Visi kari ir vienmēr sākušies dēļ tā, ka kāds uzskata savu pārliecību vai reliģiju par pareizāku vai pārāku. Un ir pilnīgi vienalga, vai tic šefam apzeltītā bildītē, viņa mātei un citiem radiniekiem, vai kādiem tēviem un mātēm ozolos vai kur citur. Tikai nevajag pārmērīgi stumties ar savu pārliecību citiem virsū. Ja reāli – no Meinarda īpaša labuma nebija. Tikai sajauca uz to brīdi pastāvošo lietu kārtību. Ja vēsturiski – kopīgs visām ticībām pat ir tas, ka labie nonāk debesīs, bet sliktie saņem mūžīgu sodu. Arī galvenās divības un tai apkārt esošo negalvenāko hierarhija ir stipri līdzīga. Vispār, mazliet pārfrāzēšu, tas laikam ir bauslis no dažādām ticēšanām – neesi pārlieku lepns par savu un nenoniecini citu… Bet dažiem tik un tā gribās, ai kā gribās!

Kārļa D un Antras ieskats vēsturē raisa skumjas pārdomas par dažādu iedeoloģiju izpausmēm un to sekām. Atcerēsimies kaut vai spāņu inkvizīciju, tās metodes , mērķus un sekas. Ja samierinamis ar faktu, ka cilvēki nespēj harmoniski dzīvot bez dievbijības un iedomātu (vai esošu) augstāku spēku pielūgšanas, tad tomēr ir nepieciešams saglabāt dažādu ticību vienlīdzību un respektēt valsts un baznīcas nošķirtību. Astoņi tūkstoši ikšķiliešu pieder dažādām konfesijām,ir katoļticīgi, luterticīgi, baptisti, citu konfesiju locekļi un arī nekristīgo ticību piekritēji. Savukār, pilsētas vide ir visu iedzīvotāju kopīgā dzīves telpa, kuras veidošanā un attīstībā nav pieļaujama kādas vienas grupas īpašo simbolu izcelšana. Sabiedriskās telpās centrālai daļai vēlams būt politiski un reliģiski neintrālai, lai netiktu skarts neviena cilvēka emocionālais komforts. <br />
Esmu redzējis Meinarta skulptūru. Ja tā noteikti jāuzstāda Ikšķilē, tai piemērotākā vieta ir uz salas pie Meinarta baznīcas.

Atvainojos. Prātā ienāca veiksmīga doma. Meinards varētu stāvēt Daugavas krastā un sveicināt garām peldošos svešzemju tirgotāju kuģus.

Uzrodas jautājums – vai Ikšķile taps ar vēl vienu pieminekli Meinardam LĒTĀKA? Ir tāds teiciens: “kas par daudz, tas par skādi”. Jo Meinardam jau ir viena paliela piemiņas zīme Meinarda salā. Tad varbūt uzreiz ierīkosim tur Meinardam veltītu pieminekļu galeriju? Kārlis izteicās, ka ticams Meinarda portrets nav atrodams, varbūt var Rīgas Doma baznīca ekshumēt Meinarda svētos pīšļus, un ar zinātnes metodēm viņa izskatu restaurēt. Protams, ja galvaskausu kāds nav piesavinājies. Ja jau Meinards ir tik svarīgs katoļticīgajiem, tad varbūt kāds īsteni ticīgais ziedos kādu naudiņu savas grēcīgās dvēseles glābšanai.

Uldi, tad jau būtu veselas 3 naglas 🙂 Bet sala arī laba vieta. (Tikai Juris Savickis droši vien justos velti tērējies.)<br />
Šajā rakstā savādā kārtā nav nekādas informācijas par šā pieminekļa tapšanu. Pameklējot i-netā, atradu šeit:<br />
<br />
<a href=”http://www.ogrenet.lv/ogre/pasvaldibas/818/?sq=kur%C5%A1s<br” target=_blank>www.ogrenet.lv/ogre/pasvaldibas/818/?sq=kur%C5%A1s<br</a> />
<br />
Interesanti. Pēc rakstiņa ar nosaukumu “Ikšķilieši izvēlējās Sv.Meinarda skulptūru” (2006) var noprast, ka, pirmkārt, tajā nav nekā dabīga: “Tā būs sešus metrus augsta – trīsmetrīga Sv. Meinarda statuja stāvēs uz trīs metrus augsta postamenta.” (Vai patiesi?) Un, otrkārt, izrādās, toreizējā Domē viss saskaņots, nobalsots, akceptēts, arī vieta Daugavas prospektā 28 A apsolīta… <br />
Tad kas notiek tagad? Vai nu Indulis Trapiņš spiests piekopt “melīgo līvu” stratēģiju?<br />
Varbūt kāds par to zin ko vairāk?

Antra:<br />
<br />
Nu ko.Lai uzstāda Ikšķiles vēsturiskajā centrā, laukumā un Meinarda salas!

Kristītie maksāja baznīcai 10.tiesu. It kā. Parasti gan 10.tā tiesa sanāca tik liela ka nākamajā pavasarī knapi sanāca ko iesēt. Īpaši iecienīts bija vasks. Tā ka Meinards kā kreisais menedžeris varēja būt stipri turīgs.

Nobendēto ķeceru, raganu, burvju manta pienācās baznīcai.

Es aiz sajūsmas krītu nemaņā aiz tā apstākļa, ka pirms Meinarda Ikšķilē esot bijis īsts tumsības perēklis un zaņķis bez savas ticības, ieražām un ētikas, kas kopumā saucas kultūra! No kurienes tad te atnesa tos tumšos agrīnos, vidējos un vēlīnos viduslaikus, kad katoļu garīdznieku vadībā notika ķeceru un citādi domājošo kaušana, spīdzināšana, dedzināšana, slīcināšana un vēl citas “Dievam tīkamas” nodarbes? Un katoļu oficiālā baznīca vēl pa labi un kreisi pārdeva indulgences un grēku atlaides. Tur jau arī tā naudiņa, cien. Līva!

Ja pavisam nopietni, tad šis diemžēl ir tipisks un spožs konfesionāli totalitāras domāšanas piemērs, ko precīzi ilustrē arī piemineklis. Vienā jaukā 21. gadsimta dienā mēs pēkšņi lasām: “Romas katoļu baznīca un sponsors vēlas pieminekli redzēt pilsētas centrālajā laukumā

Mazliet esmu lasījusi Latvijas Republikas Satversmi, kurā ir arī tāds 99.pants, kurš nosaka, ka “Baznīca ir atdalīta no valsts”.<br />
Kas attiecas uz kritiku kristiešu virzienā, tad tā ir ne tik daudz kritika katoļu kā cilvēku virzienā (viņi galu galā nav atbildīgi par 13. un turpmāko gs. katoļu grēkiem), bet gan oficiālās katoļu baznīcas virzienā, kas nu gan ir tā pati organizācija, kuras pāvests 13.gs. aicināja izkaut Baltijas pagānus un atlikušos pievērst kristietībai. Kādas gan šai organizācijai ir morālas tiesības pretendēt uz latviešu valsts (pašvaldības) zemi savu simbolu novietošanai? To pašu latviešu, kuru senāus šīs baznīcas galva aicināja izkaut?<br />
Kā tad tur ir – Meinarda statujai lūdz vai pieprasa atrast vietu? Ja Meinarda baznīcas drupas vai tagadējā baznīca Ogrē atrodas uz katoļu baznīcas zemes, tad lai arī tur novieto! Ir nu gan Pujatam un Co. problēmas!<br />
Turklāt, Meinarda sludināšanas laiks Latvijas teritorijā lēšams uz kādiem 20 līdz 25 gadiem, tātad tas ir tikai piliens jūrā, prelūdija tam murgam, kas nāca pēc tam 7 gadsimtu garumā.<br />
Katoļu baznīcas noziegumiem Baltijā droši vien jau iestājies noilgums, taāu atvainoties vajadzētu prasties.<br />
Turklāt rodas jautājums – kur Meinards ņēma naudu, lai viņam personīgi varētu piederēt 1/5 Ikšķiles mūra pils, kas tais laikos bija dārgs pasākums?<br />
Viņš taāu piederēja pie mūku kārtas, kam personīgi nedrīkst piederēt nekas, izņemot auklu ap vidu, krustu kaklā un bībeli, un vērtībām ko katoļu garīdznieks rada taāu nepārprotami jānonāk baznīcas īpašumā. Vai šeit nav kāds interešu konflikts? Ja kāds var apskaidrot šo apstākli, lūdzu nekautrējieties!

Ap 90.gadu Pujāts vēl bija Pujāts. Un nemanot kļuva Pujats. Laikam lai Romā vieglāk izrunāt.

Par “Indriķa” un citām “chronikahm”. Tās rakstīja mūki. Secinājumi par to sarakstīšanas apstākļiem un saturu tiek pat apskatīti vēstures mācību stundās skolās un augstākās mācību iestādēs. Protams, ja pasniedzējs nevēlas kaut ko izskaistināt, vai gluži otrādi – nopelt.<br />
Parasti tādas “chronikas” tika pasūtītas. To saturs arī. Lielākoties dzērumā. Tāpēc arī tādi fantastiski “fakti” – ar striķiem gribēja ievilkt Daugavā palielu akmeņu kaudzi un tā joprojām. Varētu padomāt, ka neizglītotie vietējie MEŽOŅI (kā rakstīts XX un XXI g.s. katoļu periodikā) nebija informēti, cik smagi ir akmeņi, un kur nu vēl vesela kaudze. Katram, kas vēlas sevi slavināt un citus nopelt, vienmēr atradīsies kāds ticams “fakts”. Mūslaikos tādas lietas raksta katoļticīgi PROFESORI ar oficiālu grādu, kuri tendenciozi tic tikai katoļu avotos minētiem “faktiem”.<br />
Var stādīties priekšā, kā Meinards miermīlīgi pievērsa vietējos mežoņus katoļticībai: “Vai nu jūs ticēsiet tam, ko es sludinu, un nokļūsiet Leiputrijā. Vai arī jūs visus bez izņēmuma raus nelabais, vārīs, cepinās un bakstīs asiem pīķiem, mūžīgi mūžos, Āmen!”. Vietējie vientieši jau nebija informēti, ka tādas lietas notiek tikai Holivudas filmās. Un ka modernajā pasaulē to sauc par šantāžu un morālu iespaidošanu un vardarbību, un ka tas ir liels grēks, ko bargi soda pēc likuma. Toreiz (un arī tagad) to sauc par “pievēršanu īstenajai ticībai”. Ko tad dara mūsdienās? To pašu. Aizlūdzot par tumšajiem, izsalkušajiem mežoņiem, lai Dievs dod tiem prātu, un tie, trūkumā eksistēdami, nenolād Dieva izredzētos. Āmen!

Bet par to naglu kardinālam Pujatam var piekrist – Meinards tiešām padevies tai ārkārtā līdzīgs :)<br />

Ar tiem īkšķiem laikam jau to krustu tur, mākslinieks nav nozadzis 🙂 Sejs gan briesmīgi draudīgs. Ar tādu pie ticības droši vien neveda, tāda tā varēja kļūt pēc mūra pils uzcelšanas. Iedod cilvēkam varu, tad tu viņu patieso ieraudzīsi 🙂

Fragments no Indriķa hronikas par Ikšķiles pils celšanu:<br />
<br />
“1184. gads: Dabūjis atļauju no Polockas kņaza Vladimira, kam līvi, kuri vēl bija pagāni, maksāja meslus, un reizē arī saņēmis no viņa dāvanas, minētais priesteris drosmīgi stājās pie Dievam tīkamā darba, sludinādams līviem un uzceldams baznīcu Ikšķiles ciemā. No šī ciema vispirms tika kristīti Ilo, Kulevenes tēvs, un Vieco, Alo tēvs, un tiem savukārt sekoja citi. 1185. gads: Nākamajā ziemā lietuvji nopostīja Līvzemi un ļoti daudzus aizveda gūstā. Glābdamies no viņu niknuma, sludinātājs kopā ar ikšķiliešiem patvērās mežos. Pēc lietuvju atkāpšanās minētais Meinards pārmeta <i></i>līviem muļķību, tāpēc,ka viņiem neesot nekādu nocietinājumu, un apsolīja, ka viņiem tikšot uzceltas pilis, ja viņi nolemšot kļūt par Dieva bērniem un tādi būt. Viņi piekrita, apsolīja to un ar zvērestu apstiprināja, ka pieņemšot kristību. Tad nu nākamajā vasarā no Gotlandes tika atvesti dzirkaļi. Pa tam līvi vēlreiz apliecināja savu ciešo vēlēšanos pieņemt ticību. Pirms iesāka celt Ikšķiles pili daļa tautas tika kristīta un visi pārējie apsolīja – tiesa, melīgi -, ka kristīšoties pēc pils pabeigšanas. Tā nu virs pamatiem pacēlās mūri. Pils piektā daļa tika celta par sludinātāja līdzekļiem un līdz ar to kļuva par viņa īpašumu; zemi baznīcas celšanai viņš bija nopircis jau iepriekš. Kad pils beidzot nāca gatava, kristītie atkal atkrita, bet vēl neatdzimušie atteicās pieņemt ticību. Tomēr Meinards no sava nodoma neatteicās. Tobrīd zemgaļi, kaimiņi pagāni, izdzirduši par akmeņu celtni un nezinādami, ka akmeņi sastiprināti ar javu, ieradās ar garām kuģu tauvām un savā vientiesībā domāja pili ievilkt Daugavā, bet, stopnieku ievainoti un cietuši zaudējumus, atkāpās”<br />
——————-<br />
Piedodiet, dikti garš citāts. Bet dzīvs. Mani šajā stāstā patiesībā vairāk interesē Ilo, Kulevenes tēvs, un, protams, vientiesīgie zemgaļi 🙂 Tad jau varētu Daugavmalā uzcirst ilustratīvu monumentu tiem (joks), būtu svaigāk nekā katru dienu skatīt vaigā “dabīga lieluma” naturālu (ja atmetam tos āetrus pirkstus) Meinardu. Un kur nu vēl pilsētas centrā, kur drīzāk varētu kontekstuāli iztēloties kādu askētisku līvu laivu vai Jāni Kugu.<br />
Vakar, kā reiz par šo tēmu prātojot, gadījās braukt Rīgā pa Salaspils ielu – bet tur pēkšņi uz kādas mājas milzu burtiem uzraksts: “Arī Pujāts ir cilvēks”. Nujā, ar visu no tā izrietošo :)<br />
<br />
P.S. Man arī ļoti patika Kārļa D. komentārs. Ja nopietni, tad man arī piemērotākā un loģiskākā vieta šādam monumentam šķiet pie Sv. Meinarda baznīcas. Paredzams, ka Daugavmalā (kur būtu nolemts lielai vientulībai)tas drīz kļūtu par iedvesmas avotu citai jaunradei.

Ikšķile nav katoļu galvaspilsēta. Lai tas gods paliek Aglonai. Te ir dažādu konfesiju ļaužu mājvieta, tādēļ pilsētas centrālais laukums ir jāviedo bez reliģiskiem simboliem. Meinarda statujai piemērota vieta ir viņa dibinātās baznīcas tuvumā uz katoļu draudzes zemes. Ja Vecrīgas pusplikās metenes netraucē Jēkaba baznīcai un kardināla sēdeklim Vecrīgā, kā gan peldētāji varētu traucēt statujai!

Sv.Meinarda statujas vieta būtu ap Sv.Meinarda salu, jo tā vieta saistīta ar viņu. Vienīgi nepatīkami, ka viņš attēlots ar tādu nelaipnu, it kā par visu neapmierinātu seju. Diezin vai tāds izskatījās labais onkulis Meinards.

Citāts:<br />
Latvijas Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats ir citādās domās. “Ja Ikšķilei ir ar ko lepoties, tad tas ir bīskaps Meinards un kristietības sākums Latvijā,” teica kardināls. “Katrai pilsētai vajag “naglu”, un Ikšķilei tas ir Sv. Meinards.”<br />
<br />
Lai slava Sv.Meinarda dzimtajai vietai Ikšķilei!!!!!!!!!!!!<br />
Kad Pujāts pēdējo reizi apmeklēja “naglu”?<br />
Ko Sv.Meinards lietoja, ka viņa vīzijas bija tik unikālas – tabletes vai dūrās?

Kārlim D. >>> Neslikti!<br />
<br />
Jājautā Māksliniekam, kāpēc 5-pirkstu varianta vietā tika izvēlēts 4-pirkstu variants? Un visiem svētajiem bija 4 pirksti?

Nu šitais par detālplānojumu, man patīk :)))<br />
<br />
Vai Meinards painteresējās – vai viņa izvēlētā vieta jau kādam nepieder, un vai šai vietai jau vietējās baltu vai somugru ciltis gadījumā iepriekš jau nav izstrādājušas detālplānojumu (vai varbūt tāds top?).

Piemineklis noteikti ir sava radītāja daiļrades augstākais punkts.

Lūk, tas ir īsti kardināla stilā. Un, starp citu, katoļu baznīcas kalpu stilā. Ierasties kādā vietā, izraudzīt jauku vietiņu, un paziņot, ka “šeit, šajā vietā!!! Un tikai šajā vietā!!!” Tas ir tāpat, kā toreiz kad Meinards, braucot pa Daugavu, ieraudzīja tās labajā krastā jauku vietiņu, un teica: “Šeit!!!” Un vācu valodā, ne latviešu vai līvu…<br />
Un prasās pafilozofēt tālāk. Vai Meinards painteresējās – vai viņa izvēlētā vieta jau kādam nepieder, un vai šai vietai jau vietējās baltu vai somugru ciltis gadījumā iepriekš jau nav izstrādājušas detālplānojumu (vai varbūt tāds top?). Bet Meinards bija tā ieciklējies uz kultūras un ticības nešanu, ka nepamanīja (vai negribēja pamanīt), ka vietējie iedzīvotāji jau stipri tic savām Mātēm, Tēviem u.t.t. Un laikam Cienītais bija tik izglītots un pareizs, ka cienīja tikai pats savu ticību, bet ne svešu. Nu gluži kā J.Pujats, K.Bojārs vai J.Savickis. Un pēc šo kungu domām vienīgā pareizā ticība ir viņējā, nevis pareizticība, luterāņu, vai, pasarg’ Dievs, dievturu. Kā katoļi ienāca Baltijā, ar to ir pilnas mācību grāmatas. Ar zobenu un uguni. Un nesākšu atstāstīt, ko piedzīvoja “citādi domājošie un ticošie”. Vienīgi to, ka tas stipri izskatījās pēc genocīda. Kaut kā katoļu baznīca baltu tautām vēl joprojām nav uzskatījusi par vajadzīgu atvainoties. It īpaši tādai baltu tautai, kā senprūši, kas vienkārši tika noslaucīti no zemes virsas ar visu savu kultūru… Ja Meinards bija pirmais sludinātājs… Baltu ciltīm vipārējais prieks un laime krusta paēnā ieilga vēl uz kādiem 700 gadiem. Un tagad atkal vietējiem iedzīvotājiem atkal tiek uztiepti kaut kādi svešzemju simboli un dīvainas statujas.<br />
Bet parunāsim par mākslu un simboliem. Daudz nē. Tikai mazliet.<br />
Apskatīju Lielo un Mazo Meinardu piedāvātajos attēlos.<br />
Pirms kāda laika tika analizēts, ka Meinards būšot “dabīgā lielumā”. Laikam bija “vīrs kā ozols”.<br />
Nezin no kurienes ir ņemts priekšstats, ka objekts no sejas izskatījās tieši tāds?<br />
Internetā “aizstaigāju” līdz Vatikānam, un tur ir tāda saite, kur var apskatīt visus svētos, no sv.Pētera laikiem. Un jāsaka, ka pat tur NAV NEVIENA sv.Meinarda attēlojuma. Ne kokā, ne akmenī, ne uz pergamenta. Nav pat atveidojuma kožļenē.<br />
Es saprotu, ka mākslinieks laikam ir beidzis mākslas akadēmiju. Un laikam pieminekļa pasūtītāji uztiepa savu versiju, kādi izmēri jāpiešķir katrai ķermeņa daļai, cik lielam jābūt ticības simbolam, un cik pirkstiem jābūt. Laikam, ja jau “dabā” (t.i. Somijas granītā)uztaisīja āetrus pirkstus (un portrets arī nav atrodams), tad jāsecina, ka Meinards bija multenis. Proporcijas arī tādas dīvainas.<br />
Ja jau Meinards uz šejieni atnesa īsteno ticību un īsteno apgaismību, tad jājautā – kāpēc viņa rokās nav kāda grāmata, piemēram Ābece?<br />
Kopsavilkums ir tāds: ja jau vairs neko nevar darīt, jo Meinarda baznīca ir tur, kur tā ir, tad sv.Meinarda statuju jāuzstāda pie sv.Meinarda baznīcas. Var pat izvēlēties, pie kuras – vai nu pie tās sv.Meinarda salā, vai arī Ogrē pie attiecīgas katoļu baznīcas.<br />
Un nevajag citu ticību cilvēkiem to Meinardu.<br />
<br />
P.S. Starp citu, Meinards neuzcēla baznīcu. To izdarīja lētticīgie ļautiņi. Akmeņus droši vien stiepa vietējie, kā jau “bauri”.<br />
Un vēl. Par M. novietošanu skvēriņā iepretī skolai. Nerunāsim par simboliskiem pasākumiem. Šai valstī kaut kā baznīca ir šķirta gan no valsts, gan skolas. Parastos cilvēkus uz “lūgšanu brokastīm” neaicina.<br />

Viena lieta, ka kardināls tik ļoti rūpējas par Ikšķiles tēlu. Laikam jau aicināts… Cita lieta, ka tiek teikts, ka bez vācu garīdznieka šeit nekas pirms tam nav bijis! Ne kristietības, pat ne cilvēku laikam ar’.<br />
Ja ir tas Meinards Ikšķilei, tad tiešam labāk tuvāk viņa baznīcai. Un domāju, ka viņa laikā pietiekami daudz papliku cilvēku apkārt staigāja tā vienkāršā iemesla dēļ, ka drēbes izgatavot nemaz nebija tik vienkārši.

Ma jau labāk patiktu ja kādu Kaupo pieminekli uzstādītu, nu bet ja jau ir izlemts tad lai paliek Meinards. Ir daudz cilvēku kam viņš ir ļoti nozīmīga persona.

Manuprāt, kardināls ir nedaudz pārcenties ar izteikumu “nagla”. Nedomāju, ka svētā Meinarda piemiņai tas ir piemērots nosaukums. Kaut esmu katoliete, nepiekrītu, ka šāds piemineklis atradīsies tajā vietā. Pēc satiksmes uzlabošanas pilsētas centrā, kopskats veidosies līdzīgs kādreizējiem Ļeņina pieminekļu novietojumiem pilsētu centros. Atbalstu skulptūras novietošanu vietā, kas visiem iedzīvotājiem un tūristiem asociējas ar Sv.Meinardu – Daugavmalā vai uz salas. PS – vai sauļošanās netālu no šīs skulptūras ir grēks?

Es nesaprotu, jau atkal kāds kaut ko grib dāvināt Ikšķilei! Nu cik var, mēs taāu neesam antīku lietu glabātuve

Juris Savickis pilnīgi droši šo pieminekli var novietot Rīgā kaut Doma laukumā. Pirms kaut ko uzstāda pilsētas centrā ir skaidri jāpzinās ar ko sevi vēlas identificēt paši ikšķilnieki nevis kādi no malas norādīs ar ko mums jālepojas. Es labāk lepojos ar Karlova akmeņiem. <br />
<br />

Mjā, tā uzreiz – naglu! Atkal lieliska iespēja uzsēsties 🙂