Kad būs nākamais „Mantu apmaiņas placis

Šādu jautājumu, es, šo svētdien 27.septembrī, dzirdēju no katra „Mantu apmaiņas plaāa

Šogad šāda „andele” Kultūras biedrības namā notika jau ceturto reizi un, aprunājoties ar iedzīvotājiem, ir jūtama viņu interese – gan atnest sev nevajadzīgās mantas, gan atrast kaut ko sev noderīgu, ko no jauna aiznest mājās. Nav jau tā, ka mantu apmaiņa ir domāta burtiski kā barters: es tev to, tu man šo,  bet gan: kādreiz kaut ko atnest, citreiz – kaut ko paņemt. VISS NOTIEK BEZ MAKSAS!  Iespējams, daudziem cilvēkiem ir grūti pierast pie domas, ka šodien kaut ko var saņemt arī bez maksas. Un taisnība, jau ir, ka, neviens neko nenes par velti, bet nes ar mērķi, lai šī manta vai lieta turpina kalpot kādam, kam tā patreiz vairāk noderīga!  

  Vēlos pateikt, mīļu PALDIES, katram, kas ko deva! Jo šodien kāds mazulis, kas ieradās ar omi, tika pie sniega zābakiem un botām, ome pie jaunas žaketes. Koka lellītes un leļļu istabiņas komplektiņš tagad katrs uz kāda bērna istabas tepiķīša dzīvo. Nezinu, par kuru laiku, bet arī „Dienvidparks” video kasetē atrada sev jaunu skatītāju. Kāds vīrs tika pie silta džempera, cits pie labas, jaunas grāmatas. Pat Norvēģijas trollis un septiņi rūķīši atrada sev jaunus saimniekus. Kāda māmiņa, kas gaida piedzimstam meitiņu, pūriņā ieguva mazas rozā drēbītes un kāda jauna dāma – elegantu kostīmu. Tā varētu stāstīt par daudzām mantām, kuras ar prieku paņēma jaunie īpašnieki.  

      Šī lieta strādā. Un to jau ir pierādījušas arī daudzas citas Latvijas pilsētas, ne tikai tuvā, tālā Vācija, kur šādas „andeles” notiek ne jau krīzes dēļ, bet tāpēc, ka tā ir ne tikai iespēja atbrīvoties no nevajadzīgā – tā ir lieliska iespēja nodot derīgas lietas bez atlīdzības tiem, kam tās vairāk nepieciešamas.

      Šajā sakarā tiek meklētas pastāvīgas telpas, kur šādu „Mantu apmaiņas placi” varētu rīkot regulāri, un iedzīvotāji ar to varētu rēķināties. Lai nesanāk tā, kā viena kundzīte teica, ka aiz aizdomām, ka šodien neviens jau grāmatas nelasa, pagājušā vasarā nodedzinājusi visas savas grāmatas – par mākslu, dārzkopību un romānus…, jo viņa nezināja, ka pie bibliotēkas ieejas var aiznest un atstāt grāmatas, kas pašai vairs nav vajadzīgas.

      Vēl, manuprāt, šāda plaāa palīgspēki varētu būt tie cilvēki, kas patreiz ir bez darba un varētu šai lietai veltīt laiku un spēku. Palīgos ir jau pieteikušies pensionāru biedrības pārstāvji. Mēģināsim rast arī pašvaldības un sociālā dienesta atbalstu, kas visnotaļ ir īstie sociālās un ekonomiskās situācijas pazinēji Ikšķiles novadā. 

   Ja arī Tev ir kāda ideja šajā sakarā – par telpām, par to, ko varētu atnest, vai gribētu atrast, uzraksti un kopā domāsim kā „Mantu apmaiņas placim” darboties turpmāk! 

k.t.20041872 vai [email protected]